Latvijas Republikas un Francijas Republikas divpusējās attiecības

Publicēts: 14.03.2022.

Latvijas un Francijas sadarbība sekmīgi attīstās gan divpusēji, gan Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Starp abām valstīm ir izveidojies aktīvs politiskais dialogs.

Divpusējās attiecības
Parlamentārā sadarbība
Nozīmīgākās vizītes
Sadarbība ekonomikā
Sadarbība aizsardzības jomā
Sadarbība satiksmes jomā
Sadarbība kultūras un izglītības jomā
Diplomātisko attiecību vēsture
Noderīgas saites

DIVPUSĒJĀS ATTIECĪBAS

Francija bija to pirmo piecu valstu vidū, kas jau 1921. gada 26. janvārī atzina Latviju starptautiski un nodibināja diplomātiskās attiecības.

Francija nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju PSRS sastāvā.

1991. gada 27. augustā Francija kopā ar citām ES valstīm atzina Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Abu valstu diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā.

Latvijas pārstāvība Francijā

Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Parīzē

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Francijas Republikā kopš 2020. gada 5. oktobra ir Eduards Stiprais.

Latvijai ir pieci goda konsuli Francijā.

Alēns Menils (Alain Mesnil), ar rezidenci Kalē, no 1997. gada;
Boduēns Tirī (Baudouin Thiry), ar rezidenci Bordo, no 2001. gada;
Rišārs Burgštālers (Richard Burgstahler), ar rezidenci Strasbūrā, no 2006. gada;
Sandra Juhansone Mutē (Sandra Juhansone Mouttet) ar rezidenci Marseļā no 2020. gada;
Žans-Mišels Žoržs Millers dit Vulkofs (Jean-Michel Georges Müller dit Woulkoff), ar rezidenci Lionā no 2021.gada

Francijas pārstāvība Latvijā

Francijas Republikas vēstniecība atrodas Rīgā. Kopš 2020. gada 16. jūnija Francijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā ir Aurēlija Ruajē-Gunēna (Aurélie Royet-Gounin).

Divpusējo attiecību raksturojums

Latvijas un Francijas sadarbība sekmīgi attīstās gan divpusēji, gan Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Starp abām valstīm ir izveidojies aktīvs politiskais dialogs.

2020.gadā 30. septembrī Rīgā Francijas Eiropas lietu un ārlietu ministrs Žans-Īvs Ledriāns un Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču parakstīja deklarāciju par prioritātēm Latvijas un Francijas stratēģiskās partnerības rīcības plānā līdz 2022. gadam.

2018. gada 9. aprīlī Latvijas ārlietu ministrs E. Rinkēvičs un Francijas Eiropas lietu un ārlietu ministrijas Eiropas lietu ministre Natalī Luazo (Nathalie Loiseau) parakstīja Latvijas un Francijas stratēģiskās partnerības rīcības plānu 2018.–2022. gadam, kas aizstāj 2012. gada 12. februārī abu valstu ārlietu ministru parakstīto rīcības plānu.

Rīcības plāns 2018.–2022. gadam nosaka konkrētu darbību abu valstu sadarbības attīstīšanai un iekļauj konkrētas jomas un projektus. Jaunajā plānā pēc abu pušu vienošanās iekļautas šādas tēmas: sadarbība ES jautājumos (Eiropas nākotne, ārējās attiecības, drošība un iekšlietas, iekšējais tirgus un konkurētspēja, enerģētika un transports, ekonomika un finanses); divpusējā sadarbība, daudzpusējā sadarbība (ANO, EDSO, Eiropas Padome, Frankofonijas organizācija); sadarbība ekonomikā, enerģētikā un lauksaimniecībā; sadarbība aizsardzībā un iekšējā drošībā; sadarbība valsts pārvaldes attīstībā, kultūrā, izglītībā, zinātnē un valodas apguvē.

2008. gada 23. maijā starp Latvijas Republiku un Francijas Republiku tika parakstīta Politiskā deklarācija, kas kalpo kā vadlīnijas Latvijas un Francijas sadarbībai. Latvija un Francija ir vienojušās, ka Politisko deklarāciju papildina detalizēts rīcības plāns, kuru var aktualizēt jebkurā brīdī saskaņā ar abu valstu nacionālajām un starptautiskajām prioritātēm.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas amatpersonu vizītes

2021. g. 1. decembrī	Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuēlu Makronu (Emmanuel Macron) Parīzē
2021. gada 26. janvārī	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Francijā, Baltijas valstu un Francijas ārlietu ministru tikšanās.
2019. g. 12. novembrī	Valsts prezidenta Egila Levita dalība Miera Forumā Parīzē. Valsts prezidents uzstājās ar uzrunu Informācijas un demokrātijas Foruma inaugurācijā.
2019. g. 4. oktobrī	Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces Eiropas lietās Astras Kurmes politiskās konsultācijas par ES jautājumiem Parīzē.
2019. g. 28. maijā	Ārlietu ministrijas Politiskā direktora Jāņa Mažeika konsultācijas Francijā.
2019. g. 13.–18. maijā	Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedres, Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Francijas parlamentu vadītājas Dagmāras Beitneres-Le Gallas un grupas pārstāvju vizīte Francijā
2019. g. 3. maijā	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Francijas Eiropas lietu valsts ministri Amēliju de Monšalēnu (Amélie de Montchalin). Ārlietu ministra un Kultūras ministres Daces Melbārdes dalība ministru konferencē Parīzē par Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanu ar Eiropas lietu un kultūras ministru dalību.
2018. g. 10.–11. novembrī	Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dalība Pirmā pasaules kara beigu 100. gadadienas piemiņai veltītajos pasākumos un Parīzes miera forumā.
2018.g. 29.–31.maijā	Ministru prezidenta Māra Kučinska darba vizīte Parīzē. Māris Kučinskis tikās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu (Emmanuel Macron). Ministru prezidents tikās ar Francijas lielo uzņēmumu apvienības (MEDEF) pārstāvjiem.
2018. g. 9. aprīlī	Ārlietu ministra Edgars Rinkēvičs tikšanās ar Francijas Eiropas lietu un ārlietu ministrijas Eiropas lietu ministri Natalī Luazo (Nathalie Loiseau) Parīzē. Ministri parakstīja Latvijas – Francijas Politiskās deklarācijas rīcības plānu 2018.–2022. gadam.
2018. g. 9. aprīlī	Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizīte Francijā. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas prezidentu tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu (Emmanuel Macron). Prezidenti kopā atklāja Baltijas valstu simtgadei veltītu izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” Orsē muzejā
2017. g. 1. martā	Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andreja Pildegoviča vizīte Francijā.
2016. g. 16. novembrī	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Žanu Marku Ero (Jean-Marc Ayrault), Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Žanu Marku Ero un dalība konferencē par godu Baltijas valstu un Francijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 25. gadadienai Francijas Ārlietu un starptautiskās attīstības ministrijā Parīzē.
2016. g. 8. jūlijā	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Žanu Marku Ero (Jean-Marc Ayrault) NATO samita laikā Varšavā.
2016. g. 19. maijā	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Žanu Marku Ero (Jean-Marc Ayrault) NATO ministru sanāksmes laikā Briselē.
2015. g. 29. novembrī – 1. decembrī	Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dalība ANO Klimata konferencē Parīzē.
2014. g. 5. maijs	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Lorānu Fabiusu (Laurent Fabius) OECD Ministru padomes ietvaros Parīzē.
2013. g. 11.–13. novembris	Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte Francijā un tikšanās Nacionālajā Asamblejā.
2013. g. 26.–27. novembris	Ministru prezidenta Valda Dombrovska dalība „EuropaNova” konferencē Parīzē.
2013. g. 17.–20. aprīlis	Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte Francijā.
2012. g. 21.–22. februāris	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Francijā.

Francijas amatpersonu vizītes Latvijā

2022. g. 10. janvārī	Francijas transporta lietu ministra Žana Batista Džebarī (Jean-Baptiste Djebbari) vizīte Latvijā
2021. g. 1. decembrī	Latvijas ārlietu ministra Edgars Rinkēviča tikšanās ar Francijas Republikas Eiropas lietu un ārlietu ministru Žanu-Īvu Ledriānu (Jean-Yves Le Drian), Igaunijas Republikas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu (Eva-Maria Liimets) un Lietuvas Republikas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi (Gabrielius Landsbergis) Rīgā
2021. g. 15. septembrī	Francijas Ārējās tirdzniecības un ekonomikas veicināšanas lietu valsts ministra Franka Riestēra (Franck Riester) vizīte Latvijā
2021. g. 22.–25. aprīlī	Francijas Valsts padomes prezidenta Bruno Lasēra (Bruno Lasserre vizīte Latvijā
2020. g. 29.–30. septembrī	Francijas prezidenta Emanuēla Makrona (Emmanuel Macron) un Brižitas Makronas (Brigitte Macron) kundzes oficiālā vizīte Latvijā. Prezidenta delegācijā bija arī Ž.Ī. Ledriāns (Jean-Yves Le Drian), Francijas Eiropas un ārlietu ministrs, F. Parlī (Florence Parly) aizsardzības ministre un K. Bons (Clément Beaune) Eiropas lietu valsts ministrs, Francijas Parlamenta pārstāvji, t.sk. Francijas–Latvijas parlamentu sadraudzības grupas vadītājs F.Šasēns (Philippe Chassaing).
2019. g. 18. decembrī	Francijas prezidenta padomnieka Klemena Bona (Clément Beaune) vizīte Latvijā
2019. g. 2. decembrī	Francijas premjerministra biroja ES jautājumu ģenerālsekretariāta vadītājas Sandrinas Godēnas (Sandrine Gaudin) vizīte Latvijā. Trīs Baltijas valstu un Francijas Ārlietu ministriju ģenerāldirektoru konsultācijas Eiropas Savienības jautājumos.
2019. g. 27. jūnijā	Francijas Eiropas lietu valsts ministres Amēlijas de Monšalēnas (Amélie de Montchalin) vizītē Latvijā.
2018. g. 29. septembrī	Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Pelša tikšanās ar Francijas ārlietu ministrijas stratēģisko lietu, drošības un atbruņošanās lietu direktoru Nikolu Rošu (Nicolas Roche) Rīgā.
2015. g. 21.–22. maijs	Francijas prezidenta Fransuā Olanda (François Hollande) dalība Austrumu partnerības samitā Rīgā.
2014. g. 10. novembris	Francijas Ārlietu un starptautiskās attīstības ministrijas valsts sekretāra Eiropas lietās Arlema Dezīra (Harlem Désir) vizīte Latvijā.
2014. g. 22. maijs	Francijas Nacionālās asamblejas Ekonomikas lietu komisijas priekšsēdētāja Fransuā Brota (François Brottes) dalība Latvijas-Francijas ekonomikas forumā Rīgā.
2012. g. 14. septembris	Ministru prezidenta Valda Dombrovska dalība „EuropaNova” konferencē Parīzē.
2013. gada 17.-20. aprīlis	Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte Francijā.
2012. gada 14. septembris	Francijas Eiropas lietu ministra Bernāra Kazenēva (Bernard Cazeneuve) vizīte Latvijā un dalība 7. Rīgas konferencē.
2008. g. 23. maijs	Premjerministra Fransuā Fijona (François Fillon) vizīte Latvijā; Politiskās deklarācijas par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību parakstīšana.

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Abu valstu parlamentos tradicionāli darbojas sadarbības grupas. 13. Saeimā darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Franciju, kuras priekšsēdētāja ir Dagmāra Beitnere-Le Galla. Francijas parlamenta Nacionālās Asamblejas Francijas – Latvijas parlamentārās draudzības grupu, vada Filips Šasēns (Philippe Chassaing). Senāta Francijas–Baltijas valstu draudzības grupas deleģētais prezidents sadarbībai ar Latviju ir senators Eduārds Kursiāls (Édouard Courtial), savukārt, Francijas–Baltijas valstu draudzības grupu vada senators Oliviers Enno (Olivier Henno).

Veiksmīga sadarbība izveidojusies starp abu valstu Ārlietu un Eiropas lietu komisijām. Regulāri notiek parlamentu dažādu komisiju un draudzības grupu vizītes. 2021. gada 21.–23. septembrī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols piedalījās Baltijas valstu Ārlietu komisiju vadītāju kopīgā vizītē uz Franciju.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Francija ir nozīmīga Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts. Latvija vienmēr uzsvērusi interesi attīstīt un pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Franciju. Francijā darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība. Savukārt Latvijā darbojas Francijas Latvijas tirdzniecības kamera.

2021. gada 15. septembrī Rīgā notika LIAA sadarbībā ar Francijas Lielo uzņēmumu apvienības MEDEF organizētais Latvijas un Francijas biznesa forums, kuru atklāja Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un Francijas Ārējās tirdzniecības un ekonomikas veicināšanas ministrs Franks Riestērs (Franck Riester). Forums sniedza iespēju komersantiem uzzināt par iespējamajiem sadarbības virzieniem, kā arī klātienē satikties biznesa pārstāvjiem. Biznesa forumā diskusijas norisinājās trīs tematiskajos paneļos: viedā pilsēta, digitālā ekonomika un militārā aizsardzība un drošība.

2021. gada 15.–17. jūnijā ministrs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs darba vizītē Francijā ~~ietvaros~~ tikās ar Francijas digitālo lietu ministru Sedriku O (Cédric O).

Plašāk par tirdzniecību:

Plašāk par investīcijām:

Tiešās investīcijas

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Francija ir Latvijai būtisks Eiropas drošības partneris un sabiedrotais. Francija ir tuvs sabiedrotais arī NATO ietvaros. Abu valstu starpā notiek regulārs militāri–politiskais dialogs. Katru gadu notiek Latvijas–Francijas divpusējās konsultācijas, un tiek apspriesti aktuālie Eiropas un transatlantiskās drošības, kā arī divpusējās sadarbības jautājumi.

Francija regulāri piedalās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā, NATO pastāvīgo Kaujas grupu Igaunijā un Lietuvā sastāvā, ir pārstāvis daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” sastāvā Latvijā. Abu valstu sadarbība notiek arī personāla sagatavošanā, t.sk. NBS pārstāvjiem piedaloties kursos Francijas Apvienotajā aizsardzības koledžā.

2020. gada 29.–30. septembrī Francijas prezidenta Emanuēla Makrona oficiālās vizītes delegācijā Latvijā uzturējās Francijas aizsardzības ministre Floransa Parlī (Florence Parly).

2017. gada 7. februārī Aizsardzības ministra R. Bergmaņa vizītes laikā Francijā tika parakstīta Latvijas un Francijas starpvaldību vienošanās aizsardzības jomā, kura stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā. Jaunā vienošanās papildina juridisko ietvaru divpusējās sadarbības aizsardzības jomā. Vienošanās nosaka, ka abas valstis sadarbosies vairākās ar aizsardzību saistītās jomās – drošības un aizsardzības koncepciju izstrādē, aizsardzības un plānošanas politikā, kiberdrošībā, militārajās mācībās. Līgums paredz Latvijas un Francijas Aizsardzības ministriju un bruņoto spēku attiecību attīstību.

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Latvijai ir cieša sadarbība ar Franciju transporta jomā. Francija ir viena no valstīm, kuras uzņēmēji ir iesaistījušies Rail Baltica infrastruktūras projektā.

2022. gada 10. janvārī, satiksmes ministrs Tālis Linkaits Rīgā tikās ar Francijas transporta lietu ministru Žanu Batistu Džebarī (Jean-Baptiste Djebbari). Ministri apsprieda Eiropas Savienības līmenī aktuālos nozares problēmjautājumus, tajā skaitā alternatīvo degvielu attīstību visiem transporta veidiem un pārejas uz tīrākajiem transporta veidiem stiprināšanu, dzelzceļa attīstību, ceļu satiksmes drošību, pilsētās attīstoties mikromobilitātei.

SADARBĪBA KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS JOMĀ

IZGLĪTĪBA

2020. gada 30. septembrī Rīgā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tiekoties ar Francijas Eiropas lietu un ārlietu ministru Žanu-Īvu Ledriānu (Jean-Yves Le Drian), parakstīja Latvijas un Francijas Rīcības plānu sadarbībai izglītībā un zinātnē 2020.– 2025. gadam. Latvija un Francija apņēmās veicināt daudz plašāku un padziļinātāku sadarbību tādos jautājumos kā izglītības sistēmas, izglītības saturs un mācību materiāli, kā arī veicināt tiešo sadarbību starp zinātniskajām un pētnieciskajām institūcijām Latvijā un Francijā.

1997. gada 14. aprīlī tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības kultūras, izglītības, zinātnes un tehnoloģijas sadarbības līgums.

Latvijai un Francijai izveidojusies laba sadarbība divpusējās sadarbības programmas „Osmoze” ietvaros. OSMOZE ir Francijas–Latvijas sadarbības programma zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomās. Programma veicina un attīsta augsta līmeņa zinātniski pētniecisko sadarbību starp zinātniskajām institūcijām, tai skaitā augstākās izglītības institūcijām un valsts un privātajiem uzņēmumiem, mobilitātes pasākumu ietvaros saskaņā ar vienošanos, lai sekmētu augsta līmeņa zinātnisko pētījumu īstenošanu un konkurētspējīgu tehnoloģiju izstrādi.

Francijas valdība katru gadu piešķir Latvijas studentiem stipendijas maģistratūras un doktorantūras programmās, kā arī katru gadu Francija piedāvā stipendijas franču valodas skolotājiem valodas vai pedagoģisko prasmju paaugstināšanai īslaicīgos vasaras kursos Francijā.

Franču valodu apgūst skolēni 62 Latvijas vispārējās izglītības iestādēs visos Latvijas reģionos un lielākajās pilsētās.

Rīgā darbojas Žila Verna Rīgas Franču skola, kas ietilpst starptautiskajā Francijas skolu, pamatskolu un liceju tīklā.

Latvijas Kultūras akadēmijā ir iespējams apgūt specializāciju „Starpkultūru sakari Latvija-Francija”. Franču valoda kā otrā svešvaloda, sākot no 3. kursa, tiek piedāvāta arī citu studiju programmu studentiem.

KULTŪRA

Starp Latviju un Franciju ir sadarbība praktiski visās kultūras jomās, galvenokārt vizuālā mākslā, literatūrā, kino un cirka mākslā. Sadarbību jaunā kvalitātē pacēla Latvijas valsts simtgades starptautiskā programma, kuras ietvaros tika īstenota izcilā Baltijas valstu nacionālo mākslas muzeju izstāde „Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas mākslā”, kas tika eksponēta Orsē muzejā Parīzē un vēlāk arī Tallinā, Viļņā un Rīgā.

Pateicoties Francijas institūta Latvijā atbalstam, Latvijas kultūras un izglītības iestādēm un kultūras dzīves organizatoriem reģionos, sadarbībā ar Francijas Kultūras ministriju, Francijas institūtu Parīzē un daudzām Francijas nacionālajām kultūras institūcijām Parīzē un reģionos, ir izveidotas īpašas ekspertu programmas.

Daudzi augsta līmeņa Latvijas mūziķi koncertē uz Parīzes un citu Francijas pilsētu lielākajām skatuvēm. Franču literāti ir regulāri rezidenču dalībnieki Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī.

Latvijas māksla tiek pārstāvēta arī ikgadējā Ziemeļu mākslas un literatūras festivālā „Les Boréales” Kānā, kas iepazīstina Francijas publiku ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kultūru un mākslu. Festivāls ir vienīgais Ziemeļu un Baltijas valstu mākslai un kultūrai veltītais festivāls Francijā un pat ārpus Ziemeļeiropas reģiona.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Pateicoties Francijas Republikas prezidenta Aleksandra Milerāna (Alexandre Millerand) atbalstam un aktīvai ārlietu ministra Aristīda Briāna (Aristide Briand) iesaistei, Sabiedroto valstu konferencē Parīzē 1921. gada 26. janvārī jaunā Latvijas valsts tika atzīta de iure.

Francija nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju PSRS sastāvā. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu Francija kopā ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Abu valstu diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā.

Francijas vēstnieki Latvijā:

1920–1921	Luī de Sartižs (Louis de Sartiges)
1921-1924	Damjens de Martels (Damien de Martel)
1924-1925	Šarls Barē (Charles Barret)
1925-1930	Odons de Kastijons Sen Viktors (Odon de Castillon-Sain-Victor)
1930-1939	Žans Tripjē (Jean Tripier)
1939-1940	Anrī Guarāns (Henri Goiran)
1991-1993	Žaks de Boss (Jacques de Beausse)
1993-1996	Žanna Debenē (Jane Debenest)
1996-1999	Bernards Ponsē (Bernard Poncet)
1999-2002	Luīze Avona (Louise Avon)
2002-2006	Mišels Fušē (Michel Foucher)
2006- 2008	Andrē Žans Liburels (André-Jean Libourel)
2008-2010	Paskāls Fieskī (Pascal Fieschi)
2010-2013	Šantāla Puarē (Chantal Poiret)
2013-2016	Stefans Viskonti (Stéphane Visconti)
2016-2020	Odile Supizona (Odile Soupison)
Kopš 2020.gada 16. jūnija	Aurēlija Ruajē-Gunēna (Aurélie Royet-Gounin)

Latvijas vēstnieki Francijā:

1919-1924	Oļģerts Grosvalds
1924-1926	Miķelis Valters
2016–2020	Imants Viesturs Lieģis
1926-1933	Vilis Šūmanis
1993-1934	Fēlikss Cielēns
1934-1962	Oļģerts Grosvalds
1992-1997	Aina Nagobads–Ābols
1997-2003	Sandra Kalniete
2003-2008	Rolands Lappuķe
2008-2010	Jānis Kārkliņš
2010-2016	Sanita Pavļuta-Deslandes
2016-2020	Imants Viesturs Lieģis
Kopš 2020.g 5.oktobra	Eduards Stiprais