Latvijas un Vācijas attiecības raksturo dinamiska sadarbība ekonomikā, aktīva divpusējo vizīšu apmaiņa, tieša sadarbība ar federālajām zemēm, starp institūcijām, kā arī parlamentiem. Latvija un Vācija ir stratēģiskie partneri ES un NATO, abu valstu attiecības turpina attīstīties ar kopīgu mērķi par vienotas un politiski stabilas Eiropas nākotni, kā arī drošu un ekonomiski attīstītu Baltijas jūras reģionu.
Publicēts: 22.06.2023.
Atjaunināts: 20.11.2024.
Atjaunināts: 20.11.2024.
Latvijas un Vācijas diplomātiskās attiecības nodibinātas 1921. gada 1. februārī, kad Vācija atzina Latviju de iure. Abu valstu divpusējās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 28. augustā.
Latvijas pārstāvība Vācijā
Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Berlīnē.
Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Vācijas Federatīvajā Republikā kopš 2022. gada 22. augusta ir Alda Vanaga.
Latvijai ir seši goda konsuli Vācijā. Hamburgas konsulārajā apgabalā darbojas senatore h.c. Dr. Sabīne Zommerkampa-Homane (Senatorin h.c. Dr. Sabine Sommerkamp-Homann), Bavārijas konsulārajā apgabalā – Dr. Johanness Georgs Klāsenss (Dr Johannes Georg Claessens), Ziemeļreinas-Vestfālenes un Reinzemes-Pfalcas konsulārajā apgabalā – Dr. Matīass Šūberts (Dr. Matthias Schubert), Hesenes konsulārajā apgabalā – Prof. Dr. Rīdigers brīvkungs fon Rozens (Prof. Dr. Rüdiger Freiherr von Rosen), Brēmenes un Lejassaksijas konsulārajā apgabalā – Lucs H. Pepers (Lutz H. Peper), savukārt Bādenes-Virtembergas konsulārajā apgabalā – Prof. Dr. Haincs Volfgangs Blethens (Prof. Dr. Heinz Wolfgang Blättchen).
Vācijas pārstāvība Latvijā
Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība atrodas Rīgā.
Kopš 2024.gada 13.augusta Vācijas vēstniece Latvijā ir Gudruna Masloha (Gudrun Masloch).
| Latvijas augstāko amatpersonu nesenās vizītes Vācijā | |
|---|---|
| 2024. g. 14.–15. oktobris | Valsts prezidenta E.Rinkeviča darba vizīte Berlīnē. Tikšanās ar Vācijas federālo prezidentu Dr. Franku Valteru Šteinmeieru (Dr.Frank-Walter Steinmeier), dalība forumā “Latvian-German Synergy: Spreadheading Digital Transformation”, konferences “Smart Country convention” atklāšana. |
| 2024. g. 1. jūlijs | Ārlietu ministres Baibas Bražes vizīte Vācijā, tikšanās ar Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku (Annalena Baerbock) un Eiropas lietu komisijas vadītāju Antonu Hofreiteru (Anton Hofreiter) |
| 2024. g. 27. marts | Ministru prezidentes Evikas Siliņas darba vizīte Vācijā, tikšanās ar Vācijas federālo kancleru Olafu Šolcu (Olaf Scholz) Berlīnē |
| 2024. g. 16.–18. februāris | Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, ministru prezidentes Evikas Siliņas, ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa un aizsardzības ministra Andra Sprūda dalība Minhenes drošības konferencē |
|
2023. g. 25. septembris |
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Berlīnē. Tikšanās ar Vācijas federālo prezidentu Dr. Franku-Valteru Šteinmeieru (Dr. Frank-Walter Steinmeier) un Bundestāga prezidenti Berbelu Bāsu (Bärbel Bas) |
|
2023. g. 27.–30. aprīlis |
Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte uz Hamburgu, Lībeku un Līneburgu. Dalība Vācijas-Latvijas Ostu dienā Hamburgā |
|
2023. g. 17.–19. februāris |
Valsts prezidenta Egila Levita, ārlietu ministra Edgara Rinkēviča, aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces dalība Minhenes drošības konferencē |
|
2022. g. 13. novembris |
Valsts prezidenta Egila Levita uzruna ceremonijā Bundestāgā Berlīnē par godu kara upuru piemiņas dienai. Tikšanās ar Vācijas federālo prezidentu Dr. Franku-Valteru Šteinmaijeru (Dr. Frank-Walter Steinmeier) un Bundestāga prezidenti Berbelu Bāsu (Bärbel Bas) |
| 2022. g. 10. februāris | 3+1 Baltijas valstu ministru prezidentu un Vācijas federālā kanclera Olafa Šolca (Olaf Scholz) tikšanās Berlīnē |
| 2021. g. 10. novembris | Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vizīte Berlīnē, tikšanās ar Vācijas federālo kancleri Angelu Merkeli (Angela Merkel) un politisko partiju pārstāvjiem |
| 2021. g. 16. septembris | 3+1 Baltijas valstu un Vācijas prezidentu tikšanās Berlīnē |
| 2021. g. 28. augusts | Valsts prezidenta Egila Levita dalība Vestfālenes Miera balvas pasniegšanā |
| 2021. g. 17.–20. maijs | Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Vācijā un tikšanās ar Vācijas federālo prezidentu Dr. Franku-Valteru Šteinmeieru (Dr. Frank-Walter Steinmeier) |
|
2020. g. 13.–16. februāris |
Valsts prezidenta Egila Levita dalība Minhenes Drošības konferencē, kā arī tikšanās ar Bavārijas Landtāga prezidenti Ilzi Aigneri (Ilse Aigner) |
| 2020. g. 14.–16. februāris | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un aizsardzības ministra Arta Pabrika dalība Minhenes Drošības konferencē |
| 2019. g. 11. novembris | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība svinīgajos pasākumos par godu Berlīnes mūra krišanas 30. gadadienai |
| 2019. g. 11. marts | Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte Vācijā |
| 2019. g. 21.–25. februāris | Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa valsts vizīte Vācijā |
| 2018. g. 20.–21. septembris | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča oficiālā vizīte Vācijā |
| 2018. g. 12.–14. jūlijs |
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizīte Vācijā, Starptautiskās Vestfālenes miera balvas saņemšana |
| 2016. g. 28.–29. aprīlis | Ministru prezidenta M. Kučinska darba vizīte Vācijā, tikšanās ar Vācijas kancleri A.Merkeli, Lejassaksijas Ministru prezidentu Š.Veilu (Stephan Weil), kā arī dalība Hanoveres meses pasākumos |
| 2015. g. 21.–22. septembris |
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dalība Araijološas grupas valstu vadītāju sanāksmē Vartburgā un Erfurtē, kā arī divpusēja tikšanās ar Vācijas federālo prezidentu Joahimu Gauku (Joachim Gauck) |
| 2015. g. 26. janvāris | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Berlīnē pēc Bundestāga ES Parlamentārās grupas ielūguma – divpusēja tikšanās ar Vācijas federālo ārlietu ministru Dr. Franku-Valteru Šteinmeieru (Dr. Frank-Walter Steinmeier) |
| 2015. g. 15.–16. janvāris | Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizīte Berlīnē – divpusējās tikšanās ar Vācijas federālo kancleri Angelu Merkeli (Angela Merkel), kā arī Vācijas federālo prezidentu Joahimu Gauku (Joachim Gauck) |
| Vācijas augstāko amatpersonu nesenās vizītes Latvijā | |
|---|---|
| 2024. g. 6. maijs | 3+1 Baltijas valstu ministru prezidentu tikšanās ar Vācijas federālo kancleru Olafu Šolcu (Olaf Scholz) Rīgā |
| 2023. g. 26. maijs | Baltijas valstu premjerministru tikšanās ar Vācijas federālo kancleru Olafu Šolcu (Olaf Scholz) Tallinā, Igaunijā |
| 2023. g. 8.–9. jūnijs | Vācijas Bundestāga prezidentes Berbelas Bāsas (Bärbel Bas) vizīte Rīgā (vizītes uz Baltijas valstīm ietvaros) |
| 2023. g. 9. jūlijs | Vācijas Bundestāga prezidentes Berbelas Bāsas (Bärbel Bas) vizīte Rīgā un XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku apmeklējums |
|
2022. g. 20. aprīlis |
Vācijas federālās ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas (Annalena Baerbock) vizīte Latvijā |
| 2022. g. 15.–16. februāris | Vācijas federālā prezidenta Dr. Franka-Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) darba vizīte Latvijā |
| 2021. g. 30. novembris–1. decembris | Vācijas federālā ārlietu ministra Heiko Māsa (Heiko Maas) dalība NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā |
| 2018. g. 13.–14. septembris | Vācijas federālā prezidenta Dr. Franka-Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) dalība Arajološas grupas valstu samitā Rīgā un Rundālē |
| 2017. g. 23. augusts | Vācijas federālā prezidenta Dr. Franka-Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) oficiālā vizīte Latvijā |
| 2017. g. 1. marts | Vācijas ārlietu ministra Zigmāra Gabriela (Sigmar Gabriel) vizīte Latvijā |
| 2017. g. 9. februāris | Vācijas prezidenta Joahima Gauka (Joachim Gauck) vizīte Latvijā – tikšanās ar 3 Baltijas valstu prezidentiem |
| 2016. g. 13. septembris | Baltijas valstu ārlietu ministru un Vācijas federālā ārlietu ministra Dr. Franka-Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) 3+1 tikšanās Rīgā |
| 2016. g. 26.–27. maijs | Vācijas federālā ārlietu ministra Dr. Franka-Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) vizīte Latvijā, tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Ministru prezidentu Māri Kučinski |
| 2015. g. 17. aprīlis | Vācijas federālā ārlietu ministra Dr. Franka-Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) vizīte Latvijā, tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču |
| 2015. g. 5. februāris | Vācijas federālā ārlietu ministra Dr. Franka-Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) vizīte Rīgā, tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču |
Latvijas–Vācijas parlamentārā sadarbības grupa dibināta 5. Saeimā un savu darbību turpina arī 14. Saeimā. Kopš 2022. gada 8. decembra deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu vada Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Vācijas Bundestāgā kopš 1992. gada 11. februāra darbojas Vācijas–Baltijas parlamentārā sadarbības grupa. Kopš 2023. gada vasaras Vācijas-Baltijas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētājs ir Pēters Haits (Peter Heidt, FDP).
Latviju un Vāciju tradicionāli vieno aktīva ekonomiskā sadarbība. Vācija ir viens no lielākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem.
Ekonomiskās un tirdzniecības pārstāvniecības
- Latvijā, Rīgā, darbojas Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā birojs
- Vācijā, Berlīnē, darbojas Latvijas Ārējā ekonomiskā pārstāvniecība
- Vācijā, Minhenē, darbojas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvniecība Minhenē
Plašāk
Abu NATO un ES dalībvalstu sadarbība notiek attiecīgi Ziemeļatlantijas Alianses un Pastāvīgās strukturētās sadarbības (Permanent Structured Cooperation, PESCO) ietvaros.
Vācija ir devusi būtisku ieguldījumu Baltijas reģiona drošības un stabilitātes nodrošināšanā. Kā vadošā valsts NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Lietuvā, Vācija ir nosūtījusi aptuveni 1500 karavīrus uz Lietuvas militārajām bāzēm. Vācija regulāri piedalās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operācijā. 2022. gada 13. oktobrī Briselē 14 NATO dalībvalstu (Beļģija, Bulgārija, Čehija, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Ungārija un Vācija) un Somijas aizsardzības ministri parakstīja nodomu deklarāciju par Vācijas ierosināto Eiropas pretgaisa aizsardzības sistēmas "European Sky Shield" izveidi. 2023. gadā no 12. līdz 23.jūnijam Vācijā notika nozīmīgākās NATO militārās mācības “Air Defender 23”, kurā piedalījās ap 10 000 cilvēku un 250 lidmašīnu no 25 valstīm. Tās galvenokārt notika Vācijā, bet arī Čehijas, Igaunijas un Latvijas gaisa telpā.
2023. gada 9. maijā Berlīnē Baltijas valstis un Vācija parakstīja nodomu protokolu par 750 km garo elektroenerģijas pārvades starpsavienojuma "Baltic WindConnector" izveidi Baltijas jūras dzelmē starp Vāciju un Igauniju. Tas ļaus nākotnē pieslēgt atkrastes vēja parkus Baltijas jūrā un veicinās Baltijas valstu zaļās elektroenerģijas eksportspēju. 2022. gada septembrī noslēgts saprašanās memorands starp Latvijas uzņēmumu “Latvenergo” un Vācijas “RWE” par atkrastes vēja parku attīstīšanu Baltijas jurā Latvijas piekrastē.
Latvijai ir cieša sadarbība ar Vāciju transporta un loģistikas jomā. Vācija ir viena no valstīm, kuras uzņēmēji ir iesaistījušies Rail Baltica infrastruktūras projektā. 2022. gada 15. – 16. februārī Vācijas Federālā digitālās infrastruktūras un transporta ministra Dr. Folkera Visinga (Volker Wissing) vizītes Latvijā ietvaros notika tikšanās ar satiksmes ministru Jāni Vitenbergu un Railbaltica projekta apmeklējums. Vācija apliecina atbalstu Latvijas dalībai Viseiropas komunikāciju tīklā.
Lai vienotos par sadarbību dzelzceļa un transporta nozares izglītības attīstībā, 2021. gada decembrī Rīgā tika parakstīts memorands starp Satiksmes, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijām un Vācijas kompānijas “Deutsche Bahn” meitasuzņēmumu “DB Engineering & Consulting GmbH”. Memorands iezīmē kopīgu izpratni par nepieciešamību veidot dzelzceļa zinību akadēmiju, palīdzot Rīgai un Latvijai kļūt par Baltijas dzelzceļa un loģistikas nozares zināšanu centru. Pēc sadarbības memoranda parakstīšanas turpināsies praktiskais darbs, lai vienotos par nepieciešamajiem soļiem akadēmijas izveidē. 2023. gada 28. aprīlī tika parakstīts trīspusējs sadarbības memorands starp Latviju un Vāciju, kas dos iespēju stiprināt un paplašināt abu valstu sadarbību tranzīta un loģistikas jomā.
Latvijas un Vācijas pilsētu starpā ir nodibinātas ciešas saites un aktīva sadarbība, kas notiek dažādās jomās un līmeņos.
Plašāk
Divpusējā sadarbība ar Vāciju izglītības jomā balstās uz starpvaldību un starpnozaru līgumiem:
- Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības nolīgums par sadarbību kultūras jomā (noslēgts 1993. gada 20. aprīlī);
- Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par vācu skolotāju nosūtīšanu uz Latvijas skolām (noslēgts 1993. gada 18. septembrī);
- Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgums par abpusēju akadēmisko studiju laika un beigšanas dokumentu atzīšanu augstākās izglītības jomā (noslēgts 2002. gada 12. jūnijā);
- Nolīgums starp Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministriju un Vācijas Federatīvās Republikas Federālo sieviešu un jaunatnes ministriju par sadarbību jaunatnes politikas jomā (noslēgts 1994. gada 3. jūnijā);
- Nodomu deklarācija par Latvijas un Vācijas sadarbību profesionālajā izglītībā (parakstīta 2013. gada 8. jūlijā)
2015. gada 17. aprīlī Latvijas un Vācijas ārlietu ministri izplatīja kopīgu paziņojumu par abu valstu sadarbības paplašināšanu vairākās jomās, tai skaitā izglītībā.
Aktīvi notiek Latvijas un Vācijas sadarbība profesionālās izglītības jomā. Latvija kopš 2013. gada apgūst Vācijas pieredzi, profesionālajā izglītībā ieviešot darba vidē balstītu mācību pieeju (Vācijā – “duālā izglītība”).
Īpaši aktīva Latvijas un Vācijas sadarbība augstākās izglītības jomā tiek īstenota, pamatojoties uz augstākās izglītības iestāžu savstarpējiem divpusējās sadarbības līgumiem un Mūžizglītības programmas apakšprogrammas Erasmus ietvaros.
Jau vairākus gadus Vācijas Bundestāgs piedāvā iespēju jauniešiem vecumā līdz 32 gadiem piedalīties Starptautiskajā Parlamenta stipendiju programmā (Internationales Parlaments-Stipendium). Latvija šajā programmā iesaistījās 1992. gadā.
Kopš 2010. gada arī Latvijas Republikas Saeima ik gadu piedāvā iespēju nodrošināt prakses iespējas vācu studentiem. Pieteikšanos prakses programmai Vācijā koordinē Vācijas Akadēmiskais apmaiņas dienests (DAAD).
Latvijas studentu un mācību spēku vidū populāras ir DAAD piedāvātās stipendijas.
Vācijas vēstniecība un Gētes institūts Rīgā sniedz lielu atbalstu vācu valodas mācīšanai Latvijas izglītības iestādēs, sadarbībā ar Latvijas Vācu valodas skolotāju asociāciju un Valsts izglītības satura centru.
Kopīgās gadsimtiem ilgās vēstures gaitā vācu tradīcijas un kultūra būtiski ietekmējusi arī Latvijas kultūrvides un profesionālās kultūras veidošanos un attīstību.
Kopš 1993. gada Latvijā darbojas Gētes institūts, kas izveidojies par aktīvu kultūras un mākslas vides partneri daudzām Latvijas kultūras institūcijām.
Augstu vērtējams un arī turpmāk atbalstāms ir Gētes institūta Rīgā un citu vācu kultūras institūciju un pārstāvju ieguldījums, iepazīstinot Latvijas iedzīvotājus ar vācu literatūru, mākslu, mūziku, kino un citām jomām. Vienlaikus veicināma ir aizvien plašāka Latvijas kultūras pārstāvju, īpaši teātra un mūzikas, piedalīšanās Vācijas kultūras dzīvē, veicinot Latvijas pozitīvu atpazīstamību Vācijā.
