Cīņa pret starptautisko terorismu

Latvija nosoda terorismu visās tā formās un izpausmēs, un uzsver, ka terorisma noziegumiem nav attaisnojuma. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi, personas vervēšana un apmācīšana terora aktu veikšanai, ceļošana terorisma nolūkā, kā arī terorisma attaisnošana ir krimināli sodāmas darbības (Krimināllikuma 79.¹, 79.², 79.³, 79.⁴, 79.⁵ un 79.⁶ pants).

Normatīvo pamatu pretterorisma jomā Latvijā veido 2016. gada novembrī apstiprinātais un 2024. gada novembrī aktualizētais Nacionālās drošības plāns (klasificēts dokuments), 2019. gadā apstiprinātais un 2024. gadā atbilstoši jaunākajiem apdraudējumiem pilnveidotais Nacionālais pretterorisma plāns (klasificēts dokuments) un 2019. gada 26. septembrī apstiprinātā Nacionālā drošības koncepcija, kurā kā galvenās prioritātes starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršanai izvirzītas: līdzdalība starptautiskajās terorisma apkarošanas operācijās un starptautiskās sadarbības īstenošana; valsts pašvaldību un juridisko iestāžu sadarbības stiprināšana pretterorisma jomā; radikalizācijas novēršana un terorisma riska objektu drošības paaugstināšana un terorisma finansēšanas novēršana. 2021. gada novembrī apstiprināta Latvijas pretterorisma stratēģija 2021.–2026. gadam.

Lai stiprinātu koordināciju starp dažādām terorisma apkarošanā iesaistītajām valsts institūcijām, Valsts drošības dienesta pakļautībā ir izveidots Pretterorisma centrs. Šīs Latvijā centrālās pretterorisma institūcijas uzdevumos ietilpst terorismu apkarojošo iestāžu darbības koordinēšana, savlaicīgas informācijas apmaiņas nodrošināšana, kā arī ar pretterorisma aktivitātēm saistītās informācijas apkopošana un analīze.

Efektīvai terorisma finansēšanas novēršanas sistēmai ir būtiska nozīme terorisma apkarošanā. Latvijā par iespējamo terorisma finansēšanas gadījumu identificēšanu un novēršanu atbildīgā institūcija ir Finanšu izlūkošanas dienests (līdz 2019. gada 29. jūnijam – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests), kas darbojas Ministru kabineta pārraudzībā.

2019. gada 4. jūlijā stājās spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, tādējādi nepieciešamības gadījumā ļaujot Ministru kabinetam piemērot ierobežojošus pasākumus pret organizācijām un individuālām personām, t. sk. par ar terorismu saistītiem noziegumiem.

Reaģējot uz ārvalstu teroristu kaujinieku fenomena pieaugošo ietekmi uz terorisma draudu izplatību, Latvija ir veikusi nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildību par prettiesisku iesaisti bruņotos konfliktos ārvalstīs.

Savukārt 2017. gada 19. janvārī Saeima pieņēma Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumu, ar kura palīdzību drošības dienesti spēj veikt pasažieru datu analīzi, lai atklātu un novērstu smagus noziegumus, tai skaitā ar terorismu saistītus noziegumus. Likums stājās spēkā 2017. gada 3. aprīlī, un šo datu reģistru pārrauga Valsts drošības dienests.

Latvija uzskata, ka efektīva terorisma draudu samazināšana var tikt panākta, tikai valstīm savstarpēji sadarbojoties. Latvija piedalās dažādu starptautisko organizāciju, tajā skaitā ANO, ES, NATO, EDSO un Eiropas Padomes centienos starptautiskā terorisma apkarošanā. Ņemot vērā terorisma draudu kompleksumu, kā arī arvien jaunu tā formu un izpausmju rašanos, mainoties teroristu zināšanu kopumam un modus operandi, kā arī moderno tehnoloģiju sniegtajām iespējām, vienota pieeja terorisma kā parādības interpretācijā ir būtiska. Lai gan joprojām nav panākta vienošanās par vienotu terorisma definīciju (kopš 1994. gada ANO turpinās diskusija par vienotas visaptverošas pretterorisma konvencijas izstrādi) ir izstrādātas stratēģijas cīņai pret terorismu gan starptautisko organizāciju, gan nacionālā līmenī, kas paredz terorisma novēršanas un apkarošanas pasākumus. Šobrīd valstu un organizāciju terorisma definīcijās lietotie raksturojošie kritiskie elementi ir: vardarbība vai nodoms lietot vardarbību pret militārās darbībās neiesaistītām personām, lai panāktu spēcīgu psiholoģisku iespaidu politisku mērķu sasniegšanai.

Latvija augstu novērtē ANO vadošo lomu cīņā pret starptautisko terorismu. Jau 2006. gadā ANO dalībvalstis vienojās par Globālo pretterorisma stratēģiju un tās ieviešanas rīcības plānu (pārskata ik pēc diviem gadiem), tādējādi veidojot vienotu stratēģisko un operacionālo ietvaru cīņā pret terorismu. Viens no svarīgākajiem instrumentiem ANO rīcībā ir starptautiskās sankcijas, kas vērstas pret teroristiskām organizācijām un individuāliem teroristiem.

Tāpat ANO Drošības padome ir pieņēmusi virkni starptautiski saistošu rezolūciju, kuras paredz mērķtiecīgu vēršanos pret galvenajām terorisma izpausmēm, piemēram, ārvalstu teroristu kaujinieku fenomenu, radikalizāciju un vardarbīgo ekstrēmismu, kā arī terorisma finansēšanu.

ES aktivitātes terorisma apkarošanas jomā balstās uz 2005. gadā (grozīta 2014. gadā) apstiprināto ES terorisma apkarošanas stratēģiju. Spēkā ir, piemēram, 2015. gada 9. februāra, 2017. gada 19. jūnija, 2020. gada 16. jūnija, 2022. gada 9. un 20. jūnija, kā arī 2024. gada 16. decembra ES Padomes terorisma un vardarbīgā ekstrēmisma novēršanas secinājumi.

Ārējās drošības stiprināšanas pamatā ir ciešāka sadarbība ar Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas, Persijas līča un Sāhila reģiona valstīm. ES šajās valstīs īsteno nacionālo spēju attīstības projektus, kā arī pasākumus radikalizācijas un vardarbīgā ekstrēmisma novēršanai. Turpretim iekšējās drošības stiprināšanas pasākumos ietilpst pastiprināta kontrole uz ES ārējām robežām, t. sk. pilnvērtīgāk izmantojot Šengenas Informācijas sistēmas sniegtās iespējas, un pastiprināta sadarbība, lai novērstu terorisma finansēšanu un nelegālu ieroču apriti.

Svarīgs ES rīcības virziens ir radikāla interneta satura atklāšana un dzēšana, tādējādi vēršoties pret radikalizācijas tendencēm. 2021. gada 29. aprīlī pieņemta Regula (ES) 2021/784 par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē. Tās mērķis ir nodrošināt tiešsaistes teroristiska satura ātru izņemšanu.

Arī ES rīcībā ir sankciju instruments, kas var tikt piemērots pret valstīm, organizācijām, grupējumiem un individuālām personām, t. sk. par terorismu.

2022. gada NATO Stratēģiskajā koncepcijā norādīts, ka terorisms visās tā formās un izpausmēs rada vistiešākos asimetriskos draudus NATO valstu pilsoņu drošībai un starptautiskajam mieram un labklājībai. Terorisma apdraudējuma neprognozējamība un pārrobežu izplatība turpina pieaugt ne tikai politiskas nestabilitātes un vardarbīgu konfliktu dēļ, bet arī attīstoties modernajām tehnoloģijām. Tas ir izaicinājums, kas starptautiskajai sabiedrībai jārisina kopā. NATO sniedz būtisku ieguldījumu kopīgajos starptautiskajos centienos cīņā pret terorismu gan īstenojot plašu partnerību politiku, gan sniedzot nepieciešamo atbalstu gatavības, noturības un reaģēšanas spēju stiprināšanā.

Reaģējot uz teroristiskā grupējuma ISIL straujo izplatību Irākā un Sīrijā, pēc ASV iniciatīvas 2014. gada septembrī tika izveidota globāla koalīcija, kurā šobrīd ietilpst 89 valstis un starptautiskās organizācijas (t. sk. ES, NATO un INTERPOL).

Koalīcija savas darbības īsteno piecos galvenajos virzienos:

1. militāras operācijas pret ISIL;
2. ISIL finanšu plūsmas pārtraukšana;
3. ārvalstu teroristu karotāju plūsmas novēršana;
4. stratēģiskā komunikācija;
5. atbrīvoto teritoriju stabilizācija.

Ņemot vērā terorisma draudu epicentra pārvirzi uz Āfriku, 2021. gada nogalē ASV un Itālijas vadībā izveidota Globālās koalīcijas ISIL sakāvei jauna Reģionālā fokusa grupa – Āfrikas fokusa grupa (Africa Focus Group). Tās galvenais mērķis ir ciešā koordinācijā ar vietējām partnervalstīm mazināt terorisma draudus tieši Āfrikas kontinentā, kā arī stiprināt partnervalstu spējas terorisma apkarošanā.

Latvija ir Globālās koalīcijas dalībvalsts kopš 2016. gada un piedalās koalīcijas militārajā operācijā Inherent Resolve. 2024. gada 25. janvārī Saeima pagarināja Latvijas karavīru dalības operācijā mandātu līdz 2026. gada 1. februārim. Latvija piedalās arī koalīcijas vadītajās terorisma finansēšanas novēršanas, stratēģiskās komunikācijas un ārvalstu teroristu kaujinieku ceļošanas novēršanas tematiskajās darba grupās. Kā Globālās koalīcijas dalībvalsts Latvija īstenojusi atbalsta projektus 2020. un 2021. gadā vardarbības riskiem pakļautu sieviešu un bērnu atbalstam Rakas provincē, Sīrijā.

EDSO kā reģionāla drošības organizācija īsteno visaptverošu pieeju cīņā pret terorismu. Lai gan EDSO neizstrādā jaunas starptautiskās normas terorisma novēršanas jomā, tā veicina ANO pieņemto normu īstenošanu, kā arī veicina sadarbību starp organizācijas dalībvalstīm, vienlaikus nodrošinot arī nepieciešamo nacionālo spēju attīstību. Plašāka informācija: www.osce.org.

2002. gadā tika izveidota EDSO Pretterorisma nodaļa, kas koordinē EDSO īstenotās aktivitātes un sniedz atbalstu organizācijas dalībvalstīm. Lai veicinātu informācijas apmaiņu starp pretterorisma ekspertiem un praktiķiem, ir izveidots EDSO Pretterorisma tīkls.

Eiropas Padomei ir būtiska loma juridisku standartu izstrādē cīņā pret terorismu, izmantojot krimināltiesību un citas normas, vienlaikus akcentējot cilvēktiesību un likuma varas lomu. Eiropas Padomes paspārnē ir izveidota Terorisma apkarošanas komiteja, kura koordinē Eiropas Padomes rīcību cīņā pret terorismu. 2023. gada 8. februārī apstiprināta Eiropas Padomes jaunā pretterorisma stratēģija 2023.–2027. gadam.