Dalība NATO Latvijai sniedz nekad iepriekš valsts vēsturē nebijušas drošības garantijas:
- kolektīvu NATO sabiedroto iesaisti Latvijas teritorijas aizsardzībā no pirmā centimetra, no pirmās minūtes, saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu.
- Pilnvērtīgu iesaisti NATO lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, tai skaitā, NATO samitu noslēguma dokumentu formulēšanā.
- NATO sabiedroto īstenoto Baltijas gaisa telpas patrulēšanu, sargājot tās integritāti un drošību.
- NATO spēku klātbūtni Latvijā – paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Kanādas vadībā, kura transformējas par brigādi; multinacionālās divīzijas štābu “Ziemeļi”; NATO Spēku Integrācijas vienību; NASAMS pretgaisa aizsardzības vienību.
- NATO infrastruktūru Latvijā – Lielvārdes Gaisa spēku bāzi, Ādažu militāro poligonu, topošo Sēlijas militāro poligonu, kas būs lielākais militārais poligons Baltijas valstīs un piedāvās divreiz plašākas apmācību, vingrinājumu un uzturēšanās iespējas kā Ādažu bāze.
- Regulāras mācības un vingrinājumus kopā ar sabiedrotajiem, kas veicina savstarpēju savietojamību un ļauj uzturēt augstu kaujas gatavību. Piemēram, NATO krīzes vadības mācībās CMX (Crisis Management Exercise) piedalās arī Eiropas Savienība. Tās ļauj pārbaudīt sabiedroto spēju reaģēt krīzes situācijās un nodrošināt krīžu vadību stratēģiskajā līmenī. Regulāras kopīgas mācības un vingrinājumi saglabāsies kā viena no nozīmīgākajām NATO prioritātēm, lai uzturētu augstu kaujas gatavību un spējas kolektīvi vērsties pret jebkuru izaicinājumu.
Latvijas dalības NATO paredz arī nopietnas saistības:
- Politika. Latvija aktīvi piedalās NATO darbā visos līmeņos, tai skaitā valstu un valdību vadītāju sanāksmēs vai samitos, kas notiek vidēji reizi gadā. Latvija organizēja NATO ārlietu ministru sanāksmi Rīgā 2021. gada decembrī, NATO Parlamentāro asambleju 2010. gadā un NATO Rīgas samitu 2006.gadā.
- Militārā joma. Latvija piedalās starptautiskajās operācijās un misijās, kā arī NATO Reaģēšanas spēkos, kas ir Alianses galvenais militārais mehānisms krīžu risināšanai. Tāpat Latvija attīsta savus Nacionālos bruņotos spēkus (2023. gada 5. aprīlī Saeima pieņēma Valsts aizsardzības dienesta likumu, atjaunojot obligāto dienestu) un sadarbojas ar NATO sabiedrotajiem kopīgās militārās mācībās un vingrinājumos.
- Finansiālas. Latvija ir sasniegusi NATO Viļņas samita lēmumā noteikto ieguldījumu aizsardzībā vismaz 2% apmērā no nacionālā iekšzemes kopprodukta. Līdz 2027. gadam Latvija plāno sasniegt 3%. Latvija veic iemaksas NATO budžetā.
- Spēju attīstīšanu. Latvija mērķtiecīgi attīsta vispusīgas militārās un civilās spējas, tai skaitā jomās, kas ir svarīgas visai Aliansei, piemēram, stratēģiskā komunikācija, nesprāgušās munīcijas neitralizēšana un gaisa atbalsta speciālistu (Joint Terminal Attack Controller) sagatavošana.
- Cita veida ieguldījumu NATO darbā. Vēstniece Baiba Braže no 2020. gada janvārim līdz 2023. gada jūlijam bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.
2014. gadā Latvijā tika izveidots NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs (NATO STRATCOM) ar mērķi stiprināt NATO sabiedroto stratēģiskās komunikācijas spējas, izglītot sabiedrību, kā arī ierobežot nepatiesas informācijas izplatību, piedāvājot faktos balstītus vēstījumus. Centrs veic pētījumus informācijas telpas drošības jomā, kā arī organizē apmācības, lekcijas.
Latvija sniedz ieguldījumu Alianses operācijās un misijās, kopīgi ar partneriem sekmējot mieru un drošību arī ārpus NATO teritorijas.
NATO pamatdokumenti
Ziemeļatlantijas līgums (1949. gada 4. aprīlis)
NATO pamatdokuments ir Ziemeļatlantijas līgums, kuru 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā (ASV) parakstīja 12 valstis, izveidojot Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO). Latvija līgumam oficiāli pievienojās 2004. gada 29. martā, kad Ministru prezidents pievienošanās instrumentus iesniedza ASV valsts sekretāram. Līguma oriģināls glabājas ASV.
NATO Stratēģiskā koncepcija (2022. gada 29.jūnijs)
NATO samitā Madridē 2022. gada jūnijā tika apstiprināta jauna NATO Stratēģiskā koncepcija, kas nosaka NATO uzstādījumus un mērķus aktuālajā drošības vidē pēc Krievijas neizprovocētā un pretlikumīgā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Madrides koncepcijā ietverti vairāki jauni un aktualizēti agrāki uzstādījumi:
- Krievija kā galvenais un akūtākais NATO apdraudējums, atzīstot arī terorisma draudu nozīmību.
- NATO visaptverošās aizsardzības konceptu, kas paredz kolektīvu aizsardzību pret visa veida apdraudējumu visos virzienos (tā sauktā “360 grādu aizsardzība”), kas attiecas gan uz zemi, gaisu un jūru, gan arī kosmosu un kibertelpu.
- NATO trīs pamatuzdevumi: atturēšana un aizsardzība; krīžu profilakse (prevention) un pārvaldība; kooperatīvā drošība;
- Tehnoloģisko inovāciju pārākuma (edge) saglabāšanas un noturības (resilience) nozīmība aizsardzībā.
- Atkārtoti akcentēta transatlantiskās sadarbības, alianses sabiedroto kopīgo vērtību (tādu kā individuālā brīvība, cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums) un noteikumos balstītas starptautiskās kārtības nozīmība starptautiskā miera un drošības saglabāšanā.
- NATO ir aizsardzības alianse un tās mērķis ir veicināt drošību pasaulē. NATO kodolspēju pamatmērķis ir saglabāt mieru, atturēt agresiju un pakļaušanu. Šo mērķu īstenošanai NATO saglabās savu kodolalianses statusu tik ilgi, kamēr pastāvēs kodolieroči.