Šobrīd Latvijas uzmanība īpaši tiek veltīta šādiem ES jautājumiem:
Drošības stiprināšana
Krievijas nepamatotā, neprovocētā un neattaisnojamā militārā agresija pret Ukrainu ir radikāli mainījusi drošības situāciju reģionā un plašāk Eiropā. Lai samazinātu Krievijai spējas uzturēt agresiju, ES ir pieņēmusi pret Krieviju vairākas sankciju kārtas, kas skar finanšu, energoresursu, tirdzniecības, transporta, mediju u.c. jomas, kā arī sankcionē virkni Krievijas fizisku un juridisku personu. Tā kā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu turpinās, tad ES turpināsies darbs, lai pieņemtu jaunus ierobežojošos pasākumus pret Krieviju.
Pēc Krievijas agresijas Ukrainā sākuma, ES sāka aktīvi izmantot nesen izveidoto finansēšanas instrumentu, kura mērķis ir uzlabot ES spēju novērst konfliktus, veidot mieru un stiprināt starptautisko drošību – Eiropas Miera mehānismu. Šī mehānisma ietvaros ir nodrošināti militārās palīdzības pasākumi Ukrainai, atlīdzinot ES dalībvalstīm izdevumus, kas radušies, sniedzot militāro atbalstu Ukrainai. Tādejādi ES sniedz atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem un veicina Ukrainas noturību un spēju aizsargāt valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti un civiliedzīvotājus.
Enerģētiskās neatkarības stiprināšana
Enerģētiskās neatkarības stiprināšana saglabājas kā viens no centrālajiem darba kārtības jautājumiem gan nacionālā mērogā, gan ES līmenī. Nepieciešamību pēc enerģētiskās patstāvības jo īpaši pastiprinājusi Krievijas militārā agresija Ukrainā kopā ar radušos nenoteiktību energoresursu piegādēs. Enerģētiskās neatkarības stiprināšana ļaus nodrošināt enerģētiskās apgādes drošību.
Galvenie darbības virzieni, lai sekmētu enerģētisko neatkarību un patstāvību, ir atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšana, energoefektivitātes veicināšana, kā arī jaunu starpsavienojumu izbūve. Svarīgi, ka enerģētiskā patstāvība tiek veicināta kopā ar citām Baltijas un ES valstīm, tajā skaitā īstenojot dažādus pārrobežu sadarbības projektus.
Klimata pārmaiņu politika
Klimata pārmaiņas un to radīto seku mazināšana ir viena no svarīgākajām ES ilgtermiņa politikas prioritātēm. Noslēdzoties starpinstitūciju sarunu procesam pie vairuma no “Gatavi mērķrādītājam 55%” pakotnē iekļautajiem tiesību aktiem, tiek izveidots noteikumu kopums, lai sasniegtu ES mērķi – līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55%. Aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta vides aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības jautājumiem, strādājot pie iniciatīvām par ūdens, gaisa un augšņu piesārņojuma mazināšanu, atkritumu apsaimniekošanu, pāreju uz aprites ekonomiku.
Svarīgi izmantot klimatam draudzīgas politikas sniegtās iespējas ekonomikas izaugsmei un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanai, kā arī jaunu tehnoloģisko risinājumu radīšanai, kas paātrinātu pāreju uz klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā un tīro tehnoloģiju attīstību Latvijā un ES.
ES konkurētspējas veicināšana
ES dalībvalstu ekonomikas gan iekšēju, gan ārēju faktoru iespaidā jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, augstās inflācijas radīto spiedienu un izaugsmes tempu samazināšanos. Lai izaicinājumus risinātu un sagatavotos zaļajai un digitālajai pārejai, tiek strādāts pie noturīgas un nākotnes prasībām atbilstošas ekonomikas attīstības – mazinot ES atkarības, stiprinot piegāžu ķēžu noturību un pieeju kritiskajām izejvielām, pielāgojot valsts atbalsta noteikumu ietvaru un pievēršot pastiprinātu uzmanību prasmēm un inovācijām.
ES Vienotais tirgus kopš tā izveides pirms 30 gadiem ir nodrošinājis ES iedzīvotāju labklājību. Tādēļ svarīgi ir turpināt darbu pie Vienotā tirgus padziļināšanas, barjeru mazināšanas un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanas. Vienlaikus, pasākumiem, kas pieņemti ārkārtas situāciju risināšanai, nevajadzētu kļūt par pastāvīgiem un radīt riskus iekšējā tirgus fragmentācijai.
ES ekonomiskā atjaunošana
ES dalībvalstis kopīgi sadarbojas, lai stimulētu konkurētspēju un labklājību ilgtermiņā. Šobrīd dalībvalstis saņem ES fondu investīcijas no 2020. gadā pieņemtās Ekonomikas atveseļošanas pakotnes, kas ietver divas komponentes – ES daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam un Ekonomikas atveseļošanas instrumentu. Turpmāka ES fondu investīciju plūsma atkarīga no dalībvalstīm izvirzīto, iepriekš apstiprināto mērķrādītāju izpildes. Plāna mērķis ir sekmēt ES zaļo kursu, digitalizāciju, ar veselību saistītos jautājumus, izglītošanos un vienlīdzību. Vienlaikus, lai pilnvērtīgi izmantotu pieejamo finansējumu, dalībvalstis ievieš grozījumus atveseļošanas plānā papildu piešķīrumam enerģētikas jomai (RePowerEU).
ES - spēcīgāka pasaules mēroga dalībniece
Drošības un aizsardzības sadarbībā jāturpina darbs pie ES Stratēģiskā kompasa ieviešanas, lai stiprinātu ES drošības un aizsardzības politiku un veidotu spējas šīs politikas īstenošanai. Krievijas agresijas Ukrainā kontekstā īpaša uzmanība tiek pievērsta ES noturības un aizsardzības industrijas stiprināšanai. Svarīga arī militārās mobilitātes sekmēšana ES teritorijā, PESCO īstenošana, kā arī cīņa pret hibrīdajiem draudiem (t.sk. dezinformāciju) un kiberuzbrukumiem, tostarp sadarbojoties ar NATO.
Jāturpina daudzpusējas un uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības stiprināšana un ES paplašināšanās politika, īstenojot skaidru uz individuālu pieeju un kritēriju izpildi balstītu ES integrācijas procesu.