Latvijas Republikas un Japānas divpusējās attiecības

Publicēts: 07.07.2021.

Latvijas un Japānas attiecības aizsākās jau 1919. gadā. Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina tikko neatkarību ieguvušo Latviju. Japāna Latviju atzina de facto 1919. gada 10. janvārī, de iure 1921. gada 26. janvārī.

Diplomātisko attiecību vēsture
Nozīmīgākās vizītes
Parlamentārā sadarbība
Rīgas un Kobes sadarbība
Rūjienas un Higašikavas sadarbība
Sadarbība ekonomikā
Sadarbība zinātnes jomā
Sadarbība izglītības jomā
Sadarbība sporta jomā
Sadarbība kultūras jomā
Japānas tehniskās palīdzības projekti Latvijā
Latvijas atbalsts Japānai sakarā ar zemestrīci 2011.gada martā
Noderīga informācija

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas un Japānas attiecības aizsākās 1919. gadā. Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina tikko neatkarību ieguvušo Latviju. Japāna Latviju atzina de facto 1919. gada 10. janvārī, de iure 1921. gada 26. janvārī. Neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanas gados pirms 2. Pasaules kara Japāna bija vienīgā Āzijas valsts, kurai bija pārstāvniecība Latvijā, savukārt Latvijas Republika atvēra goda konsulātu Tokijā. 1923. gada 31. maijs uzskatāms par Latvijas un Japānas diplomātisko attiecību reālo sākumu, jo no šī datuma Latvijā oficiāli savu darbību uzsāka Japānas valdības delegāts, diplomāts Sentaro Ueda (Sentaro Ueda). Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada 5. septembrī Japāna atzina Latvijas Republiku un 10. oktobrī atjaunoja divpusējās attiecības ar Latviju.

Latvijas un Japānas attiecības ir labas un vērstas uz tālāku attīstību. Šobrīd Latvijai ir svarīgi turpināt politisko dialogu ar Japānu kā vienu no pasaules politiski un ekonomiski ietekmīgākajām valstīm. Divpusējās attiecības balstās uz ekonomisko sakaru attīstīšanu un sadarbību starptautiskajās organizācijās. 2016. gads bija zīmīgs ar Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) un Japāna atbalstīja Latvijas dalību šajā organizācijā. Vienlaicīgi veiksmīgi turpina attīstīties Latvijas – Japānas divpusējā sadarbība kultūras jomā.

Lielu ieguldījumu Latvijas - Japānas attiecību pilnveidošanā ir devusi Japānas vēstniecības atvēršana Rīgā 2000. gada 8. martā. 2009. gada 17. martā akreditējās pirmais Japānas rezidējošais vēstnieks Latvijā Takaši Osanai (Takashi Osanai).

2006. gada 20. aprīlī tika atklāta pirmā Latvijas Republikas vēstniecība Japānā un 2006. gada 10. jūlijā Latvijas Republikas pirmais ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars iesniedza akreditācijas rakstu Japānas imperatoram.

Latvijas vēstniecību Japānā vada Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Dace Treija-Masī – akreditēta 2017. gada 6. septembrī.

No 2019. gada 21. janvāra Japānas vēstniecību Latvijā vada ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jasuhiro Kavaguči (Yasuhiro Kawaguchi).

Sadraudzības pilsētas: Rīga - Kobe un Rūjiena - Higašikava.

Latvijas goda konsuli Japānā

Japānā ir divi Latvijas goda konsuli:

Jošimitsu Onaga (Yoshimitsu Onaga) – Nahā

Tamio Išibaši (Tamio Ishibashi) – Osakā.

Latvijas vēstnieki Japānā:

Dace Treija-Masī 06.09.2017.- šobrīd

Normans Penke 04.12.2013.-22.08.2017.

Pēteris Vaivars 2006. - 2013.gads

Japānas vēstnieki Latvijā (rezidence Rīgā):

Jasuhiro Kavaguči (Yasuhiro Kawaguchi) 21.01.2019. - šobrīd

Mariko Fudži (Mariko Fuji) 15.12.2015.-17.12.2018.

Tošijuki Taga (Toshiyuki Taga) 04.12.2012.– 20.11.2015.

Takaši Osanai (Takashi Osanai) 2009.-2012. gads

Japānas vēstnieki Latvijā (rezidence Stokholmā):

Akira Nakadžima (Akira Nakajima) 02.10.2008.– 16.01.2009.

Seiičiro Otsuka (Seiichiro Otsuka) 29.03.2004. – 20.06.2007.

Tomio Učida (Tomio Uchida) 21.11.2000. – 02.02.2004.

Takeši Fujii (Takeshi Fujii) 28.10.1997. – 18.10.2000.

Kagečika Matano (Kagechika Matano) 1995. gads - 1997. gads

Naohiro Kumagai (Naohiro Kumagai) 1992. gads - 1995. gads

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Japānas amatpersonu vizītes Latvijā

2020. gada 31. janvāris	Japānas Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas parlamentārā viceministra Hiromasas Nakano (Hiromasa Nakano) vizīte uz Latviju
2019. gada 12.-14. novembris	KEIDANREN (Japan Business Federation) vizīte uz Latviju
2019. gada 13. septembris	Japānas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu biroja vadītāja Jasuši Masaki (Masaki Yasushi) vizīte Latvijā un dalība Baltijas valstu un Japānas sadarbības dialogā
2019. gada 10.-13. septembris	JATA (Japan Association of Travel Agents) valdes vizīte uz Latviju
2019. gada 10.-11. janvāris	Okinavas vicegubernatora Moritakes Tomikavas (Moritake Tomikawa) un IT inovāciju un stratēģiskā centra vizīte Latvijā. Vizītes laikā tika parakstīts sadraudzības memorands ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA)
2018. gada 28. septembris	Japānas Ārlietu ministrijas parlamentārā viceministra Mitsunari Okamoto (Mitsunari Okamoto) dalība Rīgas konference un divpusējā tikšanās ar Ārlietu ministrijas Valsts sekretāru Andri Pelšu
2018. gada 7.-11. jūlijs	Japānas-Latvijas parlamentārās sadraudzības asociācijas vadītāja Hirofumi Nakasones (Hirofumi Nakasone) vizīte Latvijā
2018. gada 13. janvāris	Japānas premjerministra Šindzo Abes (Shinzo Abe) vizīte uz Latviju
2015. gada 16.-19. novembris	Japānas – Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas vadītāja Hirofumi Nakasone (Hirofumi Nakasone) darba vizīte
2014. gada 16.-19. jūlijs	Japānas parlamenta Augšpalātas prezidenta Masaki Jamadzaki (Masaki Yamazaki) oficiālā vizīte
2014. gada 12-15. jūlijs	Japānas – Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas vadītāja Hirofumi Nakasone (Hirofumi Nakasone) darba vizīte
2014. gada 11.-14. jūlijs	Japānas biznesa federācijas KEIDANREN viceprezidenta Masajuki Oku (Masayuki Oku) darba vizīte
2012. gada 23.-25. oktobris	Japānas parlamentārā ārlietu viceministra Kazujuki Hamadas (Kazuyuki Hamada) vizīte Latvijā
2008. gada 2. decembris	Vēstnieka Akira Nakadžimas (Akira Nakajima) atvadu vizīte
2008. gada 29. – 30. jūlijs	Japānas parlamenta apakšpalātas – Okinavas un Ziemeļu teritoriju grupas pārstāvju vizīte Latvijā
2008. gada 11. – 12. jūlijs	Japānas – Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētāja Hirofumi Nakasones (Hirofumi Nakasone) vizīte Latvijā.
2007. gada 7. novembris	Higašikavas pilsētas mēra Ičiro Matsuoka (Ichiro Matsuoka) vizīte Rīgā
2007. gada 18. – 19. oktobris	Japānas vēstnieka ES Takekazu Kavamura (Takekazu Kawamura) vizīte Latvijā. Vizītes ietvaros vēstnieks 18. oktobrī sniedza priekšlasījumu LU studentiem par Japānas prioritātēm ES, kā arī 19. oktobrī apmainījās ar viedokļiem par sadarbību ES ar ĀM pārstāvjiem
2007. gada 16. augusts	Notika Japānas Finanšu viceministra Kazunori Tanaka (Kazunori Tanaka) vizīte
2007. gada 25. - 26. maijs	Vēsturiskā vizītē ieradās Viņa Majestāte Japānas imperators Akihito un Japānas imperatore Mičiko
2006. gada 26. – 28. oktobris	Japānas Ārlietu ministrijas viceministra Takeši Ivaja (Takeshi Iwaya) vizīte Latvijā.
2006. gada 20. -22. jūlijs	Japānas premjerministra īpašā sūtņa Administratīvo lietu ministra Koki Čuma (Koki Chuma) vizīte Latvijā. Vizītes laikā Koki Čuma tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi Freibergu, Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un ārlietu ministru Arti Pabriku
2006. gada 2. – 4. maijs	Japānas - Latvijas Parlamentārās asociācijas priekšsēdētāja Hirofumi Nakasones (Hirofumi Nakasone) vizīte Latvijā

Latvijas amatpersonu vizītes Japānā

2019. gada 27.-29. oktobris	Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro darba vizīte uz Japānu
2019. gada 21.-25. oktobris	Valsts prezidenta Egila Levita vizīte (dalība Imperatora inaugurācijas ceremonijā, ar to saistītajos pasākumos un divpusējās tikšanās reizes)
2019. gada 4.-7. oktobris	Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Muižnieces dalība Kioto “Science and Technology Forum”
2019. gada 21.-28. jūnijs	Latvijas Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces vizīte uz Japānu un dalība “Women Political Leaders” samitā
2019. gada 13.-14. maijs	Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Pelša vizīte Japānā
2018. gada 19.-26. septembris	Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Ērika Eglīša vizīte Japānā
2018. gada 26. februāris – 2. marts	Aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa vizīte Japānā
2017. gada 5.-9. decembris	Ministru prezidenta Māra Kučinska vizīte Japānā
2017. gada 15.-19. janvāris	Latvijas finanšu ministres Danas Reiznieces – Ozolas vizīte Japānā
2015. gada oktobris	Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Japānā
2015. gada maijs	Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Jāņa Sārta vizīte Japānā
2014. gada septembris	Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andreja Pildegoviča politiskās konsultācijas Tokijā
2013. gada 7.-12. aprīlis	Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte Japānā
2012. gada 3.-9. marts	Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vizīte Japānā
2012. gada 27.-30. marts	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Japānā
2011. gada 11. - 17. jūlijs	Latvijas Ekonomikas ministra Arta Kampara un Latvijas uzņēmēju delegācijas darba vizīte Japānā
2010. gada 29. janvāris-1. februāris	Latvijas Kultūras ministra Inta Dāldera vizīte Japānā
2009. gada 2. – 7. marts	Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes vizīte Japānā
2009. gada 21. – 25. janvāris	Latvijas premjerministra Ivara Godmaņa vizīte Japānā
2008. gada 11. – 17.maijs	Satiksmes ministra Aināra Šlesera un biznesa delegācijas vizīte Japānā
2008. gada 5. – 13.aprīlis	"Grindex" pārstāvju dalība starptautiskajā ķīmijas izstādē, kas norisinājās Tokijā
2008. gada 28.marts - 1.aprīlis	Latvijas Mākslas akadēmijas rektora A.Naumova, Dizaina laboratorijas vadītājas G.Straustiņas un Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina katedras maģistratūras studenta R.Vēgnera Kioto apmeklējums Eiropas dizaina un mediju universitāšu un koledžu Eiropas asociācijas – CUMULUS un Kyoto Seika University organizētā pasākuma "CU - EMPTINESS" RESETTING DESIGN - A NEW BEGINNING ietvaros
2008. gada 16. - 18. janvāris	LIAA direktora A.Ozola un LIAA Japānas koordinatora Toru Nagatsukas (Toru Nagatsuka) vizīte Osakā un Tokijā. Osakā notika Baltijas investīciju seminārs, kurā piedalījās aptuveni 70 Japānas kompānijas, Tokijā tika atklāta LIAA pārstāvniecība Japānā
2007. gada 4. - 10. jūnijs	Notika ārlietu ministra Arta Pabrika vizīte Japānā, vizītes ietvaros ministrs piedalījās starptautiskā konferencē par robežjautājumiem
2007. gada 10. - 20. maijs	Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra E.Rinkēviča vizīte Japānā
2007. gada 27. - 28. marts	Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora Andra Ozola vizīte Japānā
2006. gada 18. – 22. aprīlis	Notika pirmā ministru prezidenta Aigara Kalvīša vizīte Japānā. Vizītes laikā ministru prezidents tikās ar Japānas premjerministru Džuničiro Koizumi (Junichiro Koizumi), ārlietu ministru Taro Aso (Taro Aso). Vizītes laikā premjerministrs oficiāli atklāja pirmo Latvijas vēstniecību Japānā
2006. gada 23. februāris	Ārlietu ministra Arta Pabrika vizīte uz Japānu, kuras ietvarā tikās ar Japānas ārlietu ministru Taro Aso (Taro Aso), Japānas-Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas vadītāju Hirofumi Nakasoni (Hirofumi Nakasone), parlamenta ārlietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Joiči Masudzoe (Yoichi Masudzoe) Nahas mēru Takeši Onaga (Takeshi Onaga) un Kioto mēru Keidži Jamadu (Keiji Yamada)

Tikšanās

2017. gada 3. augusts	Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andreja Pildegoviča politiskās konsultācijas ar Japānas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu biroja direktoru Jasuši Masaki (Yasushi Masaki) Rīgā
2012. gada 9.-16. oktobris	Finanšu ministra Andra Vilka dalība Pasaules bankas grupas un Starptautiskā valūtas fonda ikgadējā pilnvarnieku sanāksmē. Vizītes ietvaros A. Vilks tikās ar Japānas ekonomikas ministru Jukio Edano (Yukio Edano), Japānas parlamentāro ārlietu viceministru Kazujuki Hamadu (Kazuyuki Hamada) un Japānas finanšu viceministruTsutomu Okubo (Tsutomu Okubo)
2011. gada 29. novembris	Norisinājās politiskās konsultācijas Rīgā, kuras no Latvijas puses vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, bet no Japānas - Ārlietu ministrijas Eiropas lietu departamenta ģenerāldirektors Džiro Koderu (Jiro Kodera)
2010. gada 23.-27.novembris	Latvijas – Japānas politiskās konsultācijas Tokijā, no Latvijas puses vada Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis
2008. gada 11. decembris	Norisinājās Latvijas – Japānas politiskās konsultācijas, kuras no Latvijas puses vadīja valsts sekretāra vietnieks Edgars Skuja un no Japānas puses - Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieks Noriteru Fukušima (Noriteru Fukushima)
2007. gada 21. augusts	Norisinājās Latvijas un Japānas politiskās konsultācijas, kuras no Latvijas puses vadīja politiskais direktors Ilgvars Kļava no Japānas puses Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieks Etsuro Honda (Etsuro Honda)

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Latvijas Republikas 13. Saeimā kopš 2018. gada 6. decembra Latvijas - Japānas Parlamentārās sadarbības grupas vadītājs ir Dana Reizniece-Ozola, un tajā darbojas 32 deputāti.

Kopš 2004. gada Japānas - Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas vadītājs ir Hirofumi Nakasone (Hirofumi Nakasone).

1996. gada vasarā Japānas parlamentā tika nodibināta Japānas un Latvijas Parlamentārā asociācija. Viens no Japānas - Latvijas Parlamentārās Asociācijas dibināšanas iniciatoriem bija Japānas vēstnieks Latvijā Kagečika Matano (Kagechika Matano) (1995. g. - 1997. g.).

RĪGAS UN KOBES SADARBĪBA

2019. gada 19. maijā atzīmējot 45. Rīgas-Kobes sadraudzības gadadienu, Kobē notika svētku gājiens, kurā piedalījās Kobes pašvaldības, Kansai Japānas-Latvijas biedrības pārstāvji, kā arī latviešu apmaiņas studenti, mūzikas grupa “Tautumeitas” Latvijas vēstniecības Japānā pārstāvji.

2019. gada 17. līdz 20. maijā, Kobē atzīmēja Rīgas un Kobes sadraudzības 45. gadadienu. Rīgas delegācija, kuru vadīja J. Radzevičš, tikās ar Kobes pilsētas mēru Kizo Hisamato (Kizo Hisamato) un deputātiem. Pasākumos piedalījās Latvijas vēstniece Japānā Dace Treija-Masī.

2017. gadā Latvijā un Japānā pirmizrādi piedzīvo filma “Maģiskais Kimono” (Japāņu nosaukums “Futari no tabiji”), kuras darbība risinās Rīgā un Kobē.

2014. gadā jūnijā Rīgā notika Japānas kultūras dienas, kas bija veltītas 40 gadu jubilejai starp sadraudzības pilsētām Rīgu un Kobi. Festivālu apmeklēja 50 cilvēku delegācija no Japānas.

Atzīmējot 2009. gadā apritējušo sadraudzības pilsētu sadarbības 35. gadadienu, Rīgu apmeklēja Kobes delegācija, kuru vada pilsētas mērs Tatsuo Jada (Tatsuo Yada).

Kobes dienu laikā tūrisma aģentūra „TAS Baltics” ar Japānas vēstniecības atbalstu Rīgā iestādīja 20 sakuras koku, kuri atrodas Kronvalda parkā, Vērmanes dārzā un citviet Rīgā.

2008. gada 5. - 10. novembrī norisinājās Rīgas dienas Kobē, Osakā un Tokijā. Rīgas domes priekšsēdētājs J. Birks piedalījās seminārā "Latvijas galvaspilsēta - Rīga: vārti uz Ziemeļeiropu un NVS valstu tirgu". Rīgas dienu laikā Kobē Latvijas tautas daiļamatniecības studijas meistares Valda Kesnere un Dagmara Priberga demonstrēja latviešu rokdarbu un lietišķās mākslas izstrādājumus.

No 2007. gada 7. līdz 13. augustam Rīgā ieradās Kobes Kendo līgas pārstāvji Masao Jošida (Masao Yoshida,7. dans, kendo skolotājs), un Kensaku Kobajaši (Kensaku Kobayashi, 4. dans). Pasākums tika organizēts sadraudzības pilsētu sporta delegāciju apmaiņas braucienu programmas ietvaros.

2007. gada 21. maijā notika Kobes amatierkora vizīte Rīgas domē, kam 22. maijā sekoja Rīgas koru "Atvasara" un "Daugavas Vanadzes" un Kobes amatierkora kopīgs koncerts VEF kultūras pilī.

2005. gadā Rīgas domes pārstāvji tikās ar Hyogo (Kobes pilsēta) prefektūras Ārstu asociācijas pārstāvjiem.

2004. gadā Rīga un Kobe atzīmēja 30. sadarbības gadu jubileju, kuras ietvaros notika oficiālo delegāciju un izstāžu apmaiņa.

1996. gadā Rīgas Zooloģiskais dārzs apmaiņā pret ziloņmeiteni Zuzi saņēma Japānas dzērvju kolekciju, kas ir liels retums Eiropā.

Kopš 1974. gada Rīgai ir sadarbības līgums ar Japānas pilsētu Kobi. Sadarbība norisinās galvenokārt izglītības, kultūras un sociālajā jomā.

RŪJIENAS UN HIGAŠIKAVAS SADARBĪBA

2015. gadā Higašikavā tika izdota otrā latviešu tautas pasaku sērijas grāmata "Par stirnu pārvērstā princese", 2016. gadā trešā grāmata “Vilks un puisis”, 2017. gadā ceturtā grāmata “Ezīša kažociņš” un 2018. gadā tika izdota piektā grāmata “Vīrs guļ ziemas miegu”.

2014. gada jūlijā norisinājās Higašikavas un Rūjienas vidusskolēnu apmaiņas programma mēneša garumā.

2014. gada jūlijā notika Higašikavas pašvaldības darbinieku un uzņēmēju vizīte Rūjienā.

2014. gadā Rūjienas sadraudzības pilsētā Higašikavā tika izdota pirmā grāmata ("Zvēri un abras taisītājs") no ilustrēto latviešu tautas pasaku grāmatu sērijas. Pasakas tulkotas japāņu, angļu un latviešu valodās.

No 2013. gada 11.–19. jūlijā Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju delegācijas vizīte Higašikavā, lai atzīmētu sadraudzības 20gadi.

2013. gada vasarā norisinājās Higašikavas un Rūjienas vidusskolēnu apmaiņas programma.

2012. gada 14.-16. jūlijā Rūjienā viesojās sadraudzības pilsētas Japānā Higašikavas delegācija. Vizītes laikā tika pētīts kādas ir iespējas sadarboties un kādas tehnoloģijas Latvijā tiek izmantojas atjaunojamās enerģijas jomā.

2009. gada maijā Rūjienā ieradās 36 cilvēku delegācija no Higašikavas. Delegācijas vizītes mērķis bija izpētīt ekonomiskās apmaiņas iespējas, kā arī īstenot dažus apmaiņas projektus Japānas kultūras tradīciju jomā. Pilsētas parkā tika iestādītas 42 sakuras, kā arī atklāts Japānas muzejs.

2008. gada jūlijā notika Rūjienas pilsētas delegācijas vizīte Japānā, kuras ietvaros 17. jūlijā tika parakstīts sadarbības līgums starp Rūjienu un Higašikavu.

2007. gada 12. novembrī notika Higašikavas pilsētas mēra vizīte Latvijā, lai veidotu pilsētu sadarbības saites.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Japāna ir Latvijas 30. nozīmīgākais eksporta un 35. nozīmīgākais importa preču tirdzniecības partneris. 2019. gadā preču tirdzniecības bilance bija pozitīva: ~27 milj. EUR.

Preču un pakalpojumu tirdzniecība ar Japānu

2019. gadā kopējais preču eksports veidoja ~55 milj. EUR, kas ir par 3% vairāk nekā 2018. gadā. Savukārt preču imports no Japānas veidoja 28 milj. EUR, kas ir par 9% vairāk, salīdzinot ar 2018. gadu.

Galvenās Latvijas eksporta preču grupas: koksne un tās izstrādājumi (51%), optiskās ierīces un aparāti, pulksteņi un mūzikas instrumenti (14%), minerālie produkti (8%).

Galvenās importa preču grupas no Japānas: mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas (38%), plastmasas izstrādājumi (21%), transporta līdzekļi (19%).

Pakalpojumi: pakalpojumu eksports 2019. gadā palielinājies par 25%, sasniedzot 5 milj. EUR. Savukārt pakalpojumu imports palielinājās par 44%, veidojot 13 milj. EUR.

Investīcijas

2019. gada beigās ieguldījumi Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos no Japānas veidoja 1,3 milj. EUR. Investīcijas tika veiktas 11 uzņēmumos.

2019. gada 12.-14. novembrī Latvijā ieradās KEIDANREN (Japan Business Federation) delegācijas vizītes uz Latviju.

2019. gada 10.-13. septembrī Latviju apmeklēja JATA (Japan Association of Travel Agents) valdes vizīte.

2018. gada 13. janvārī premjerministra Abes vizītes ietvarā, Latvijā ieradās Japānas uzņēmēju delegācija, t.sk., “Mitsubishi” un “Fujitsu” pārstāvji.

2017. gada 5.-9. decembrī Ministru prezidentu M.Kučinski vizītē uz Japānu pavadīja Latvijas uzņēmēju delegācija no IT, robotikas, elektronikas, kriptovalūtu/blockchain risinājumu un transporta un loģistikas nozarēm.

2014. gada 9. jūnijā notika 10 Japānas tūroperatoru vizīte Latvijā, lai pārrunātu sadarbības iespējas. Notika darba seminārs un ekskursijas pa Latviju.

No 2013. gada 18-19. jūlijam, Latviju darba vizītē apmeklēja Japānas biznesa asociācijas KEIDANREN augsta līmeņa delegācija. Vizītes ietvarā tikās ar Valsts prezidentu, ekonomikas ministru, Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, Rīgas Universālā termināla pārstāvjiem, LIAA un LDDK.

2012. gada oktobrī Japānā savu filiāli atver IT kompānija “Zabbix”.

2011. gada 26. augustā Latvijas vēstniecībā Japānā notika Latvijai veltīts tūrisma seminārs.

2011. gada jūlijā Latvijas vēstniecība Japānā Eiropas Savienības eksporta veicināšanas programmas "EU Gateway" ietvaros aicināja Latvijas uzņēmumus piedalīties izpētes braucienā uz Japānu un Dienvidkoreju, lai prezentētu savus produktus potenciālajiem partneriem.

2010. gada jūlijā otrā pusē Tokijā durvis vēra Latvijas preču veikals „Riga Collection”, kurš piedāvā saviem apmeklētājiem gan apskatīt, gan iegādāties tādas preces kā lins un tā izstrādājumi, trikotāžas izstrādājumi, rotaļlietas, stikla dizaina priekšmeti, medus, šokolāde, aromātiskās sveces un eko-kosmētika..

2008. gada janvārī darbu uzsāka LIAA pārstāvniecība Japānā. Pārstāvniecību vada Alīna Aščepkova.

2008. gada 17. janvārī Osakā norisinājās Baltijas Biznesa un investīciju seminārs, kuru organizēja LIAA sadarbībā ar "Enterprise Estonia" un Kansai Ekonomisko federāciju, kā arī Osakas, Kyoto un Kobes Rūpniecības un Tirdzniecības kameru.

2007. gada 15.-17. septembrī notika Japānas ekonomiskās misijas FEC (International Friendship Exchange Council) uzņēmēju vizīte Latvijā.

SADARBĪBA ZINĀTNES JOMĀ

1999. gadā, sadarbojoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Japānas starptautiskās sadarbības aģentūrai (JICA), darbojās Japānas tehniskās palīdzības projekts Pētījums Lubānas mitrāju kompleksa dabas aizsardzības plānam. Projekta mērķis bija izpētīt mitrāju un izstrādāt tā apsaimniekošanas plānu. Japānas speciālisti izstrādāja minētās teritorijas apsaimniekošanas projektu, piedāvājot Lubānas mitrāju teritorijā izveidot atpūtas bāzi un zivju audzētavu. Projekta ietvaros tika paredzēts izveidot pastaigas takas purvā, uzstādīt putnu novērošanas torņus un informācijas zīmes.

Jau ilgus gadus Latvijas Organiskās sintēzes institūts zāļu izstrādes jomā sadarbojas ar Japānas farmaceitiskajiem uzņēmumiem, un notiek regulāras vizītes uz dažādām Japānas universitātēm.

LU Cietvielu fizikas institūts sadarbojas ar Japānas kolēģiem par tēmu "Optiskajiem gaismas vadiem, ultravioletajai un lieljaudas optikai lietoto stiklu pētījumi".

1965. gadā “Grindex” aizsākās sadarbība ar “Taiho Pharmaceutical” un “Iskra Industry”, bet jau 1972. gadā parakstīts līgums par “Grindeks” oriģinālā pretvēža preparāta-aktīvās farmaceitiskās vielas - Ftorafūrs® piegādi. Šo gadu laikā Latvijas uzņēmums ieguvis atzinību kvalitātes ziņā prasīgajā Japānas tirgū. Uz Japānu ik mēnesi tiek eksportēti simts kilogrami aktīvās vielas Ftorafūrs®, kas veido apmēram 5% no Grindeks kopējā apgrozījuma.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Kopš 1993. gada Rīgā darbojās Japāņu valodas un kultūras vidusskola, kas ir svarīgs Japānas kultūras mantojuma un valodas popularizēšanas elements Latvijā. 2001.gada septembrī Japāņu valodas un kultūras vidusskola tika apvienota ar Kristīgo vidusskolu un pārdēvēta par Rīgas Kultūru vidusskolu. Japāņu valoda ir iekļauta mācību programmā, un to pasniedz pedagogs no Japānas.

Rīgā darbojas Izglītības un zinātnes ministrijas akreditēta Japāņu valodas un kultūras studija ”GENGO”, kurā tiek piedāvāta japāņu valodas apmācība dažāda vecuma interesentiem. Studijā tiek izdoti arī japāņu valodas mācību līdzekļi un vārdnīcas.

Latvijas Universitātē Humanitāro zinātņu fakultātē Āzijas studiju programmā ir Japānas studiju apakšprogramma. Japānas studenti var pieteikties uz stipendijām mācībām Latvijā gan balstoties uz augstskolu noslēgtajiem sadarbības līgumiem, gan individuāli.

Vairāki Latvijas Universitātes studenti turpina savas studijas maģistratūrā Japānas universitātēs, kā arī dodas uz šo zemi, lai papildinātu LU iegūtās japāņu valodas zināšanas.

LU ir noslēgti sadarbības un studentu apmaiņas līgumi ar 10 Japānas universitātēm – Vasedas Universitāti, Kansai svešvalodu Universitāti, Tsukubas Universitāti, Jamagatas Universitāti, Kvansei Universitāti un citām. Saskaņā ar universitāšu sadarbības līgumiem Japānas universitātēs katru gadu ir iespēja stažēties 2-6 studentiem.

Latvijas jauniešu delegācija vairākkārt ir uzturējusies Japānā, kur tā piedalījās Japānas valdības, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un valsts aģentūras "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra" (JSPA) īstenotajā Starptautiskajā jauniešu apmaiņas programmā. Japānā šīs programmas patrons ir Japānas imperators Naruhito (Naruhito). Tāpat šīs programmas ietvaros Latvijā tika uzņemti Japānas jaunieši, kas apmeklēja dažādas Latvijas valsts un pašvaldību iestādes, piedalīties brīvprātīgā darba pasākumos un iepazina Latvijas kultūru un vēsturi. Vizītes ietvaros ar Japānas jauniešu delegāciju ir ticies Valsts prezidents un vairāki ministri, kā arī citas augstas valsts amatpersonas.

Japānas vēstniecība Latvijā kopš 2016. gada rīko Latvijas – Japānas studiju apmaiņas programmu absolventu vakarus, lai palīdzētu abu valstu attiecību stiprināšanā.

06.12.2019. Latvijas vēstniecībā Japānā studentiem no Kvansei Gakuin Universitātes notika lekcija par Latvijas-ES un Latvijas-Japānas attiecībām un 03.12.2019. Latvijas vēstniece Japānā uzstājās ar lekciju Kvansei Gakuin Universitātē par Latvijas simtgadi un attiecībām ar Japānu.
7.-8.11.2019. Latvijas vēstniecība piedalījās ikgadējā projektā “EU Comes to Your School”, kuru organizē ES delegācija Japānā. Šī projekta ietvarā ES vēstnieki apmeklē skolas Japānā, lai iepazīstinātu skolēnus ar ES un valsti, kuru diplomāts pārstāv. Latvijas vēstniece viesojās skolās Tokijā un Fukui prefektūrā.
09.04.2019. Latvijas vēstniecībā Tokijā notika tikšanās ar Kudanas vidusskolas 7. klases skolēniem. Tikšanās laikā jaunieši tika iepazīstināti ar Latvijas vēsturi, valodu, kultūru un tradīcijām.
03.04.2019. vēstniece Dace Treija-Masī Bunkyo Gakuin Universitātes akadēmiskā gada atklāšanas ceremonijā saka uzrunu par Latvijas un Japānas attiecībām, kā arī tiekas ar mācībspēkiem, lai pārrunātu tālāko sadarbību.

SADARBĪBA SPORTA JOMĀ

2019. gada 27. augustā Latvijas Vieglatlētikas savienība un Fudži pilsēta parakstīja sadarbības memorandu, gatavojoties Tokijas Vasaras olimpiskajām spēlēm.

2012.gada 23.aprīlī Japānas vēstnieks Latvijā apmeklēja Vsevoloda Zeļonija džudo skolu, lai atklātu projektu „Uz Japānu Latvijā”. Projekta mērķis ir aktīvi un lietderīgi nodarbināt jauniešus, piedāvājot iesaistīties dažādās aktivitātēs: tikšanās ar japāņu cīņas mākslu kendo, aikido un karatē pārstāvjiem; iepazīšanās ar japāņu virtuvi; japāņu filmas skatīšanās; vizīte uz Japānas vēstniecību; japāņu mūzikai veltīts pasākums; muzeju apmeklējums; japāņu glezniecības kursi; origami kursi.

Laikā no 2007. gada 25. augusta - 2. septembrim Latvijas vieglatlēti piedalījās pasaules vieglatlētikas čempionātā Osakā.

2005. gada 8. oktobrī Latvijā norisinājās Latvijas - Japānas sadraudzības spēle futbolā, uz kuru akreditācijas pieteikumus bija izsūtījuši 150 japāņu žurnālisti, kas bija līdz šim lielākais ārzemju žurnālistu skaits. Sadraudzības spēles rezultāts 2:2.

Vairākkārtējais pasaules čempions hokejā Helmuts Balderis laikā no 1985. - 1989. gadam trenēja Japānas hokejistus.

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Latvijai ir svarīgi turpināt veiksmīgu sadarbību ar Japānu kā valsti, kas godā kultūras tradīcijas.

Ņemot vērā to, ka gan Latvijai, gan Japānai ir bagāts kultūras mantojums, tiek veidotas sadarbības un apmaiņas programmas starp abu valstu kultūras un izglītības iestādēm. Piemēram, Latvijas mākslinieki regulāri viesojas dažādos Japānā rīkotajos festivālos un konkursos vai arī dodas koncertturnejās uz šo valsti.

Kopš 2009. gada Japānā darbojas koris “Gaisma”, kurš dzied latviešu valodā un jau divas reizes ir piedalījies Dziesmu un deju svētkos (2013. un 2018. gadā.) kā pilntiesīgi dalībnieki, kā arī dziedāja Latvijas vēstniecības rīkotajā pieņemšanā (16.11.2018.) par godu Nacionālajai dienai. Latvijas Saeimas delegācijas vizītes laikā, koris, diriģenta Taku Sato vadībā, rīkoja uzstāšanos, kurā tika dziedātas Līgo dziesmas.

2020. gads

07.03. Mākslas muzejā “Rīgas Birža” Japānas vēstnieks Latvijā Jasuhiro Kavaguči (Yasuhiro Kawaguchi) lasīja lekciju par Japānas tūrismu. Šī lekcija notika izstādes “Kabuki 歌舞伎. Japānas 19. gadsimta ukijo-e” ietvarā.
28.02.-19.04. Rīgā, Mākslas muzejā “Rīgas Birža” notiek izstāde “Kabuki 歌舞伎. Japānas 19. gadsimta ukijo-e”.
02.02. Fudžī pilsētā notika “Fuji International fair 2020”, kurā piedalījās arī pārstāvji no Latvijas ar savu stendu.

2019. gads

14.01. Tokijā kopā ar NKH simfonisko orķestri uzstājās operdziedātāja Kristīne Opolais
06.12. Latvijas vēstniecībā Japānā studentiem no Kvansei Gakuin Universitātes notika lekcija par Latvijas-ES un Latvijas-Japānas attiecībām un 03.12.2019. Latvijas vēstniece Japānā uzstājās ar lekciju Kvansei Gakuin Universitātē par Latvijas simtgadi un attiecībām ar Japānu
4.-12.11. koncerttūrē Japānā ieradās bungu un dūdu grupa “Auļi”. Grupa koncertēja Tokijā, Higašikavā, Šizuokā, Hirošimā, Hjogo un Šimanē.
7.-8.11. Latvijas vēstniecība piedalījās ikgadējā projektā “EU Comes to Your School”, kuru organizē ES delegācija Japānā. Šī projekta ietvarā ES vēstnieki apmeklē skolas Japānā, lai iepazīstinātu skolēnus ar ES un valsti, kuru diplomāts pārstāv. Latvijas vēstniece viesojās skolās Tokijā un Fukui prefektūrā.
04.-05.10. Tokijas universitātē un TSUTAYA grāmatnīcā notika Noras Ikstenas, japāņu valodā tulkotās, grāmatas “Mātes piens” atvēršanas svētki.
30.08.-01.09. notika 18. Tokijas Džeza festivālā, kura piedalījās Māra Briežkalna Kvintets
23.08. Baltijas valstu vēstniecības Japānā sadarbībā ar ES delegāciju organizēja pasākumu par godu Baltijas ceļa 30. gadadienai, kura ietvaros bija iespējams apskatīt fotoizstādi “Baltijas ceļa cilvēki”.
08.08. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks 8. augustā tikās ar skautiem un gaidām no Japānas. Tikšanās laikā jaunieši no Japānas ministram pastāstīja par abu valstu skautu un gaidu apmaiņas projektu, kā arī plānotajām Latvijas sportistu treniņnometnēm Fudži pilsētā pirms Tokijas Olimpiskajām spēlēm.
28.07. Latvijas koris “Maska” ieguva Grand Prix 35th Takarazuka International Chamber Choir Competition and 2nd Tokyo International Choir Competition.
02.-08.06. Latvijas Radio kora koncerttūre Japānā (apmeklēja Tokiju, Jokohomu, Matsumoto un Tsu pilsētas).
29.04.-29.05. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Japānas fonds un Japānas vēstniecība Latvijā organizēja “Japāņu leļļu” izstādi.
16.04. Latvijas vēstniecībā Tokijā notiek “GoRural” seminārs par lauku tūrisma iespējām Latvijā, Igaunijā un Somijā, kā arī “Senā Klēts” prezentācija par latviešu tautastērpiem.
13.04. NHK tika pārraidīts sižets par Noru Ikstenu un viņas grāmatu “Mātes piens”, kuru vēlāk izdeva arī Japānā. Filmēšanas grupa bija ieradusies pie rakstnieces Latvijā 2019. gada martā, lai sagatavotu sižetu.
21.-22.02. Japānas vēstniecība Latvijā kinoteātrī “Splendid Palace” rīkoja Japānas filmu festivālu, kura laikā tika demonstrētas divas filmas – “Kaķis un samurajs” un “Vēlreiz no sākuma”.

2018. gads

28.03.-01.04. VEF Kultūras pils sieviešu koris “Dzintars” viesojās Japānā, atzīmējot 25. sadraudzības ar Japānu gadskārtu. Koris sniedza vairākus koncertus Nagarejamas un Abiko pilsētās, kā arī Tokijā un Vasedā.
21.-25.11. Japānu apmeklēja rakstniece Nora Ikstena, lai piedalītos Eiropas literatūras festivālā, kurā kopā ar Japānas, Beļģijas un Somijas rakstniecēm diskutēja par sievietēm literatūrā paneļdiskusijā “Contemporary Literature and Gender”, sniedza intervijas vairākiem Japānas medijiem, kā arī vēstniecības organizētā pasākumā prezentēja savu grāmatu “Mātes piens”, kas šobrīd tiek tulkota japāņu valodā.
25.11. Kobē notika kultūras pasākums, kurā starp nacionālajiem stendiem centrālā loma bija atvēlēta Latvijai, par godu tās simtgadei. Pasākuma ietvarā bija iespējams nogaršot latviešu ēdienus un našķus, kā arī apskatīt dažādu novadu tautastērpus, klausīties latviešu tautasdziesmas un mācīties tautas dejas. Pasākumu atbalstīja arī LVV Japānā pārstāvji un Latvijas goda konsulāts.
27.11. Rīgas Doma zēnu koris devās aptuveni mēnesi garā koncertturnejā uz Japānu, kuras ietvaros uzstājās koncertzālēs Tokijā, Hokaido, Jamagatā, Čibā, Fukuokā, Osakā, kā arī vispārizglītojošajās skolās.
30.11. Notika Latvijas 100gadei veltītās arhitektūras izstādes atklāšana, kurā piedalījās arī Latvijas vēstniece Japānā D.Treija-Masī.
02.12. raidsabiedrība NHK demonstrēja dokumentālo filmu “Latvijas 100 gadu stāsts. Dziesmu un Deju svētku lepnums”. Filmai saņemot lielu atzinību, tā ir tikusi atkārtoti translētas vēl četras reizes.
07.12. iepirkšanās centrā “Tenoha Daikanyama” tika atklāts latviešu preču pop-up stūrītis, un atklāšanas dienā bija iespējams noklausīties prezentācijas par biznesa un tūrisma iespējām Latvijā.

2017. gads

6.-12. februāris Latvijas mākslinieki – Kārlis Īle, Maija Puncule, Mintauts Buškevics, ieguva godpilno otro vietu Saporo sniega un ledus skulptūru festivālā, kas ir viens no senākajiem un prestižākajiem šāda veida festivāliem.
Rudens – plānota filmas “Maģiskais kimono” pirmizrāde. Šī filma ir Latvijas un Japānas kopprojekts, kuras veidošanā piedalījās latviešu kino režisors Māris Martinsons un slaveni Japānas un Latvijas aktieri.

2016. gads

2016. gadā pabeigts darbs pie trešās latviešu pasaku grāmatas izdošanas japāņu valodā - “Vilks un puisis”.
4.–8. februāris Latvijas mākslinieki Kārlis Īle, Maija Puncule un Mintauts Buškevics ieguva galveno balvu Saporo sniega un ledus skulptūru festivālā, kas ir viens no senākajiem un prestižākajiem šāda veida festivāliem.
Vasara – koris “Kamēr” un vokālā grupa “Latvian Voices” piedalījās divos starptautiskos festivālos Japānā, gūstot labus panākumus (“Kamēr” ieguva galveno balvu).
18. oktobris vijolnieks un diriģents Gidons Krēmers Tokijā notiekošajā starptautiskajā balvu pasniegšanas ceremonijā “Praemium Imperiale”, ieguva prestižo apbalvojumu kategorijā “Mūzika”, par mūža ieguldījumu.

2015. gads

30. aprīlis pirmizrāde Ināras Kolmanes dokumentālajai filmai “Ručs un Norie”. Filma stāsta par japāņu studentes draudzību ar suitu vecmāmiņu. Šī filma ir demonstrēta arī Tokijā.

JAPĀNAS TEHNISKĀS PALĪDZĪBAS PROJEKTI LATVIJĀ

2004. gada 30. novembrī tika parakstīts starpvaldību līgums par Japānas valdības neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā Latvijas vēstures muzejam 155 000 LVL (aptuveni 220 545€) apmērā.

2003. gada 20 novembrī parakstīts līgums par neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīvam 124 000 LVL (aptuveni 176436€) apmērā.

2002. gada 26. septembrī tika parakstīts starpvaldību līgums par Japānas valdības neatmaksājamo tehnisko palīdzību (Grant) Latvijai kultūras jomā, kas ir būtisks atbalsts Latvijas Simfoniskajam orķestrim 2002.gadā 252 000 LVL (aptuveni 358 563€) apmērā.

Sadarbība saista Japānas valdību un Liepājas Simfonisko orķestri, kā arī Japānas valdību un Latvijas Nacionālo operu. Piemēram, Japānas valdība piešķīra Liepājas Simfoniskajam orķestrim un Latvijas Nacionālajai operai attiecīgi 1998. un 2001. gados neatmaksājamo tehnisko palīdzību mūzikas instrumentu iegādei.

LATVIJAS ATBALSTS JAPĀNAI SAKARĀ AR ZEMESTRĪCI 2011. GADA MARTĀ

2011. gada 11. martā notikusī 8,9 balles spēcīgā zemestrīce un cunami Japānā ir prasījusi vairāku simtu cilvēku dzīvības, tūkstošiem japāņu palika bez pajumtes.

2011. gada martā pēc ārlietu ministrs Ģ. V. Kristovskis ziņojuma par stāvokli zemestrīcē un no cunami cietušajā Japānā, valdība lēma piešķirt finansiālu palīdzību seku likvidācijai 100 000 latu ( aptuveni 142287€) apmērā.

Kopumā ar Latvijas Sarkana krusta starpniecību Japānai tika saziedoti vairāk nekā 11 000 Ls (apm. 15 651 EUR), saplāksnis no Latvijas Finiera EUR 45 000 vērtībā un 40 konteineri ar vairāk nekā 18 144 litru ūdens no AS Gutta.