Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas divpusējās attiecības

Publicēts: 02.07.2021.

Latvijas un Slovākijas sadarbība balstās kopīgās vērtībās un ārpolitikas mērķos, kas nodrošina konstruktīvu divpusējo sadarbību un ciešu partnerību ES, NATO un citu starptautisko organizāciju ietvaros. Latvija ir ieinteresēta paplašināt tirdznieciski ekonomisko sadarbību ar Slovākiju, kā arī tālāk attīstīt sadarbību izglītības, kultūras, aizsardzības un citās jomās.

Diplomātisko attiecību vēsture
Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
Parlamentārā sadarbība
Konsulārā sadarbība
Sadarbība aizsardzības jomā
Sadarbība finanšu politikas jomā
Sadarbība izglītības un zinātnes jomā
Sadarbība kultūras jomā
Sadarbība satiksmes jomā
Pašvaldību sadarbība
Informācijas avoti

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Čehoslovākijas Republika nodibināja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku 1922.gada 5.janvārī. No 1925.gada līdz 1933.gadam Bratislavā darbojās Latvijas goda vicekonsulāts, bet no 1933.gada līdz 1940.gadam - goda konsulāts.

1991.gada 9.septembrī Čehoslovākijas Federatīvā Republika atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku.

Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1993.gada 1.janvārī, kad izveidojās divas neatkarīgas valstis - Čehijas Republika un Slovākijas Republika.

No 2018. gada 18. jūnija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Slovākijā ir Veronika Erte. Pirms tam Latvijas vēstnieka pienākumus Slovākijā pildīja Edgars Skuja.

No 2018. gada 4. septembra Slovākijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā ir Ladislavs Babčans (Ladislav Babčan). Pirms tam vēstnieka pienākumus pildīja Peters Hatjars (Peter Hatiar). Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā Slovākijā ir atvērusi vēstniecību. Vēstniecība tika atklāta 2000.gada 5.novembrī Slovākijas ārlietu ministra Eduarda Kukana (Eduard Kukan) oficiālās vizītes Latvijā laikā.

Kopš 2010. gada 10. novembra Latvijas goda konsuls Slovākijā, Košices reģionā, ir Miroslavs Repka (Miroslav Repka).

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Valstu prezidenti

2018. gada 18. decembris	Slovākijas prezidenta Andreja Kiskas (Andrej Kiska) oficiālā vizīte Latvijā
2006. gada 6.-7. jūlijs	Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Slovākijā
2006. gada 18. maijs	Slovākijas prezidenta Ivana Gašparoviča (Ivan Gašparovič) darba vizīte Latvijā
2005. gada 2.-4. marts	Slovākijas prezidenta Ivana Gašparoviča valsts vizīte Latvijā

Parlamentu priekšsēdētāji

2018. gada 11. – 12. jūnijs	Slovākijas Nacionālās padomes priekšsēdētāja Dr. Andreja Danko (Andrej Danko) oficiālā vizīte Latvijā
2003.gada 26.-27. novembris	Slovākijas Nacionālās padomes priekšsēdētāja Pavola Hrušovski (Pavol Hrušovský) oficiālā vizīte Latvijā

Ministru prezidenti, to vietnieki

2019. gada 28.-29. novembris	Slovākijas premjerministra Petera Pellegrini (Peter Pellegrini )oficiālā vizīte Latvijā.
2015. gada 6.-8. novembrī	Slovākijas premjerministra vietnieka, ārlietu un Eiropas lietu ministra Miroslava Lajčāka (Miroslav Lajčák) darba vizīte Latvijā, dalība Rīgas konferencē, divpusēja tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču
2012. gada 4.-5.oktobris	Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte Slovākijā, dalība Kohēzijas draugu valstu premjeru samitā, divpusēja tikšanās ar Slovākijas premjerministru Robertu Fico (Robert Fico)
2004. gada 23.-24. maijs	Slovākijas premjerministra vietnieka ES paplašināšanās un mazākumtautību jautājumos Pāla Čaki (Pál Csaký) darba vizīte Latvijā
2001. gada 13.-14. maijs	Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Slovākijā
1999. gada 23.-24. marts	Slovākijas vicepremjera ES integrācijas jautājumos Pavola Hamžīka (Pavol Hamžík) vizīte Latvijā
1998. gada 8.-9. aprīlis	Slovākijas premjerministra Vladimira Mečiara (Vladimir Mečiar) oficiālā vizīte Latvijā

Ārlietu ministri

2020. gada 31.janvāris	Slovākijas ārlietu ministra Miroslava Lajčāka (Miroslav Lajčák ) oficiālā vizīte Latvijā
2017. gada 26. – 28. maijs	Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Slovākijā, dalība starptautiskajā drošības forumā “GLOBSEC 2017”, divpusējā tikšanās ar Slovākijas ārlietu un Eiropas lietu ministru Miroslavu Lajčāku
2016. gada 15.- 17. aprīlī	Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Slovākijā, dalība starptautiskajā drošības forumā “GLOBSEC 2016”, divpusējā tikšanās ar Slovākijas ārlietu un Eiropas lietu ministru Miroslavu Lajčāku
2015. gada 6.-8. novembrī	Slovākijas premjerministra vietnieka, ārlietu un Eiropas lietu ministra Miroslava Lajčāka darba vizīte Latvijā, dalība Rīgas konferencē, divpusēja tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču
2014. gada 14.-15. maijs	Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Slovākijā, dalība starptautiskajā drošības forumā "GLOBSEC 2014", tikšanās ar Slovākijas ārlietu un Eiropas lietu ministru Miroslavu Lajčāku
2009. gada 27. augusts	Slovākijas ārlietu ministra Miroslava Lajčāka oficiālā vizīte Latvijā
2006. gada 29. novembris	Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika divpusēja tikšanās ar Slovākijas ārlietu ministru Jānu Kubišu (Ján Kubiš) NATO samita ietvaros Rīgā
2005. gada 2.-3. februāris	Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte Slovākijā
2000. gada 5.-6. novembris	Slovākijas ārlietu ministra Eduarda Kukana (Eduard Kukan) oficiālā vizīte Latvijā
1999. gada 11.-12. marts	Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte Slovākijā
1996. gada 18.-19. aprīlis	Slovākijas ārlietu ministra Juraja Šenka (Juraj Schenk) oficiālā vizīte Latvijā

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Slovākijas parlamentā ir izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas parlamentiem. Grupā ir 22 deputāti.

Kopš 2017. gada 15. jūnija Saeimā ir izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar Slovākijas parlamentu.

13. Saeimā tika izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar Slovākijas parlamentu, kuras sastāvā ir 5 deputāti. Vadītāja Jūlija Stepaņenko (“Saskaņa”)

KONSULĀRĀ SADARBĪBA

No 2011. gada 1. decembra Slovākija pārstāv Latviju Šengenas vīzu izsniegšanā Bukarestē (Rumānijā), Seulā (Korejas Republikā) un Mehiko (Meksikas Savienotās Valstīs). Savukārt Latvija pārstāv Slovākiju Šengenas vīzu izsniegšanā Baku (Azerbaidžānas Republikā) no 2011. gada 1. decembra un Kaļiņingradas apgabalā (Krievijas Federācijā) no 2014. gada 1. maija.

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latvijas - Slovākijas divpusējās sadarbības pamatu aizsardzības jomā veido 2000. gada 28.novembrī parakstītā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Slovākijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās par militāro sadarbību.

Latvijas aizsardzības atašejs Slovākijā, Polijā, Čehijā un Ungārijā (rezidē Rīgā) ir plt. Valērijs Kovgers.

Slovākijas aizsardzības atašejs Latvijā ir plkv. Vladimīrs Šedivijs (Vladimír Šedivý) ar rezidenci Varšavā. V. Šedivijs ir akreditēts arī Polijā, Igaunijā un Lietuvā.

Slovākija ir pievienojusies NATO kaujas grupai Latvijā sākot ar 2018. g. 1. jūliju ar 152 karavīru lielu vienību.

Višegradas valstu iniciatīvas ietvaros Slovākijas karavīri 2017. gadā no 3. aprīļa līdz 23. jūnijam ap 150 karavīru sastāvā uzturējās Latvijā.
2017. gada 12. jūnijā oficiālā vizītē Latvijā ieradās Slovākijas aizsardzības ministrs Peters Gajdošs (Peter Gajdoš).

SADARBĪBA FINANŠU POLITIKAS JOMĀ

Informācijas apmaiņa tiešo nodokļu jomā starp Latviju un Slovākiju tiek veikta, pamatojoties uz noslēgtajām Konvencijām par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un Padomes 2011. gada 15. februāra direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Informācijas apmaiņa netiešo nodokļu jomā (PVN un akcīzes nodoklis) starp Latviju un Slovākiju tiek veikta, pamatojoties uz Padomes 2010. gada 7. oktobra Regulas (EK) Nr.904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un Padomes 2012. gada 2. maija Regulas (ES) Nr.389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā. Vienlaikus Latvija ar Slovākiju veic informācijas apmaiņu par iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšējām vienošanās par cenas noteikšanu, saskaņā ar 2015. gada 8. decembra Padomes Direktīvu (ES) 2015/2376.
Automātiskā informācijas apmaiņa starp Latviju un Slovākiju tiek veikta balstoties uz Padomes Direktīvu 2011/16/EU un tās grozījumiem, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas daudzpusējo kompetento iestāžu vienošanos par informācijas apmaiņu par finanšu kontiem (OECD CRS) un starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatiem (OECD CbC reporting).
2001. gada 1. janvārī stājusies spēkā piemērošanai Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀ

Sadarbība ar Slovākiju kopumā nav aktīva, nav noslēgti divpusēji starpvaldību vai starpministriju līgumi par sadarbību izglītībā un zinātnē. Tomēr vairākām augstskolām ir sadarbības partneri Slovākijā un studentu mobilitāte notiek Erasmus+ programmas ietvaros. Ar Slovākijas augstākās izglītības iestādēm sadarbojas Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Biznesa augstskola “Turība”, Vidzemes Augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Transporta un sakaru institūts, Liepājas universitāte. Erasmus + projektu ietvaros ar Slovākiju sadarbojas arī vairākas Latvijas profesionālās izglītības iestādes kā Valmieras tehnikums un PIKC Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums.

Slovākija piedāvā stipendijas Latvijas studentiem un akadēmiskajam personālam.

Latvijas Zinātņu akadēmija ir noslēgusi divpusējās sadarbības līgumu ar Slovākijas Zinātņu akadēmiju.

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Bibliotēkas

Starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un Slovākijas Nacionālo bibliotēku ir noslēgts savstarpējās sadarbības līgums.

2018. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka sniedza izvērstu konsultāciju (uzziņu) par skaņu ierakstu studijas darbu un aprīkojumu Slovākijas Valsts tehniskajai bibliotēkai (State scientific library in Banská Bystrica).

Mākslas izstādes

2019. gads

Novembrī Eiropas Savienības mājā Rīgā tika atklāta kopīgi Slovākijas un Čehijas vēstniecību Latvijā organizētā izstāde “The Velvet Revolution” saistībā ar Samta revolūcijas atceres Čehoslovākijā 30 gadadienu. Izstāde tapusi sadarbībā ar Čehijas Kultūras, Ārlietu ministrijām, Nacionālo muzeju.

2018. gads

No 19. septembra līdz 10. oktobrim Rīgā Kara muzejā bija apskatāma 1968. g. Prāgas pavasara fotoizstādes “Nezināmā varone” un “Fotoattēla stāsts: Vīrietis ar atkailinātām krūtīm”” (organizēja Čehijas un Slovākijas vēstniecības).

No 10. – 31. oktobrim galerijā “LSM” bija apskatāma izstāde “Slovāku laikmetīgais dizains” .

2017. gads

No 17. maija līdz 27. augustam muzejā “Rīgas Jūgenstila centrs” bija apskatāma 20. gs. sākuma izstāde “Reklāma un bērni”.

2016. gads

No 6. oktobra līdz 28. oktobrim Latvijas Kara muzejā bija skatāma izstāde “Tautastērpu stilā”.

No 22. septembra līdz 9. oktobrim Latvijas Mākslinieku savienības muzejā bija apskatāma slovāku stikla mākslinieka Patrik Illo personālizstāde “Laikmetīgais slovāku stikla mākslas dizains”.

Mūzika

2018. gada 13. oktobrī Slovākijas filharmonijā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris uzstājās “54. Bratislavas mūzikas festivālā”.

2018. gada 21. maijā Bratislavā notika Latvijas, Igaunijas un Lietuvas simtgadēm veltīts koncerts un pieņemšana. Svinīgais pasākums notika Bratislavas Radio Namā, un to organizēja Latvijas goda konsuls Slovākijā Miroslavs Repka (Miroslav Repka), kā arī Igaunijas goda konsuls un Lietuvas goda konsuls Slovākijā. Pasākumā piedalījās Baltijas valstu vēstnieki. Koncertā kopā ar lietuviešu un igauņu mūziķiem uzstājās latviešu džeza mākslinieki vijolnieks Raimonds Ozols, pianists Raimonds Macats un perkusionists Artis Orubs. Uz svinīgo pasākumu bija ieradušies Slovākijas valdības un diplomātiskā korpusa pārstāvji, kā arī ekonomikas un kultūras jomu sadarbības partneri.

2018. gadā Slovākijas un Čehijas vēstniecības Latvijā kopīgi rīko vairākus pasākumus, lai atzīmētu Čehoslovākijas 100. gadadienu. 24. aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mazajā ērģeļu zālē notika Čehoslovākijas kamermūzikas dueta koncerts. 15. jūnijā Spīķeru koncertzālē notika slovāku ansambļa “Balkansambel” un tautas deju grupas “Rozsutec” koncerts, savukārt 19. jūnijā Lielajā ģildē – Čehijas mūzikas grupas “Čehomor” un kamerorķestra “Simfonietta Riga” koncerts.

Kino

No 2019. gada 13.-14.novembrim kinoteātrī “K.Suns” norisinājās kārtējās Višegradas grupas filmu dienas. Slovākija prezentēja komēdiju “Vojtehs”.

No 2018. g. 21. novembra līdz 24. novembrim kinoteātrī "K.Suns" norisinājās Višegradas grupas filmu dienas, kuras šogad kā prezidējošā valsts Višegradas grupā organizēja Slovākija. Festivālā bija skatāma slovāku filma “Godīga spēle”.

No 2017. g. 21. novembra līdz 26. novembrim kinoteātrī "K.Suns" norisinājās Višegradas grupas filmu dienas. Festivālā bija skatāma slovāku filma “Viss vai nekas” (Všetko alebo nič”) un animācijas filmas bērniem “Marceliņš”, “Trīs murkšķi” un “Putns Gabo”.

No 2018. g. 21. novembra līdz 24. novembrim kinoteātrī "K.Suns" norisinājās kārtējās Višegradas grupas filmu dienas, kuras šogad kā prezidējošā valsts Višegradas grupā organizēja Slovākija. Festivālā bija skatāma slovāku filma “Godīga spēle”.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbojas ar Slovākiju UNESCO Pasaules mantojuma komitejas ietvaros, kura tāpat kā Latvija ir pievienojusies „Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību”, kā arī iesaistās Eiropas Padomes projektos.

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu tika noslēgts 09.04.1998.