Latvija un tās pārstāvji ANO

2019. gada 14. jūnijā Ņujorkā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas plenārsēdē Latvija tika ievēlēta par Ekonomisko un sociālo lietu padomes (United Nations Economic and Social Council, ECOSOC) locekli uz laiku no 2020. līdz 2022. gadam. Par Latviju nobalsoja 179 valstis. Vēlēšanās kopā tika pārvēlēti 18 no 54 ECOSOC locekļiem. Līdzās Latvijai ievēlētas tika arī Melnkalne, Krievija, Somija, Austrālija, Norvēģija, Šveice, Kolumbija, Nikaragva, Panama, Taizeme, Bangladeša, Ķīna, Korejas Republika, Benina, Botsvāna, Kongo un Gabonas Republika.

Kā ECOSOC dalībvalsts Latvija piedalās lēmumu pieņemšanas procesos par aktuāliem starptautiskajiem jautājumiem – ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu un attīstības sadarbību, un klimata pārmaiņām, īpaši vēršot uzmanību uz mežu nozares stiprināšanu. Latvijas mērķis ir aktīvi strādāt pie ECOSOC digitālās dienas kārtības virzīšanas, lai veicinātu digitālo iekļautību un jauno tehnoloģiju izmantošanu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanai.

Latvijai ir pieredze ECOSOC darbībā: divas reizes tā jau bijusi ECOSOC locekle – no 1997. līdz 1999. gadam un no 2011. līdz 2013. gadam. Līdztekus darbam padomē Latvija ilggadēji darbojas arī ECOSOC pakļautībā esošajā Zinātnes un tehnoloģiju attīstībai komisijā, iepriekš ir darbojusies Statistikas komisijā un pašreiz ir ievēlēta ANO Sieviešu statusa komisijā, kā arī ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas (UN-WOMEN) izpildpadomē.

ECOSOC ir viena no ANO galvenajām struktūrām, kuras kompetencē ir starptautiskās sadarbības jautājumi ekonomikā, sociālajā, kultūras, izglītības, veselības, vides un citās jomās, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

2020. gada 14. septembrī Ņujorkā Latvija tika ievēlēta ANO Sieviešu statusa komisijā (United Nations Commission on the Status of Women, UN CSW), kurā darbosies no 2021. līdz 2025. gadam. Kopā tika pārvēlētas 10 no 45 ANO Sieviešu statusa komisijas dalībvalstīm. Līdzās Latvijai ievēlētas tika arī Afganistāna, Argentīna, Austrija, Dominikānas Republika, Indija, Izraēla, Nigērija, Turcija, Zambija. Latvija Komisijā darbosies pirmo reizi.

ANO Sieviešu statusa komisija dibināta 1946. gadā un ir ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes (ECOSOC) funkcionālā komisija. Tā ir galvenā starpvaldību struktūra ar mērķi apzināt sieviešu dzīves realitātes dažādus aspektus visā pasaulē un veidot globālus standartus dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību veicināšanas jomā.

Komisijas darbs tiek organizēts ikgadējā divu nedēļu sanāksmē Ņujorkā, kurā piedalās ANO dalībvalstis, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un ANO struktūru pārstāvji. Komisijas sesijās dalībnieki diskutē par panākto progresu Pekinas deklarācijas un Rīcības platformas ieviešanā, kas ir starptautiski nozīmīgākais politiskais dokuments dzimumu līdztiesības jautājumos. Komisija diskutē par aktuālajiem dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas jautājumiem, kā arī izstrādā tematiskas rezolūcijas un visaptverošus secinājumus.

2022. gada 13. aprīlī Ņujorkā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ekonomisko un sociālo lietu padomes (ECOSOC) dalībvalstis ievēlēja Latviju Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas institūcijas izpildpadomē (Executive Board of the UN Entity for Gender Equality and Empowerment of Women, UN-WOMEN). Latvija darbosies izpildpadomē no 2023. līdz 2025. gadam.

ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas institūcija izveidota 2010. gadā ar mērķi veicināt koordinētu rīcību dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību jautājumos ANO un sniegt palīdzību ANO dalībvalstīm starptautisko standartu ieviešanā. Izpildpadomes sastāvā ir 41 ANO dalībvalsts. Tā ir vadošā institūcija, kuras uzdevums ir uzraudzīt tās darbības atbilstību ANO politiskajām vadlīnijām dzimumu līdztiesības jomā un sadarboties ar citu ANO aģentūru izpildpadomēm. Latvija iepriekš ir bijusi ievēlēta izpildpadomē 2013.–2015. gadā un vadīja to 2013. gadā.

Latvijas ievēlēšana ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas institūcijas izpildpadomē ir apliecinājums valsts veikumam dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību jomā kā nacionālā, tā starptautiskā līmenī. Latvija jau ilgstoši atbalstījusi ANO darbību starptautiskajos dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas projektos. Latvija turpinās īstenot ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 „Par sievietēm, mieru un drošību” ieviešanu, kas ir viens no ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas institūcijas prioritārajiem darbības virzieniem.

Šī komisija ir viena no ECOSOC funkcionālajām komisijām. ECOSOC funkcionālo komisiju kompetencē ietilpst konkrētas jomas jautājumi, kas saistīti ar ECOSOC mandātu.

Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komisija (Commission on Science and Technology for Development – CSTD), kurā ir 43 dalībvalstis, analizē zinātnes un tehnoloģiju ietekmi uz attīstības jautājumiem. CSTD pārrauga Pasaules informācijas sabiedrības samita (WSIS) īstenošanas procesu un sniedz ieguldījumu attīstības politikas veidošanā, īpašu uzmanību veltot informācijas sabiedrības, zinātnes, jauno tehnoloģiju un pētniecības jautājumiem.

Latvija kļuva par CSTD locekli 2007. gadā, un 2018. gadā tika pārvēlēta uz ceturto termiņu līdz 2022. gada beigām. Dalība komisijā sniedz iespēju līdzdarboties diskusijās un lēmumu pieņemšanā par jaunāko un finansiāli efektīvāko informācijas tehnoloģiju attīstītību. Latvija novērtē informācijas tehnoloģiju un zinātnes nozīmi attīstības mērķu sasniegšanā, veidojot informācijas sabiedrību. 

2021. gada 8. decembrī, Ņujorkā Latvija ievēlēta Apvienoto Nāciju Organizācijas Miera veidošanas komisijā (Peacebuilding Commission, PBC) dalībai 2022. gadā. Šī ir pirmā reize, kad Latvija pārstāvēta šajā ANO formātā.

Dalība Komisijā demonstrē Latvijas arvien pieaugošu lomu ANO centienos nodrošināt stabilitāti un mieru krīzes skartajos reģionos. Iesaistoties Komisijas darbā, Latvija izcels institūciju noturības stiprināšanu situācijās pēc konfliktiem, tostarp veicinot labu pārvaldību, medijpratību, izglītību un digitālās prasmes, sieviešu un jauniešu iekļaujošu līdzdalību, kā arī daloties ar Latvijas labas prakses piemēriem.

ANO miera veidošanas komisija izveidota 2005. gadā. Tās mērķis ir sniegt atbalstu konflikta skartām valstīm. Būtisks komisijas darba virziens ir starptautiskais atbalsts valstīm pēc ANO miera uzturēšanas misiju noslēgšanas, palīdzot turpināt ceļu ilgtermiņa miera, stabilitātes un attīstības virzienā un tādējādi novēršot konfliktu atkārtošanos. Komisija pilda arī padomdevēja funkciju ANO Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, veicinot konsekventu ANO pieeju miera veidošanas centieniem. Miera veidošanas komisijā ir pārstāvēta 31 valsts.

2019. gada 3. oktobrī Ženēvā Latvijas eksperte Ilvija Pūce tika ievēlēta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Spīdzināšanas novēršanas komitejā (UN Committee against Torture) uz termiņu no 2020. līdz 2023. gadam. Šī ir pirmā reize, kad Latvijas pārstāve ir ievēlēta ANO Spīdzināšanas novēršanas komitejā. Vēlēšanās uz piecu neatkarīgo ekspertu vietām kandidēja 12 valstu pārstāvji. Ilvija Pūce saņēma otru lielāko balsu skaitu no visiem kandidātiem – 84 valstu atbalstu.

Ilvija Pūce ir cilvēktiesību eksperte, kuras vairāk nekā divdesmit gadus ilgā profesionālā darbība ir bijusi cieši saistīta ar starptautisko cilvēktiesību jomu, īpašu uzmanību pievēršot spīdzināšanas un necilvēcīgas izturēšanās novēršanai. I.Pūce kopš 2007. gada ir bijusi Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas locekle.

ANO Spīdzināšanas novēršanas komitejas darbs norit divu ikgadēju sesiju formātā Ženēvā. Komitejā darbojas desmit neatkarīgi cilvēktiesību eksperti. 2019. gada 3. oktobrī notikušajās vēlēšanās no 12 valstu izvirzītajiem kandidātiem uz 2020. līdz 2023. gada termiņu tika ievēlēti arī Turcijas, Francijas, Moldovas un Meksikas pārstāvji. Komitejas neatkarīgo ekspertu galvenais uzdevums ir uzraudzīt Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem (Convention against Torture and Other Cruel, Inhuman or Degrading Treatment on Punishment) ieviešanu tās dalībvalstīs. Dalībvalstīm ziņojums Komitejai jāiesniedz regulāri, reizi četros gados. Konvencija stājās spēkā 1987. gadā un šobrīd to ir ratificējušas 168 dalībvalstis. Latvija Konvencijai pievienojās 1992. gada 14. aprīlī.

ANO Spīdzināšanas novēršanas apakškomitejas darbs ir pārraudzīt aizturēto personu tiesības ieslodzījuma iestādēs, kā arī izskatīt sūdzības par konstatētiem pārkāpumiem. Darbs tiek realizēts veicot privātas pārrunas ar ieslodzījumā esošiem cilvēkiem bez ieslodzījuma iestādes personāla vai valdības pārstāvju klātbūtnes. Mērķvalstu apmeklējumu laikā tiek sniegtas konsultācijas valdības amatpersonām, brīvības atņemšanas iestāžu darbiniekiem, juristiem un ārstiem ar mērķi ieteikt tūlītējas izmaiņas, lai uzlabotu aizturēto personu apstākļus. Darbu reglamentē ir stingra konfidencialitāte. Apakškomiteja tiekas savā starpā trīs reizes gadā ANO birojā Ženēvā.

2022. gada 20. oktobrī Ženēvā Latvijas eksperte Dr. Elīna Šteinerte tika ievēlēta ANO apakškomitejā par spīdzināšanas novēršanu (UN subcommitte on prevention of tourture) uz termiņu no 2023. līdz 2026. gadam.

2021. gada 12. novembrī Ņujorkā Latvijas pārstāvis Dr. Mārtiņš Paparinskis sīvas konkurences cīņā tika ievēlēts Starptautisko tiesību komisijā (International Law Commission, ILC) uz dalības laiku no 2023. līdz 2027. gadam.

Šī bija pirmā reize, kad Baltijas valstis nominēja kandidātu ievēlēšanai Komisijā. Izvirzot savu kandidātu, Latvija un Baltijas valstis ir apliecinājušas gatavību sniegt ieguldījumu starptautisko tiesību un daudzpusējo starptautisko attiecību stiprināšanā. Ir būtiski, ka Baltijas valstu pārstāvis piedalīsies un dos pienesumu starptautisko tiesību  attīstības procesos laikā, kad tiek meklētas atbildes uz jaunajiem globālajiem izaicinājumiem.

Starptautisko tiesību komisijas galvenais uzdevums ir starptautisko tiesību progresīva attīstība un kodifikācija. Komisija tika izveidota 1947. gadā un tā apvieno 34 neatkarīgus ekspertus, kurus ievēl ANO Ģenerālā asambleja. Komisija ir izstrādājusi daudzus nozīmīgus starptautisko tiesību instrumentus.

UNESCO Starptautiskā bioētikas komiteja (IBC) ir ekspertu institūcija, kas uzrauga, lai dzīvības zinātņu attīstības procesā tiktu ievēroti cilvēka cieņas un brīvības pamatprincipi. Tā ir vienīgā šāda veida komiteja bioētikā pasaulē.

ICB izveidota 1993. gadā, tajā darbojas 36 neatkarīgi eksperti, kas tiekas sesijās ne retāk kā 1 reizi gadā.

UNESCO Starpvaldību bioētikas komitejas (IGBC) uzdevumi ir veicināt jaunākos atklājumus ģenētikā, un nodrošināt sabiedrības izpratni par riskiem, kurus var radīt bezatbildīga attieksme pret biomedicīnas pētījumiem, veicināt diskusijas par pētījumu ētiskajiem un juridiskajiem jautājumiem, kā arī sekmēt sabiedrības, ekspertu un lēmumu pieņēmēju informētību par bioētikas jautājumiem.

IGBC tika izveidota 1998. gadā saskaņā ar Starptautiskās bioētikas komitejas (IBC) statūtu 11. pantu. Tajā ir 36 dalībvalstis, kuru pārstāvji tiekas vismaz reizi divos gados, lai izskatītu IBC ieteikumus. Tā informē IBC par saviem atzinumiem un iesniedz šos atzinumus kopā ar priekšlikumiem par IBC darba pārraudzību UNESCO ģenerāldirektoram nosūtīšanai dalībvalstīm, valdei un Ģenerālajai konferencei.

UNESCO Izglītības nākotnes iniciatīvas Starptautiskā komisija pulcē pasaules līmeņa politiķus, izglītības, kultūras un mākslas jomu pārstāvjus, zinātniekus, uzņēmējus un tehnoloģiju ekspertus, lai, mobilizējot zināšanas un cilvēces kolektīvo inteliģenci, kopīgi formulētu izglītības attīstības vīziju 2050. gadam un pēc tā.

No 2022. līdz 2032. gadam ANO izsludinājusi Pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi, kuras mērķis ir vērst uzmanību uz pirmiedzīvotāju valodu izzušanu un nepieciešamību tās saglabāt, veicinot pirmiedzīvotāju iespējas savas valodas izmantošanā. Pirmiedzīvotāju valodu desmitgades sagatavošanai un īstenošanai izveidota globālā darba grupa (Global Task Force for Making a Decade of Action for Indigenous Languages) (2022-2032), ko veido koordinācijas komiteja, konsultatīvā grupa, ad-hoc grupas un ieinteresēto pušu sanāksmes.

2019. gada 21. novembrī Latvija atkārtoti ievēlēta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Starptautiskās programmas komunikācijas attīstībai (International Programme for the Development of Communication, IPDC) Starpvaldību padomē uz 2019.–2023. gada termiņu. Vēlēšanas notika UNESCO Ģenerālās konferences 40. sesijas laikā Parīzē. Par Latvijas pārstāvi dalībai padomē līdz 2023. gadam nozīmēta žurnāliste Rita Ruduša.

2015. gada 12. novembrī, UNESCO Vispārējās konferences 38. sesijas ietvaros, Latvija pirmo reizi tika ievēlēta UNESCO IPDC Starpvaldību padomē uz 2015.–2019. gada termiņu. Latviju Padomē pārstāvēja Latvijas žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga.

UNESCO Starptautiskā programma komunikācijas attīstībai (IPDC) ir ANO sistēmā vienīgais daudzpusējais forums-starpvaldību programma mediju attīstības veicināšanas jomā.

IPDC galvenās prioritātes ir izteiksmes brīvības un mediju daudzveidības veicināšana; sabiedrisko mediju attīstīšana; cilvēku profesionālās izaugsmes sekmēšana un starptautisko partnerību veidošana.

Programmas ietvaros tiek sniegts finansiāls atbalsts sabiedrībai būtisku mediju projektu realizēšanai, tai skaitā, attīstības un pārejas ekonomikas valstīs.  IPDC finansējumu nodrošina donorvalstu brīvprātīgas iemaksas.

Būtiski ir tas, ka IPDC finansiālais atbalsts nav sasaistīts ar kādu konkrētu donoru vai valsti un tādējādi neietekmē mediju neatkarību.

IPDC darbība norit 39 locekļu starpvaldību padomes vadībā. Padomes locekļus ievēl UNESCO dalībvalstis reizi divos gados Ģenerālās konferences laikā.

IPDC padome izstrādā programmas saturisko ietvaru un prioritātes, un ir atbildīga par finanšu piesaistes mehānismu nodrošināšanu. Padomes sesijas notiek reizi divos gados ar iespēju sasaukt ārkārtas sesiju.

2017. gada 15. jūnijā, Latviju pirmo reizi ievēlēja UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (UNESCO Intergovernmental Committee for the Protection and Promotion of the Diversity of Cultural Expressions) uz laiku no 2017. līdz 2021. gadam.

Latvijas pārstāve komitejā būs Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela. 

Vēlēšanas norisinājās Parīzē UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu dalībvalstu konferences 6. sesijas laikā.

UNESCO Starpvaldību komiteja kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai tika izveidota 2005. gadā, un tajā darbojas 24 no Konvencijas dalībvalstīm.

Komitejas mērķis ir veicināt starptautiskās sabiedrības izpratni par atšķirīga rakstura preču un pakalpojumu kultūras vērtību, sekmēt sadarbību ar jaunattīstības valstīm un nodrošināt kultūras izpausmju daudzveidības aizsargāšanu. Latvija UNESCO Konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu pievienojās 2007. gadā, un līdz šim to ratificējušas 144 dalībvalstis.