Publicēts: 09.02.2023.

Traģiskie 2001. gada 11. septembra notikumi ASV ir uzskatāmi par pagrieziena punktu pasaules drošības politikā, pilnībā izmainot skatījumu uz terorismu, kas joprojām ir viens no galvenajiem apdraudējumiem starptautiskajai drošībai.

Starptautiskā terorisma tīkls pakāpeniski ir kļuvis par decentralizētu, neatkarīgu grupējumu kopumu, kas balsta savu rīcību uz radikālām ideoloģijām. Lai pilnvērtīgi stātos pretim šiem draudiem, ir nepieciešama savstarpēji koordinēta rīcība gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.

Teroristisko grupējumu ISIL/Daesh un al-Qaeda atbalstītāju īstenotie uzbrukumi Eiropas pilsētās, kā arī pret iecienītiem Eiropas tūristu galamērķiem Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un citviet, radījuši tiešu apdraudējumu Eiropas Savienībai, tās iedzīvotājiem un pārstāvētajām vērtībām.

Latvija iesaistās starptautiskos centienos terorisma apkarošanā un tā draudu novēršanā Eiropas Savienībā (ES), Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) un citās starptautiskajās organizācijās – Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un Eiropas Padomē. Latvija arī stiprina nacionālās spējas šajā jomā.

Rīcība terorisma apkarošanā Latvijā

Latvija nosoda terorismu visās tā formās un uzsver, ka terorisma noziegumiem nav attaisnojuma. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi, personas vervēšana un apmācīšana terora aktu veikšanai, ceļošana terorisma nolūkā, kā arī terorisma attaisnošana ir krimināli sodāmas darbības (Krimināllikuma 79.1., 79.2, 79.3, 79.4, 79.5 un 79.6 pants).

Normatīvo pamatu pretterorisma jomā Latvijā veido 2016. gada 22. novembrī apstiprinātais Nacionālās drošības plāns (klasificēts dokuments), 2019. gada 10.decembrī apstiprinātais Nacionālais pretterorisma plāns (klasificēts dokuments) un 2019. gada 26. septembrī apstiprinātā Nacionālā drošības koncepcija, kurā kā galvenās prioritātes starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršanai izvirzītas: līdzdalība starptautiskajās terorisma apkarošanas operācijās un starptautiskās sadarbības īstenošana; valsts pašvaldību un juridisko iestāžu sadarbības stiprināšana pretterorisma jomā; radikalizācijas novēršana un terorisma riska objektu drošības paaugstināšana un terorisma finansēšanas novēršana. 2021.gada novembrī apstiprināta Latvijas pretterorisma stratēģija 2021.–2026. gadam.

Lai stiprinātu koordināciju starp dažādām terorisma apkarošanā iesaistītajām valsts institūcijām, Valsts drošības dienesta pakļautībā ir izveidots Pretterorisma centrs. Šīs Latvijā centrālās pretterorisma institūcijas uzdevumos ietilpst terorismu apkarojošo iestāžu darbības koordinēšana, savlaicīgas informācijas apmaiņas nodrošināšana, kā arī ar pretterorisma aktivitātēm saistītās informācijas apkopošana un analīze.

Efektīvai terorisma finansēšanas novēršanas sistēmai ir būtiska nozīme terorisma apkarošanā. Latvijā par iespējamo terorisma finansēšanas gadījumu identificēšanu un novēršanu atbildīgā institūcija ir Finanšu izlūkošanas dienests (līdz 2019. gada 29. jūnijam – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests), kas darbojas Ministru kabineta pārraudzībā.

2019. gada 4. jūlijā stājās spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, tādējādi nepieciešamības gadījumā ļaujot Ministru kabinetam piemērot ierobežojošus pasākumus pret organizācijām un individuālām personām, t.sk. par ar terorismu saistītiem noziegumiem.

Reaģējot uz ārvalstu teroristu kaujinieku fenomena pieaugošo ietekmi uz terorisma draudu izplatību, Latvija ir veikusi nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildību par prettiesisku iesaisti bruņotos konfliktos ārvalstīs.

Savukārt 2017. gada 19. janvārī Saeima pieņēma Gaisa Pasažieru Datu Reģistra likumu, ar kura palīdzību drošības dienesti spēj veikt pasažieru datu analīzi, lai atklātu un novērstu smagus noziegumus, tai skaitā ar terorismu saistītus noziegumus. Likums stājās spēkā 2017. gada 3. aprīlī, un šo datu reģistru pārrauga Valsts drošības dienests.

Terorisma apkarošana starptautiskajā līmenī

Latvija uzskata, ka efektīva terorisma draudu samazināšana var tikt panākta, tikai valstīm savstarpēji sadarbojoties. Latvija piedalās dažādu starptautisko organizāciju, tajā skaitā ANO, NATO, ES, EDSO un Eiropas Padomes centienos starptautiskā terorisma apkarošanā. Ņemot vērā terorisma draudu kompleksumu, kā arī arvien jaunu tā formu un izpausmju rašanos, mainoties teroristu zināšanu kopumam un modus operandi, kā arī moderno tehnoloģiju sniegtajām iespējām, vienota pieeja terorisma kā parādības interpretācijā ir būtiska. Lai gan joprojām nav panākta vienošanās par vienotu terorisma definīciju (kopš 1994. gada ANO turpinās diskusija par vienotas visaptverošas pretterorisma konvencijas izstrādi) ir izstrādātas stratēģijas cīņai ar terorismu gan starptautisko organizāciju, gan nacionālā līmenī, kas paredz terorisma novēršanas un apkarošanas pasākumus. Šobrīd valstu un organizāciju terorisma definīcijās lietotie raksturojošie kritiskie elementi ir: vardarbība vai nodoms lietot vardarbību pret militārās darbībās neiesaistītām personām, lai panāktu spēcīgu psiholoģisku iespaidu politisku mērķu sasniegšanai.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)

Latvija augstu novērtē ANO vadošo lomu cīņā pret starptautisko terorismu. Jau 2006. gadā ANO dalībvalstis vienojās par Globālo pretterorisma stratēģiju un tās ieviešanas rīcības plānu (pārskata ik pa diviem gadiem), tādējādi veidojot vienotu stratēģisko un operacionālo ietvaru cīņā pret terorismu. Viens no svarīgākajiem instrumentiem ANO rīcībā ir starptautiskās sankcijas, kas vērstas pret teroristiskām organizācijām un individuāliem teroristiem.

Tāpat ANO Drošības padome ir pieņēmusi virkni starptautiski saistošu rezolūciju, kuras paredz mērķtiecīgu vēršanos pret galvenajām terorisma izpausmēm, piemēram, ārvalstu teroristu kaujinieku fenomenu, radikalizāciju un vardarbīgo ekstrēmismu, kā arī terorisma finansēšanu.

Eiropas Savienība

ES aktivitātes terorisma apkarošanas jomā balstās uz 2005. gadā (grozīta 2014.gadā) apstiprināto ES terorisma apkarošanas stratēģiju.  Spēkā ir 2017. gada 19. jūnija,  2020. gada 16.jūnija un 2022.gada 20.jūnija ES Padomes terorisma un vardarbīgā ekstrēmisma novēršanas secinājumi. 

Ārējās drošības stiprināšanas pamatā ir ciešāka sadarbība ar Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas, Persijas līča un Sāhila reģiona valstīm. Eiropas Savienība šajās valstīs īsteno nacionālo spēju attīstības projektus, kā arī pasākumus radikalizācijas un vardarbīgā ekstrēmisma novēršanai. Turpretim iekšējās drošības stiprināšanas pasākumos ietilpst pastiprināta kontrole uz ES ārējām robežām, t.sk. pilnvērtīgāk izmantojot Šengenas informācijas sistēmas sniegtās iespējas, un pastiprināta sadarbība, lai novērstu terorisma finansēšanu un nelegālu ieroču apriti. Svarīgs ES rīcības virziens ir radikāla interneta satura atklāšana un dzēšana, tādējādi vēršoties pret radikalizācijas tendencēm.

Arī Eiropas Savienības rīcībā ir sankciju instruments, kas var tikt piemērots pret valstīm, organizācijām, grupējumiem un individuālām personām, t.sk. par terorismu.

NATO

2022.gada NATO Stratēģiskajā koncepcijā norādīts, ka terrorisms visās tā formās un izpausmēs rada vistiešākos draudus NATO valstu pilsoņu drošībai un strarptautiskajam mieram un labklājībai. Terorisma apdraudējuma neprognozējamība un pārrobežu izplatība turpina pieaugt ne tikai politiskas nestabilitātes un vardarbību konfliktu dēļ, bet arī attīstoties modernajām tehnoloģijām. Tas ir izaicinājums, kas starptautiskajai sabiedrībai jārisina kopā. NATO sniedz būtisku ieguldījumu kopīgajos starptautiskajos centienos cīņā ar terorismu gan īstenojot plašu partnerību politiku, gan sniedzot atbalstu nepieciešamo gatavības, noturības un reaģēšanas spēju stiprināšanā.

Starptautiskā koalīcija ISIL sakāvei

Reaģējot uz teroristiskā grupējuma ISIL straujo izplatību Irākā un Sīrijā, pēc Amerikas Savienoto Valstu iniciatīvas 2014. gada septembrī tika izveidota starptautiska koalīcija, kurā šobrīd ietilpst 85 valstis un starptautiskās organizācijas (t.sk. Eiropas Savienība, NATO un INTERPOL).

Koalīcija savas darbības īsteno piecos galvenajos virzienos:

  1. militāras operācijas pret ISIL;
  2. ISIL finanšu plūsmas pārtraukšana;
  3. ārvalstu teroristu karotāju plūsmas novēršana;
  4. stratēģiskā komunikācija;
  5. atbrīvoto teritoriju stabilizācija.

Ņemot vērā terorisma draudu epicentra pārvirzi uz Āfriku, 2021. gada nogalē ASV un Itālijas vadībā izveidota jauna  - Āfrikas fokusa grupa (Africa Focus Group). Tās galvenais mērķis ir ciešā koordinācijā ar vietējām partnervalstīm mazināt terorisma draudus tieši Āfrikas kontinentā, kā arī stiprināt partnervalstu spējas terorisma apkarošanā

2022. gada 17.martā Saeima pagarināja Latvijas karavīru dalības mandātu operācijā līdz 2024. gada 1. februārim. Latvija piedalās arī koalīcijas vadītajās terorisma finansēšanas novēršanas, stratēģiskās komunikācijas un ārvalstu kaujinieku-teroristu ierobežošanas darba grupās. Kā Starptautiskās koalīcijas dalībvalsts Latvija īstenojusi atbalsta projektus 2020. un 2021. gadā vardarbības riskiem pakļautu sieviešu un bērnu atbalstam Rakas provincē, Sīrijā.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO)

EDSO kā reģionāla drošības organizācija īsteno visaptverošu pieeju cīņā pret terorismu. Lai gan EDSO neizstrādā jaunas starptautiskās normas terorisma novēršanas jomā, tā veicina ANO pieņemto normu īstenošanu, kā arī veicina sadarbību starp organizācijas dalībvalstīm, vienlaikus nodrošinot arī nepieciešamo nacionālo spēju attīstību. Plašāka informācija: http://www.osce.org/secretariat/terrorism

2002. gadā tika izveidota EDSO Pretterorisma nodaļa, kas koordinē EDSO īstenotās aktivitātes un sniedz atbalstu organizācijas dalībvalstīm. Lai veicinātu informācijas apmaiņu starp pretterorisma ekspertiem un praktiķiem, ir izveidots EDSO Pretterorisma tīkls.

Eiropas Padome

Eiropas Padomei ir būtiska loma juridisku standartu izstrādē cīņā pret terorismu, izmantojot krimināltiesību un citas normas, vienlaikus akcentējot cilvēktiesību un likuma varas lomu. Eiropas Padomes paspārnē ir izveidota Terorisma apkarošanas komiteja, kura koordinē Eiropas Padomes rīcību cīņā pret terorismu. 08.02.2023. apstiprināta jaunā pretterorisma stratēģija 2023.-2027.gadam.
________________________________________

Papildu informācija