Latvijas Republikas un Kanādas divpusējās attiecības

Publicēts: 12.07.2023.

Latvijas un Kanādas draudzīgo attiecību pamatā ir sadarbība Eiroatlantiskajā telpā. Kopš 2017. gada Kanāda ir NATO kaujas grupas Latvijā vadošā valsts, tādējādi izveidojusies padziļināta sadarbība drošības un aizsardzības jomā. Aktīvais divpusējais dialogs veicinājis sadarbību ekonomikas un izglītības jomā.

Abu valstu vienojošās prioritātes starptautiskās organizācijās ir valstu teritoriālās integritātes ievērošana, daudzpusējās sadarbības stiprināšana, mediju brīvība, sieviešu tiesības, reliģijas brīvība un klimata pārmaiņu risināšana.

Divpusējo attiecību raksturojums
Nozīmīgākās vizītes
Parlamentārā sadarbība
Sadarbība ekonomikā
Sadarbība aizsardzības jomā
Sadarbība kultūras, zinātnes un izglītības jomās
Noderīgas saites

DIVPUSĒJO ATTIECĪBU RAKSTUROJUMS

Kanāda kā Lielbritānijas domīnija Latvijas Republiku atzina 1921. gada 26. janvārī.

Kanāda vēsturiski neatzina Latvijas pievienošanu PSRS ne de facto, ne de iure. Kanāda aktīvi atbalstīja Krievijas karaspēka izvešanu no Baltijas valstīm, turklāt jau okupācijas laikā nosodīja padomju režīma politiku un atbalstīja Latviju ANO.

1991. gada 26. augustā, pirmā no G-7 valstīm, Kanāda atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju. Kopš 1991. gada beigām Rīgā darbojās Kanādas vēstniecības birojs, bet 1993. gada 3. jūnijā tika atvērta Kanādas vēstniecība Latvijā, kas pārstāv Kanādas intereses arī Lietuvā un Igaunijā. Kanādas vēstnieks rezidē Rīgā kopš 1999. gada 14. septembra.

Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Otavā. Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kanādā ir Kaspars Ozoliņš.

Kanādā darbojas pieci Latvijas goda konsuli: Roberts Klaiše Kvebekas provincē, Ingrīda Selga Šķetre Jaunskotijas provincē, Eriks Savičs Britu Kolumbijas provincē, Ena Agnese Rudovica Albertas provincē, Andrejs Bite Ontārio provincē – Sadberijā, Ziemeļontārio.

Valsts pārstāvība Latvijā

Kanādas vēstniecība atrodas Rīgā, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā no 2022. gada 7. septembra ir Braiens Svorks (Brian Szwarc).

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas amatpersonu vizītes Kanādā

2023.g. 8.-11. maijs	Aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces vizīte Kanādā
2022.g. 1.–5. jūnijs	Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas vizīte Kanādā, dalība 3+1 Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministru tikšanās reizē
2022.g. 11.–12. maijs	Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vizīte Kanādā. Tikšanās ar Kanādas premjerministru Dž. Trudo (Justin Trudeau), parlamenta Apakšpalātas priekšsēdētāju E. Rotu (Athony Rota) un premjerministra vietnieci un finanšu ministri K. Frīlandi (Chrystia Freeland)
2022.g. 22.–26. marts	Ministru prezidenta biedra un aizsardzības ministra Arta Pabrika vizīte Kanādā
2019.g 2.–4. jūlijs	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Kanādā, dalība Ukrainas reformu konferencē
2019.g. 6.–9. aprīlis	Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola vizīte Kanādā

Kanādas amatpersonu vizītes Latvijā

2023.g. 10. jūlijs	Kanādas premjerministra Dž. Trudo (Justin Trudeau) un aizsardzības ministres A. Anand (Anita Anand) vizīte Latvijā. Tikās ar Valsts prezidentu E. Rinkēviču un ministru prezidentu K. Kariņu.
2023.g. 11.-15. marts	Kanādas Senāta spīkera Džordža Fērija (George J.Furey) vizīte Latvijā.
2022.g. 8. marts	Kanādas premjerministra Dž. Trudo (Justin Trudeau) un aizsardzības ministres A. Anand (Anita Anand) vizīte Rīgā. Tikšanās ar Valsts prezidentu E. Levitu un ministru prezidentu K. Kariņu.
2022.g. 3. februāris	Kanādas aizsardzības ministres A. Anand (Anita Anand) vizīte Rīgā. Tikšanās ar Valsts prezidentu E. Levitu, ministru prezidentu K. Kariņu un aizsardzības ministru A. Pabriku.
2021.g. 29. novembris	Kanādas ārlietu ministres M. Žolī (Mélanie Joly) vizīte Rīgā. Tikšanās ar ministru prezidentu K. Kariņu un ārlietu ministru E. Rinkēviču.
2019.g. 22.–23. decembris	Kanādas ģenerālgubernatores un bruņoto spēku virspavēlnieces Dž. Pajetes (Julie Payette) vizīte Latvijā

Citas nozīmīgas tikšanās starptautisku pasākumu laikā

2022.g. 29. jūnijs

Valsts prezidenta E. Levita tikšanās ar Kanādas premjerministru Dž. Trudo (Justin Trudeau) NATO samita laikā Madridē

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Saeimā darbojas Deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Kanādas parlamentu.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Kanāda ir nozīmīgs Latvijas ārējās tirdzniecības partneris, un abu valstu starpā pastāv stabilas ekonomiskās attiecības, ko veicina ES–Kanādas tirdzniecības līgums CETA. Latvija ir pirmā ES valsts, kas ratificēja CETA 2017. gada 23. februārī.

Plašāk:

Ārējā tirdzniecība pēc valsts (csb.gov.lv)
https://statdb.bank.lv/lb/Data/128

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Kanāda bija viena no pirmajām NATO valstīm, kas 2004. gadā ratificēja Latvijas iestāšanos NATO.

2016. gada 8. jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Kopš 2017. gada Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā ir izvietotas daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas. Latvijā izvietotās kaujas grupas vadošā valsts ir Kanāda. Kanāda kā NATO kaujas grupas (eFP) Latvijā vadošā valsts nodrošina lielāko karavīru kontingentu ar aptuveni 600 karavīriem.

Tāpat Kanādas bruņotie spēki piedalās mācībās kopā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, kā arī nodrošina personālu NATO štāba integrācijas vienībā Latvijā.

2018. gada 7. februārī tika parakstīts un 2018. gada 27. aprīlī stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības, ko pārstāv Kanādas Nacionālās aizsardzības departaments un Kanādas Bruņotie spēki, saprašanās memorands par paplašinātu partnerību aizsardzības jomā un drošības sadarbību. Memorands plašāk zināms kā vienošanās, kas paredz Kanādas spēku un apgādājamo uzturēšanos Latvijā.

2022. gada 29. jūnijā atbilstoši NATO samitā Madridē pieņemtajiem lēmumiem aizsardzības ministrs A. Pabriks un Kanādas aizsardzības ministre A. Ananda (Anita Anand), klātesot Latvijas prezidentam E. Levitam un Kanādas premjerministram Dž. Trudo (Justin Trudeau), parakstīja deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, palielinot to līdz brigādes līmenim.

2023. gada 10. jūlijā Latvijas aizsardzības ministre I. Mūrniece un Kanādas aizsardzības ministre A. Ananda (Anita Anand), klātesot ministru prezidentam K. Kariņam un Kanādas premjerministram Dž. Trudo (Justin Trudeau), Ādažu militārajā bāzē parakstīja ceļa karti, iezīmējot jau sasniegto, kā arī nosakot turpmākos soļus Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā palielināšanai no bataljona līdz brigādes līmenim līdz 2026. gadam, tostarp Kanādas apņemšanos palielināt tās karavīru skaitu Latvijā līdz 2200.

SADARBĪBA KULTŪRAS, ZINĀTNES UN IZGLĪTĪBAS JOMĀS

Latvija un Kanāda jauniešu vīzu programmas ietvaros ik gadu nodrošina iespēju 50 latviešu un 50 kanādiešu vecumā no 18 līdz 35 gadus veciem pilsoņiem pavadīt gadu Kanādā vai Latvijā.

Īpašo ieceļošanas vīzu var saņemt: (1) jauni Kanādas vai Latvijas pilsoņi, kuri vēlas iegūt darba pieredzi kādā uzņēmumā vai iestādē, ar ko jau parakstīts līgums par darba attiecību uzsākšanu; (2) reģistrēti augstākās izglītības studenti, kuri vēlas apgūt daļu no akadēmiskās vielas kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm (prakses vai darba līgums); (3) jaunie Kanādas un Latvijas pilsoņi, kuri vēlas ceļot pa Latviju vai Kanādu, iespējams īslaicīgi strādājot, lai daļēji nosegtu ceļojuma izmaksas.

LATVIEŠU KOPIENA

Latvijas un Kanādas divpusējās attiecības stiprina aktīvā Kanādas latviešu kopiena (apm. 25000), kuru pārstāv Latviešu Nacionālā Apvienība Kanādā (LNAK).