Aizsardzības budžeta dinamika no 2020. līdz 2028. gadam
Dalība NATO Latvijai sniedz nekad iepriekš valsts vēsturē nebijušas drošības garantijas:
- Kolektīvu NATO sabiedroto iesaisti Latvijas teritorijas aizsardzībā no pirmā centimetra, no pirmās minūtes, saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu.
- Pilnvērtīgu iesaisti NATO lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, tai skaitā, NATO samitu noslēguma dokumentu formulēšanā.
- NATO sabiedroto īstenoto Baltijas gaisa telpas patrulēšanu, sargājot tās integritāti un drošību.
- NATO spēku klātbūtni Latvijā – paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Kanādas vadībā, kura transformējas par brigādi; multinacionālās divīzijas štābu “Ziemeļi”; NATO Spēku Integrācijas vienību; NASAMS pretgaisa aizsardzības vienību.
- NATO infrastruktūru Latvijā – Lielvārdes Gaisa spēku bāzi, Ādažu militāro poligonu, topošo Sēlijas militāro poligonu, kas būs lielākais militārais poligons Baltijas valstīs, kur pieejamas apmācību, vingrinājumu un spēku uzturēšanās iespējas.
- Regulāras militārās mācības un vingrinājumi kopā ar sabiedrotajiem ļauj trenēt kaujas gatavību un savstarpējo sadarbību, lai uzturēt augstu kaujas gatavību. Šādu mācību norise Latvijā ir skaidrs apliecinājums NATO sabiedroto solidaritātei un gatavībai reaģēt uz jebkādiem drošības izaicinājumiem.
Latvijas dalības NATO paredz arī nopietnas saistības:
- Politika. Latvija aktīvi piedalās NATO darbā visos līmeņos, tai skaitā valstu un valdību vadītāju sanāksmēs vai samitos, kas notiek vidēji reizi gadā. Latvija organizēja NATO ārlietu ministru sanāksmi Rīgā 2021. gada decembrī, NATO Parlamentāro asambleju 2010. gadā un NATO Rīgas samitu 2006.gadā.
- Militārā joma. Latvija piedalās starptautiskajās operācijās un misijās, kā arī NATO Reaģēšanas spēkos, kas ir Alianses galvenais militārais mehānisms krīžu risināšanai. Tāpat Latvija turpina attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus, 2023. gadā ieviešot Valsts aizsardzības dienestu, kā arī palielinot aizsardzībai paredzēto finansējumu nepieciešamo spēju attīstībai.
- Finansiālas. Latvija bija viena no pirmajām, kas sasniedza NATO samita Velsā 2014. gadā panākto vienošanos par finansējumu aizsardzībai vismaz 2% apmērā no IKP. Papildus tam, reaģējot uz pieaugošo apdraudējuma līmeni pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, NATO Hāgas samitā vienojās par vēl ambiciozākiem aizsardzības finansējuma mērķiem – 5% līdz 2035. gadam. 2025. gadā Latvija aizsardzībai atvēlēja 3,8% no IKP, bet 2026. gadā plānots sasniegt 4,91%.
- Spēju attīstīšanu. Latvija mērķtiecīgi attīsta vispusīgas militārās un civilās spējas, tai skaitā jomās, kas ir svarīgas visai Aliansei, piemēram, stratēģiskā komunikācija, nesprāgušās munīcijas neitralizēšana un gaisa atbalsta speciālistu (Joint Terminal Attack Controller) sagatavošana.
2014. gadā Latvijā tika izveidots NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs (NATO STRATCOM) ar mērķi stiprināt NATO sabiedroto stratēģiskās komunikācijas spējas, izglītot sabiedrību, kā arī ierobežot nepatiesas informācijas izplatību, piedāvājot faktos balstītus vēstījumus. Centrs veic pētījumus informācijas telpas drošības jomā, kā arī organizē apmācības, lekcijas.
Latvija sniedz ieguldījumu Alianses operācijās un misijās, kopīgi ar partneriem sekmējot mieru un drošību arī ārpus NATO teritorijas.
NATO pamatdokumenti
Ziemeļatlantijas līgums (1949. gada 4. aprīlis)
NATO pamatdokuments ir Ziemeļatlantijas līgums, kuru 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā (ASV) parakstīja 12 valstis, izveidojot Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO). Latvija līgumam oficiāli pievienojās 2004. gada 29. martā, kad Ministru prezidents pievienošanās instrumentus iesniedza ASV valsts sekretāram. Līguma oriģināls glabājas ASV.
NATO Stratēģiskā koncepcija (2022. gada 29. jūnijs)
NATO samitā Madridē 2022. gada jūnijā tika apstiprināta jauna NATO Stratēģiskā koncepcija, kas nosaka NATO uzstādījumus un mērķus aktuālajā drošības vidē pēc Krievijas neizprovocētā un pretlikumīgā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Madrides koncepcijā ietverti vairāki jauni un aktualizēti agrāki uzstādījumi:
- Krievija kā galvenais un akūtākais NATO apdraudējums, atzīstot arī terorisma draudu nozīmību.
- NATO visaptverošās aizsardzības konceptu, kas paredz kolektīvu aizsardzību pret visa veida apdraudējumu visos virzienos (tā sauktā “360 grādu aizsardzība”), kas attiecas gan uz zemi, gaisu un jūru, gan arī kosmosu un kibertelpu.
- NATO trīs pamatuzdevumi: atturēšana un aizsardzība; krīžu profilakse (prevention) un pārvaldība; kooperatīvā drošība;
- Tehnoloģisko inovāciju pārākuma (edge) saglabāšanas un noturības (resilience) nozīmība aizsardzībā.
- Atkārtoti akcentēta transatlantiskās sadarbības, alianses sabiedroto kopīgo vērtību (tādu kā individuālā brīvība, cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums) un noteikumos balstītas starptautiskās kārtības nozīmība starptautiskā miera un drošības saglabāšanā.
- NATO ir aizsardzības alianse un tās mērķis ir veicināt drošību pasaulē. NATO kodolspēju pamatmērķis ir saglabāt mieru, atturēt agresiju un pakļaušanu. Šo mērķu īstenošanai NATO saglabās savu kodolalianses statusu tik ilgi, kamēr pastāvēs kodolieroči.