Latvijas Republikas un Izraēlas Valsts divpusējās attiecības

Publicēts: 25.06.2021.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Izraēlu tika nodibinātas 1992. gada 6. janvārī. 1992. gada oktobrī Izraēla atvēra savu vēstniecību Latvijā.

Kopš 1995. gada 21. februāra Izraēlā strādā Latvijas vēstniecība.

Starp Latviju un Izraēlu pastāv intensīvs politiskais dialogs, augsta līmeņa vizīšu apmaiņa, izveidota plaša divpusējā līgumtiesiskā bāze un notiek sadarbība starptautiskajās organizācijās. Starp abu valstu kultūras darbiniekiem, sabiedriskajiem aktīvistiem un iedzīvotājiem ir izveidojies plašs kontaktu tīkls.

Diplomātisko attiecību vēsture
Parlamentārā sadarbība
Sadarbība ekonomikā
Sadarbība kultūras, izglītības un zinātnes jomās
Darbs ar diasporu
Sadraudzības pilsētas
Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
Informācijas avoti

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Diplomātiskie sakari starp Latviju un Britu mandāta teritoriju tika nodibināti 1928. gada 17. augustā, kad ar Latvijas Ministru kabineta rīkojumu Mordehajs Kaspi tika iecelts par Latvijas goda konsulu Jeruzalemē. 1932. gadā M. Kaspi tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS, saskaņā ar Latvijas PSR Ministru kabineta 1940. gada 22. augusta lēmumu visi Latvijas goda konsulāti tika slēgti un to vadītāji, tai skaitā M. Kaspi, atbrīvoti no amata. Tomēr M. Kaspi, neuzskatot PSRS un Latvijas PSR valdības direktīvas par juridiski saistošām, turpināja pildīt konsulārās funkcijas Latvijas sūtniecības Londonā pakļautībā līdz mūža beigām 1947. gadā.

Latvijas vēstnieki Izraēlā

Aivars Groza – kopš 2020. gada septembra

Elita Gavele 2016. gada augusts – 2020. gada septembris

Andris Vilcāns 2013. gada marts – 2016. gada jūlijs

Mārtiņš Perts 2008. gada decembris – 2012. gada septembris

Kārlis Eihenbaums 2004. gada septembris – 2008. gada jūlijs

Jānis Lovniks 2000. gada janvāris – 2004. gada maijs

Ivars Silārs 1995. gada janvāris – 2000. gada janvāris

Izraēlas vēstnieki Latvijā

Šārona Rapaporta-Palgi kopš 2021. gada septembra

Orli Gila 2019. gada septembris – 2021. gada augusts

Lironne Bar-Sade 2015. gada augusts – 2019. gada augusts

Hagit Ben Jakov 2011. gada oktobris – 2015.gada augusts

Hens Ivri Apter 2006. gada septembris – 2010. gada augusts

Garijs Korens 2003. gada augusts – 2006. gada jūlijs

Ābrams Benjamins 2000. gada novembris – 2003. gada jūlijs

Odeds Ben-Hurs 1996. gads – 1999. gads

Tova Hercla 1992. gads – 1996. gads

Latvijas goda konsuli Izraēlā

Goda ģenerālkonsule Sāra Alalūfa – Ašdodā un Dienvidu apgabalā no 1997. gada 7. jūlija

Goda konsuls Asafs Kaspi – Eilātā no 2004. gada 17. maija

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Latvijas amatpersonu vizītes Izraēlā

2020. gada 23. janvāris	Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces vizīte Izraēlā un dalība Aušvicas atbrīvošanas 75. gadadienas piemiņas pasākumos
2019. gada 25.–26. novembris	Baltijas valstu un Izraēlas Ārlietu ministriju politisko direktoru konsultācijas Izraēlā.
2019. gada 12. marts	Ārlietu ministrijas vēstnieka-Divpusējo attiecību direkcijas vadītāja Ilgvara Kļavas dalība politiskajās konsultācijās.
2018. gada 6.–9. jūnijs	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte.
2018. gada 10. maijs	Ārlietu ministrijas vēstnieka-Divpusējo attiecību direkcijas vadītāja Ilgvara Kļavas dalība politiskajās konsultācijās.
2017. gada 4.–7. septembris	Latvijas ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vizīte.
2017. gada 21.–25. maijs	Saeimas Eiropas lietu un Ārlietu komisiju deputātu vizīte.
2017. gada 5.–7. marts	Latvijas aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa vizīte.
2016. gada 7.–10. novembris	Latvijas zemkopības ministra Jāņa Dūklava vizīte.
2016. gada 26.–27. septembris	Latvijas izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska vizīte.
2015. gada 14.–15. oktobris	Latvijas veselības ministra Gunta Belēviča darba vizīte.
2012. gada 29.–30. oktobris	Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte.
2008. gada 13.–14. maijs	Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera dalība starptautiskajā konferencē “Facing Tommorrow” Jeruzalemē, kuras laikā viņš tikās ar Izraēlas prezidentu Šimonu Peresu (Shimon Peres) un premjerministru Ehudu Olmertu (Ehud Olmert).
2006. gada 19.–22. februāris	Latvijas Valsts prezidentes Vaira Vīķe-Freibergas valsts vizīte Izraēlā.

Izraēlas amatpersonu vizītes Latvijā

2022. gada 7. marts	Izraēlas ārlietu ministra Jaira Lapida (Yair Lapid) darba vizīte
2017. gada 8.–9. novembris	Baltijas valstu un Izraēlas ārlietu ministrijas politisko direktoru konsultācijas Rīgā
2017. gada 10.–12. septembris	Izraēlas Kneseta priekšsēdētāja Juli Joela Edelšteina (Yuli-Yoel Edelstein) vizīte Latvijā
2017. gada 20. jūnijs	Izraēlas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektores Eiropas lietās vietnieces-vēstnieces Rodika Radiana-Gordona (Rodica Radian-Gordon) dalība politiskajās konsultācijās.
2014. gada 17. septembris	Izraēlas Kneseta vecāko amatpersonu delegācijas vizīte.
2013. gada 28.–30. jūlijs	Izraēlas Valsts prezidenta Šimona Peresa (Shimon Peres) valsts vizīte.
2012. gada 17.–18. aprīlis	Izraēlas enerģētikas un ūdens resursu ministra Uzi Landau (Uzi Landau) vizīte.
2011. gada 20.–21. septembris	Izraēlas rūpniecības, tirdzniecības un darba ministra Šaloma Simhona (Shalom Simhon) vizīte.
2011. gada 4.–5. jūlijs	Izraēlas tūrisma ministra Stasa Misežņikova (Stas Misezhnikov) vizīte.
2005. gada 20.–22. septembris	Izraēlas prezidenta Moše Kacava (Moshe Katsav) valsts vizīte.

Nozīmīgākās tikšanās ārpus divpusējām vizītēm

2021. gada 11. novembris	Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita telefonsaruna ar Izraēlas prezidentu Isāku Hercogu (Isaac Herzog)
2021. gada 28. septembris	Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča telefonsaruna ar Izraēlas ārlietu ministru Jairu Lapidu (Yair Lapid)
2020. gada 14. maijs	Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita telefonsaruna ar Izraēlas prezidentu Reuvenu Rivlinu
2018. gada 24. augusts	Baltijas valstu premjerministru tikšanās ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu Viļņā

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Latvijas Republikas Saeimā tradicionāli darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Izraēlas parlamentu. 13. Saeimas Deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu tika izveidota 2018. gada 6. decembrī. Grupas vadītājs – Boriss Cilēvičs.

Izraēlas Knesetā 2021. gada septembrī ir izveidota Izraēlas–Latvijas parlamenta draudzības grupa, kuras vadītājs ir Simons Dāvidsons.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Informāciju par starptautisko tirdzniecību (preču un pakalpojumu apmaiņu) un tūristu plūsmu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka.

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE

Izglītības un zinātnes jomā notiek regulāra sadarbība starp Latvijas un Izraēlas augstskolām, tai skaitā studentu un pasniedzēju apmaiņa, dalība pētniecības programmās, stipendijas studijām un pētniecības darbam.

Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centrs (izveidots 1998. gadā) nodrošina studentiem, pētniekiem un citiem interesentiem iespēju iegūt akadēmiskas zināšanas par ebreju vēsturi, filosofiju, valodu, kultūru un reliģisko domu, piedāvājot lekcijas, gatavojot publikācijas un organizējot pētnieciskas aktivitātes.

Kopš 2006. gada Latvijas Universitātes (LU) Āzijas studiju nodaļa piedāvā studiju programmu, kurā iespējams apgūt Jūdaikas nozari, senebreju valodu, moderno ebreju valodu un kultūru.

Notiek sadarbība starp Latvijas un Izraēlas Zinātņu akadēmiju, tai skaitā informācijas apmaiņa, darbs pie kopīgām publikācijām.

Rīgā 1989. gada 1. septembrī tika atklāta pirmā Šimona Dubnova vārdā nosauktā ebreju vidusskola. Latvijas valsts finansējumu saņem divas izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas ebreju valodā.

Holokausta izglītība, pētniecība, piemiņa

Kā Starptautiskās holokausta darba grupas dalībniece (no 2004. gada) Latvija cieši sadarbojas ar Izraēlu un dažādām pasaules organizācijām, īstenojot projektus holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā. 2012. gadā organizācija pieņēma lēmumu par nosaukuma maiņu, pārdēvējot to par Starptautisko holokausta piemiņas aliansi (International Holocaust Remembrance Alliance – IHRA). Latvijā regulāri notiek holokausta izpētei, ebreju kultūras un literatūras apzināšanai veltīti starptautiski pasākumi. Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisijas pārstāvji piedalās starptautiskos pasākumos par holokausta vēsturi.

Izraēlas Valsts ir augstu novērtējusi Latvijas iedzīvotāju ieguldījumu ebreju glābšanā kara laikā. 135 Latvijas ebreju glābēji ir saņēmuši Izraēlas apbalvojumu „Taisnīgais starp tautām” (Righteous among Nations). Starpkaru periodā Latvija deva patvērumu daudziem ebreju bēgļiem no Vācijas, tai skaitā ievērojamajam vēsturniekam, publicistam un sabiedriskajam darbiniekam Šimonam Dubnovam.

Pieminot 75 gadus kopš Holokausta sākuma, atklāta Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra datubāze “Holokausta piemiņas vietas Latvijā” http://memorialplaces.lu.lv/karte/ (angļu un latviešu valodā). Datubāze tapusi Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra 2013. gadā uzsāktā projekta ietvaros, pateicoties IHRA finansiālajam atbalstam.

2013. gada 30. jūlijā Rīgā tika atklāts Žaņa Lipkes memoriāls. Atklāšanā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Izraēlas Valsts prezidents Šimons Peress. Jau 2007. gada 4. jūlijā Rīgā pie Horālās Sinagogas drupām tika atklāts piemineklis ebreju glābējam Žanim Lipkem. 2005. gada 3. jūnijā Šķēdē tika atklāts memoriāls Liepājas ebrejiem un holokausta upuriem.

Kopš 2011. gada Latvijas pedagogi piedalās ikgadējos profesionālās pilnveidošanas kursos par holokausta izglītību.

DARBS AR DIASPORU

2021. gadā Izraēlā ir izveidota latviešu biedrība, kura apvieno arī jaunāko Latvijas izcelsmes Izraēlas iedzīvotāju paaudzi, kuri vēlas uzturēt aktīvu saikni ar Latviju.

Izraēlā aktīvi darbojas Latvijas un Igaunijas ebreju asociācija. 2018. gada 23. novembrī tās priekšsēdētājam Eli Valkam par īpašiem nopelniem Latvijas vārda nešanā Izraēlā tika pasniegts Latvijas Ārlietu ministrijas Atzinības raksts.

SADRAUDZĪBAS PILSĒTAS

Četrām Latvijas pilsētām ir noslēgti sadraudzības līgumi ar Izraēlas pilsētām:

2014. gada 26. jūlijā Valkas novada dome noslēdza sadarbības līgumu ar Ibillinas (I’billin) pilsētu;
2012. gada 17. oktobrī Jūrmalas dome parakstīja sadraudzības protokolu ar Ašdodas (Ashdod) pilsētu;
2003. gada 17. novembrī Daugavpils dome parakstīja sadarbības līgumu ar Ramli (Ramle);
2000. gada 8. decembrī Tukuma pilsētas dome parakstīja sadarbības līgumu ar Bniajišu (B’ney Ayish).