Latvijas attiecības ar Moldovu tiek veidotas, pamatojoties uz divpusējās sadarbības principiem un Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts statusu. Tās ir dinamiskas, draudzīgas un konstruktīvas, veidojot aktīvu politisko dialogu.

Sadarbība ar Moldovu ir viena no Latvijas prioritātēm Eiropas kaimiņattiecību politikā un Austrumu partnerībā, kā arī jau kopš 2005. gada Moldova ir viena no Latvijas attīstības sadarbības partnervalstīm.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU RAKSTUROJUMS

Moldova Latvijas neatkarību atzina 1991. gada 26. augustā, Latvijas Moldovas neatkarību 1992. gada 28. janvārī. Diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1992. gada 1. septembrī.

Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Kišiņevā

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Moldovas Republikā no 2019. gada 31. janvāra ir Uldis Mikuts.

Moldovā ir viens Latvijas goda konsuls: Valērijs Dragņevs (Valeriu Dragnev), kura konsulārais apgabals aptver valsts dienvidu rajonus Anenii Noi, Basarabeasca, Cahul, Calarasi, Cantemir, Causeni, Cimislia, Criuleni, Hincesti, Gagauzia, Ialoveni, Leova, Nisporeni, Stefan Voda, Straseni, Taraclia. Goda konsuls rezidē Basarabjaskā (Basarabeasca).

Valsts pārstāvība Latvijā

Moldovas Republikas vēstniecība atrodas Rīgā, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā no 2020. gada 21. jūlija ir Adrians Roša (Andrian Roşa).

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Latvijas amatpersonu vizītes Moldovā

2021. g. 23. augusts

Valsts prezidenta E. Levita tikšanās ar Moldovas prezidenti M. Sandu (Maia Sandu) Krimas platformas atklāšanā

2021. g. 17. augusts Ārlietu ministra E. Rinkēviča vizīte Moldovā
2020. g. 26. augusts Valsts prezidenta E. Levita video saruna ar Moldovas prezidentu I. Dodonu (Igor Dodon)
2019. g. 23. septembris Valsts prezidenta E. Levita tikšanās ar Moldovas prezidentu I. Dodonu (Igor Dodon) ANO Ģenerālās asamblejas laikā

2013. g. 19.–21. februāris

Ministru prezidenta V. Dombrovska oficiālā vizīte Moldovā
2006. g. 3.–4. aprīlis Valsts prezidentes V.V. Freibergas valsts vizīte Moldovā

Moldovas amatpersonu vizītes Latvijā

2020. g. 12. februāris Moldovas ārlietu un Eiropas integrācijas lietu ministra A. Čokoja (Aureliu Ciocoi) vizīte Latvijā
2018. g. 17. maijs Moldovas aizsardzības ministra E. Sturzas (Eugen Sturza) vizīte Latvijā
2017. g. 3.–5. decembris Moldovas parlamenta priekšsēdētāja A. Kandu (Adrian Candu) vizīte Latvijā 
2015. g. 22. maijs Moldovas prezidenta N. Timofti (Nicolae Timofti) dalība Rīgas samitā, tikšanās ar Latvijas prezidentu A. Bērziņu
2005. g. 26.–27. septembris Moldovas prezidenta V. Voroņina (Vladimir Voronin) valsts vizīte Latvijā

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

2010. gada augustā Rīgā tika parakstīts Saprašanās memorands starp Latvijas Saeimas kanceleju un Moldovas parlamenta kanceleju, kas paredz Latvijas puses atbalstu Moldovas parlamenta administrācijas kapacitātes stiprināšanā.

Kopš 2019. gada 14. marta 13. Saeimā darbojas Deputātu grupa sadarbībai ar Moldovas parlamentu. Pašlaik grupā ir 16 deputāti. Savukārt 2019. gada 5. jūlijā Moldovas parlamentā tika izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Latvijas parlamentu 21 deputāta sastāvā.

Starp Latvijas un Moldovas parlamentiem notiek sadarbība reformu un eirointegrācijas jomā, tajā skaitā vizītes par jautājumiem, kas saistītas ar pieredzes apmaiņu valsts institūciju komunikāciju ar sabiedrību.

ATTĪSTĪBAS SADARBĪBA

Kopš 2005. gada Moldova ir viena no Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritārajām valstīm. Latvijas īstenotie attīstības sadarbības projekti sniedz atbalstu Moldovas reformu procesam, tai skaitā valsts pārvaldes un tieslietu sistēmas reformai, reģionālajai attīstībai, eksportspējas veicināšanai, robežsardzes un kinologu dienesta modernizācijai, vides aizsardzībai, pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, pašvaldību attīstībai un citām jomām.

Moldova noteikta kā prioritāra valsts arī jaunajās Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam. Sadarbība ar Moldovu ir balstīta Latvijas pārejas un ES integrācijas pieredzes un labās prakses nodošanā ar mērķi sniegt ieguldījumu Asociācijas līgumu un Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zonas vienošanos ieviešanā. Sadarbība ir vērsta arī uz partnervalstu teritoriālās integritātes un sabiedrības noturības stiprināšanu. Kā prioritātes izvirzītas: laba pārvaldība, ekonomiskā izaugsme, izglītība, klimata rīcība.

Attīstības sadarbības politikas plānā 2021.–2023. gadam iekļauts finansiāls atbalsts šādu projektu Moldovas atbalstam īstenošanai:

  1. Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) “Tiešsaistes Intensīvā programma Eiropas tiesībās un ekonomikā Eiropas Savienības Kaimiņpolitikas, Centrālāzijas un Rietumbalkānu valstīm”, līdzfinansējumu piesaistot no ASV attīstības sadarbības atbalsta fonda (DCP). Kopš 2014. gada RJA Padziļināto un Intensīvo programmu absolvējuši 44 Moldovas pārstāvji. Kopumā abas programmas absolvējuši vairāk nekā 450 profesionāļi no 20 Austrumu partnerības, Centrālāzijas, Rietumbalkānu un Tuvo Austrumu reģiona partnervalstīm.
  2. Satversmes tiesas projekts Moldovas un Ukrainas Konstitucionālo tiesu juridiskā dienesta kapacitātes stiprināšana (2021. g. projekts tiks īstenots Moldovā).
  3. Valsts kontroles projekts Gruzijas, Ukrainas un Moldovas Augstāko revīzijas iestāžu kapacitātes celšanai (2021. g. projekts tiks īstenots Gruzijā un Moldovā).

Papildus tam 2021. gada grantu projekta konkursā apstiprināti astoņi projekti, no kuriem divi – Moldovai:

  1. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas (PSKUS) projekts Moldovā “Sabiedrības izpratnes veidošana kā rīks cīņā ar dezinformāciju. Medicīnas iestāžu loma, ierobežojot dezinformācijas izplatīšanos virtuālajā vidē un sabiedrībā”.
  2. Baltijas Mediju izcilības centra (BMIC) projekts Gruzijā, Moldovā, Ukrainā “Visaptveroša sabiedrības noturība pret dezinformāciju caur medijpratības attīstību Latvijā un Austrumu partnerības valstīs”.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

2020. gadā Latvijas kopējais ārējās preču tirdzniecības apjoms ar Moldovu veidoja 26.08 milj. eiro, samazinoties par 9,5% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Minētajā laika periodā Latvijai ar Moldovu bija pozitīva ārējās tirdzniecības bilance 12.13 milj. eiro apmērā.

2020. gadā kopējais Latvijas preču eksports uz Moldovu veidoja 19.1 milj. eiro, kas bija par 11% mazāk, nekā 2019. gadā (21.36 milj. eiro). Nozīmīgākie eksporta preču veidi bija farmācijas produkti (medikamenti), zivis, siers un biezpiens, stiprais alkohols, automātiskās datu apstrādes iekārtas, telefonu aparāti, telefoni mobilo sakaru tīkliem u.c.

Savukārt kopējais preču imports no Moldovas 2020. gadā veidoja 6.97 milj. eiro, samazinoties par 6%, salīdzinot ar 2019. gadu (7.45 milj. eiro). Nozīmīgākie importa preču veidi no Moldovas bija izolēti vadi un kabeļi, vīnogu vīns, svaigi augļi9, mīklas izstrādājumi u.c.

Pakalpojumu tirdzniecība

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2020. gadā pakalpojumu tirdzniecības eksports sastādīja 5 milj. eiro apmēru, savukārt pakalpojumu importa no Moldovas apjoms 2020. gadā nesasniedza 1 milj. eiro. Pakalpojumu tirdzniecības dati salīdzinot ar 2019. gadu palika nemainīgi.

Plašāk: https://eksports.csb.gov.lv/lv/years/countries-selected/export/2021/TOTAL/MD

Investīcijas

Līdz 2021. gada 2. jūnijam Latvijas Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēti 98 uzņēmumi ar Moldovas investīcijām pamatkapitālā.

Plašāk: https://statdb.bank.lv/lb/Data/128

NODERĪGAS SAITES

Moldovas prezidenta kanceleja: https://www.presedinte.md/eng

Moldovas valdība: https://www.gov.md/en 
Moldovas Ārlietu un Eiropas integrācijas ministrijahttps://mfa.gov.md/en
Moldovas parlaments: https://www.parlament.md/
Moldovas vēstniecība Rīgā: https://letonia.mfa.gov.md/en
Moldovas investīciju un eksporta veicināšanas organizācija: https://www.miepo.md