1991. gada 22. augustā sākās Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskā atzīšana. Šis process iekļāvās plašāku vēsturisku pārmaiņu lokā, ko izraisīja Padomju Savienības sabrukšana. Pasaules politikā tā bija viena no pagājušā gadsimta lielākajām morālajām uzvarām.

Latvijas neatkarība de facto bija zaudēta, pārtrūkusi, varbūt pat brīžiem varēja likties, ka bezcerīgi zudusi, tomēr nav nekādu šaubu, ka cēlonis tam bija prettiesiskā okupācija. Fakts, ka pēc Padomju Savienības bojāejas Latvijas neatkarību mērķtiecīgi atzina visa civilizētā pasaule, vienlaikus ir skaidra norāde uz vēsturisko patiesību.

Latvijas neatkarības atjaunošanā un nostiprināšanā nenovērtējamu atbalstu sniedza brāļu tautas – lietuvieši un igauņi, kā arī Ziemeļvalstis un to sadarbības institūcijas. Joprojām apbrīnas vērta ir Īslandes uzņēmība pirmajai atzīt Latvijas neatkarību, kas iedrošināja arī citas valstis tā rīkoties. Līdz 1991. gada beigām Latvijas neatkarības atjaunošanu un valstisko neatkarību atzina 93 valstis.

Izstādē par Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautisko atzīšanu 1991. gadā eksponēti dokumenti no LR Saeimas arhīva, Latvijas Valsts arhīva un Ārlietu ministrijas arhīva fondiem. Šie dokumenti ir pierādījums, ka Latvija bija, ir un būs. Tie parāda, ka pasaule pret mums nav vienaldzīga. Dokumentiem ir paliekoša vērtība, jo mūsdienās neatkarība, bez citu valstu atbalsta, nav patiesa neatkarība. Ir valstis, kas nekad nav atzinušas Latvijas okupāciju un inkorporāciju PSRS sastāvā un saskaņā ar starptautisko tiesību principiem vienmēr uzskatījušas, ka Latvijas valsts de iure pastāvēšana ir iedibināta 1921. gadā un kopš tā laika ir nepārtraukti turpinājusies.

Bet tauta valsti nevar uzcelt, tikai pagātnē skatoties. Mēs veicām veiksmīgu ceļu kā tauta, kā nācija, kā valsts, drošu skatu raudzījāmies nākotnē un arvien retāk pagātnē. Šodien mēs varam novērtēt atjaunoto neatkarību, kas mūsu tautai deva iespēju sasniegt strauju un nozīmīgu izaugsmi pat pēc ilgajiem okupācijas gadiem. Piecpadsmit neatkarības gados Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, mūsu iekšzemes kopprodukta pieauguma temps ir visstraujākais Eiropā un sabiedrības lielākā daļa ir pakāpeniski atbrīvojies no Padomju Savienībā valdījušās nospiestības.

Latvijas diplomātijai pēdējie piecpadsmit gadi ir bijuši lielu izaicinājumu, lielu sasniegumu un nedaudzu kļūdu laiks. Tagad, pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, Latvijas galvenais uzdevums ārlietās ir nepakļauties iekšpolitikā nereti dominējošām izolacionisma tendencēm. Latvija sadarbības lokā ietver arvien jaunus pasaules reģionus, veidojot labas attiecības politikā, ekonomikā, kultūrā un citās jomās. Maza valsts nevar atļauties būt pasīva. Mūsu uzdevums ir Latvijas starptautiskās ietekmes palielināšana, nostiprinot pozīcijas starptautiskajās organizācijās, pilnvērtīgāk izmantojot iespējas, ko sniedz dalība Eiropas Savienībā un NATO, kā arī aktīvi piedaloties pasaulei svarīgu jautājumu risināšanā. Lai to panāktu, mūsu rīcībā jābūt pārliecinošiem argumentiem, augstai morālai stājai un skaidrai izpratnei par vērtībām.

Es pateicos visiem, kas ar savu darbu ir sekmējuši Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas vēsturisko procesu!

Dr. Artis Pabriks
ārlietu ministrs (no 2004. līdz 2007. gadam)


Latvijas atgriešanās pasaules valstu saimē

Konstitucionālais likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", ko 1991. gada 21. augustā plkst. 13.10 pieņēma Augstākā Padome, deva politisku impulsu Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskās atzīšanas sākumam. Ar šo aktu tika pasludināta pilnīga valsts neatkarība un atcelts Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija Deklarācijā noteiktais pārejas periods Latvijas valsts varas atjaunošanai de facto.

Konstitucionālais likums tika pieņemts steidzamības kārtā, neuzsākot debates, jo 21. augusta rītā Doma laukumā un Augstākās Padomes tiešā tuvumā izvietojās īpašo uzdevumu milicijas vienības (OMON) kaujinieki un manevrēja bruņutransportieri. Tā darbojās Maskavā notiekošā PSRS valsts apvērsuma atbalstītāji Latvijā, pieprasot padomju totalitārā režīma atjaunošanu, ja vajadzīgs – bruņotā ceļā. Tomēr jau pēcpusdienā bruņutransportieri atstāja Vecrīgu. Drīz pēc tam kļuva zināms, ka pučs Maskavā nonācis strupceļā un izgāzies.

Ārlietu ministrija, izmantojot Latvijā praktiski vienīgo nebloķēto starptautisko sakaru – teleksa līniju, tūlīt, nekavējoties ne mirkli, izplatīja Konstitucionālā likuma tekstu. Sūtniecība Vašingtonā un tās vadītās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, kas pastāvēja Rietumu zemēs kā Latvijas valsts institūcijas visus piecdesmit Latvijas okupācijas gadus, konstruktīvi sadarbojās ar Ārlietu ministriju, lai panāktu iespējami plašāku Latvijas publicitāti pasaulē, paātrinātu un vērstu plašumā mūsu valsts starptautiskās atzīšanas un diplomātisko attiecību atjaunošanas un nodibināšanas procesu.

No Konstitucionālā likuma pieņemšanas līdz 1991. gada beigām Latvijas neatkarības atjaunošanu un valstisko neatkarību atzina 93 valstis, ko apliecina 132 dokumenti.

Piecpadsmit gadus Ārlietu ministrijas arhīvs nodrošina šo vēsturisko liecību saglabāšanu 210. dokumentu sērijā (daži dokumenti atrodas Latvijas Republikas Saeimas arhīva un Latvijas Valsts arhīva fondos). Tie ir lēmumi, protokoli, vienošanās, memorandi, komunikē, paziņojumi presei, notas, vēstules u.c. oficiālo dokumentu veidi un paveidi.

Izstādē eksponētie dokumenti ir autentiski – tieši tāds 1991. gadā bija informācijas nesējs – papīrs, un tieši tādā veidā (ar pasta sūtījumu, pa faksu vai teleksu) tos saņēma Ārlietu ministrija, kur septiņos departamentos tolaik strādāja trīsdesmit trīs darbinieki.

Teksti ir angļu, krievu, franču, vācu, spāņu valodā. Arī arābu, laosiešu, ungāru u.c., kam pievienoti tulkojumi, galvenokārt angļu vai krievu valodā. Visi dokumenti tika pārtulkoti un latviešu valodā publicēti Latvijas Arhīvistu biedrības, Latvijas Valsts vēstures arhīva un Ārlietu ministrijas sagatavotajā krājumā “Dokumenti par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, neatkarības atjaunošanu un diplomātiskajiem sakariem. 1918–1998” (Rīga: Nordik, 1999).

Latvijas neatkarības atzīšanas dokumenti iedalāmi divās grupās:

  • valstis, kas nekad nebija neatzinušas Latvijas okupāciju un iekļaušanu PSRS un uzskatīja, ka Latvijas valsts kopš 1921. gada ir turpinājusi pastāvēt de iure, atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju. Tā kā Latvijas valstiskums laika gaitā tika saglabāts, tad neatkarības atjaunošanas atzīšana nozīmēja rīcībspējīgas valdības de facto atzīšanu;
  • valstis, kas nebija atzinušas Latviju de iure līdz 1940. gadam, kā arī valstis, kas neatkarību ieguva 20. gadsimta vidū un otrajā pusē, atzina Latvijas valsti un nodibināja ar to diplomātiskās attiecības.

Tāpēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atzīšanas, Latvijas valsts atzīšanas, diplomātisko attiecību atjaunošanas un nodibināšanas dokumenti ir vienots veselums, un tie sakārtoti hronoloģiskā secībā.

Īslandes Republika bija pirmā ārvalsts, kas 1991. gada 22. augustā apstiprināja Latvijas neatkarības atjaunošanu. Īslandes ārlietu ministra Jona Baldvina Hannibalsona 1988.-1991. gadā izvirzītais mazo nāciju solidaritātes princips tika sekmīgi īstenots.

Arī Igaunija un Lietuva, kuras, tāpat kā Latvija, neatlaidīgi gāja uz priekšu pa Baltijas brīvības ceļu, 22. augustā sveica Latvijas tautu ar pieņemto lēmumu par valsts pilnīgas neatkarības atjaunošanu un apliecināja atzīšanu. Savukārt Latvijas Republikas Augstākā Padome 23. augustā atzina Igaunijas un Lietuvas neatkarības atjaunošanu.

1991. gada 24. augustā Dānijas ārlietu ministrs Uffe Ellemans-Jensens, ietekmīgs Latvijas neatkarības atzīšanas iniciators starptautiskajās organizācijās, oficiāli paziņoja, ka Dānija ir gatava nodibināt diplomātiskās attiecības ar mūsu valsti (Dānijas 1921. gadā pasludinātā Latvijas atzīšana par neatkarīgu valsti tika vēlreiz apstiprināta 1991. gada 18. martā Kopenhāgenā parakstītajā Kopīgajā protokolā par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku).

Eiropas Kopienas divpadsmit dalībvalstis 1991. gada 27. augustā pieņēma Deklarāciju par Baltijas valstīm, sveicot ar 1940. gadā zaudētās neatkarības un suverenitātes atjaunošanu. Deklarācijā uzsvērts, ka dalībvalstis konsekventi uzskata demokrātiski ievēlētos parlamentus un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības par likumīgām Baltijas tautu pārstāvēm. Diplomātisko attiecību atjaunošanu ar Baltijas valstīm Eiropas Kopienas dalībvalstis kārtoja patstāvīgi. Augustā attiecības ar Latviju atjaunoja Dānija, Francija, Itālija un Vācija, septembrī – Beļģija, Grieķija, Lielbritānija un Nīderlande, līdz 1991. gada beigām – Īrija, Portugāle un Spānija, bet 1992. gada janvārī – Luksemburga.

Arī Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas prezidenta Borisa Jeļcina 1991. gada 24. augusta dekrētam “Par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu” bija liela nozīme, jo PSRS, kuras sastāvā tolaik ietilpa Krievija, vilcinājās. Tikai pēc tam, kad ASV 1991. gada 2. septembrī paziņoja par gatavību nodibināt diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm, PSRS Valsts padome 6. septembrī pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu. 1991. gada 26. decembrī Padomju Savienība beidza pastāvēt. Latvijas valstiskumu 1991. gadā atzina arī PSRS sastāvā bijušās (vai esošās) desmit republikas – Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Moldova, Tadžikistāna, Ukraina, Uzbekistāna.

1991. gada 17. septembrī Latvija kļuva par pilntiesīgu Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli. Pirms uzņemšanas ANO Latvijas neatkarību jau bija atzinušas 74 valstis, līdz gada beigām – vēl 19 pasaules valstis. 1991. gadā diplomātiskās attiecības tika atjaunotas ar 22 valstīm un nodibinātas ar 23 valstīm. Par vēlēšanos nodibināt diplomātiskās attiecības oficiāli paziņoja 48 valstis.

Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskā atzīšana turpinājās arī nākamajos gados. Tagad Latvijas Republika ir pilntiesīga NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts. Latvija ir diplomātiski pārstāvēta 57 ārvalstīs, no tām vēstniecības darbojas 31 valstī. Pie Svētā Krēsla un Maltas Neatkarīgajā militārajā un hospitālajā bruņinieku ordenī ir nerezidējošais ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks. Latvijai ārvalstīs ir 10 pastāvīgās pārstāvniecības, 3 konsulāti un ģenerālkonsulāts, kā arī plaši sazarots goda konsulātu tīkls.

Pateicoties pirms piecpadsmit gadiem dinamiski uzsāktajam Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskās atzīšanas procesam, Latvija varēja sekmīgi atgriezties pasaules valstu saimē un iekļauties starptautiskajā sabiedrībā.

(Lai apskatītu materiālu pilnā izmērā, lūdzam aktivizēt saikni no bildes)

Latvijas Republikas 21.08.1991. Konstitucionālais likums “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”

Igaunijas Republikas Augstākās padomes 22.08.1991. deklarācija par attiecībām starp Igaunijas Republiku un Latvijas Republiku

Islandes Republikas ārlietu ministra 22.08.1991. vēstule par Latvijas neatkarības atzīšanu un diplomātisko attiecību atjaunošanu

Lietuvas Republikas Augstākās padomes 22.08.1991. deklarācija par attiecībām ar neatkarīgo Latvijas Republiku

Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrijas 23.08.1991. preses paziņojums Baltijas valstu atzīšanas jautājumā

Dānijas Karalistes ārlietu ministra 24.08.1991. vēstule par gatavību nodibināt diplomātiskās attiecības

Dānijas Karalistes Ārlietu ministrijas nota un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas nota par diplomātisko attiecību atjaunošanu no 24.08.1991

Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas prezidenta 24.08.1991. dekrēts “Par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu”

Ungārijas Republikas Ārlietu ministrijas paziņojums par valdības 24.08.1991. lēmumu par Baltijas republiku neatkarības atzīšanu

Argentīnas Republikas vēstnieka PSRS vēstule par Argentīnas valdības 25.08.1991. deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu

Norvēģijas Karalistes ārlietu ministra 25.08.1991. nota par gatavību noslēgt diplomātiskās attiecības

Somijas valdības 25.08.1991. paziņojums par Baltijas republiku neatkarību

Bulgārijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka un ārlietu ministra nota par 26.08.1991. lēmumu atzīt Latvijas Republikas neatkarību

Latvijas Republikas un Islandes Republikas 26.08.1991. kopīgā deklarācija par diplomātisko attiecību nodibināšanu

Islandes, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas 25.08.2001. paziņojums diplomātisko attiecību uzsākšanas desmitajā gadskārtā

Kanādas ārlietu valsts sekretāres 26.08.1991. paziņojums par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Lietuvu, Latviju un Igauniju

Maltas Republikas valdības 26.08.1991. deklarācija par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarības atzīšanu

Moldovas Republikas prezidenta 26.08.1991. dekrēts “Par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu”

Polijas Republikas premjerministra 26.08.1991. vēstule par gatavību atjaunot starpvalstu attiecības

Rumānijas ārlietu ministra nota par valdības 26.08.1991. lēmumu atzīt Latvijas Republikas neatkarību

Sanmarīno Republikas ārlietu valsts sekretāra vēstule par Ministru padomes 26.08.1991. lēmumu atbalstīt Latvijas neatkarību un nodibināt diplomātiskās attiecības

Ukrainas Augstākās padomes Prezidija 26.08.1991. lēmums "Par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu"

Austrālijas Savienības vēstnieka PSRS vēstule par valdības 27.08.1991. lēmumu nodibināt diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm

Eiropas Kopienas dalībvalstu 27.08.1991. deklarācija par Baltijas valstu neatkarību

Gruzijas Republikas prezidenta 27.08.1991. dekrēts par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu

Luksemburgas Lielhercogistes ārlietu ministra vēstule par valdības 27.08.1991. lēmumu atjaunot Lietuvas, Latvijas un Igaunijas neatkarības atzīšanu

Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes 27.08.1991. kopīgā deklarācija par diplomātisko attiecību atjaunošanu

Zviedrijas karaļa Kārļa Gustava vēstule par valdības 27.08.1991. lēmumu atzīt Latvijas Republiku kā suverēnu un neatkarīgu valsti

Zviedrijas Ārlietu ministrijas 27.08.1991. preses paziņojums “Zviedrija atzīst Baltijas valstis”

Austrijas Republikas ārlietu ministra 28.08.1991. vēstule par valdības lēmumu atzīt Latvijas Republikas suverenitāti un neatkarību

Čīles Republikas ārlietu ministra 28.08.1991. apsveikums sakarā ar Latvijas valsts atgriešanos starptautiskajā sabiedrībā

Jaunzēlandes vēstniecības PSRS paziņojums par valdības 28.08.1991. lēmumu atzīt Baltijas valstu neatkarību un nodibināt diplomātiskās attiecības

Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra personiskā nota un Latvijas Republikas ārlietu ministra personiskā nota par diplomātisko attiecību atjaunošanu no 28.08.1991.

Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes 28.08.1991. vienošanās par diplomātisko attiecību atjaunošanu

Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas valdības 29.08.1991. paziņojums par Latvijas neatkarības atzīšanu un diplomātisko attiecību atjaunošanu

Dienvidāfrikas Republikas vēstniecības Somijā nota par valdības 29.08.1991. lēmumu atzīt Baltijas valstu neatkarību

Itālijas Republikas prezidenta 29.08.1991. paziņojums par atbalstu Latvijas neatkarības atjaunošanai

Mongolijas Tautas Republikas vēstniecības PSRS 29.08.1991. nota par Latvijas Republikas suverenitātes un neatkarības atzīšanu

Slovēnijas Republikas ārlietu ministra nota par Asamblejas 29.08.1991. lēmumu par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Latvijas Republiku

Somijas Republikas ārlietu ministra nota un Latvijas Republikas ārlietu ministra nota par diplomātisko attiecību atjaunošanu no 29.08.1991.

Svētā Krēsla valsts sekretāra 29.08.1991. vēstule sakarā ar Latvijas Republikas neatkarības atgūšanu un oficiālo attiecību atjaunošanu

Šveices Konfederācijas Bundesrāta 29.08.1991. paziņojums par diplomātisko attiecību uzsākšanu ar Baltijas valstīm

Azerbaidžānas Republikas Augstākās padomes 30.08.1991. paziņojums par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Moldovas, Gruzijas, Ukrainas un Baltkrievijas neatkarības atzīšanu

Latvijas Republikas un Francijas Republikas 30.08.1991. komunikē par diplomātisko attiecību atjaunošanu

Latvijas Republikas un Itālijas Republikas [30.08.1991.] kopīgā deklarācija par diplomātisko attiecību atjaunošanu

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārlietu ministra 30.08.1991. vēstule par diplomātiskajām attiecībām un atbalstu Latvijas uzņemšanai ANO

Nīderlandes Karalistes ārlietu ministra 30.08.1991. vēstule par Baltijas valstu neatkarības un suverenitātes atjaunošanai veltītu Eiropas Kopienas Vispārējo lietu padomes sanāksmi

Polijas Republikas ārlietu ministra nota un Latvijas Republikas ārlietu ministra pirmā vietnieka nota par diplomātisko attiecību atjaunošanu 30.08.1991.

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta 31.08.1991. vēstule sakarā ar Latvijas Republikas neatkarības atgūšanu

Īrijas ārlietu ministra 31.08.1991. vēstule sakarā ar Latvijas Republikas neatkarības un suverenitātes atjaunošanu

Kirgizstānas Republikas Augstākās padomes 31.08.1991. lēmums “Par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstiskās neatkarības atzīšanu”

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta 02.09.1991. paziņojums par Baltijas valstu neatkarību
Prezidenta Džordža Buša 1991.gada 2.septembra preses konferences Meinā transkripts

Ekvadoras Republikas vēstnieka PSRS nota par Ārlietu ministrijas 02.09.1991. paziņojumu par gatavību nodibināt diplomātiskās attiecības ar Latviju, Igauniju un Lietuvu

Grieķijas Republikas premjerministra 02.09.1991. vēstule par diplomātisko attiecību atjaunošanu

Nikaragvas Republikas vēstnieka PSRS paziņojums par valdības 02.09.1991. lēmumu atzīt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarību un nodibināt diplomātiskās attiecības

Tunisijas Republikas ārlietu ministra nota par valdības 02.09.1991. lēmumu atzīt Latvijas Republikas neatkarību

Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas 02.09.1991. protokols par diplomātisko attiecību atjaunošanu

Venecuēlas vēstniecības PSRS nota par valdības lēmumu no 02.09.1991. atzīt Latvijas neatkarību

Latvijas Republikas un Kanādas 03.09.1991. saprašanās protokols par diplomātisko attiecību nodibināšanu

Turcijas Republikas vēstniecības PSRS 03.09.1991. nota par valdības lēmumu atjaunot diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku

Brazīlijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra vēstule par valdības lēmumu ar 04.09.1991. atzīt Latvijas Republikas neatkarību

Izraēlas Valsts ģenerālkonsulāta Maskavā nota ar ārlietu ministra 04.09.1991. paziņojumu par Baltijas valstu neatkarības atzīšanu

Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 05.09.1991. saprašanās memorands par diplomātiskajām attiecībām

Latvijas Republikas un Beļģijas Karalistes 05.09.1991. kopīgais komunikē par diplomātisko attiecību atjaunošanu

Meksikas Savienoto Valstu ārlietu sekretāra 05.09.1991. vēstule par valdības ierosinājumu nodibināt diplomātiskās attiecības

Šveices Konfederācijas Federālā ārlietu departamenta vadītāja nota un Latvijas Republikas ārlietu ministra vietnieka nota par diplomātisko attiecību atjaunošanu no 05.09.1991.

Ēģiptes Arābu Republikas prezidenta kancelejas 06.09.1991. paziņojums Lietuvas, Igaunijas un Latvijas neatkarības jautājumā

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas 06.09.1991. nota par gatavību apmainīties ar ārkārtējiem un pilnvarotiem vēstniekiem

Japānas ārlietu ministra vēstule par valdības 06.09.1991. lēmumu atzīt Latvijas neatkarību un gatavību nodibināt diplomātiskās attiecības

Kolumbijas vēstniecības Maskavā nota par valdības 06.09.1991. deklarāciju par Baltijas republiku atzīšanu

Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Valsts padomes 06.09.1991. lēmums “Par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu”

Peru Republikas Ārlietu ministrijas nota par valdības 06.09.1991. lēmumu atbalstīt Baltijas republiku iesaisti starptautiskajā sabiedrībā

Singapūras Republikas Ārlietu ministrijas nota par valdības 06.09.1991. lēmumu atzīt Latvijas Republikas suverenitāti un neatkarību

Lejuplādēt

Afganistānas Republikas 07.09.1991. paziņojums par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas neatkarības atzīšanu un premjerministra apsveikuma vēstule

Albānijas Republikas ārlietu ministra 07.09.1991. paziņojums par Latvijas Republikas atzīšanu

Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ārlietu ministra 07.09.1991. vēstule par valdības lēmumu atzīt Latvijas neatkarību

Ķīnas Tautas Republikas valsts padomnieka un ārlietu ministra 07.09.1991. vēstule par Latvijas valdības atzīšanu un tūlītēju diplomātisko attiecību nodibināšanu

Bolīvijas Republikas vēstnieka PSRS vēstule par valdības 08.09.1991. deklarāciju par Igaunijas, Lietuvas un Latvijas neatkarības atzīšanu

Bangladešas Tautas Republikas vēstniecības Maskavā 09.09.1991. nota par valdības lēmumu atzīt Igaunijas, Lietuvas un Latvijas neatkarību

Latvijas Republikas un Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas 09.09.1991. kopīgā deklarācija par diplomātisko attiecību atjaunošanu

Indijas Republikas vēstniecības Maskavā 09.09.1991. fakss ar premjerministra paziņojumu par Latvijas neatkarības atzīšanu

Kubas Republikas Ārlietu ministrijas 09.09.1991. nota par gatavību nodibināt diplomātiskās attiecības

Sīrijas Arābu Republikas ārlietu ministra 09.09.1991. vēstule par valdības lēmumu atzīt Latvijas Republikas neatkarību un nodibināt diplomātiskās attiecības

Taizemes Karalistes vēstnieka Stokholmā 09.09.1991. nota ar premjerministra paziņojumu par atbalstu Latvijas suverenitātei un neatkarībai

Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ārlietu ministra 09.09.1991. vēstule par valdības lēmumu atzīt Latvijas Republikas neatkarību

Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas 10.09.1991. kopīgā deklarācija par diplomātisko attiecību atjaunošanu

Irānas Islama Republikas ārlietu ministra [10.09.1991.] nota par gatavību nodibināt diplomātiskās attiecības un atbalstu Latvijas neatkarībai

Pakistānas Islama Republikas premjerministra 10.09.1991. vēstule par atbalstu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai

Malaizijas vēstnieka Maskavā vēstule par valdības 11.09.1991. lēmumu atzīt Latvijas Republikas neatkarību

Armēnijas Republikas Augstākās padomes 12.09.1991. lēmums par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu

Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas 12.09.1991. kopīgais paziņojums par diplomātisko attiecību nodibināšanu

Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas Ārlietu ministrijas 12.09.1991. paziņojums par triju Baltijas republiku neatkarības pasludināšanu

Jemenas vēstniecības Maskavā 13.09.1991. nota par valdības lēmumu atzīt Baltijas valstu neatkarību

Latvijas Republikas un Rumānijas 13.09.1991. vienošanās par diplomātisko attiecību atjaunošanu

Filipīnu Republikas prezidentes 16.09.1991. paziņojums par Latvijas Republikas suverenitātes un neatkarības atjaunošanas atzīšanu

Indonēzijas Republikas ārlietu ministra 16.09.1991. vēstule par valdības lēmumu atzīt Latvijas suverenitātes un neatkarības atjaunošanu

Senegālas Republikas vēstniecības PSRS 17.09.1991. nota par Senegālas valdības lēmumu atzīt Baltijas valstu neatkarību

Jordānijas Hāšimītu Karalistes vēstnieka Maskavā 18.09.1991. vēstule par valdības lēmumu atzīt Latvijas Republikas neatkarību

Latvijas Republikas un Mauritānijas Islama Republikas 18.09.1991. kopīgais komunikē par diplomātisko attiecību nodibināšanu

Spānijas karaļa Huana Karlosa I 20.09.1991. apsveikums sakarā ar Latvijas neatkarības atjaunošanu

Omānas Sultanāta Ārlietu ministrijas 22.09.1991. paziņojums par valdības lēmumu atzīt Baltijas valstu neatkarību

Marokas Karalistes ārlietu un sadarbības ministra 24.09.1991. vēstule par atbalstu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai un gatavību nodibināt diplomātiskās attiecības

Latvijas Republikas un Argentīnas Republikas 26.09.1991. kopīgais komunikē par diplomātisko attiecību nodibināšanu

Latvijas Republikas un Čīles Republikas 26.09.1991. kopīgais komunikē par diplomātisko attiecību nodibināšanu

Latvijas Republikas un Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas 26.09.1991. kopīgā deklarācija par diplomātisko attiecību nodibināšanu

Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas 30.09.1991. vienošanās par diplomātisko attiecību atjaunošanu

Uzbekistānas Republikas Augstākās padomes 30.09.1991. lēmums “Par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu” un “Paziņojums Latvijas Republikas Augstākajai padomei”

Latvijas Republikas un Svētā Krēsla 01.10.1991. kopīgā deklarācija par diplomātisko attiecību atjaunošanu

Latvijas Republikas un Portugāles Republikas 02.10.1991. kopīgais komunikē par diplomātisko attiecību atjaunošanu

Latvijas Republikas un Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas 04.10.1991. protokols par diplomātisko attiecību nodibināšanu

Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas 05.10.1991. kopīgā deklarācija par diplomātisko pārstāvju apmaiņu

Latvijas Republikas un Spānijas Republikas 09.10.1991. kopīgais komunikē par diplomātisko attiecību atjaunošanu

Japānas ārlietu ministra vēstule par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Latvijas Republiku no 10.10.1991.

Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas Ārlietu ministrijas 10.10.1991. nota par valdības lēmumu par Latvijas Republikas diplomātisko atzīšanu

Latvijas Republikas un Mongolijas Tautas Republikas 15.10.1991. kopīgais komunikē par diplomātisko attiecību nodibināšanu

Padomju Sociālistisko Republiku Savienības ārlietu ministra 15.10.1991. nota par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Latvijas Republiku

Latvijas Republikas un Korejas Republikas 22.10.1991. protokols par diplomātisko attiecību nodibināšanu

Latvijas Republikas un Turcijas Republikas 22.10.1991. kopīgā deklarācija par diplomātisko attiecību nodibināšanu

Dienvidāfrikas Republikas Ārlietu departamenta apstiprinājums diplomātisko attiecību pastāvēšanai starp Latvijas Republiku un Dienvidāfrikas Republiku no 04.11.1991. saskaņā ar iepriekšēju mutisku vienošanos

Gvinejas Republikas valdības 23.11.1991. deklarācija par trīs Baltijas republiku neatkarību

Meksikas Savienoto Valstu ārlietu sekretāra nota un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas nota par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Meksikas Savienotajām Valstīm no 27.11.1991.

Lībijas Lielās Tautas Sociālistiskās Arābu Džamahīrijas Tautas biroja Stokholmā 12.12.1991. nota par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu

Trinidadas un Tobago Republikas pārstāvniecības ANO 16.12.1991. nota ar premjerministra vēstījumu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Latvijas Republikas un Filipīnu Republikas 17.12.1991. kopīgais komunikē par diplomātisko attiecību nodibināšanu

Latvijas Republikas un Jamaikas 18.12.1991. kopīgā deklarācija par diplomātisko attiecību nodibināšanu

Jaunzēlandes vēstniecības Krievijas Federācijā nota par ārlietu un tirdzniecības ministra 19.12.1991. paziņojumu par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Baltijas valstīm

Latvijas Republikas un Kipras Republikas 20.12.1991. komunikē par diplomātisko attiecību nodibināšanu

Latvijas Republikas un Kubas Republikas 20.12.1991. kopīgā deklarācija par diplomātisko attiecību nodibināšanu

Kazahstānas Republikas prezidenta paziņojums par Augstākas padomes 23.12.1991. lēmumu atzīt Latvijas Republikas neatkarību

Tadžikistānas Augstākās padomes 25.12.1991. lēmums “Par Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas neatkarības atzīšanu”

Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas Ārlietu ministrijas 27.12.1991. paziņojums par Latvijas Republikas, citu Baltijas valstu, Neatkarīgo valstu savienības dalībvalstu un Gruzijas oficiālo atzīšanu

Baltkrievijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 27.12.1991. lēmums par suverēno valstu neatkarības atzīšanu

Libānas Republikas vēstniecības Maskavā nota par valdības 30.12.1991. lēmumu atzīt Latviju un gatavību nodibināt diplomātiskās attiecības

Izstādē eksponēti dokumenti no

  • Ārlietu ministrijas arhīva 210. sērijas “Dokumenti par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu un diplomātisko attiecību atjaunošanu un nodibināšanu” un vizuālo materiālu kolekcijas;
  • Latvijas Republikas Saeimas arhīva’;
  • Latvijas Valsts arhīva;
  • Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.

Izstāde apskatāma Rīgas Galerijā, Aspazijas bulvārī 20 no 28.09. līdz 07.10.2006., atklāšana 27.09.2006.


Izstādi sagatavoja

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

Projekta vadītāja: Valsts sekretāra padomniece Elita Gavele

Izstādes autors: Ārlietu ministrijas Arhīva nodaļa

Sarmīte Šāvēja (atbildīgā par ekspozīciju), Dace Bušante, Natālija Dzene, Baiba Kalniņa, Silvija Križevica (ievada autore), Inta Mazure, Valdis Rūsiņš

Izstādes noformēšana:

SIA “Dizaina un Interjera konsultāciju birojs”
Mākslinieki Modris Adumāns (bukleta un plakāta dizains) un Jānis Saulīte (ekspozīcijas noformēšana)
Izdevniecība “Tapals” – bukleta sagatavošana
Izdevniecība “Nordik” – bukleta tiražēšana
"Demo Dizains" – plakātu, anotāciju izdruka

Ārlietu ministrija izsaka pateicību:

Rīgas Galerijas direktorei Inessai Riņķei,
Centrālajai mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorijai un daļas vadītājam Anatolijam Ļvovam,
fotogrāfiem – A. Hibnerim, B. Koļesņikovam, U. Pāžem, I. Znotiņam.

© 2006 Latvijas Republikas Ārlietu ministrija