Latviju un Beļģiju vieno ciešas un draudzīgas attiecības, ko raksturo regulārs politiskais dialogs, plaša un daudzveidīga sadarbība, īpaši ekonomikas, kultūras un izglītības jomās. Cieša sadarbība Latvijai ir ar Beļģijas reģioniem Flandriju un Valoniju. Ir izveidojusies veiksmīga sadarbība Eiropas Savienības, NATO un citos starptautiskos formātos. Tāpat starp Baltijas un Beniluksa valstīm (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga) notiek regulāras “3+3” formāta tikšanās.

Beļģija Latvijas valsti atzina 1921. gada 26. janvārī. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1991. gada 5. septembrī.

Latvijas pārstāvība Beļģijā

Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Briselē

Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Beļģijā kopš 2019. gada 9. oktobra ir Andris Razāns.

Latvijai ir arī goda konsuls Beļģijā Kristofs van Mehelens (Christophe van Mechelen).

Belģijas pārstāvība Latvijā

Beļģijas Karalistes vēstniecība atrodas Stokholmā. Kopš 2021. gada 5. oktobra Beļģijas vēstnieks Latvijā ir Karls Pēterss (Carl Peeters).

Beļģijas goda konsuls Latvijā ir Didzis Gavars.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

2021. g. 14.16. jūnijā Valsts prezidenta Egila Levita dalība NATO samitā Briselē. Vizītes laikā notika arī Valsts prezidenta tikšanās ar Beļģijas karali Filipu.
2019. g. 23.26. novembrī Valsts prezidenta Egila Levita vīzīte Briselē, kuras laikā notika tikšanās ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu (Charles Michel) un sniegta lekcija Lēvenes Katoļu Universitātē.
2015. g. 21.22. maijā

Beļģijas premjerministra Šarla Mišela (Charles Michel) dalība Austrumu partnerības samitā Rīgā

2015. g. 4. februārī Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās ar Beļģijas Senāta prezidenti Kristīni Defreņu (Christine Defraigne) Eiropas parlamentārās nedēļas ietvaros Briselē
2015. g. 2. februārī Pārstāvju palātas prezidentu Sīgfrīdu Braki (Siegfried Bracke) ES dalībvalstu parlamentu Savienības un Eiropas lietu komiteju konferences (COSAC) priekšsēdētāju sanāksmes ietvaros
2013. g. 10. maijā Beļģijas premjerministra vietnieka, ārlietu, ārējās tirdzniecības un Eiropas lietu   ministra Didjē Reindersa (Didier Reynders) darba vizīte Latvijā

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Beļģija ir svarīgs Latvijas ārējās tirdzniecības partneris, un abu valstu starpā pastāv stabilas ekonomiskās attiecības.

Briselē atrodas Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība.

Plašāk par tirdzniecību:

Ārējā tirdzniecība pēc valsts (csb.gov.lv)

Plašāk par investīcijām:

https://statdb.bank.lv/lb/Data/128

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

2010. gadā noslēgta Vienošanās starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Beļģijas Karalistes Aizsardzības ministriju par sadarbību militārajā jomā. Beļģija bija pirmā valsts, kura, Baltijas valstīm kļūstot par NATO dalībvalstīm, ar četrām F-16 iznīcinātāja lidmašīnām nodrošināja patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā. Rotācijas kārtībā Beļģija turpina patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā.

Ilgstoša sadarbība izveidota arī starp Latvijas un Beļģijas Jūras spēkiem. Beļģijas Jūras spēku pārstāvji regulāri piedalās dažādās Baltijas reģiona mācībās. Aktīva sadarbība attīstījusies vides aizsardzības jautājumos, organizējot konsultācijas par dažādiem vides aizsardzības projektiem.

SADARBĪBA AR BEĻĢIJAS REĢIONIEM

Latvija veido ciešas attiecības ne tikai ar Beļģijas federālajām struktūrām, bet arī tās reģioniem. Vairāki ārpolitikas aspekti ir reģionālo institūciju pārziņā, piemēram, starptautiskā tirdzniecība, kultūra, izglītība, veselība un vide.

Flandrija

Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgums tika parakstīts 1996. gada 5. martā flāmu premjerministra Luka van den Brandes (Luc van den Brande) vizītes Latvijā laikā.

Latvijas un Flandrijas sadarbības līgums aptver tādas jomas kā uzņēmējdarbība, ekonomiskā attīstība un ārējā tirdzniecība, lauksaimniecība, zivsaimniecība un mežsaimniecība, vide un enerģētika, ostas un loģistika, izglītība, zinātne, pētniecība un inovācijas, kultūra un radošās industrijas, kā arī labklājība, veselības aprūpe un valsts pārvalde.

Flandrijas valdību Latvijā pārstāv Flandrijas valdības reģionālā pārstāvniecība Polijā un Baltijas valstīs. Tā atrodas Varšavā, Polijā.  Savukārt, Flandrijas ekonomisko pārstāvniecību Latvijā īsteno Flanders Investment & Trade pārstāvniecība Viļņā, Lietuvā.

Valonija

2002. gada 12. jūlijā Rīgā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Beļģijas franču kopienas un Valonijas reģiona sadarbības līgums, kas stājās spēkā 2004. gada 19. aprīlī.

Koordinējošā institūcija sadarbībai ar Valoniju - Briseli Latvijā ir Ārlietu ministrija, savukārt Valonijas pusē sadarbību koordinē Valonijas un Briseles franču valodīgās kopienas apvienotais ārlietu dienests Wallonie - Bruxelles International.

Valonijas valdības un Briseles franču kopienas pārstāvniecība Polijā un Baltijas valstīs atrodas Varšavā.

Valonijas Eksporta veicināšanas aģentūras AWEX Baltijas valstu birojs  iesaistās ekonomisko kontaktu attīstīšanā.

SADARBĪBA KULTŪRAS, IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀ

Kultūras, izglītības un zinātnes jomās ar Beļģiju ir noslēgti šādi starpvaldību līgumi:

  • 2002. gada 12. jūlijā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības, no vienas puses, un Beļģijas franču kopienas un Valonijas reģiona, no otras puses. Apvienotā komisija ir izstrādājusi divas darba programmas laika periodiem no 2008.gada līdz 2010.gadam un no 2014.gada līdz 2016.gadam. Šobrīd ir uzsākts darbs pie jauna dokumenta izstrādes ar mērķi - padarīt sadarbību elastīgāku un efektīvāku un, ņemot vērā jaunos globalizācijas izaicinājumus.
  • 1996. gada 5. martā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības (Beļģijas Karalistes flāmu kopienas) sadarbības līgums, bet 2018.gada 9.martā Rīgā tika parakstīta Latvijas un Flandrijas sadarbības programma 2018.-2021.gadam. Latvijas un Flandrijas sadarbības programma aptver tādas jomas kā uzņēmējdarbība, ekonomiskā attīstība un ārējā tirdzniecība, lauksaimniecība, zivsaimniecība un mežsaimniecība, vide un enerģētika, ostas un loģistika, izglītība, zinātne, pētniecība un inovācijas, kultūra un radošās industrijas, kā arī labklājība, veselības aprūpe un valsts pārvalde.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Beļģija Latvijas valsti atzina 1921. gada 26. janvārī. Kopš 1924. gada Latviju Briselē pārstāvēja ģenerālkonsuls. 1927. gadā ģenerālkonsulāt sūtņa Jāņa Lazdiņa vadībā tika izveidots par Latvijas sūtniecību. No 1937. līdz 1940. gadam Latvijas sūtnis Beļģijā bija Dr. Miķelis Valters. Beļģija neatzina Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1991. gada 5. septembrī. 1994. gadā tika atklāta Latvijas vēstniecība Beļģijā. 


INFORMĀCIJAS AVOTI

Svarīgākie līgumi:

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem

Saites par Beļģijas Karalisti:

Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrija 

Beļģijas Karalistes nerezidējošā vēstniecība Latvijas Republikā

Latvijas Republikas vēstniecība Beļģijas Karalistē