Raksti un intervijas presē

2018. gada 3. maijā aprit 140 gadi, kopš dzimis Latvijas tautsaimnieks, diplomāts, sabiedriskais darbinieks Jānis Vesmanis (dzimis 03.05.1878. Grīnvaldes pagastā, Bauskas apriņķī, miris 13.06.1942. Vjatkas soda nometnēs, PSRS).

Jānis Vesmanis dzimis mežsarga ģimenē. 1903. gadā beidza Rīgas Politehniskā institūta Tirdzniecības nodaļu. Bija skolotājs N. Mironova komercskolā Rīgā, tautsaimniecības kursu lektors. Pirmā pasaules kara laikā dzīvoja un strādāja Petrogradā.

Latvijā atgriezās 1920. gada sākumā. Vairākkārt līdz 1923. gadam bija loceklis Latvijas norēķināšanās komisijās ar Igauniju, Lietuvu un Padomju Krieviju. Darba partijas, vēlāk Demokrātiskā centra partijas biedrs (1922–1925).

1920. gada 8. aprīlī Latvijas delegācijas sastāvā J. Vesmanis devās uz Maskavu izstrādāt Miera līgumu starp Latviju un Padomju Krieviju. Kopā ar pieciem delegācijas locekļiem darbā piedalījās 27 eksperti un seši tehniskie darbinieki. 1920. gada 12. jūnijā Latvijas Republikas pilnvarotie J. Vesmanis, Pēteris Berģis un Edvards Kalniņš, no vienas puses, un Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas pilnvarotais Ādolfs Joffe, no otras, noslēdza Bēgļu reevakuācijas līgumu. Ministru kabinets 21. jūnijā iecēla J. Vesmani par Miera delegācijas vadītāju Aurēlija Zēberga vietā.

Maskavā viena daļa latviešu lielinieku aģitēja un citādi iestājās pret miera sarunām tāpēc, ka uzskatīja Latviju par Krievijas provinci. Tāpēc delegācijas sarunas kopš 1920. gada 15. jūlija turpinājās Rīgā. Padomju Krievijas delegāciju vadīja Ā. Joffe, loceklis – Jakovs Gaņeckis; pavisam delegācijā kopā ar apkalpojošo personālu bija 30 cilvēki.

Pēc intensīvām sarunām 1920. gada 11. augustā Miera līgumu starp Latviju un Krieviju parakstīja Ārlietu ministrijas telpās, otrajā stāvā Nikolaja (tagad – K. Valdemāra) ielā 3. Līguma parakstīšanas oficiālā ceremonija ilga no plkst. 12.40 līdz 12.50. Pirmais līgumu ar speciālu zelta spalvu parakstīja Ā. Joffe, tad – J. Vesmanis, pēc tam – abu delegāciju locekļi. Viņi savus parakstus apliecināja ar personiskajiem zīmogiem lakā. Latvija Miera līgumu ratificēja 1920. gada 2. septembrī, Padomju Krievija – 9. septembrī. Ratifikācijas dokumentu apmaiņa notika 4. oktobrī Maskavā.

J. Vesmani 1920. gada 20. septembrī iecēla par Latvijas sūtni Padomju Krievijā (tobrīd Latvija vēl nebija starptautiski atzīta de iure, tāpēc J. Vesmanis bija sūtnis, nevis ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs). Tomēr J. Vesmaņa attiecības ar Padomju Krievijas Ārlietu komisariātu bija neapmierinošas, it sevišķi bēgļu optācijas jautājumos. 1921. gada 13. jūnijā J. Vesmani pēc paša lūguma atbrīvoja no sūtņa amata.

J. Vesmanis bija Pirmās Saeimas deputāts, Saeimas prezidija priekšsēdētāja biedrs. Viņu ievēlēja arī Otrajā Saeimā, bet viņš nesaskaņu dēļ izstājās no Demokrātiskā centra partijas un nolika mandātu.

1922.–1926. gadā J. Vesmanis bija Latvijas Bankas padomes loceklis un priekšsēdētāja vietnieks. Piedalījās arī vairāku saimniecisko uzņēmumu darbā. Pēc 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma pensionējās.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, tomēr no ordeņa atteicās savas sociāldemokrātiskās pārliecības dēļ apbalvojumu jautājumā.

Padomju okupācijas laikā neilgi strādāja Valsts kontrolē, pēc tam – par grāmatvedi celtniecības kantorī “Meliotorf”. 1941. gada 14. jūnijā viņu represēja – apcietināja un aizveda uz Vjatkas soda nometnēm PSRS. 1942. gada janvāra apsūdzības slēdzienā norādīts, ka J. Vesmanis “krimināli sodāms, jo bijis Demokrātiskā centra partijas biedrs un Latvijas Saeimas deputāts”. Latvijas PSR izmeklētājs Leijers ieteica lietu izskatīt PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķajā apspriedē, piespriežot “5 gadu ieslodzījumu labošanas darbu nometnē”. Nesagaidījis spriedumu, J. Vesmanis 1942. gada 13. jūnijā nometnē Vjatkā mira.

Lejuplādēt

Jānis Vesmanis. 20. gs. 20.–30. gadi.

Foto autors nezināms. No: Latvijas ārlietu dienesta darbinieki. 19181991. Biogrāfiskā vārdnīca. Rīga: Zinātne, 2003, 327. lpp.

Lejuplādēt

Latvijas un Krievijas Miera līguma pēdējā lapa. Rīga, 1920. gada 11. augusts.

LNA LVVA, 2570. f., 3. apr. 11. lp.

Lejuplādēt

Latvijas un Krievijas Miera līguma parakstīšana. Stāv no kreisās Ādolfs Joffe, no labās – J. Vesmanis. Rīga, 1920. gada 11. augusts.

Fotogrāfs M. Lapiņš. No: Latvijas valsts patstāvības 10 gadi. Rīga: Latvijas kara invalīdu savienības izdevums, 1928, 27. lpp.

 

Lejuplādēt

 

Lejuplādēt

Franc Nīderer. Vesmaņa Maršs. Latvijas sūtnim Jānim Vesmaņa kgm augstcienībā dāvināts. Kompozīcija klavierēm. Izdevuma vāks un nošu 1. lapas fragments. Rīga: Franc Niederer izdevums, bez gada.

Ārlietu ministrijas arhīvs

Lejuplādēt

Latvijas un Krievijas robeža Zilupē. 20. gs. 20. gadu beigas.

Foto autors nezināms. Ārlietu ministrijas arhīvs

Materiālu sagatavoja Ārlietu dienesta vēstures un diplomātisko dokumentu nodaļas arhīva eksperte Silvija Križevica (25.04.2018.).