Latvijas Republikas un Japānas divpusējās attiecības

Publicēts: 21.10.2022.
Atjaunināts: 28.06.2025.

Latviju un Japānu vieno kopīgas vērtības un izpratne par demokrātiju, tiesiskumu, brīvu un godīgu tirdzniecību, efektīvu multilaterālismu un noteikumos balstītu starptautisko kārtību. Valstu attiecības raksturo pozitīva dinamika ekonomikā, regulārs politiskais dialogs, sadarbība starptautiskās organizācijās un starp pilsētām, institūcijām, kā arī parlamentiem. Latvijai Japāna ir nozīmīgs stratēģiskais partneris Āzijā un valstu attiecības turpina attīstīties ar kopīgu mērķi par stabilu un drošu, kā arī ekonomiski attīstītu Baltijas un Indijas–Klusā okeāna reģionu.

2025. gada 20. maijā Latvija un Japāna paziņoja par stratēģisko partnerību. Paziņojums par stratēģisko partnerību ietver apņemšanos stiprināt Latvijas un Japānas divpusējo sadarbību tādās jomās kā drošība un aizsardzība, tirdzniecība un investīcijas, sadarbība starptautisko organizāciju ietvarā, sadarbība veselības, inovāciju, tehnoloģiju un digitālās attīstības un citās jomās.

Latvijas un Japānas attiecības aizsākās 1919. gadā. Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latviju de facto 1919. gada 10. janvārī un de iure 1921. gada 26. janvārī. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1991. gada 5. septembrī Japāna atzina Latvijas Republiku un 10. oktobrī atjaunoja divpusējās attiecības ar Latviju.

Latvijas pārstāvība Japānā

Latvijas Republikas vēstniecība Japānā tika atklāta 2006. gada 20. aprīlī un atrodas Tokijā.

Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Japānā kopš 2022. gada ir Zigmārs Zilgalvis.

Latvijai ir divi goda konsuli Japānā: Motojuki Amano (Motoyuki Amano) Nagojā un Tamio Išibaši (Tamio Ishibashi) Osakā.

Japānas pārstāvība Latvijā

Japānas vēstniecība Latvijā tika atklāta 2000. gada 8. martā Rīgā.

Kopš 2024. gada 5. novembra Japānas vēstniecību Latvijā vada ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jošida Kensuke (Joshida Kensuke).

Latvijas amatpersonu vizītes Japānā
2025. g. 17.–21. maijs	Valsts prezidenta Edgara Rinkeviča darba vizīte Japānā (Tokijā un Osakā)
2024. g. 9.–13. decembris	Saeimas Ārlietu komisijas vadītājas I. Mūrnieces un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja R. Bergmaņa vizīte Japānā
2024. g. 5.–9. februāris	Ārlietu ministra K. Kariņa vizīte Japānā
2022. g. 10.–17. septembris	Ekonomikas ministres I. Indriksones vizīte Japānā
2021. g. augusts	Paraolimpisko spēļu laikā Fudži pilsētu apmeklēja Latvijas paraolimpiskās kustības patronese A. Levite
2019. g. 27.–29. oktobris	Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro darba vizīte
2019. g. 21.–25. oktobris	Valsts prezidenta Egila Levita vizīte – dalība Imperatora inaugurācijas ceremonijā, ar to saistītajos pasākumos un divpusējās tikšanās
2019. g. 21.–28. jūnijs	Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces vizīte un dalība “Women Political Leaders” samitā
2018. g. 26. februāris–2. marts	Aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa vizīte
2017. g. 5.–9. decembris	Ministru prezidenta Māra Kučinska vizīte
2017. g. 15.–19. janvāris	Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vizīte
2015. g. oktobris	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte
2015. g. maijs	Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Jāņa Sārta vizīte

Japānas amatpersonu vizītes Latvijā
2023. g. 7.–8. jūlijs	Japānas-Latvijas Parlamentārās sadraudzības asociācijas vadītāja Hirofumi Nakasones vizīte Latvijā
2022. g. 13. decembris	Japānas Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta Eiropas politikas nodaļas direktora Atsuši Saito un Japānas Aizsardzības ministrijas Starptautiskās politikas nodaļas direktora Tomoki Matsuo vizīte Latvijā
2022. g. 11.–12. oktobris	Japānas ārlietu ministra vietnieces parlamentārajos jautājumos Jūmi Jošikava (Yoshikawa Yuumi) vizīte Latvijā un dalība Baltijas valstu un Japānas sadarbības dialogā Tallinā
2021. g. 1.–2. jūlijs	Japānas ārlietu ministra Tošimicu Motegi (Toshimitsu Motegi) vizīte
2020. g. 31. janvāris	Japānas Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas parlamentārā viceministra Hiromasas Nakano (Hiromasa Nakano) vizīte
2019. g. 13. septembris	Japānas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu biroja vadītāja Jasuši Masaki (Masaki Yasushi) vizīte Latvijā un dalība Baltijas valstu un Japānas sadarbības dialogā
2019. g. 10.–11. janvāris	Okinavas vicegubernatora Moritakes Tomikavas (Moritake Tomikawa) un IT inovāciju un stratēģiskā centra vizīte Latvijā. Vizītes laikā tika parakstīts sadraudzības memorands ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA)
2018. g. 28. septembris	Japānas Ārlietu ministrijas parlamentārā viceministra Mitsunari Okamoto (Mitsunari Okamoto) dalība Rīgas konferencē
2018. g. 7.–11. jūlijs	Japānas-Latvijas parlamentārās sadraudzības asociācijas vadītāja Hirofumi Nakasones (Hirofumi Nakasone) vizīte

Pirmā Latvijas–Japānas parlamentārās sadraudzības grupa tika izveidota 6. Saeimā un savu darbību turpina arī 14. Saeimā. Latvijas–Japānas Parlamentārās sadarbības grupas vadītājs ir Raimonds Bergmanis.

Japānas parlamentā kopš 1996. gada darbojas Japānas un Latvijas parlamentārās sadraudzības grupa. Kopš 2004. gada tās vadītājs ir Hirofumi Nakasone (Hirofumi Nakasone).

No 2025. gada 13. aprīļa līdz 13. oktobrim Japānā, Osakā, norisināsies starptautiskā izstāde "EXPO 2025". Izstādes mērķis ir veicināt starptautisko sadarbību, kā arī izstāde sniedz iespēju prezentēt valstu sasniegumus ekonomikā, tehnoloģijās, kultūrā un sabiedriskajā dzīvē.

Latvija izstādē piedalīsies kopā ar Lietuvu, veidojot kopīgu Baltijas paviljonu; 20. maijā izstādē tiks atzīmēta Latvijas Nacionālā diena.

Plašāk

Par Latvijas dalību izstādē "EXPO 2025"

Japāna ir nozīmīgs Latvijas ārējās tirdzniecības partneris Āzijā un abu valstu starpā pastāv stabilas ekonomiskās attiecības. 2016. gadā Japāna atbalstīja Latvijas dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

Japānā, Tokijā, darbojas Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība, kas sniedz atbalstu Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā, informācijas par uzņēmējdarbību uzsākšanu, un iespējām realizēt investīciju projektus, kā arī sniedz palīdzību ārējās tirdzniecības veicināšanai.

Informācija uzņēmējiem, kuri vēlas uzsākt darbību Japānā, atrodama Japānas vēstniecības Latvijā vietnē.

Plašāk

Latvija un Japāna veiksmīgi sadarbojas izglītības un zinātnes jomā, veicinot valodu apguvi, kopīgu izglītības iestāžu projektu attīstību un studentu apmaiņu.

Japāņu valodu iespējams apgūt Rīgas Kultūru vidusskolā, kur tā ir iekļauta mācību programmā.

Paralēli Rīgā darbojas Izglītības un zinātnes ministrijas akreditēta Japāņu valodas un kultūras studija ”GENGO”, kurā tiek piedāvāta japāņu valodas apmācība dažāda vecuma interesentiem. Studijā tiek izdoti arī japāņu valodas mācību līdzekļi un vārdnīcas.

Japāņu valodu iespējams apgūt arī Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centrā.

Arī Latvijas Universitātē Humanitāro zinātņu fakultātē Āzijas studiju programmā ir Japānas studiju apakšprogramma. Japānas studenti var pieteikties stipendijām mācībām Latvijā, gan balstoties uz augstskolu noslēgtajiem sadarbības līgumiem, gan individuāli. Savukārt Latvijas Universitātes studenti var turpināt savas studijas maģistratūrā Japānas universitātēs, lai papildinātu LU iegūtās japāņu valodas zināšanas.

LU ir noslēgti sadarbības un studentu apmaiņas līgumi ar 10 Japānas universitātēm – Vasedas Universitāti, Kansai svešvalodu Universitāti, Tsukubas Universitāti, Jamagatas Universitāti, Kvansei Universitāti un citām. Saskaņā ar universitāšu sadarbības līgumiem Japānas universitātēs katru gadu ir iespēja stažēties 2-6 studentiem. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem, 2021./2022. mācību gadā Latvijā studē 16 studenti no Japānas.

Jau ilgus gadus Latvijas Organiskās sintēzes institūts zāļu izstrādes jomā sadarbojas ar Japānas farmaceitiskajiem uzņēmumiem, un notiek regulāras vizītes uz dažādām Japānas universitātēm.

Aktīva sadarbība ar Japānas kolēģiem ir arī LU Cietvielu fizikas institūtam.

Ņemot vērā to, ka gan Latvijai, gan Japānai ir bagāts kultūras mantojums, tiek veidotas sadarbības un apmaiņas programmas starp abu valstu kultūras un izglītības iestādēm. Piemēram, Latvijas mākslinieki regulāri viesojas dažādos Japānā rīkotajos festivālos un konkursos vai arī dodas koncertturnejās uz šo valsti.

Savukārt Japānas vēstniecība Latvijā regulāri sadarbojas ar Mākslas muzeju “Rīgas Birža”, Latvijas augstskolām, Latvijas vēstniecību Japānā, lai kopā iepazīstinātu Latvijas iedzīvotājus ar Japānas kultūru un tradīcijām.

Latvijai ir svarīgi turpināt veiksmīgu sadarbību ar Japānu kā valsti, kas godā kultūras tradīcijas, tamdēļ arī turpmāk jāatbalsta kultūras projekti, lai veicinātu mākslinieku atpazīstamību un dalību Japānas kultūras dzīvē un iepazīstinātu mūsu valsts iedzīvotājus ar Japānas bagātīgo kultūru un mākslu.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, Japānas valdība vairākkārt sniegusi ievērojamu neatmaksājamu tehnisko palīdzību dažādām Latvijas kultūras institūcijām, kas ļāvis tām attīstīt un pilnveidot savu sniegumu un saglabāt esošās kultūras vērtības nākamām paaudzēm.

Latvijas un Japānas pilsētu starpā (Rīga - Kobe un Rūjiena – Higašikava) ir nodibinātas ciešas saistes un notiek aktīva sadarbība dažādās jomās un līmeņos.

Kopš 1974. gada Rīgai ir sadarbības līgums ar Japānas pilsētu Kobi.

Savukārt, 2008. gada 17. jūlijā tika parakstīts sadarbības līgums starp Rūjienu un Higašikavu.