Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas divpusējās attiecības

Publicēts: 14.03.2022.

Latvijas un Vācijas attiecības raksturo dinamiska sadarbība ekonomikā, aktīva divpusējo vizīšu apmaiņa, tieša sadarbība ar federālajām zemēm, starp institūcijām, kā arī parlamentiem. Latvija un Vācija ir stratēģiskie partneri ES un NATO, abu valstu attiecības turpina attīstīties ar kopīgu mērķi par vienotas un politiski stabilas Eiropas nākotni, kā arī drošu un ekonomiski attīstītu Baltijas jūras reģionu.

Nozīmīgākās vizītes
Parlamentārā sadarbība
Sadarbība ekonomikā
Sadarbība izglītības jomā
Sadarbība kultūras jomā
Sadarbības Vācijas-Latvijas pilsētu partnerības ietvaros
Latvijas un Vācijas pašvaldību sadraudzība
Latviešu kopiena Vācijā
Latvijas un Vācijas ārlietu ministru 2015. gada 17. aprīļa kopīgais paziņojums par divpusējās sadarbības stiprināšanu
Informācijas avoti

Latvijas un Vācijas diplomātiskās attiecības nodibinātas 1921. gada 1. februārī, kad Vācija atzina Latviju de iure. Abu valstu divpusējās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 28. augustā.

Latvijas pārstāvība Vācijas Federatīvajā Republikā

Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Berlīnē.

Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Vācijas Federatīvajā Republikā kopš 2017. gada ir Inga Skujiņa.

Latvijai ir septiņi goda konsuli Vācijā. Hamburgas konsulārajā apgabalā darbojas senatore h.c. Dr. Sabīne Zommerkampa-Homane (Senatorin h.c. Dr. Sabine Sommerkamp-Homann), Bavārijas konsulārajā apgabalā – Dr. Johanness Georgs Klāsenss (Dr Johannes Georg Claessens), Ziemeļreinas-Vestfālenes un Reinzemes-Pfalcas konsulārajā apgabalā – Prof. Dr. Bruno O. Brauns (Prof. Dr. Bruno O. Braun), Hesenes konsulārajā apgabalā – Prof. Dr. Rīdigers brīvkungs fon Rozens (Prof. Dr. Rüdiger Freiherr von Rosen), Meklenburgas-Priekšpomerānijas un Šlēsvigas-Holšteinas konsulārajā apgabalā – Dr. Frics Šulce (Dr. Fritz Schulze), Brēmenes un Lejassaksijas konsulārajā apgabalā – Lucs H. Pepers (Lutz H. Peper), savukārt Bādenes-Virtembergas konsulārajā apgabalā – Prof. Dr. Haincs Volfgangs Blethens (Prof. Dr. Heinz Wolfgang Blättchen).

Vācijas Federatīvās Republikas pārstāvība Latvijā

Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība atrodas Rīgā.

Kopš 2020.gada 17.novembra Vācijas vēstnieks Latvijā ir Kristians Helts (Christian Heldt).

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas augstāko amatpersonu nesenās vizītes Vācijā

2022. g. 23.– 24. februāris	Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Hamburgā
2022. g. 10. februāris	3+1 Baltijas valstu ministru prezidentu un Vācijas kanclera Olafa Šolca tikšanās Berlīnē
2021. g. 10. novembris	Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vizīte Berlīnē, tikšanās ar Vācijas Federālo kancleri Angelu Merkeli un politisko partiju pārstāvjiem
2021. g. 16. septembris	3+1 Baltijas valstu un Vācijas prezidentu tikšanās Berlīnē
2021. g. 28. augusts	Valsts prezidenta Egila Levita dalība Vestfālenes Miera balvas pasniegšanā
2021. g. 17.– 20. maijs	Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Vācijā un tikšanās ar Vācijas Federālo prezidentu Dr. Franku Valteru Šteinmeieru (18.05.)
2020. g. 13.–16. februāris	Valsts prezidenta Egila Levita dalība Minhenes Drošības konferencē, kā arī tikšanās ar Bavārijas Landtāga prezidenti Ilzi Aigneri (Ilse Aigner)
2020. g. 14.– 16. februāris	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un aizsardzības ministra Arta Pabrika dalība Minhenes Drošības konferencē
2019.g. 11. novembris	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība svinīgajos pasākumos par godu Berlīnes mūra krišanas 30.gadadienai
2019.g. 11.marts	Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte Vācijā
2019.g. 21.–25. februāris	Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa valsts vizīte Vācijā.
2018. g. 20.–21. septembris	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča oficiālā vizīte Vācijā
2018. g. 12.–14. jūlijs	Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizīte Vācijā, Starptautiskās Vestfālenes miera balvas saņemšana
2016. g. 28.–29. aprīlis	Ministru prezidenta M. Kučinska darba vizīte Vācijā: tikšanās ar Vācijas kancleri A.Merkeli, Lejassaksijas Ministru prezidentu Š.Veilu (Stephan Weil), kā arī dalība Hanoveres meses pasākumos
2015. g. 21.–22. septembris	Valsts prezidenta R. Vējoņa dalība Araijološas grupas valstu vadītāju sanāksmē Vartburgā un Erfurtē, kā arī divpusēja tikšanās ar Vācijas prezidentu J. Gauku
2015. g. 26. janvāris	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Berlīnē pēc Bundestāga ES Parlamentārās grupas ielūguma – divpusēja tikšanās ar ārlietu ministru F.V. Šteinmeieru, kā arī Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētāju N. Retgenu.
2015. g. 15.–16. janvāris	Valsts prezidenta A. Bērziņa vizīte Berlīnē – divpusējās tikšanās ar Vācijas kancleri A. Merkeli, kā arī Vācijas prezidentu J. Gauku.

Vācijas augstāko amatpersonu nesenās vizītes Latvijā

2022.g. 20.aprīlis	Vācijas Federālās ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas (Annalena Baerbock) vizīte Latvijā
2022. g. 15.–16. februāris	Vācijas Federālā prezidenta Dr. Franka Valtera Šteinmeiera darba vizīte Latvijā
2021. g. 30. novembris – 1. decembris	Vācijas Federālā ārlietu ministra Heiko Māsa (Heiko Maas) dalība NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā
2020. g. 21.februāris	Vācijas Federālā ekonomikas ministra Pētera Altmeiera (Peter Altmaier) vizīte Latvijā
2019. g. 11.oktobris	Vācijas Federālās aizsardzības ministres un CDU priekšsēdētājas Annegrētas Krampas-Karenbaueres (Annegret Kramp-Karrenbauer) vizīte Latvijā (dalība Rīgas konferencē)
2018. g. 13.–14. septembris	Vācijas Federālā prezidenta Dr. Franka-Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) dalība Arajološas grupas valstu samitā Rīgā un Rundālē
2017. g. 23. augusts	Vācijas Federālā prezidenta Dr. Franka Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) oficiālā vizīte Latvijā
2017. g. 1. marts	Vācijas ārlietu ministra Zigmāra Gabriela (Sigmar Gabriel) vizīte Latvijā
2017. g. 9. februāris	Vācijas prezidenta Joahima Gauka (Joachim Gauck) vizīte Latvijā – tikšanās ar 3 Baltijas valstu prezidentiem
2016. g. 13. septembris	Baltijas valstu ārlietu ministru un Vācijas ārlietu ministra F. V. Šteinmeiera (Frank – Walter Steinmeier) “3+1” tikšanās Rīgā
2016. g. 13.–14. jūnijs	Vācijas Bundestāga Baltijas-Vācijas Parlamentārās sadarbības grupas vizīte Latvijā
2016. g. 26.–27. maijs	Vācijas Federālā ārlietu ministra Dr. Franka-Valtera Šteinmeiera (Frank – Walter Steinmeier) vizīte Latvijā: tikšanās ar ārlietu ministru E.Rinkēviču, Valsts prezidentu R. Vējoni, Ministru prezidentu M. Kučinski.
2016. g. 1.-7. maijs	Bavārijas Landtāga prezidija vizīte Baltijas valstīs, tostarp Latvijā
2015. g. 17. aprīlis	Vācijas Federālā ārlietu ministra Dr. Franka-Valtera Šteinmeiera vizīte Latvijā, tikšanās ar Valts prezidentu A. Bērziņu, Ministru prezidenti L. Straujumu un ārlietu ministru E. Rinkēviču
2015. g. 5. februāris	Vācijas Federālā ārlietu ministra Dr. Franka-Valtera Šteinmeiera vizīte Rīgā, tikšanās ar ārlietu ministru E. Rinkēviču

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Latvijas–Vācijas parlamentārā sadarbības grupa dibināta 5. Saeimā un savu darbību turpina arī 13. Saeimā. Kopš 2018. gada 13. decembra deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu vada Inese Lībiņa-Egnere (JV).

Vācijas Bundestāgā kopš 1992. gada 11. februāra darbojas Vācijas–Baltijas parlamentārā sadarbības grupa. Kopš 2022. gada aprīļa Vācijas-Baltijas Parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētājs ir Aleksandrs Grāfs Lamsdorfs (Alexander Graf Lambsdorff)

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Latviju un Vāciju tradicionāli vieno aktīva ekonomiskā sadarbība. Vācija ir viens no lielākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem.

Ekonomiskās un tirdzniecības pārstāvniecības

Latvijā, Rīgā, darbojas Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā birojs (vairāk informācijas: http://www.ahk-balt.org/lv/);
Latvijā, Rīgā, darbojas Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes Tirdzniecības kameras birojs (vairāk informācijas: https://www.ihk-schleswig-holstein.de/international/kooperationen/institutionen/shbueros/1372848);
Vācijā, Berlīnē, darbojas Latvijas Ārējā ekonomiskā pārstāvniecība (vairāk informācijas: http://www.liaa.gov.lv/lv/kontakti/parstavniecibas).
Vācijā, Minhenē, darbojas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvniecība Minhenē (vairāk informācijas: https://www.chamber.lv/lv/).

Plašāk:

Preču tirdzniecība starp Latviju un Vāciju
Pakalpojumu tirdzniecība starp Latviju un Vāciju
Tiešās investīcijas
Tūrisms

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Abu NATO un ES dalībvalstu sadarbība notiek attiecīgi Ziemeļatlantijas Alianses un Pastāvīgās strukturētās sadarbības (Permanent Structured Cooperation, PESCO) ietvaros.

Vācija ir devusi būtisku ieguldījumu Baltijas reģiona drošības un stabilitātes nodrošināšanā. Kā vadošā valsts NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Lietuvā, Vācija ir nosūtījusi aptuveni 560 karavīrus uz Ruklas bāzi. Vācija regulāri piedalās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operācijā. Pēdējo reizi Vācija ir iesaistījusies Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā (Baltic Air Policing) Tā, piemēram, 2020. gada vasarā Vācija veica patrulēšanu no Šauļiem Lietuvā, kā arī no Amari bāzes Igaunijā. 2019. gadā Vācija pildīja arī vadošās valsts lomu NATO Sevišķi ātras reaģēšanas vienībā (VJTF) – dežūrā piedalījās arī Latvijas karavīri.

Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa – Karenbauere NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā Briselē 2019. gada 25. oktobrī parakstīja nodomu protokolu par Vācijas pievienošanos Latvijā izvietotā daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” turpmākajai attīstīšanai.

Tāpat Vācija atbalsta arī Latvijas koordinētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (STRATCOM) darbību Rīgā.

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Latvijai ir cieša sadarbība ar Vāciju transporta un loģistikas jomā. Vācija ir viena no valstīm, kuras uzņēmēji ir iesaistījušies Rail Baltica infrastruktūras projektā.

Lai vienotos par sadarbību dzelzceļa un transporta nozares izglītības attīstībā, 2021. gada decembrī Rīgā tika parakstīts memorands starp Satiksmes, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijām un Vācijas kompānijas “Deutsche Bahn” meitasuzņēmumu “DB Engineering & Consulting GmbH”. Memorands iezīmē kopīgu izpratni par nepieciešamību veidot dzelzceļa zinību akadēmiju, palīdzot Rīgai un Latvijai kļūt par Baltijas dzelzceļa un loģistikas nozares zināšanu centru. Pēc sadarbības memoranda parakstīšanas turpināsies praktiskais darbs, lai vienotos par nepieciešamajiem soļiem akadēmijas izveidē.

PAŠVALDĪBU UN REĢIONĀLĀ SADARBĪBA

Latvijas un Vācijas pilsētu starpā ir nodibinātas ciešas saites un aktīva sadarbība, kas notiek dažādās jomās un līmeņos.

Sīkāka informācija par Latvijas un Vācijas sadraudzības pilsētām ir pieejama šeit: https://riga.diplo.de/lv-de/themen/politik/staedtepartnerschaften-de-seite/1573172

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

IZGLĪTĪBA

Divpusējā sadarbība ar Vāciju izglītības jomā balstās uz starpvaldību un starpnozaru līgumiem:

Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības nolīgums par sadarbību kultūras jomā (noslēgts 1993. gada 20. aprīlī);
Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par vācu skolotāju nosūtīšanu uz Latvijas skolām (noslēgts 1993. gada 18. septembrī);
Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgums par abpusēju akadēmisko studiju laika un beigšanas dokumentu atzīšanu augstākās izglītības jomā (noslēgts 2002. gada 12. jūnijā);
Nolīgums starp Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministriju un Vācijas Federatīvās Republikas Federālo sieviešu un jaunatnes ministriju par sadarbību jaunatnes politikas jomā (noslēgts 1994. gada 3. jūnijā);
Nodomu deklarācija par Latvijas un Vācijas sadarbību profesionālajā izglītībā (parakstīta 2013. gada 8. jūlijā)

2015. gada 17. aprīlī Latvijas un Vācijas ārlietu ministri izplatīja kopīgu paziņojumu par abu valstu sadarbības paplašināšanu vairākās jomās, tai skaitā izglītībā.

Aktīvi notiek Latvijas un Vācijas sadarbība profesionālās izglītības jomā. Latvija kopš 2013. gada apgūst Vācijas pieredzi, profesionālajā izglītībā ieviešot darba vidē balstītu mācību pieeju (Vācijā – “duālā izglītība”).

Īpaši aktīva Latvijas un Vācijas sadarbība augstākās izglītības jomā tiek īstenota, pamatojoties uz augstākās izglītības iestāžu savstarpējiem divpusējās sadarbības līgumiem un Mūžizglītības programmas apakšprogrammas Erasmus ietvaros.

Jau vairākus gadus Vācijas Bundestāgs piedāvā iespēju jauniešiem vecumā līdz 32 gadiem piedalīties Starptautiskajā Parlamenta stipendiju programmā (Internationales Parlaments-Stipendium). Latvija šajā programmā iesaistījās 1992. gadā.

Kopš 2010. gada arī Latvijas Republikas Saeima ik gadu piedāvā iespēju nodrošināt prakses iespējas vācu studentiem. Pieteikšanos prakses programmai Vācijā koordinē Vācijas Akadēmiskais apmaiņas dienests (DAAD).

Latvijas studentu un mācību spēku vidū populāras ir DAAD piedāvātās stipendijas.

Vācijas vēstniecība un Gētes institūts Rīgā sniedz lielu atbalstu vācu valodas mācīšanai Latvijas izglītības iestādēs, sadarbībā ar Latvijas Vācu valodas skolotāju asociāciju un Valsts izglītības satura centru.

KULTŪRA

Kopīgās gadsimtiem ilgās vēstures gaitā vācu tradīcijas un kultūra būtiski ietekmējusi arī Latvijas kultūrvides un profesionālās kultūras veidošanos un attīstību.

Kopš 1993. gada Latvijā darbojas Gētes institūts, kas izveidojies par aktīvu kultūras un mākslas vides partneri daudzām Latvijas kultūras institūcijām.

Augstu vērtējams un arī turpmāk atbalstāms ir Gētes institūta Rīgā un citu vācu kultūras institūciju un pārstāvju ieguldījums, iepazīstinot Latvijas iedzīvotājus ar vācu literatūru, mākslu, mūziku, kino un citām jomām. Vienlaikus veicināma ir aizvien plašāka Latvijas kultūras pārstāvju, īpaši teātra un mūzikas, piedalīšanās Vācijas kultūras dzīvē, veicinot Latvijas pozitīvu atpazīstamību Vācijā.