Latvijas un Vācijas attiecības raksturo dinamiska sadarbība drošībā un ekonomikā, aktīva divpusējo vizīšu apmaiņa, cieša sadarbība ar federālajām zemēm, kā arī parlamentu starpā. Latvija un Vācija ir stratēģiskie partneri ES un NATO, abu valstu attiecības turpina attīstīties ar kopīgu mērķi par vienotas, stipras un stabilas Eiropas nākotni, kā arī drošu un ekonomiski attīstītu Baltijas jūras reģionu.
Publicēts: 22.06.2023.
Atjaunināts: 26.07.2025.
Atjaunināts: 26.07.2025.
Latvijas un Vācijas diplomātiskās attiecības nodibinātas 1921. gada 1. februārī, kad Vācija atzina Latviju de iure. Abu valstu divpusējās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 28. augustā.
Latvijas pārstāvība Vācijā
Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Berlīnē.
Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Vācijas Federatīvajā Republikā kopš 2022. gada 22. augusta ir Alda Vanaga.
Latvijai ir septiņi goda konsuli Vācijā. Hamburgas konsulārajā apgabalā darbojas senatore h.c. Dr. Sabīne Zommerkampa-Homane (Senatorin h.c. Dr. Sabine Sommerkamp-Homann), Šlēsvigas-Holšteinas apgabalā – Mirko Šēnfelds (Mirko Schönfeldt), Bavārijas konsulārajā apgabalā – Dr. Johanness Georgs Klāsenss (Dr. Johannes Georg Claessens), Ziemeļreinas-Vestfālenes un Reinzemes-Pfalcas konsulārajā apgabalā – Dr. Matīass Šūberts (Dr. Matthias Schubert), Hesenes konsulārajā apgabalā – Prof. Dr. Rīdigers brīvkungs fon Rozens (Prof. Dr. Rüdiger Freiherr von Rosen), Brēmenes un Lejassaksijas konsulārajā apgabalā – Lucs H. Pepers (Lutz H. Peper), savukārt Bādenes-Virtembergas konsulārajā apgabalā – Prof. Dr. Haincs Volfgangs Blethens (Prof. Dr. Heinz Wolfgang Blättchen).
Vācijas pārstāvība Latvijā
Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība atrodas Rīgā.
Kopš 2024. gada 13. augusta Vācijas vēstniece Latvijā ir Gudruna Masloha (Gudrun Masloch).
| Latvijas augstāko amatpersonu nesenās vizītes Vācijā | |
|---|---|
| 2025. g. 18.–20. jūnijs |
Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Berlīnē, Hamburgā, Ķīlē |
| 2025. g. 28. marts | Ministru prezidentes Evikas Siliņas darba vizīte Berlīnē |
| 2024. g. 13.–15. oktobris | Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un uzņēmēju delegācijas darba vizīte Vācijā |
|
2025. g. 14.–16. februāris |
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, Ministru prezidentes Evikas Siliņas, ārlietu ministres Baibas Bražes un aizardzības ministra Andra Sprūda dalība Minhenes Drošības konferencē |
| 2025. g. 17.–18. janvāris | Ministru prezidentes Evikas Siliņas darba vizīte Vācijā |
| 2024. g. 6.–8. augusts | Ārlietu ministres Baibas Bražes vizīte Vācijā, dalība 2x2 nometnes jubilejā Freiburgā, Daugavas Vanagu centrā “Bērzaine” |
| 2024. g. 14.–15. oktobris | Valsts prezidenta Edgara Rinkeviča darba vizīte Berlīnē. Tikšanās ar Vācijas federālo prezidentu Dr. Franku Valteru Šteinmeieru (Dr.Frank-Walter Steinmeier), dalība forumā “Latvian-German Synergy: Spreadheading Digital Transformation”, konferences “Smart Country convention” atklāšana. |
| 2024. g. 1. jūlijs | Ārlietu ministres Baibas Bražes vizīte Vācijā, tikšanās ar Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku (Annalena Baerbock) un Eiropas lietu komisijas vadītāju Antonu Hofreiteru (Anton Hofreiter) |
| 2024. g. 27. marts | Ministru prezidentes Evikas Siliņas darba vizīte Vācijā, tikšanās ar Vācijas federālo kancleru Olafu Šolcu (Olaf Scholz) Berlīnē |
| 2024. g. 16.–18. februāris | Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, ministru prezidentes Evikas Siliņas, ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa un aizsardzības ministra Andra Sprūda dalība Minhenes drošības konferencē |
|
2023. g. 25. septembris |
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Berlīnē. Tikšanās ar Vācijas federālo prezidentu Dr. Franku-Valteru Šteinmeieru (Dr. Frank-Walter Steinmeier) un Bundestāga prezidenti Berbelu Bāsu (Bärbel Bas) |
|
2023. g. 27.–30. aprīlis |
Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte uz Hamburgu, Lībeku un Līneburgu. Dalība Vācijas-Latvijas Ostu dienā Hamburgā |
|
2023. g. 17.–19. februāris |
Valsts prezidenta Egila Levita, ārlietu ministra Edgara Rinkēviča, aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces dalība Minhenes drošības konferencē |
|
2022. g. 13. novembris |
Valsts prezidenta Egila Levita uzruna ceremonijā Bundestāgā Berlīnē par godu kara upuru piemiņas dienai. Tikšanās ar Vācijas federālo prezidentu Dr. Franku-Valteru Šteinmaijeru (Dr. Frank-Walter Steinmeier) un Bundestāga prezidenti Berbelu Bāsu (Bärbel Bas) |
| 2022. g. 10. februāris | 3+1 Baltijas valstu ministru prezidentu un Vācijas federālā kanclera Olafa Šolca (Olaf Scholz) tikšanās Berlīnē |
| 2021. g. 10. novembris | Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vizīte Berlīnē, tikšanās ar Vācijas federālo kancleri Angelu Merkeli (Angela Merkel) un politisko partiju pārstāvjiem |
| 2021. g. 16. septembris | 3+1 Baltijas valstu un Vācijas prezidentu tikšanās Berlīnē |
| 2021. g. 28. augusts | Valsts prezidenta Egila Levita dalība Vestfālenes Miera balvas pasniegšanā |
| 2021. g. 17.–20. maijs | Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Vācijā un tikšanās ar Vācijas federālo prezidentu Dr. Franku-Valteru Šteinmeieru (Dr. Frank-Walter Steinmeier) |
|
2020. g. 13.–16. februāris |
Valsts prezidenta Egila Levita dalība Minhenes Drošības konferencē, kā arī tikšanās ar Bavārijas Landtāga prezidenti Ilzi Aigneri (Ilse Aigner) |
| 2020. g. 14.–16. februāris | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un aizsardzības ministra Arta Pabrika dalība Minhenes Drošības konferencē |
| 2019. g. 11. novembris | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība svinīgajos pasākumos par godu Berlīnes mūra krišanas 30. gadadienai |
| 2019. g. 11. marts | Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte Vācijā |
| 2019. g. 21.–25. februāris | Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa valsts vizīte Vācijā |
| 2018. g. 20.–21. septembris | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča oficiālā vizīte Vācijā |
| 2018. g. 12.–14. jūlijs |
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizīte Vācijā, Starptautiskās Vestfālenes miera balvas saņemšana |
| Vācijas augstāko amatpersonu nesenās vizītes Latvijā | |
|---|---|
|
2025. g. 8. jūlijs |
Vācijas federālā prezidenta Dr. Franka Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) darba vizīte Latvijā |
|
2025. g. 14.–16. maijs |
Mēklenburgas – Priekšpomerānijas Ministru prezidentes Manuelas Švēzigas (Manuela Schwesig) darba vizīte Latvijā |
| 2024. g. 23.–24. oktobris |
Vācijas Bundestāga prezidentes Bērbelas Bāsas (Bärbel Bas) dalība Krimas platformas samitā Rīgā |
| 2024. g. 6. maijs | 3+1 Baltijas valstu ministru prezidentu tikšanās ar Vācijas federālo kancleru Olafu Šolcu (Olaf Scholz) Rīgā |
| 2023. g. 26. maijs | Baltijas valstu premjerministru tikšanās ar Vācijas federālo kancleru Olafu Šolcu (Olaf Scholz) Tallinā, Igaunijā |
| 2023. g. 8.–9. jūnijs | Vācijas Bundestāga prezidentes Bērbelas Bāsas (Bärbel Bas) vizīte Rīgā (vizītes uz Baltijas valstīm ietvaros) |
| 2023. g. 9. jūlijs | Vācijas Bundestāga prezidentes Bērbelas Bāsas (Bärbel Bas) vizīte Rīgā un XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku apmeklējums |
|
2022. g. 20. aprīlis |
Vācijas federālās ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas (Annalena Baerbock) vizīte Latvijā |
| 2022. g. 15.–16. februāris | Vācijas federālā prezidenta Dr. Franka Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) darba vizīte Latvijā |
| 2021. g. 30. novembris–1. decembris | Vācijas federālā ārlietu ministra Heiko Māsa (Heiko Maas) dalība NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā |
| 2018. g. 13.–14. septembris | Vācijas federālā prezidenta Dr. Franka Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) dalība Arajološas grupas valstu samitā Rīgā un Rundālē |
Latvijas–Vācijas parlamentārā sadarbības grupa dibināta 5. Saeimā un savu darbību turpina arī 14. Saeimā. Kopš 2022. gada 8. decembra deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu vada Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Vācijas Bundestāgā kopš 1992. gada 11. februāra darbojas Vācijas–Baltijas parlamentārā sadarbības grupa. Kopš 2023. gada Vācijas-Baltijas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētājs ir Pēters Heits (Peter Heidt, FDP).
Latviju un Vāciju vieno cieša un aktīva ekonomiskā sadarbība. Vācija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem un ārvalstu investoriem.
Ekonomiskās un tirdzniecības pārstāvniecības
- Latvijā, Rīgā, darbojas Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā birojs
- Vācijā, Berlīnē, darbojas Latvijas Ārējā ekonomiskā pārstāvniecība
- Vācijā, Minhenē, darbojas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvniecība Minhenē
Plašāk
Abu NATO un ES dalībvalstu sadarbība notiek attiecīgi Ziemeļatlantijas Alianses un Pastāvīgās strukturētās sadarbības (Permanent Structured Cooperation, PESCO) ietvaros.
Vācija sniedz būtisku ieguldījumu Baltijas reģiona drošības un stabilitātes nodrošināšanā. Vācija ir vadošā valsts NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Lietuvā, regulāri piedalās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operācijā, kā arī NATO Baltijas jūras aizsardzības Baltic Sentry misijā. 2020. gada vasarā Vācija veica patrulēšanu no Šauļiem Lietuvā, kā arī no Amari bāzes Igaunijā. Savukārt no 2024. gada marta līdz novembrim šī patrulēšanas misija tika nodrošināta no Lielvārdes gaisa spēku bāzes.
Tāpat Vācija atbalsta arī Latvijas koordinētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (STRATCOM) darbību Rīgā.
2023. gada 9. maijā Berlīnē Baltijas valstis un Vācija parakstīja nodomu protokolu par 750 km garo elektroenerģijas pārvades starpsavienojuma "Baltic WindConnector" izveidi Baltijas jūras dzelmē starp Vāciju un Igauniju. Tas ļaus nākotnē pieslēgt atkrastes vēja parkus Baltijas jūrā un veicinās Baltijas valstu zaļās elektroenerģijas eksportspēju. 2022. gada septembrī noslēgts saprašanās memorands starp Latvijas uzņēmumu “Latvenergo” un Vācijas “RWE” par atkrastes vēja parku attīstīšanu Baltijas jurā Latvijas piekrastē.
Latvijai ir cieša sadarbība ar Vāciju transporta un loģistikas jomā.
Vācija ir līderis aviācijas pasažieru pārvadājumos no Rīgas lidostas. 2025. gada vasaras sezonā regulārā pasažieru aviosatiksme savieno Rīgu ar 7 galamērķiem Vācijā, veicot 57 lidojumus nedēļā. Vācija ir otrs lielākais Rīgas lidostas sadarbības partneris gaisa kravu segmentā. Cieša sadarbība ir nacionālajai aviosabiedrībai “airBaltic” ar Vācijas aviosabiedrību “Lufthansa”, kas 2025. gadā kļuva par “airBaltic” stratēģisko investoru.
Aktīva ir Latvijas un Vācijas ostu sadarbība. Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas veic regulārus kravu pārvadājumus ar dažādām Vācijas ostām. Rīgas un Liepājas ostas ir savienotas ar regulārām konteinerkuģu un prāmju līnijām ar Trāvemindes, Hamburgas un Brēmerhāfenes ostām.
Vācijas uzņēmumi ir iesaistīti Rail Baltica infrastruktūras projektā.
Latvijas un Vācijas pilsētu starpā ir nodibinātas ciešas saites un aktīva sadarbība, kas notiek dažādās jomās un līmeņos.
Plašāk
Divpusējā sadarbība ar Vāciju izglītības jomā balstās uz starpvaldību un starpnozaru līgumiem:
- Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības nolīgums par sadarbību kultūras jomā (noslēgts 1993. gada 20. aprīlī);
- Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par vācu skolotāju nosūtīšanu uz Latvijas skolām (noslēgts 1993. gada 18. septembrī);
- Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgums par abpusēju akadēmisko studiju laika un beigšanas dokumentu atzīšanu augstākās izglītības jomā (noslēgts 2002. gada 12. jūnijā);
- Nolīgums starp Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministriju un Vācijas Federatīvās Republikas Federālo sieviešu un jaunatnes ministriju par sadarbību jaunatnes politikas jomā (noslēgts 1994. gada 3. jūnijā);
- Nodomu deklarācija par Latvijas un Vācijas sadarbību profesionālajā izglītībā (parakstīta 2013. gada 8. jūlijā)
2015. gada 17. aprīlī Latvijas un Vācijas ārlietu ministri izplatīja kopīgu paziņojumu par abu valstu sadarbības paplašināšanu vairākās jomās, tai skaitā izglītībā.
Īpaši aktīva Latvijas un Vācijas sadarbība augstākās izglītības jomā tiek īstenota, pamatojoties uz augstākās izglītības iestāžu savstarpējiem divpusējās sadarbības līgumiem un Mūžizglītības programmas apakšprogrammas Erasmus ietvaros.
Jau vairākus gadus Vācijas Bundestāgs piedāvā iespēju jauniešiem vecumā līdz 32 gadiem piedalīties Starptautiskajā Parlamenta stipendiju programmā (Internationales Parlaments-Stipendium). Latvija šajā programmā iesaistījās 1992. gadā.
Kopš 2010. gada arī Latvijas Republikas Saeima ik gadu piedāvā iespēju nodrošināt prakses iespējas vācu studentiem. Pieteikšanos prakses programmai Vācijā koordinē Vācijas Akadēmiskais apmaiņas dienests (DAAD).
Latvijas studentu un mācību spēku vidū populāras ir DAAD piedāvātās stipendijas.
Vācijas vēstniecība un Gētes institūts Rīgā sniedz lielu atbalstu vācu valodas mācīšanai Latvijas izglītības iestādēs.
Kopīgās gadsimtiem ilgās vēstures gaitā vācu tradīcijas un kultūra būtiski ietekmējusi arī Latvijas kultūrvides un profesionālās kultūras veidošanos un attīstību.
Kopš 1993. gada Latvijā darbojas Gētes institūts, kas izveidojies par aktīvu kultūras un mākslas vides partneri daudzām Latvijas kultūras institūcijām.
Augstu vērtējams un arī turpmāk atbalstāms ir Gētes institūta Rīgā un citu vācu kultūras institūciju un pārstāvju ieguldījums, iepazīstinot Latvijas iedzīvotājus ar vācu literatūru, mākslu, mūziku, kino un citām jomām. Vienlaikus veicināma ir aizvien plašāka Latvijas kultūras pārstāvju, īpaši teātra un mūzikas, piedalīšanās Vācijas kultūras dzīvē, veicinot Latvijas pozitīvu atpazīstamību Vācijā.
