Latvijas un Slovākijas sadarbība balstās kopīgās vērtībās un ārpolitikas mērķos, kas nodrošina konstruktīvu divpusējo sadarbību un ciešu partnerību ES, NATO un citu starptautisko organizāciju ietvaros. Latvija ir ieinteresēta paplašināt tirdznieciski ekonomisko sadarbību ar Slovākiju, kā arī tālāk attīstīt sadarbību izglītības, kultūras, aizsardzības un citās jomās.

  • Diplomātiskās attiecības
  • Nozīmīgākās vizītes
  • Parlamentārā sadarbība
  • Sadarbība ekonomikā
  • Sadarbība aizsardzības jomā
  • Sadarbība izglītības un kultūras jomā
  • Pašvaldību sadarbība
  • Informācijas avoti

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Čehoslovākijas Republika nodibināja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku 1922. gada 5. janvārī. No 1925. gada līdz 1933. gadam Bratislavā darbojās Latvijas goda vicekonsulāts, bet no 1933. gada līdz 1940 .gadam goda konsulāts. 1991. gada 9. septembrī Čehoslovākijas Federatīvā Republika atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku.

Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1993. gada 1. janvārī, kad izveidojās divas neatkarīgas valstis Čehijas Republika un Slovākijas Republika.

Latvijas pārstāvība Slovākijas Republikā

Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Vīnē Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Slovākijas Republikā kopš 2021. gada decembra ir Guna Japiņa.

Kopš 2010. gada novembra Latvijas goda konsuls Slovākijā, Košices reģionā, ir Miroslavs Repka (Miroslav Repka).

Slovākijas Republikas pārstāvība Latvijā

Slovākijas vēstniecība atrodas Rīgā. Kopš 2023. gada Slovākijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā ir Braņislavs Pavlovičs (Branislav Pavlovič).

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Valstu prezidenti

2022. g. 28. marts

Latvijas valsts prezidenta Egila Levita oficiālā vizīte Slovākijā

2021. g. 20. decembris

Slovākijas prezidentes Zuzanas Čaputovas (Zuzana Čaputová) vizīte Latvijā. Tikšanās ar Valsts prezidentu E.Levitu, Ādažu militārās bāzes apmeklējums.

2018. g. 18. decembrī

Slovākijas prezidenta Andreja Kiskas (Andrej Kiska) oficiālā vizīte Latvijā

2013. g. 12.–13. jūnijs

Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vizīte Slovākijā, dalība 18. Centrāleiropas valstu prezidentu samitā Bratislavā

2006. g. 6.–7. jūlijs

Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Slovākijā

Parlamentu priekšsēdētāji

2018. g. 11.–12. jūnijs

Slovākijas Nacionālās padomes priekšsēdētāja Dr. Andreja Danko (Andrej Danko) oficiālā vizīte Latvijā

2007. g. 24.–27. maijs

Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša vizīte Slovākijā, dalība ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētaju sanāksmē Bratislavā

2003. g. 26.–27. novembris

Slovākijas Nacionālās Padomes priekšsēdētāja Pavola Hrušovski (Pavol Hrušovsky) oficiālā vizīte Latvijā

Ministru prezidenti, to vietnieki

2022. g. 2. jūnijs

Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa dalība starptautiskajā drošības forumā “GLOBSEC 2022”, divpusējā tikšanās ar Slovākijas premjerministru Eduardu Hegeru (Eduard Heger)

2019.g. 28.–29. novembris

Slovākijas premjerministra Petera Pellegrini oficiālā vizīte Latvijā

2015. g. 6.–8. novembris

Slovākijas premjerministra vietnieka, ārlietu un Eiropas lietu ministra Miroslava Lajčāka (Miroslav Lajčák) darba vizīte Latvijā, dalība Rīgas konferencē, divpusēja tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

2012. g. 4.–5. oktobris

Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte Slovākijā, dalība Kohēzijas draugu valstu premjeru samitā, divpusēja tikšanās ar Slovākijas premjerministru Robertu Fico (Robert Fico)

Ārlietu ministri

 

2022. g. 31. marts

Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība B9 ārlietu ministru sanāksmē Bratislavā

2021. g. 30. novembris – 1. decembris

Slovākijas ārlietu ministra Ivana Korčoka dalība NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā

2020. g. 31. janvāris

Slovākijas ārlietu ministra Miroslava Lajčāka (Miroslav Lajčák) oficiālā vizīte Latvijā.

 

2019. g. 6.–8. jūnijs

Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Slovākijā, dalība starptautiskajā drošības forumā “GLOBSEC 2017”, divpusējā tikšanās ar Slovākijas ārlietu un Eiropas lietu ministru Miroslavu Lajčāku.

2018. g. 17.–18. maijs

Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Slovākijā, dalība starptautiskajā drošības forumā “GLOBSEC 2017”, divpusējā tikšanās ar Slovākijas ārlietu un Eiropas lietu ministru Miroslavu Lajčāku.

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Slovākijas parlamentā ir izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas parlamentiem. Grupā ir 19 deputāti. Grupas vadītājs ir Tomāš Lehockis (Tomáš Lehotský).

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Slovākija Latvijas preču eksportam ir relatīvi nozīmīgs tirgus, ieņemot 29. vietu starp visām valstīm, uz kurām Latvija eksportē savas preces, kā arī 25. vietu preču importa ziņā. Preču tirdzniecībai ar Slovākiju 2021. gadā bija tendence palielināties, arī pakalpojumu tirdzniecība palielinājās. Latvijai ar Slovākiju saglabājas negatīva preču (-78.25 MEUR apmērā) un pakalpojumu (-3 MEUR apmērā) tirdzniecības bilance. Slovākijas tiešajām investīcijām Latvijā un Latvijas tiešajām investīcijām Slovākijā 2021. gadā bija tendence strauji pieaugt (par 14 MEUR, sasniedzot 15 MEUR un, attiecīgi, par 3 MEUR, sasniedzot 47 MEUR). Slovākijas ieguldījumi 11 Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos veido ~0,5 MEUR, ierindojot to 59. vietā.

Plašāk

Ārējā tirdzniecība starp Latviju un Slovākiju

Tiešās investīcijas

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

LatvijasSlovākijas divpusējās sadarbības pamatu aizsardzības jomā veido 2000. gada 28. novembrī parakstītā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Slovākijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās par militāro sadarbību.

Latvijas aizsardzības atašejs Slovākijā, Polijā, Čehijā un Ungārijā (rezidē Varšavā) ir plt. Aivars Spriedējs.

Slovākijas aizsardzības atašejs Latvijā ir ģmaj. Miroslavs Korba (Miroslav Korba) ar rezidenci Varšavā. M. Korba ir akreditēts arī Polijā, Igaunijā un Lietuvā.

Slovākija ir pievienojusies NATO kaujas grupai Latvijā sākot ar 2018. g. 1. jūliju ar 152 karavīru lielu vienību.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀS

Sadarbība nav aktīva, nav noslēgti divpusēji starpvaldību vai starpministriju līgumi par sadarbību izglītībā un zinātnē. Tomēr vairākām augstskolām ir partneri Slovākijā, un studentu mobilitāte notiek Erasmus+ programmā.

Ar Slovākijas augstākās izglītības iestādēm sadarbojas Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Biznesa augstskola “Turība”, Vidzemes Augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Transporta un sakaru institūts, Liepājas universitāte. Erasmus + projektu ietvaros ar Slovākiju sadarbojas arī vairākas Latvijas profesionālās izglītības iestādes –Valmieras tehnikums un PIKC Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums.

Slovākija piedāvā stipendijas Latvijas studentiem un akadēmiskajam personālam.

Latvijas Zinātņu akadēmija ir noslēgusi divpusējās sadarbības līgumu ar Slovākijas Zinātņu akadēmiju.

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbojas ar Slovākiju UNESCO Pasaules mantojuma komitejas ietvaros, kura tāpat kā Latvija ir pievienojusies „Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību”, kā arī iesaistās Eiropas Padomes projektos.

Starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un Slovākijas Nacionālo bibliotēku ir noslēgts savstarpējās sadarbības līgums.

 

Noderīgas saites

Saites par Slovākiju

Slovākijas Republikas Prezidenta kanceleja: http://www.prezident.sk/

Slovākijas Republikas Nacionālā Padome (parlaments): http://www.nrsr.sk/

Slovākijas Republikas valdība: http://www.vlada.gov.sk/

Slovākijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.mzv.sk/

Slovākijas vēstniecība Latvijā: https://www.mzv.sk/web/riga

Mediji (angļu valodā)

http://spectator.sme.sk/

http://newsnow.tasr.sk/

________________

*Par CSP un LB rīku izmantošanu

Konsultācijā ar Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkciju, noskaidrojām, ka visērtāk izmantot CSP rīku, izvēloties valsti sekojošajā lapā

 https://eksports.csb.gov.lv/lv/years/countries/import/2021

CSP rīks ir viegli lietojams, īpaši interaktīvā karte, kur ātri un uzskatāmi var redzēt gan eksporta, gan importa ciparus pilnīgi no/uz visām valstīm.

Ārvalstu tiešo investīciju statistikai aicinām izmantot Latvijas bankas rīku: https://statdb.bank.lv/lb/Data/128