Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas divpusējās attiecības
Latvijas un Slovākijas sadarbība balstās kopīgās vērtībās un ārpolitikas mērķos, kas nodrošina konstruktīvu divpusējo sadarbību un ciešu partnerību ES, NATO un citu starptautisko organizāciju ietvaros. Latvija ir ieinteresēta paplašināt tirdznieciski ekonomisko sadarbību ar Slovākiju, kā arī tālāk attīstīt sadarbību izglītības, kultūras, aizsardzības un citās jomās.
- Diplomātiskās attiecības
- Nozīmīgākās vizītes
- Parlamentārā sadarbība
- Sadarbība ekonomikā
- Sadarbība aizsardzības jomā
- Sadarbība izglītības un kultūras jomā
- Pašvaldību sadarbība
- Informācijas avoti
DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE
Čehoslovākijas Republika nodibināja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku 1922. gada 5. janvārī. No 1925. gada līdz 1933. gadam Bratislavā darbojās Latvijas goda vicekonsulāts, bet no 1933. gada līdz 1940 .gadam – goda konsulāts. 1991. gada 9. septembrī Čehoslovākijas Federatīvā Republika atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku.
Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1993. gada 1. janvārī, kad izveidojās divas neatkarīgas valstis – Čehijas Republika un Slovākijas Republika.
Latvijas pārstāvība Slovākijas Republikā
Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Vīnē Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Slovākijas Republikā kopš 2021. gada decembra ir Guna Japiņa.
Kopš 2010. gada novembra Latvijas goda konsuls Slovākijā, Košices reģionā, ir Miroslavs Repka (Miroslav Repka).
Slovākijas Republikas pārstāvība Latvijā
Slovākijas vēstniecība atrodas Rīgā. Kopš 2018. gada septembra Slovākijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā ir Ladislavs Babčans (Ladislav Babčan).
|
NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS |
|
|
Valstu prezidenti |
|
|
2022. g. 28. marts |
Latvijas valsts prezidenta Egila Levita oficiālā vizīte Slovākijā |
|
2021. g. 20. decembris |
Slovākijas prezidentes Zuzanas Čaputovas (Zuzana Čaputová) vizīte Latvijā. Tikšanās ar Valsts prezidentu E.Levitu, Ādažu militārās bāzes apmeklējums. |
|
2018. g. 18. decembrī |
Slovākijas prezidenta Andreja Kiskas (Andrej Kiska) oficiālā vizīte Latvijā |
|
2013. g. 12.–13. jūnijs |
Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vizīte Slovākijā, dalība 18. Centrāleiropas valstu prezidentu samitā Bratislavā |
|
2006. g. 6.–7. jūlijs |
Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Slovākijā |
|
Parlamentu priekšsēdētāji |
|
|
2018. g. 11.–12. jūnijs |
Slovākijas Nacionālās padomes priekšsēdētāja Dr. Andreja Danko (Andrej Danko) oficiālā vizīte Latvijā |
|
2007. g. 24.–27. maijs |
Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša vizīte Slovākijā, dalība ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētaju sanāksmē Bratislavā |
|
2003. g. 26.–27. novembris |
Slovākijas Nacionālās Padomes priekšsēdētāja Pavola Hrušovski (Pavol Hrušovsky) oficiālā vizīte Latvijā |
|
Ministru prezidenti, to vietnieki |
|
|
2022. g. 2. jūnijs |
Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa dalība starptautiskajā drošības forumā “GLOBSEC 2022”, divpusējā tikšanās ar Slovākijas premjerministru Eduardu Hegeru (Eduard Heger) |
|
2019.g. 28.–29. novembris |
Slovākijas premjerministra Petera Pellegrini oficiālā vizīte Latvijā |
|
2015. g. 6.–8. novembris |
Slovākijas premjerministra vietnieka, ārlietu un Eiropas lietu ministra Miroslava Lajčāka (Miroslav Lajčák) darba vizīte Latvijā, dalība Rīgas konferencē, divpusēja tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. |
|
2012. g. 4.–5. oktobris |
Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte Slovākijā, dalība Kohēzijas draugu valstu premjeru samitā, divpusēja tikšanās ar Slovākijas premjerministru Robertu Fico (Robert Fico) |
|
Ārlietu ministri |
|
|
2022. g. 31. marts |
Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība B9 ārlietu ministru sanāksmē Bratislavā |
|
2021. g. 30. novembris – 1. decembris |
Slovākijas ārlietu ministra Ivana Korčoka dalība NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā |
|
2020. g. 31. janvāris |
Slovākijas ārlietu ministra Miroslava Lajčāka (Miroslav Lajčák) oficiālā vizīte Latvijā. |
|
2019. g. 6.–8. jūnijs |
Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Slovākijā, dalība starptautiskajā drošības forumā “GLOBSEC 2017”, divpusējā tikšanās ar Slovākijas ārlietu un Eiropas lietu ministru Miroslavu Lajčāku. |
|
2018. g. 17.–18. maijs |
Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Slovākijā, dalība starptautiskajā drošības forumā “GLOBSEC 2017”, divpusējā tikšanās ar Slovākijas ārlietu un Eiropas lietu ministru Miroslavu Lajčāku. |
PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA
Slovākijas parlamentā ir izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas parlamentiem. Grupā ir 19 deputāti. Grupas vadītājs ir Tomāš Lehockis (Tomáš Lehotský).
SADARBĪBA EKONOMIKĀ
Slovākija Latvijas preču eksportam ir relatīvi nozīmīgs tirgus, ieņemot 29. vietu starp visām valstīm, uz kurām Latvija eksportē savas preces, kā arī 25. vietu preču importa ziņā. Preču tirdzniecībai ar Slovākiju 2021. gadā bija tendence palielināties, arī pakalpojumu tirdzniecība palielinājās. Latvijai ar Slovākiju saglabājas negatīva preču (-78.25 MEUR apmērā) un pakalpojumu (-3 MEUR apmērā) tirdzniecības bilance. Slovākijas tiešajām investīcijām Latvijā un Latvijas tiešajām investīcijām Slovākijā 2021. gadā bija tendence strauji pieaugt (par 14 MEUR, sasniedzot 15 MEUR un, attiecīgi, par 3 MEUR, sasniedzot 47 MEUR). Slovākijas ieguldījumi 11 Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos veido ~0,5 MEUR, ierindojot to 59. vietā.
Plašāk
Ārējā tirdzniecība starp Latviju un Slovākiju
SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ
Latvijas–Slovākijas divpusējās sadarbības pamatu aizsardzības jomā veido 2000. gada 28. novembrī parakstītā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Slovākijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās par militāro sadarbību.
Latvijas aizsardzības atašejs Slovākijā, Polijā, Čehijā un Ungārijā (rezidē Varšavā) ir plt. Aivars Spriedējs.
Slovākijas aizsardzības atašejs Latvijā ir ģmaj. Miroslavs Korba (Miroslav Korba) ar rezidenci Varšavā. M. Korba ir akreditēts arī Polijā, Igaunijā un Lietuvā.
Slovākija ir pievienojusies NATO kaujas grupai Latvijā sākot ar 2018. g. 1. jūliju ar 152 karavīru lielu vienību.
SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀS
Sadarbība nav aktīva, nav noslēgti divpusēji starpvaldību vai starpministriju līgumi par sadarbību izglītībā un zinātnē. Tomēr vairākām augstskolām ir partneri Slovākijā, un studentu mobilitāte notiek Erasmus+ programmā.
Ar Slovākijas augstākās izglītības iestādēm sadarbojas Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Biznesa augstskola “Turība”, Vidzemes Augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Transporta un sakaru institūts, Liepājas universitāte. Erasmus + projektu ietvaros ar Slovākiju sadarbojas arī vairākas Latvijas profesionālās izglītības iestādes –Valmieras tehnikums un PIKC Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums.
Slovākija piedāvā stipendijas Latvijas studentiem un akadēmiskajam personālam.
Latvijas Zinātņu akadēmija ir noslēgusi divpusējās sadarbības līgumu ar Slovākijas Zinātņu akadēmiju.
SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbojas ar Slovākiju UNESCO Pasaules mantojuma komitejas ietvaros, kura tāpat kā Latvija ir pievienojusies „Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību”, kā arī iesaistās Eiropas Padomes projektos.
Starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un Slovākijas Nacionālo bibliotēku ir noslēgts savstarpējās sadarbības līgums.
Noderīgas saites
Saites par Slovākiju
Slovākijas Republikas Prezidenta kanceleja: http://www.prezident.sk/
Slovākijas Republikas Nacionālā Padome (parlaments): http://www.nrsr.sk/
Slovākijas Republikas valdība: http://www.vlada.gov.sk/
Slovākijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.mzv.sk/
Slovākijas vēstniecība Latvijā: https://www.mzv.sk/web/riga
Mediji (angļu valodā)
________________
*Par CSP un LB rīku izmantošanu
Konsultācijā ar Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkciju, noskaidrojām, ka visērtāk izmantot CSP rīku, izvēloties valsti sekojošajā lapā
https://eksports.csb.gov.lv/lv/years/countries/import/2021
CSP rīks ir viegli lietojams, īpaši interaktīvā karte, kur ātri un uzskatāmi var redzēt gan eksporta, gan importa ciparus pilnīgi no/uz visām valstīm.
Ārvalstu tiešo investīciju statistikai aicinām izmantot Latvijas bankas rīku: https://statdb.bank.lv/lb/Data/128