Latvijas un Meksikas attiecības ir ļoti labas. Politiskais dialogs, galvenokārt, notiek valsts augstākajām amatpersonām tiekoties daudzpusējo sanāksmju ietvaros un diplomātiem tiekoties politiskajās konsultācijās. Latvija ir ieinteresēta tālāk attīstīt un padziļināt gan politisko dialogu, gan ekonomisko sadarbību, kā arī sadarbību izglītības un zinātnes jomā. Abas valstis veiksmīgi sadarbojas starptautisko organizāciju ietvaros. Starp Latviju un Meksiku ir spēkā bezvīzu režīms.
- Diplomātisko attiecību vēsture
- Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
- Sadarbība ekonomikā
- Līgumtiesiskā bāze
- Informācijas avoti
DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE
Meksika atzina Latvijas Republiku 1927. gada 10. maijā. Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Meksikas Savienotajām Valstīm tika atjaunotas 1991. gada 27. novembrī.
Latvijas vēstnieki Meksikā tradicionāli ir rezidējuši Vašingtonā, ASV. Latvijas intereses Meksikā no 1993. gada līdz 1999. gada beigām pārstāvēja Latvijas Republikas vēstnieks Ojārs Kalniņš. 2002. gada 28. maijā tika akreditēts vēstnieks Aivis Ronis, 2006. gada 22. martā vēstnieks Māris Riekstiņš, 2008.gada 8.maijā vēstnieks Andrejs Pildegovičs. 2013.gada 3.jūlijā Meksikā akreditējās Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns. 2016. gada maijā tika pieņemts lēmums nerezidējošo vēstnieku Meksikā pārcelt uz Rīgu. 2017.gada 25.augustā kā LV vēstniece Meksikā ar rezidenci Rīgā akreditējās Ingrīda Levrence.
Kopš 1993. gada Latvijas goda konsule Meksikā ir Beatrise Āboltiņa Trueblood.
Meksiku Latvijā pārstāv Meksikas vēstniecība Stokholmā. Pirmais Meksikas vēstnieks Horhe Pinto Levi Masals (Jorge Pinto Levi Mazal) Latvijā akreditējās 1992. gada 27. februārī. 1995. gada 13. februārī Latvijā akreditēts vēstnieks Lorenzo Vinjals (Lorenzo Vignal), 2001. gada 13. oktobrī Havjers Barros Valero (Javier Barros Valero) un 2001. gada 5. jūnijā Horhe Kastro-Vaļje Kuene (Jorge Castro-Valle Kuehne), 2006. gada 31. oktobrī vēstniece Norma Berta Pensado Moreno (Norma Bertha Pensado Moreno), kura savas funkcijas beidza 2011.gada 13.aprīlī. Laika posmā no 2012.gada 4.septembra līdz 2013.gada 9.septembrim Meksikas vēstnieks Latvijā bija Horhe Lomonako (Jorge Lomonaco). 2014.gada 15.jūlija līdz 2018.gada 1.decembrim Meksikas vēstnieks Latvijā bija Agustins Gaska Pliego (Agustin Gasca Pliego). Kopš 2020.gada 12.februāra Meksikas vēstnieks Latvijā ar rezidenci Stokholmā ir Fransisko del Rio (Francisco Eduardo del Río López).
Meksikas Goda konsuls Latvijā kopš 2000.gada ir Karloss Arredondo Martiness (Carlos Arredondo Martínez).
NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS
|
2019. gada 20. septembrī 2017. gada septembrī 2017. gada 25. augustā 2015. gada 27. - 30. oktobrī |
Ārlietu ministrijas Politiskais direktors – Valsts sekretāra vietnieks Jānis Mažeiks Mehiko tikās ar Meksikas ĀM ģenerāldirektoru Eiropas jautājumos Bernardo Agilaru Kalvo (Bernardo Aguilar Calvo) Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Meksikas ārlietu ministru Luisu Videgaraju Kaso (Luis Videgaray Caso) ANO ĢA ietvaros. Akreditējas vēstniece Ingrīda Levrence Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās Atvērtas pārvaldības partnerības samitā Mehiko, Meksikā, kura atklāšanas ceremonijā piedalījās arī Meksikas prezidents Enrike Penja Njeto (Enrique Peña Nieto). Samita laikā Zanda Kalniņa-Lukaševica tikās ar Meksikas parlamenta priekšsēdētāju senatoru Roberto Hilu Zuartu (Roberto Gil Zuarth), ar Meksikas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu direkcijas ģenerāldirektoru Alehandro Negrinu (Alejandro Negrin). |
|
2015. gada 11. jūnijs |
Ministru prezidente Laimdota Straujuma ES un CELAC (Latīņamerikas un Karību valstu kopienas) valstu samita laikā tikās ar Meksikas prezidentu Enriki Penju Nieto (Enrique Peña Nieto). |
|
2015. gada 9. jūnijs |
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ES un CELAC valstu ārlietu ministru sanāksmes laikā tikās ar Meksikas ārlietu sekretāru Hosē Antonio Meadi Kuribrenju (José Antonio Meade Kuribreña). |
|
2013. gada 14. - 16. aprīlis |
Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs A.Teikmanis uzturējās darba vizītē Meksikā, kuras laikā norisinājās politiskās konsultācijas Meksikas ārlietu ministrijā. A.Teikmanis tikās ar Meksikas ārlietu ministru Hosē Antonio Meadi Kuribreņu (José Antonio Meade Kuribreña), ārlietu ministra vietnieku Karlosu de Ikazu (Carlos de Ikaza), Meksikas Ārlietu ministrijas aģentūras AMEXID vadītāju Huanu Valji (Juan Valle Pereńa), Eiropas direkcijas ģenerāldirektoru, vēstnieku Alehandro Negrinu (Alejandro Negrin), kā arī Ekonomikas ministrijas ģenerāldirektoru Eiropas un Āfrikas jautājumos Manuelu Luna Kalderonu (Manuel Luna Calderon) un Meksikas Nacionālās kultūras un mākslas padomes (CONACULTA) pārstāvjiem. |
|
2013. gada 26. janvāris |
VII Eiropas Savienības - Latīņamerikas un Karību valstu kopienas samita ietvaros Santjago, Čīlē notika Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Teikmaņa divpusējā tikšanās ar Meksikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku, vēstnieku Karlosu de Ikazu (Carlos de Icaza). |
|
2011. gada 22. septembris |
|
|
2008. gada 8. maijs |
Meksikā akreditējās Latvijas nerezidējošais vēstnieks Andrejs Pildegovičs. |
|
2007. gada 2. maijs |
Rīgā notika III Latvijas – Meksikas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. |
|
2006. gada 18. jūlijs |
Vizītē Latvijā uzturējās Meksikas Veselības ministrs Dr. Hulio Frenks Mora (Julio Frenk Mora). |
|
2006. gada 12. maijs |
IV ES-Latīņamerikas samita ietvaros Vīnē, Austrijā, notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas divpusējā tikšanās ar Meksikas Savienoto Valstu prezidentu Visenti Foksu (Vicente Fox). |
|
2006. gada 6. marts |
Mehiko notiek II Latvijas un Meksikas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas, kuras vadīja Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Edgars Skuja. |
|
2005. gada 23. - 29. jūnijs |
Kultūras ministre Helēna Demakova Meksikā tikās ar Meksikas kultūras un mākslas padomes prezidenti Sari Bermudesu (Sari Bermudez), Modernās mākslas muzeja direktoru Luisu Martinu Lozano (Luis-Martin Lozano), Nacionālā antropoloģijas muzeja direktoru Felipi Solis (Felipe Solis), kā arī citiem ievērojamiem Meksikas kultūras pārstāvjiem. |
|
2005. gada 14. - 15. aprīlis |
Latvijas Izglītības un zinātnes ministre Druviete pirmo reizi pārstāvēja Latviju Eiropas Savienības - Latīņamerikas un Karību valstu izglītības ministru sanāksmē, kura notika Meksikā. Izglītības un zinātnes ministre sanāksmes ietvaros atsevišķi tikās ar Meksikas Savienoto Valstu izglītības ministru Rejes Silvestre Tamesu Gerra (Reyes Silvestre Tamez Guerra). |
|
2004. gada 28. - 29. maijs |
ES-Latīņamerikas samita Gvadalaharā ietvaros notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas divpusējā tikšanās ar Meksikas Savienoto Valstu prezidentu Visenti Foksu (Vicente Fox). |
|
2003. gada 27. - 30. jūnijs |
Meksikā darba vizītē uzturējās Ārlietu ministrijas delegācija valsts sekretāra vietnieka Pētera Vaivara vadībā. |
|
2002. gada 13. - 14. jūnijs |
Notika Meksikas ārlietu ministra vietnieka Migela Marina (Miguel Marin) vizīte Latvijā un pirmās Latvijas - Meksikas politiskās konsultācijas. |
|
2000. gada 12. septembris |
Ņujorkā, ANO Ģenerālās Asamblejas laikā notika Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa tikšanās ar Meksikas ārlietu ministru Rosario Grīnu (Rosario Green). |
|
2000. gada 26. - 27. jūnijs |
Meksikas Ārlietu ministrijas viceministrs Ziemeļamerikas un Eiropas lietās Huans Reboljedo Gots (Juan Rebolledo Gout) apmeklēja Latviju un vizītes laikā tikās ar augsta līmeņa amatpersonām. |
SADARBĪBA EKONOMIKĀ
Meksika ir Latvijas 58. nozīmīgākais eksporta un 38. nozīmīgākais importa preču tirdzniecības partneris. 2019. gadā preču tirdzniecības bilance bija negatīva – 5,5 milj. EUR.
Preču un pakalpojumu tirdzniecība ar Meksiku
2019. gadā kopējais preču eksports veidoja 12 milj. EUR, kas ir par 43% vairāk nekā 2018. gadā. Savukārt preču imports no Meksikas veidoja 17,5 milj. EUR, kas ir par 16% mazāk, salīdzinot ar 2018. gadu.
Galvenās Latvijas eksporta preču grupas: metāli un to izstrādājumi (36%), minerālie produkti (20%), plastmasas izstrādājumi (11%), mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas (11%).
Galvenās importa preču grupas no Meksikas: pārtikas rūpniecības produkti (43%), plastmasas izstrādājumi (28%), akmens, cementa, ģipša, stikla, keramikas izstrādājumi (15%).
Pakalpojumi: pakalpojumu eksports 2019. gadā divkāršojies, sasniedzot 2 milj. EUR, savukārt pakalpojumu importa apjoms samazinājies par 33%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 2 milj. EUR.
Investīcijas
2019. gada beigās ieguldījumi Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos no Meksikas veidoja 0,01 milj. EUR (98. vieta). Investīcijas ir veiktas 8 uzņēmumos.
Informāciju par starptautisko tirdzniecību (preču un pakalpojumu apmaiņu) un tūristu plūsmu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka. Detalizētākai informācijai lūdzu skatīt:
- Preču tirdzniecība (eksports, imports) starp Latviju un Meksiku
- Pakalpojumu tirdzniecība (eksports, imports) starp Latviju un Meksiku
- Tiešās investīcijas
- Tūrisms
LĪGUMTIESISKĀ BĀZE
Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem:
Papildus starpvaldību līgumiem 2000. gada 27. jūnijā starp Latvijas un Meksikas Ārlietu ministrijām ir noslēgts Saprašanās memorands par konsultāciju mehānisma izveidošanu.
INFORMĀCIJAS AVOTI
Eiropas Savienības delegācija Meksikā: http://eeas.europa.eu/mexico/index_en.htm