Ņemot vērā lielo emigrācijas plūsmu pēdējo 20 gadu laikā un ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu skaitu, kas gan pēc aplēsēm, gan pētījumiem pārsniedz 370 tūkstošus, nepieciešamība pēc valstiskiem centieniem mērķtiecīgam un ilgtspējīgam darbam ar diasporu ilgtermiņā ir apliecinājusi nozīmi šodien.

Lai sekmētu atbalstu un veidotu sadarbību ar diasporu, valsts pārvaldes institūcijas ciešā sadarbībā ar nevalstisko sektoru un diasporas organizācijām ir strādājušas pie diasporas politikas veidošanas, kas rezultējies ar Diasporas likuma pieņemšanu 2018.gadā, izveidojot jaunu valsts politikas nozari ar bāzes finansējumu iniciatīvām diasporas politikas ietvaros, Diasporas konsultatīvās padomes izveidošanu 2019.gadā un Plāna darbam ar diasporu 2021.-2023.gadam apstiprināšanu Ministru kabinetā 2021.gada janvārī.

Diasporas politikas atbalsta jomas izdalāmas:

  • latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana diasporā, latviešu valodas un kultūras izpēte, saglabāšana un attīstība ārpus Latvijas;
  • diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana;
  • diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā, valsts pārvaldē;
  • atbalsts remigrācijai.

Sadarbība ar Latvijas diasporu ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem Ārlietu ministrijas darba virzieniem, Diasporas likumam nosakot Ārlietu ministriju par atbildīgo valsts pārvaldes iestādi vienotas diasporas politikas izstrādei un koordinētai īstenošanai.