"Kā kļūt par labāku valsti" Intervija ar OECD ģenerālsekretāru Anhelu Gurija (IR)

02.12.2014. 19:09

Nedēļas žurnāls „ir” #39 (233) – 2014.09.25.-10.01.
16.-17. lpp. Pauls Raudseps

OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija izskaidro, ko organizācija var dot Latvijai

Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Padome, Eiropas Savienība un NATO, eirozona... Soli pa solim Latvija kopš neatkarības atgūšanas ir iestājusies gandrīz visās svarīgajās un prestižajās starptautiskajās organizācijās, kuras atbilst mūsu atrašanās vietai (uz dalību ASEAN - Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju - nekad nepretendēsim) un rietumnieciskajai pārliecībai (Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā arī nekad nestāsimies). Faktiski palikusi tikai viena, uz kuru vēl būtu vērts tēmēt - OECD (Organization for Economic Co-Operation and Development jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija).

Tā radusies pēc Otrā pasaules kara kā ASV finansiālās palīdzības Eiropai koordinatore, bet kopš 60.gadu sākuma ir pārtapusi par pasaules attīstītāko valstu domnīcu, kura veic pētījumus un nosaka labāko praksi gandrīz visās ekonomiskās un sociālās politikas jomās.

OECD var iestāties valstis no jebkura pasaules reģiona, tomēr organizācijā uzņem tikai zemes ar augsti attīstītu ekonomiku, kuras pēc iestāšanās apmainās savā starpā ar pieredzi un informāciju. Igauniju uzņēma jau 2010.gadā, Latvija iestāšanās procesu sāka pērn.

12.septembrī Rīgā viesojās OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría). Lekcijā Rīgas Ekonomikas augstskolā viņš izklāstīja savas organizācijas mērķi: tā «izceļas uz citu starptautisko organizāciju fona, mēs nepiešķiram aizdevumus, grantus vai finansējumu investīcijām, tā vietā mēs piedāvājam zināšanas un padomu, kā arī standartus daudzās jomās, lai uzlabotu valsts rīcībpolitiku un labu pārvaldību, tādējādi veicinot izaugsmi un labāku dzīves kvalitāti», un atsaucās uz citas kandidātvalsts Kostarikas bijušās prezidentes Lauras Činčilas teikto, ka OECD «mums palīdzēs kļūt par labāku versiju pašiem no sevis».

Viņš arī sniedza interviju Ir, uzslavējot Latviju par milzīgo atdevi iestāšanās procesā, kam jānoslēdzas 2016. gadā.

Ko Latvijai dos līdzdalība OECD?

Nosaukšu piemēru. Nodokļi. Kādai jābūt to struktūrai, lai tā veicina investīcijas un darbavietu radīšanu, nevis sakoncentrē līdzekļus dažu cilvēku rokās? Kā nodrošināt, lai pasaulē nav vietu, kur paslēpties no nodokļu nomaksas? Ne latviešiem ārpus viņu valsts, ne citiem, kas gribētu izmantot Latviju. Tagad Latvija būs daļa no šā procesa. Latvijai ir izdevīgāk būt daļai no šīs sistēmas veidošanas, nevis vienkārši saņemt rīkojumu, kādi noteikumi būtu jāievieš. (Nosauc vēl virkni jomu, kurās jānosaka standarti - izglītība, veselības aprūpe, starptautiskā tirdzniecība, vide.) Labākā prakse rodas tāpēc, ka tiek noteikti standarti. Vai jūs vēlaties, lai šie standarti tiek uz jums vienkārši attiecināti, vai arī jūs vēlaties būt starp tiem, kas šos standartus izstrādā?

Kā Latvijai sokas iestāšanās procesā?

Jums iet ļoti labi, jo strādājat ar milzīgu atdevi. Līdz gada beigām notiks tikšanās ar 24 OECD komitejām un darba grupām, kas aktīvi intervēs un sadarbosies ar Latvijas kolēģiem. Tas parāda milzīgu ne tikai gribas, bet arī izpildes kapacitāti. Tas ļaus tehniskos darbus pabeigt līdz nākamā gada beigām un politisko lēmumu pieņemt 2016.gadā.

Cīņai pret korupciju ir liela nozīme OECD darbā, un tāpēc Latvija jau ir ratificējusi OECD līgumu, kas aizliedz kukuļdošanu ārzemēs. Kā Latvijai iet cīņā pret korupciju?

[Korupcijas apkarošana ir viena] no retajām jomām, kurā likumdevējam ir jāpieņem lēmums, [lai iestātos OECD]. Pēc tam to pārrauga starpvalstu revīzijas procesā. Latvijas valdība apņemas kontrolēt, lai Latvijas uzņēmumi nedod kukuļus citu valstu amatpersonām. Ir arī noteikti daudzi labās prakses piemēri, kā apkarot korupciju valsts iekšienē. Kļūstot par OECD dalībvalsti, tos varēs likt lietā, lai novērstu interešu konfliktus, vai uzlabotu valsts iepirkuma procedūras, kas ir ļoti liels un svarīgs jautājums.

Viens no jautājumiem, kas saistīts ar iestāšanos OECD, ir valsts kapitālsabiedrību pārvaldes uzlabošana, tajā skaitā padomju atjaunošana, kuras pirms dažiem gadiem tika likvidētas.

Nē, tas jums ir jautājums tāpēc, ka ir laba ideja atjaunot padomes. Pie tādiem jautājumiem mēs strādājam katru dienu. Tie ir dīvaini, bizantiski jautājumi, bet mēs esam vienīgā vieta pasaulē, kas ar tiem nepārtraukti nodarbojas. Ir labi, ka uzņēmumam ir padome. Mēs saprotam, kāpēc jūs nolēmāt tās likvidēt, bet man liekas, ka jūs aizgājāt no vienas galējības otrajā. Ir jābūt publiski atklātai [padomes locekļu] atlases procedūrai. Ir jābūt skaidriem kritērijiem, balstītiem objektīvi nosakāmās [kandidātu] īpašībās, un «jāizņem» politika no procesa.

Var atrast pareizos cilvēkus arī gadījumā, ja uzņēmums pieder valstij. Mums nav «reliģiskas pārliecības» par to, kam pieder uzņēmums, ja spēles noteikumi visiem ir vienādi un [valsts uzņēmumiem nav] nekādu sevišķu privilēģiju, ja tie darbojas tirgus apstākļos, ja tiem ir jāatskaitās par savu darbību un caurskatāmi jāsniedz par to informācija tāpat kā visiem citiem. Tad nav īsti svarīgi, kam uzņēmums pieder. Mēs nekad nespiežam uzņēmumus privatizēt. Dažos gadījumos mēs to iesakām kā iespēju, bet mēs to nespiežam kā principu.

Kāpēc tieši padomes ir nepieciešamas?

Lai uzņēmums atskaitītos par savu darbību.

OECD piesaistījusi lielu uzmanību ar daudzu valstu izglītības sistēmu vērtējumiem starptautiskajā PISA aptaujā. Ko esat iemācījušies par jautājumiem, kas ir svarīgi labas izglītības sistēmas izveidošanai?

Cik svarīga sabiedrībai ir izglītība un skolotāji? Cik skolotājiem maksā? Tas ir aktuāls jautājums Latvijā. Kāds ir skolotāju sabiedriskais statuss? Cik liels ir konkurss, lai dabūtu skolotāja darbu? Kritiski svarīgs ir [skolotāju darba] vērtējums. Vai paaugstināšana amatā un algas lielums ir saistīts ar darba rezultātiem, vai tikai ar nostrādātajiem gadiem? Labākajām izglītības sistēmām, vai tas būtu Somijā vai Šanhajā, raksturīga mobilitāte: labākie skolotāji tiek norīkoti uz sliktākajām skolām, lai viņi var šo skolu līmeni paaugstināt. Vai ir sistēma, kurā vecāki aktīvi piedalās domu apmaiņā [ar skolu]? Tas šķiet tik pašsaprotami, tomēr daudzviet vecāki stāsta, ka valsts izglītības sistēma ir briesmīga, valsts ir briesmīga, viņu apkaime ir briesmīga, bet ar viņu bērnu skolu viss ir kārtībā. Ja viņi tā neteiktu, viņiem būtu pašiem kaut kas jādara lietas labā. Ir ļoti maz valstu, kurās ir organizēta sistēma vecāku uzraudzībai pār skolu. Kritisks jautājums - cik lielā mērā skolēna rezultātus nosaka viņa vecāku sociālekonomiskais stāvoklis? Labākajās sistēmās tam ir maza ietekme vai vispār nav ietekmes. Vissliktākajās sistēmās - 100%. Tas nozīmē, ka sistēma atražos nabadzību.

Te pieskaramies nevienlīdzības tēmai, kuru OECD ir padziļināti pētījusi. Kāpēc pēdējos gados nevienlīdzība attīstītajās valstīs iet plašumā?

Ir milzīga plaisa starp cilvēkiem ar augstām prasmēm un cilvēkiem ar zemām prasmēm. «Prēmija» par iestāšanos augstskolā sasniegusi kādus 60% [no atalgojuma], un tā pieaug. Valstij ir jāiegulda nauda vienādu iespēju nodrošināšanai visiem.

OECD arī pēta konkurētspēju. Kas ir tās galvenie priekšnoteikumi?

Izglītība. Inovācija. Svarīgi arī tas, kas izdod naudu par pētījumiem. Pareizā proporcija ir divas trešdaļas no privātā sektora, viena trešdaļa no valsts. Konkurence. Ja ir monopoli, cik spēcīgs ir regulators? Darba un produktu tirgus fleksibilitāte un atvērtība. Vai varat aiziet pie friziera pirmdienās?

Vai ir tādas valstis, kur tas nav iespējams?

Jā. Laba konkurence un laba regulācija var dažu gadu laikā dot papildu izaugsmi par 1-2% no IKP. Vai ir sakārtota finanšu sistēma, kura [sniedz nepieciešamo finansējumu izaugsmei].

Daži analītiķi un politiķi Latvijā uzskata, ka galvenais konkurētspējas dzinējs ir zemi nodokļi. Vai jūs tam piekrītat?

Protams, ne. Agresīva, atklāta konkurence ir labākais elements konkurētspējai un produktivitātei, jo nāk par labu sabiedrībai. Patērētājiem vairāk izvēļu, augstāka kvalitāte un zemākas cenas. Cita starpā, konkurence ir ļoti saistīta ar nevienlīdzību. Jo vairāk konkurences, jo mazāk nevienlīdzības. Valstīs ar ierobežotu konkurenci visnabadzīgākie cilvēki pērk produktus par 30 vai 40% dārgāk. Bagātie var iepirkties ārzemēs, bet nabadzīgākajiem bieži vien ir tikai viena izvēle - zema kvalitāte vai augsta cena. Konkurence palīdz cīnīties pret nevienlīdzību.

Ja ir ļoti lielas atšķirības nodokļos [starp valstīm], tas būs apsvērums cilvēku izvēlei, [kur investēt naudu]. Tomēr ir ļoti skaidri gadījumi, kuros ir augstāki nodokļi, un [investori] turpina uz turieni doties, jo [šīs valstis] piedāvā tik daudz citu lietu, kas kompensē nodokļu atšķirības.