2005. gada 26. maijā Saeima ratificēja Eiropas Padomes (EP) Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību (Konvencija). Tā kā Konvencijā nav definēts termins „nacionālās minoritātes”, Saeima nolēma, ka šis termins Konvencijas izpratnē „nozīmē Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu”.
Definējot nacionālās minoritātes jēdzienu, Latvija balstījusies uz Konvencijas dalībvalstu definīcijām, papildinot to ar būtisku elementu – ja vien likums nenosaka izņēmumus, „personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder nacionālajai minoritātei Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgajā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai, bet, kas sevi identificē ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti, var izmantot Konvencijā paredzētās tiesības”.
Ratificējot Konvenciju, Saeima pieņēma arī divas deklarācijas, kurās paziņots, ka konvencijas 10. panta otro daļu un 11. panta trešo daļu, kas reglamentē minoritāšu valodu lietojumu topogrāfiskās norādēs un saziņā ar valsts iestādēm, Latvija uzskata par saistošām, ciktāl tas nav pretrunā ar Satversmi un citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts valodas lietojumu.
2023. gada 9. oktobrī EP pieņēma Konvencijas Konsultatīvās komitejas ceturto viedokli par Latviju (Viedoklis) un 2024. gada 22. februārī to kopā ar Latvijas komentāriem par Viedokli publicēja EP mājaslapā. Pašlaik notiek darbs pie EP Ministru vietnieku komitejas rezolūcijas pieņemšanas. Līdz ar rezolūcijas pieņemšanu būs noslēdzies ceturtais Konvencijas izpildes uzraudzības cikls Latvijā. Valdība turpinās dialogu ar EP Konvencijas nākamajā izpildes uzraudzības ciklā, kurš sāksies ar nacionālā ziņojuma iesniegšanu.
2025. gada 2. aprīlī Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņēma Rezolūciju par Konvencijas izpildi Latvijā, noslēdzot ceturto uzraudzības ciklu. Rezolūcija atzinīgi vērtē Latvijas paveikto sabiedrības integrācijas jomā, tostarp atbalstu mazākumtautību kultūras aktivitātēm, valodu un izglītības programmām, kā arī nepilsoņu skaita samazināšanu. Rezolūcijā ietvertas 18 rekomendācijas, no kurām piecas ir tūlītējai rīcībai. Rekomendācijām ir ieteikuma raksturs, un Latvija apliecina gatavību turpināt Konvencijas saistību izpildi un dialogu ar Konsultatīvo komiteju.
Tūlītējai rīcībai Latvija tiek aicināta:
- paplašināt integrācijas politiku, lielāku uzsvaru liekot uz starpkultūru dialogu un nacionālo minoritāšu tiesībām;
- nodrošināt romu bērniem vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai iekļaujošai izglītībai;
- regulāri izvērtēt pieprasījumu pēc mazākumtautību valodu apguves un nodrošināt to visos izglītības līmeņos;
- izvērtēt pārejas uz mācībām tikai latviešu valodā ietekmi uz mazākumtautību bērnu izglītības rezultātiem un nodrošināt nepieciešamos atbalsta mehānismus.
Turpmākai rīcībai Latvija tiek aicināta:
- stiprināt pasākumus diskriminācijas un nevienlīdzības mazināšanai, īpaši romu kopienā;
- pilnveidot tiesību aktus diskriminācijas aizlieguma nodrošināšanai;
- izveidot daudzgadu finansējuma sistēmu mazākumtautību kultūru un valodu atbalstam;
- veicināt kvalitatīva mediju satura pieejamību mazākumtautību valodās;
- nodrošināt mazākumtautību tiesības brīvi lietot savu valodu privāti un publiskā telpā.