Latviju un Nīderlandi vieno ciešas un draudzīgas attiecības, ko raksturo regulārs politiskais dialogs, plaša un daudzveidīga sadarbība, īpaši ekonomikas, kultūras un izglītības jomās. Ir izveidojusies veiksmīga sadarbība Eiropas Savienības, NATO un citos starptautiskos formātos. Starp Baltijas un Beniluksa valstīm (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga) notiek regulāras “3+3” formāta tikšanās. Latviju un Nīderlandi vieno kopīga izpratne par Eiropas vērtībām un starptautiskajiem izaicinājumiem, un mūsu attiecības attīstās ar kopīgu mērķi par vienotas, drošas un ekonomiski attīstītas Eiropas nākotni.

Latvijas un Nīderlandes diplomātiskās attiecības nodibinātas 1921. gada 24. martā. Atjaunoto Latvijas Republiku Nīderlande atzina 1991. gada 27. augustā.

Latvijas pārstāvība Nīderlandē

Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Hāgā

Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Nīderlandes Karalistē kopš 2019. gada 11. septembra ir Aiga Liepiņa.

Latvijai ir trīs goda konsuli Nīderlandē. Groningenē darbojas Jākobs Emmelkamps (Jacob Emmelkamp), Amsterdamā – Katarina Hartgere (Katarina Hartgers), savukārt Limburgas un Ziemeļbrabantes provincē – Emīls Brušinskis (Emile Bruschinski).

Nīderlandes pārstāvība Latvijā

Nīderlandes Karalistes vēstniecība atrodas Rīgā. Kopš 2021. gada 30.augusta Nīderlandes vēstniece Latvijā ir Klaudija Magdalena Njo Pīterse (Claudia Magdalena Njoo Pieterse).

Divpusējo attiecību raksturojums

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES 

2018. g. 11.12. jūnijs Nīderlandes Karaļa Vilhelma-Aleksandra (Willem-Alexander) valsts vizīte Latvijā
2014. g. 16. marts Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas tikšanās ar Nīderlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Anauhku van Miltenburgu (Anouchka van Miltenburg) Starpparlamentu Savienības sesijas ietvaros Ženēvā
2019. g. 17.18. jūnijs Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte Nīderlandē
2017. g. 26.27. septembris Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska vizīte Nīderlandē
2015. g. 3. februāris Nīderlandes ārlietu ministra Berta Kūndersa (Bert Koenders) darba vizīte Latvijā

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

13. Saeimā darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Nīderlandi, kuras priekšsēdētāja ir Inese Voika (AP!).

Veiksmīga sadarbība izveidojusies starp abu valstu Ārlietu un Eiropas lietu komisijām, tostarp Eiropas lietu komiteju konferences ietvaros (Conference of Parliamentary Committees for Union Affairs of Parliaments of the European Union – COSAC), kā arī starp Baltijas un Beniluksa Parlamentārajām asamblejām.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Nīderlande tradicionāli ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris. Pirmsākumi Nīderlandes un Latvijas savstarpējai sadarbībai ekonomikā rodami Hanzas pilsētu savienībā. No 13. līdz 17. gadsimtam, Hanzas savienības ietvaros, tirdzniecība starp tādām ostas pilsētām, kā Rīga, Amsterdama un Groningena veicināja abpusēju ekonomisko izaugsmi.

Mūsdienās Latvija turpina pastāvīgi uzsvērt interesi attīstīt un pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Nīderlandi, sekmējot augstas pievienotās vērtības eksportu uz Nīderlandi. Latvija un Nīderlande ir atvērtas un dinamiskas ekonomikas, kuru sadarbību apliecina gan stabili augsti divpusējie tirdzniecības rādītāji, gan Nīderlandes investīciju apjoms Latvijā. 

Nīderlandē kopš 2004. gada marta darbojas LIAA Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība. Savukārt Latvijā kopš 2003. gada darbojas Nīderlandes-Latvijas tirdzniecības kamera (NLCC/Netherlands Latvian Chamber of Commerce).

Plašāk par tirdzniecību:

Ārējā tirdzniecība pēc valsts (csb.gov.lv)

Plašāk par investīcijām:

https://statdb.bank.lv/lb/Data/128

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Abu NATO un ES dalībvalstu sadarbība notiek, balstoties uz 2008. gada 19. septembrī Londonā parakstīto Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības un militāro attiecību jomā. Saprašanās memoranda mērķis ir turpināt un padziļināt divpusējo Latvijas un Nīderlandes aizsardzības resoru sadarbību NATO un ES.

Nīderlande ir viena no valstīm, kas atbalsta Latvijas koordinētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (STRATCOM) darbību Rīgā, kā arī atbalsta NATO patrulēšanas misiju Baltijas valstu gaisa telpā. Latvija un Nīderlande ciešāk sadarbojas Pastāvīgās strukturētās sadarbības (Permanent Structured Cooperation, PESCO) ietvaros.

Informācija par Nīderlandes līdzšinējo dalību starptautiskajās miera uzturēšanas misijās un operācijās (angļu valodā)

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Sadarbība tranzīta un loģistikas nozarē

Latvijai ir veiksmīga sadarbība ar Nīderlandi transporta un loģistikas jomā. Visciešākā sadarbība Rīgas ostai ir izveidojusies ar Roterdamas ostu pateicoties regulāriem konteinerlīniju (Containerships, Unifeeder Container Service un Mann Line Multimodal) maršrutiem.

Tāpat kopš 2016. gada ir noorganizēti vairāki testa konteinervilcienu pārvadājumi starp Ķīnu un Latviju, tostarp kombinētā dzelzceļa-jūras maršrutā Urumči-Rīga-Roterdama. Latvija arī turpmāk ir ieinteresēta piedāvāt izmantot izdevīgo Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un infrastruktūru kravu pārvadājumiem starp Eiropu un Āziju.

 

PAŠVALDĪBU UN REĢIONĀLĀ SADARBĪBA

Latvijai un Nīderlandei ir vairākas sadraudzības pilsētas:

Pašvaldība Nīderlandē Pašvaldība Latvijā Sadarbība
Binnenmaa Alūksnes novads Sadarbība aizsākusies 1997. gadā.
Oststelingverfa Ērgļu novads Sadarbība ar Oststelingverfas pašvaldību Nīderlandē aizsākusies 1995.gadā, kad tika parakstīts sadarbības līgums.
Hengelo Ogre novads

1993.gadā parakstīts Nodomu protokols par sadarbību vides jautājumos.1996. gadā parakstīts sadarbības līgums.

Amsterdama Rīga Sadarbība uzsākta 2003. gada, to nosaka 2011. gada 12. maijā parakstītā Vienošanās.
Raalte Talsu novads Sadarbības līgumi 2011., 2008., 1993. gadā

Siguldai ir izveidojusies sadarbība ar Mērseni (Meersen) Eiropas pilsētu sadraudzības asociācijas „Douzelage” ietvaros.

 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

IZGLĪTĪBA

Sadarbība notiek gan starptautisku daudzpusējo projektu ietvaros, gan divpusējā pieredzes apmaiņā starp pētnieciskajām institūcijām.

Latvijai izveidojusies laba sadarbība izglītības jomā ar tradīcijām bagātajām Nīderlandes universitātēm. Liela daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu ir noslēgušas sadarbības līgumus ar Nīderlandes augstākās izglītības iestādēm par studentu, mācību spēku un zinātnieku apmaiņu. Latvijas augstskolas aktīvi sadarbojas ar Nīderlandes augstskolām ES izglītības un zinātnes programmu ietvaros. Nīderlandes augstskolās katru gadu iestājas liels skaits Latvijas jauniešu, kas iegūst bakalaura vai maģistra grādu pilnas mācību programmas ietvaros.

KULTŪRA

Abu valstu sadarbība šajā jomā ir ļoti aktīva, jo tā pamatojas uz kultūrvēsturiskajām saitēm un profesionālo ieinteresētību. Tā tiek īstenota gan divpusējas sadarbības, gan starptautisku daudzpusējo projektu ietvaros. Sadarbība kultūrā norit šādās jomās: radošās industrijas, muzeji, mūzika, bibliotēkas, māksla, kino, teātris, kultūrizglītība.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Abu valstu diplomātiskās attiecības nodibinātas 1921. gada 24. martā. Pirmais Latvijas sūtnis Nīderlandē bija Oskars Voits (rezidēja Berlīnē, 1925.–1932. gads), savukārt no 1938. līdz 1940. gada jūlijam – Edgars Krieviņš (rezidēja Berlīnē).

1938. gadā Roterdamā tika nodibināts Latvijas ģenerālkonsulāts. Par karjeras ģenerālkonsulu Nīderlandē kļuva Bruno Pavasars. Viņa darbību 1940. gadā pārtrauca Otrais pasaules karš un Padomju okupācija.

Starpkaru periodā Nīderlandei bija sūtniecība Rīgā. Atjaunoto Latvijas Republiku Nīderlande atzina 1991. gada 27. augustā. 1997. gada oktobrī Nīderlandes ārlietu ministrs Hanss van Mierlo (Hans van Mierlo) oficiāli atklāja Nīderlandes vēstniecību, kura savu darbību bija uzsākusi jau 1996. gada decembrī. 

 

Nīderlandes vēstnieki Latvijā:
1991. – 1994. Grāfs Dansebūrs (d’Ansebourg)
1995. – 1996. Johans Basts (Johan Bast) – rezidence Stokholmā
1996. – 2000. Ludoviks van Uldens (Ludovicus van Ulden)
2000. – 2004. Nikolas Beitss (Nicolaas Beets)
2004. – 2008. Roberts Šudebūms (Robert Schuddeboom)
2008. – 2012. Juriāns Krāks (Jurriaan Kraak)
2012. - 2015. Hendriks Gerits Kornelis van den Dols (Hendrik Gerrit Cornelis van den Dool)
2015. - 2018. Pīters Jans Langenbergs (Pieter Jan Langenberg)
2018. - 2021. Hoverts Jans Korneliss Beils de Vrū (Govert Jan Cornelis Bijl de Vroe)
Kopš 2021. gada 30.augusta Klaudija Magdalena Njo Pīterse (Claudia Magdalena Njoo Pieterse)

Latvijas vēstniecība Hāgā tika atvērta 1998. gada janvārī. 

Latvijas vēstnieki Nīderlandē:
1993. – 1997. Juris Kanels
1997. – 1999. Imants Lieģis
1999. – 2003. Kārlis Eihenbaums
2003. –2008. Baiba Braže
2008. –2010. Sanita Pavļuta-Deslandes
2010. - 2015. Māris Klišāns

2015. – 2019.

Ilze Rūse
Kopš 2019. gada 11. septembra Aiga Liepiņa


INFORMĀCIJAS AVOTI

Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes divpusējie līgumi, kas noslēgti kopš 1990. gada 4. maija.

Par Nīderlandi:

Karaļnams: http://www.koninklijkhuis.nl/

Parlamenta Deputātu palāta: http://www.eerstekamer.nl/

Parlamenta Senāts: http://www.tweedekamer.nl/

Nīderlandes valdība: http://www.government.nl/

Nīderlandes Ārlietu ministrija: http://www.minbuza.nl/

Nīderlandes statistikas centrs: http://www.cbs.nl/en-GB/menu/home/default.htm