Šobrīd Latvijas uzmanība īpaši tiek veltīta sekojošiem ES jautājumiem:

  • COVID-19 koordinācija un ES ekonomiskā atjaunošana

ES dalībvalstis cieši sadarbojas, lai ierobežotu Covid-19 izplatību. Jāturpina dalībvalstu koordinācija un informācijas apmaiņa par ierobežojošiem pasākumiem ceļošanai, vienlaikus saglabājot Vienotā tirgus darbību un Šengenas integritāti pandēmijas laikā. Tiks turpinātas dalībvalstu diskusijas par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu, kā arī kopīgu ES komunikāciju cīņā pret dezinformāciju, kas saistīta ar Covid-19 vakcīnām un vakcinācijas procesu. Tāpat turpināsies darbs pie Eiropas Komisijas priekšlikuma par Veselības savienības izveidi, kas ilgtermiņā stiprinās veselības aprūpes sistēmu un veicinās tās noturību.

2020. gadā tika pieņemta Ekonomikas atveseļošanas pakotne, kas ietvēra divas komponentes – ES daudzgadu budžetu 2021. – 2027. gadam un Ekonomikas atveseļošanas instrumentu. Lai uzsāktu ES fondu investīciju plūsmu dalībvalstu ekonomikās, ir jāpabeidz darbs pie t.s. sektorālajiem aktiem, kas reglamentē ES politiku un programmas finansēšanas nosacījumus. Vienlaikus nacionālā līmenī dalībvalstīm ir jāpabeidz darbs pie ES fondu programmēšanas dokumentiem.

  • Vienotais tirgus un tā digitalizācija

Vienotais tirgus ir ES un Latvijas globālās konkurētspējas stūrakmens. Kā Latvijai prioritārā jautājumā, aktīvi iestājamies par visaptverošu Vienotā tirgus padziļināšanu, pilnveidošanu un digitalizāciju.

  • Klimata pārmaiņu politika

Jāizmanto klimatam draudzīgas politikas sniegtās iespējas ekonomikas izaugsmei un dzīves kvalitātes uzlabošanai, kā arī jaunu tehnoloģisko risinājumu radīšanai. Redzam potenciālu viedai pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem.

  • Dziļāka un taisnīgāka Ekonomikas un monetārā savienība (EMS)

EMS padziļināšana, lai uzlabotu ES un eirozonas konkurētspēju un noturību pret dažādiem ekonomikas satricinājumiem, vienlaikus mazinot sociālekonomiskās nevienlīdzības dalībvalstu starpā.

  • ES - spēcīgāka pasaules mēroga dalībniece

Drošības un aizsardzības sadarbībā jāturpina darbs militārās mobilitātes sekmēšanā ES teritorijā, PESCO īstenošanā, kā arī cīņa pret hibrīdajiem draudiem (t.sk. dezinformāciju) un kiberuzbrukumiem, tostarp sadarbojoties ar NATO.

Jāturpina daudzpusējas un uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības stiprināšana. Jāturpina ES Kaimiņu politikas īstenošana, kā arī ES paplašināšanās politika, īstenojot skaidru uz individuālu pieeju un kritēriju izpildi balstītu ES integrācijas procesu.

Arī pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, tā paliek ciešs un svarīgs partneris, tāpēc jāveido maksimāli tuvas un visaptverošas ES attiecības ar Apvienoto Karalisti, ieviešot panākto ES-Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām.

Jāstiprina transatlantiskās attiecības.

ES-Krievijas attiecībās jāturpina “divu ceļu politika”- ierobežojošie pasākumi iepretim dialogam diplomātiskajā un ekspertu līmenī. Šai pieejai jāsaglabājas līdz Minskas vienošanās pilnīgai izpildei. ES jāturpina uzturēt vienotu, principiālu un konsekventu nostāju Krimas aneksijas neatzīšanas jautājumā.