Krievijas pilna mēroga agresija Ukrainā 2022. gada februārī būtiski satricināja Eiropas drošības vidi un radīja nopietnus politiskus, ekonomiskus un militārus izaicinājumus visam reģionam. Reaģējot uz apdraudējumu, 2022. gada jūnijā apstiprinātā NATO Stratēģiskā koncepcija definējusi Krieviju kā visnozīmīgāko un tiešāko draudu aliansei. NATO samitos Madridē, Viļņā, Vašingtonā un Hāgā sabiedrotie atkārtoti uzsvēra kopīgo izpratni par Krieviju kā ilgtermiņa draudu Eiroatlantiskās telpas drošībai. Nozīmīgu apdraudējumu Aliansei rada arī dažādi teroristiskie grupējumi, savukārt, Ķīnas politika rada izaicinājumus alianses interesēm.
Lai reaģētu uz izmaiņām drošības vidē, Latvija kopā ar sabiedrotajiem pievērš pastiprinātu uzmanību aizsardzības spēju stiprināšanai nacionālā un starptautiskā līmenī. Latvijas drošības politikā noteicošo lomu ieņem dalība NATO un Eiropas Savienībā. Organizāciju ietvaros, kā arī divpusējā sadarbībā ar sabiedrotajiem, Latvija īsteno aktīvu ārpolitiku, lai stiprinātu savu, reģiona un starptautisko drošību.
Efektīvas atturēšanas un aizsardzības politikas neaizvietojama sastāvdaļa ir NATO sabiedroto militāra klātbūtne Latvijā. Tādēļ viens no svarīgākajiem Latvijas ārpolitikas uzdevumiem ārējās drošības jomā ir sekmēt sabiedroto militārās klātbūtnes stiprināšanu Latvijā ilgtermiņā, tādējādi stiprinot visu NATO valstu kolektīvo aizsardzību. Ne mazāk svarīgs uzdevums ir NATO Ātrās reaģēšanas spēju nostiprināšana, kas ļautu krīzes gadījumā nosūtīt papildspēkus un sniegt palīdzību jebkurai alianses dalībvalstij.
Latvijas dalībai NATO ir neaizstājama nozīme mūsu valsts aizsardzības stiprināšanā un nodrošināšanā. Vienlaikus būtisks ir arī Latvijas ieguldījums visas alianses kolektīvajā aizsardzībā. Rūpējoties par savu drošību un būdama atbildīgs sabiedrotais, Latvija piedalās NATO operācijās, nodrošina uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto karavīriem Latvijā, kā arī turpina ieguldīt aizsardzībā – 2025. gadā aizsardzībai tika atvēlēts finansējums 3,8% apmērā no IKP, bet 2026. gadā tas sasniedz 4,91% no IKP.
Ievērojamu iespaidu uz drošības vidi līdztekus militāriem draudiem rada arī dažādu nemilitāru apdraudējumu kopums, ko dēvē par hibrīddraudiem. Dažādas hibrīdās aktivitātes, kā dezinformācijas un propagandas kampaņas, kiberuzbrukumi, izlūkošanas operācijas, ekonomikas un enerģētikas instrumenti, maskētu kaujinieku un teroristu izmantošana uzbrukumiem u.c. tiek izmantotas, lai destabilizētu valsti un tās sabiedrību, kā arī ietekmētu tās politiskos lēmumus par labu hibrīdajam spēlētājam. Krievijas uzbrukuma Ukrainai kontekstā Krievija pret Rietumiem veic plaša spektra hibrīdās aktivitātes t.sk. dezinformāciju, kiberuzbrukumus, kritiskās enerģētikas un digitālās infrastruktūras bojāšana, gaisa telpas pārkāpšana, satelītnavigācijas signālu traucējumi, lai mazinātu Rietumu atbalstu Ukrainai.
Reaģējot uz Krievijas atbalstītām un īstenotām hibrīdaktivitātēm jūras domēnā, 2025. gada janvārī tika uzsākta NATO operācija “Baltijas sardze” un, atbildot uz Krievijas veiktajām povakācijām sabiedroto gaisa telpā, 2025. gada septembrī NATO sāka īstenot misiju “Austrumu sardze”.
Par hibrīdu uzbrukumu uzskatāma arī Baltkrievijas veiktā migrācijas instrumentalizācija uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām. Latvija aktīvi iesaistās NATO un ES darbā, lai meklētu efektīvākos risinājumus hibrīdapdraudējuma novēršanai.
Lai sniegtu ieguldījumu NATO spēju attīstībā informācijas telpā, Latvijā kopš 2014. gada darbojas NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs. Centra mērķis ir veicināt NATO, tās dalībvalstu un partneru stratēģiskās komunikācijas spējas, tādejādi stiprinot arī sabiedrību noturību pret dezinformāciju.
Aizsardzības nozares budžets 2026. gadā (Aizsardzības ministrija)