Ārlietu ministre Baiba Braže: Mums ir vairāk jālepojas ar sasniegto, to atzīst arī investori

Publicēts: 30.06.2025.

Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija

“Augstu vērtēju Latvijas uzņēmējus un viņu sasniegumus, arī pasaulē novērtē Latvijas sasniegumus inovāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kvantu tehnoloģiju un citās jauno tehnoloģiju jomās. Tā ir viena no mana darba privilēģijām – regulāri tikties ar mūsu uzņēmējiem un uzzināt vairāk par viņu darbu un sasniegumiem, kā arī praktiski izmēģināt radītās inovācijas.

Izejošās un ienākošās darba vizītēs, starptautiskās konferencēs un forumos, regulāri tiekos ar ārvalstu politiķiem, amatpersonām, uzņēmumiem, investoriem, dažādu institūciju un akadēmiskās vides pārstāvjiem u.c., tostarp, lai pārrunātu ekonomisko sadarbību. Daudzkārt esmu saņēmusi atzinīgus vārdus un augstu novērtējumu Latvijas uzņēmēju sasniegumiem, kā arī interesi ar viņiem sadarboties.

Likumsakarīgi, ģeopolitiskā situācija veicinājusi pašmāju drošības industrijas attīstību, tostarp dronu tehnoloģiju jomā. Latvijas priekšrocība ir arī plašas tehnoloģiju testēšanas iespējas – arvien vairāk ražotāju no mūsu sabiedroto valstīm brauc uz Latviju testēt jaunākās paaudzes dronus. Tāpat esam daudz sasnieguši kvantu tehnoloģijās – esam “mazā kvantu lielvalsts”, kuras profesoru izstrādātajos algoritmos bāzēti līdz pat 20 % pasaules kvantu algoritmu.

Nenoliedzami, apliecinājums mūsu uzņēmumu paveiktajam un sasniegtajam atspoguļojas arī investoru novērtējumā – Latvijā investīciju klimats ir būtiski uzlabojies, un puse no esošajiem investoriem plāno investīcijas Latvijā arī turpmāk. Pērn esam bijuši veiksmīgākie investīciju piesaistes ziņā starp Baltijas valstīm. Aicinu ikvienu iepazīties ar uzņēmuma “EY” ikgadējā Eiropas investīciju piesaistes pētījumu “European Attractiveness Survey 2025” un ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā jaunāko pētījumu par visu trīs Baltijas valstu investīciju vidi (“FICIL Sentiment Index”). Aptaujātie investori norādījuši arī to, ka Baltijas valstis sevi nenovērtē un ir pārāk pieticīgas par saviem objektīvajiem sasniegumiem. Pievienojos viņu vērtējumam – mums ir vairāk jālepojas ar panākumiem, un ir jāmainās mūsu domāšanas veidam – tas ne vien rūp investoriem, bet ir nepieciešams mums pašiem,” aicina ārlietu ministre Baiba Braže.

Viņa arī norāda:

“Ārlietu dienests turpinās izmantot tā rīcībā esošos instrumentus Latvijas ekonomisko interešu pārstāvībai – atbalsts uzņēmējiem to atpazīstamības veicināšanā, ārējo tirgu apgūšanā un ārvalstu investīciju un partneru piesaistē ir viena no ārlietu dienestu prioritātēm. Mēs jau redzam konkrētus rezultātus – eksporta pieauguma tendence ir straujāka tieši tajās valstīs ārpus ES, kur Latvijai ir savas vēstniecības. Savukārt Latvijā mums ir visi nepieciešamie instrumenti, lai atbalstītu ārvalstu investorus. Mums kopā, ciešā valsts pārvaldes, privātā un akadēmiskā sektora sadarbībā, ir jāturpina mazāk runāt un apšaubīt, un vairāk darīt.

Investīciju klimats Latvijā ir ievērojami uzlabojies, neraugoties uz pastāvīgajām ģeopolitiskajām neskaidrībām un citiem izaicinājumiem

Nesen publiskotajā uzņēmuma “EY” ikgadējā Eiropas investīciju piesaistes pētījumā “European Attractiveness Survey 2025”, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi, norādīts, ka pērn Latvija ir bijusi veiksmīgākā investīciju piesaistes ziņā starp Baltijas valstīm. Pērn Latvijā uzsākti 33 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 50 % vairāk nekā 2023. gadā, kad reģistrēja 22 jaunu projektu uzsākšanu. Latvija ir arī vienīgā Baltijas valsts, kurā sasniegts jaunu ārvalstu investīciju projektu un to radīto darbavietu pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu: pateicoties jauniem ārvalstu investīciju projektiem, pērn Latvijā ir radītas 1937 jaunas darbavietas, kas ir par 53 % vairāk nekā 2023. gadā, kad, pateicoties ārvalstu investīcijām, izdevās radīt 1265 jaunas darba vietas. Gan jaunu projektu, gan darba vietu ziņā šie ir labākie Latvijas rādītāji pēdējo trīs gadu laikā.[1] Atbilstoši “EY” partnera Baltijas valstīs Guntara Krola publiski sacītajam: “Pagājušā gada salīdzinoši labie rezultāti iedrošina, ka Latvija var piesaistīt ārvalstu investīcijas par spīti ekonomikas recesijai un investoru bažām par ģeopolitisko stabilitāti visā mūsu reģionā”.[2]

Savukārt Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) jaunākajā pētījumā, kas pirmo reizi izstrādāts par visu trīs Baltijas valstu investīciju vidi (FICIL Sentiment Index[3]), secināts, ka Latvijas investīciju pievilcība ir būtiski pieaugusi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu – no zema rādītāja 1,9 līdz mērenam 3 piecu punktu skalā. FICIL publiskajā paziņojumā minēts, ka investīciju klimats Latvijā ir ievērojami uzlabojies – ārvalstu investori sniedz daudz pozitīvu vērtējumu, atzīstot Latvijas valdības centienus aizsardzības sektora stiprināšanā un stabilitātes nodrošināšanā, neraugoties uz pastāvīgajām ģeopolitiskajām neskaidrībām un citiem izaicinājumiem[4]. Saskaņā ar pētījumu 2024. gada pēdējā ceturksnī ārvalstu tiešo investīciju atlikums Latvijā sasniedzis 26,3 mljrd. eiro, kas ir par 5,1 mljrd. eiro vairāk nekā 2021. gada pēdējā ceturksnī. Kopumā pērn ārvalstu investīciju naudas atlikums pieauga par 5,6 % jeb 1,4 mljrd. eiro. Turklāt aptuveni 50 % no aptaujātajiem esošajiem investoriem šogad plāno turpmākās investīcijas Latvijā.

Investoru vērtējumā esam pārāk pieticīgi par saviem sasniegumiem

Vienlaicīgi, vērtējot investīciju vidi Baltijas valstīs, ārvalstu investori norādījuši, ka Latvija cieš no negatīva pašvērtējuma un paškritikas un ka būtu vairāk jālepojas ar sasniegto. Lūk, attiecībā uz Latviju, pētījumā (10.–11.lpp.) norādīts[5]:“Visbiežāk izskanējušais komentārs par Latvijas investīciju vidi bija par valsts lielo neizmantoto potenciālu un stabilajiem pamatiem uzņēmējdarbībai: laba infrastruktūra, spēcīgs inženieru un tehnoloģiju speciālistu resurss, kā arī demokrātiska vide, kas ļauj brīvi paust viedokļus sabiedrībā. Tomēr daudzi investori atzīst, ka Latvijā valda negatīva pašizpratne un pārlieka paškritika, ko pastiprina mediji, pārspīlējot valsts izaicinājumu nopietnību. Ņemot to vērā, daudzi intervētie aicināja būt objektīvākiem un skaļāk runāt par Latvijas sasniegumiem. Tāpat ārvalstu investori rosināja mainīt domāšanas veidu – no pagātnes (vēsturisko grūtību) koncentrēšanās uz nākotnes vīzijas pieņemšanu un tās mērķtiecīgu īstenošanu (..)”

Kopumā par Baltijas valstīm pētījumā (76.–77.lpp.) teikts, ka tās ir pārāk pieticīgas par saviem sasniegumiem[6]: “Izaugsmei nepieciešama kopīga pārliecība, ka tā ir iespējama. Te nav runa tikai par skaitļiem, bet arī par uztveri. Kopīga ticība, ka valsts virzās uz priekšu, ir izšķiroša gan talantu noturēšanā, gan investīciju piesaistē. Šis “sabiedriskais noskaņojums” ietekmē to, vai cilvēki izvēlas palikt, atgriezties vai investēt. Pārāk bieži Baltijas valstis pašas sevi nenovērtē. Latvijas līderība digitālo valsts pakalpojumu jomā, Lietuvas plaukstošais finanšu tehnoloģiju sektors un Igaunijas e-pārvaldes panākumi tiek atzīti ārzemēs, bet reti kad slavēti pašmājās. Kā viens investors sacījis: “Baltieši ir pārāk pieticīgi.” Šai domāšanai ir jāmainās. Nacionālajiem vēstījumiem ir jāveicina iespējas, gatavība nākotnei un lepnums par vietējo potenciālu – īpaši jauniešu un diasporas vidū. Pētījums liecina, ka investoriem ir svarīgi, kā valstis runā ar saviem iedzīvotājiem. Padarīt izaugsmi redzamu – caur digitālo transformāciju, aizsardzības sektora iespējām vai inovāciju centriem, kas balstās zinātnē — ir daļa no paliekoša valsts attīstības stāsta veidošanas.”

Papildu, kontekstā ar investīciju vidi, jāpiebilst, ka Rīga trešo gadu pēc kārtas ierindota izdevuma “Financial Times” Eiropas labāko investīciju galamērķu sarakstā. Rīga saņēma divas “Financial Times” ikgadējā pētījuma “Nākotnes Eiropas pilsētas un reģioni 2025” (European Cities and Regions of the Future 2025) balvas kā viens no labākajiem investīciju galamērķiem Eiropā[7].

Sabiedrotie atzinīgi novērtē Baltijas valstu atbildīgo attieksmi un ieguldījumus drošības un aizsardzības spēju stiprināšanā

Visās darba vizītēs, tai skaitā Baltijas ārlietu ministru kopīgajā vizītē ASV, atzinīgi novērtēta Baltijas valstu atbildīgā attieksme un ieguldījumi drošības un aizsardzības spēju stiprināšanā. Tāpat augstu novērtēti Baltijas valstu centieni stiprināt enerģētisko neatkarību un drošību. Tiekoties ar investoriem, citu valstu politiķiem un uzņēmējiem, cita starpā, norādīts Latvijas kā ES, NATO un OECD dalībvalsts statusa nozīmīgums. Tāpat darba vizītēs augstu novērtē Latvijas atbalstu Ukrainai, kas ir ieguldījums arī pašu drošībā, un Latvija kopš pirmās kara dienas ir viena no lielākajām palīdzības sniedzējām Ukrainā (vērtējot pret IKP).

Jāmin, ka saistībā ar Baltijas valstu paveikto, lai stiprinātu to noturību,[8] FICIL izcēluši (1) enerģētisko neatkarību (Baltijas valstu atvienošanās no BRELL un sinhronizēšanās ar kontinentālo Eiropas elektrotīklu), (2) Baltijas valstu līderību e-pārvaldībā un finanšu tehnoloģijās, kā arī (3) paveikto aizsardzībā un rūpniecībā, norādot, ka “Latvija ir sākusi pilna cikla “Patria” bruņumašīnu ražošanu, kas gan uzlabo valsts drošību, gan palielina augsto tehnoloģiju rūpniecības jaudu”[9]. FICIL pētījuma 53.lpp[10] iekļauts kāda Igaunijas investora citāts, kurā viņš izceļ uzņēmumu “Patria”. Lūk, citāta fragments: "(..) There are already some examples we can build on. In Latvia, for instance, we have the Patria military vehicle project. This kind of initiative could be a stepping stone for more joint Baltic projects, particularly in R&D and advanced technologies.”

Nesenajā ārlietu ministres sarunā ar ASV aizsardzības sekretāru Pītu Hegsetu (darba vizītē Singapūrā), viņš atzinīgi novērtēja Baltijas valstu ieguldījumus aizsardzības spēju attīstībā un Alianses kopējās drošības stiprināšanā, virzoties uz 5 % no IKP ieguldījuma slieksni. P. Hegsets savā uzrunā drošības forumā “Shangri-La” Baltijas valstis nodēvēja paraugsabiedrotajiem[11]. Savukārt, tiekoties ar Baltijas ārlietu ministriem, ASV valsts sekretārs Marko Rubio Baltijas valstis nodēvēja par perfektajiem sabiedrotajiem, tostarp izceļot Baltijas valstu ieguldījumus aizsardzībā un drošībā, kas ir ieguldījums arī kolektīvajās Alianses spējās.[12]

Sasniegumi dronu tehnoloģijās: izdevies piesaistīt starptautisku finansējumu un investīcijas, un izstrādāt inovācijas

Pierādījums investoru novērtējumam Latvijas sasniegumiem pašmāju aizsardzības industrijas attīstībā, tostarp dronu tehnoloģiju attīstībā, ir investīcijas Latvijas dronu uzņēmumos, piemēram, “Edge Autonomy” un “Origin Robotics”.

Latvija ir iniciējusi un kopā ar Lielbritāniju vada starptautisko Dronu koalīciju, kurā pašlaik ir 18 valstis, un vēlmi pievienoties paudušas vēl citas. Dronu koalīcija ļāvusi ne tikai stiprināt nacionālās aizsardzības spējas, bet arī sniegt jaunas iespējas vietējiem uzņēmējiem, pētniecībai un militārajai industrijai kopumā. Aizvien lielākos apmēros Dronu koalīcijas dalībvalstu ražotāji no visas Eiropas brauc uz Latviju testēt jaunākās paaudzes dronus[13]. Apritot gadam kopš Dronu koalīcijas dibināšanas, 2025. gada februārī, Latviju pārstāvošo dronu asociāciju vadītāji norādīja: “Dronu koalīcija ir mudinājusi domāt par šo tehnoloģiju izstrādi un attīstību ne tikai Latvijā, bet Eiropā kopumā. Latvijas dronu ražotāji ir vadošie Baltijā, un ir būtiski šo pozīciju nezaudēt.”[14]

Attiecībā uz Latvijas sasniegumiem dronu tehnoloģiju attīstībā, vērts izcelt gan pašu Latvijas jaunuzņēmumu atziņas, gan citu valstu uzņēmēju un mediju sacīto. Piemēram, Francijas–Vācijas TV kanāls ARTE (2025. gada 15. maijā) pārraidīja sižetu, izceļot Latvijas sasniegumus dronu industrijā: “Latvia at the Cutting Edge of Military Drones”[15]. Sižeta pieteikumā teikts: “(..) Whilst Ukraine sees itself as a world leader in the production of military zones, the current battles have allowed Latvia to become an example in terms of production and innovation in this field.”

28. maijā Rīgā notikušā “Dronu samita 2025” laikā Nīderlandes uzņēmuma “Avalor AI” pārstāvis Miel van den Brekel norādīja, ka Latvijas dronu industrijas spēlētāji atstājuši lielisku iespaidu: “Redzam daudzsološas sadarbības iespējas gan tehnoloģiju, gan to praktiskā pielietojuma jomā. Šādi forumi ir īpaši vērtīgi mums kā Nīderlandes ekosistēmas pārstāvjiem, jo tik plašu nozares pārstāvniecību ikdienā ir grūti satikt. Šāda starptautiska platforma iedvesmo un veido pamatu reāliem kopprojektiem ar Latviju un citām valstīm. Īpaša Latvijas priekšrocība ir plašās tehnoloģiju testēšanas iespējas.”[16]

Savukārt vietnē AIN, kas veltīta pastāvīgi augošajai Centrāleiropas un Austrumeiropas tehnoloģiju ekosistēmai un kur tiek publicētas jaunākās ziņas par jaunuzņēmumiem, riska kapitāla investoriem un uzņēmumu apvienošanas un pārņemšanas darījumiem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā, galvenokārt – Ukrainā, publiskota intervija ar Agri Ķipuru, “Origin Robotics” izpilddirektoru un līdzdibinātāju: “Startup of the Day: How Origin, a Latvian defense tech startup, works”. Intervijā A. Ķipurs uzsver[17]: “Lūk, “Origin” piemērs. Mēs piedāvājam labāku risinājumu: cenas ziņā pieejamas, precīzi vadāmas ieroču sistēmas, kas mazākām valstīm sniedz reālu militāro spēju, nevis tikai parādes cienīgu aprīkojumu. Realitāte ir tāda, ka daudzas Eiropas valstis nevar atļauties pietiekami daudz tradicionālo precīzo ieroču, lai patiesi aizstāvētos. Tādām valstīm kā Latvija budžetam draudzīgas precīzās trieciena spējas nav greznība — tā ir nepieciešamība. Mums ir jāspēj efektīvi aizstāvēt sevi, nevis tikai demonstrēt bruņojumu valsts svētku parādē. Mūsu mērķis ir vienādot iespējas, sniedzot valstīm ar mazākiem aizsardzības budžetiem rīkus, kas nepieciešami, lai atturētu draudus un nodrošinātu drošību.”

A. Ķipurs ar dronu ražošanu nodarbojas kopš 2013. gada[18]. Viņš bija viens no dronu ražotāja “AirDog” dibinātājiem, ko 2020. gadā nopirka ASV tehnoloģiju uzņēmums “Alarm.com”[19].

Līdztekus FICIL pētījumam veikts arī Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras ikgadējais Uzņēmējdarbības pētījums[20] Annual AHK BUSINESS SURVEY 2025, Business Climate Survey in Central-Eastern Europe CEE. Secinājumu sadaļā kā viena no potenciālām jomām, lai pielāgotu uzņēmējdarbības modeļus jaunajai situācijai, minēta dronu industrija, piebilstot, ka Baltijas valstīs līdz šim šajā jomā paveikts lielisks darbs.

Lūk, vairāki piemēri par sasniegumiem dronu tehnoloģiju attīstībā Latvijā:

Latvijas militāro tehnoloģiju uzņēmums[21] “Origin Robotics” ražo bezpilota lidaparātus ar kaujas spējām, kas elektroniskās karadarbības apstākļos ļauj neitralizēt mērķus un aizstāvēties. Ar Ārlietu ministrijas atbalstu uzņēmumam izdevās piesaistīt 4,5 milj. eiro finansējumu no Eiropas Aizsardzības fonda portatīva ISTAR (intelligence, surveillance, target acquisition, and reconnaissance) bezpilota lidaparāta izstrādei ar lāzera mērķa iezīmēšanas funkciju. Tāpat uzņēmums ir ieguvis 4 milj. eiro pirmssēklas finansējumu[22] (2,4 milj. eiro investīciju no “Change Ventures” un “Silicon Roundabout Ventures” un 1,6 milj. eiro no Eiropas Savienības un Latvijas Aizsardzības ministrijas grantiem. “Origin Robotics” nesen piegādāja BEAK dronu sistēmas Nīderlandei, kas sniedz jaunas iespējas Eiropas sabiedrotajiem, turklāt šī partnerība ar “BSS Holland BV” iezīmē būtisku soli Latvijas tehnoloģiju integrācijā Eiropas aizsardzības infrastruktūrā.
“Edge Autonomy”, kura galvenā mītne atrodas ASV un kuram ir ražošanas un lidojumu operāciju centri gan Latvijā, gan ASV, ir viens no pasaules līderiem bezpilota sistēmu tehnoloģiju jomā. Uzņēmums nodrošina inovatīvus risinājumus valdības, komerciālajiem un akadēmiskajiem klientiem teju 80 valstīs visā pasaulē. Uzņēmums cieši sadarbojas ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, un tā ražotie droni tiek izmantoti arī Ukrainas militārajā atbalstā. 2023. gadā SIA “Edge Autonomy Riga” sasniedza līdz šim labākos finanšu rezultātus. Uzņēmuma apgrozījums pieauga līdz 79,99 milj. eiro, kas ir 3,8 reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt peļņa palielinājās 6,5 reizes, sasniedzot 29,02 milj. eiro[23]. ASV kosmosa infrastruktūras uzņēmums “Redwire” 2025. martā paziņoja[24], ka iegādāsies bezpilota lidaparātu ražotāju “Edge Autonomy”, kura grupas uzņēmums SIA “Edge Autonomy Riga” darbojas Latvijā. Publiski izskanējis, ka darījuma summa būs 925 milj. ASV dolāru – 150 milj. dolāru naudā un 775 milj. dolāru “Redwire” akcijās. Latvijā uzņēmums dibināts kā “UAV Factory”. 2019. gadā uzņēmums saņēma Baltijas Inovācijas balvu, savukārt 2021. gadā “UAV Factory” bezpilota izlūkošanas lidaparāts “Penguin C Mk 2 VTOL” ieguva “Latvijas-Amerikas Inovāciju balvu”. Apvienojot “Redwire” pieredzi zemās Zemes orbītas (LEO) satelītu jomā ar “Edge Autonomy” progresīvo dronu tehnoloģiju, uzņēmums vēlas izveidot integrētus vadības un kontroles tīklus, kas paredzēti militārām vajadzībām.
Latvijas uzņēmums “SPH Engineering” nodarbojas ar bezpilotu vadības programmatūras izstrādi, kā arī veido integrētās sistēmas ar dažādiem industriāliem sensoriem[25]. “SPH Engineering” ir klienti vairāk nekā 200 valstīs – visvairāk klientu uzņēmumam ir ASV; klienti ir arī Eiropā, Āzijā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā.
Latvijas uzņēmums “VIC TEC” pēdējā gada laikā ir izcēlies ar inovatīvu bezapkalpes jūras platformu (USV) izstrādi un ražošanu, tostarp sadarbībā ar Šveices uzņēmumu “Tecpro” radot VIDAR FP USV, kas tika prezentēts starptautiskajā izstādē “Eurosatory 2024”. Uzņēmums sadarbojas ar tādiem starptautiskiem partneriem kā “Leonardo”, “Atlas Aerospace” un “Anytec”, stiprinot Latvijas pozīcijas globālajā aizsardzības un bezpilota tehnoloģiju tirgū[26].
Latvijas jaunuzņēmums “SUBmerge Baltic” pēdējā gada laikā ir prezentējis PIKE autonomo zemūdens dronu līniju, kas spēj darboties līdz 150 km attālumā un 500 metru dziļumā ar darba laiku (ilgumu) – 7 dienas[27]. Uzņēmums sadarbojas ar starptautiskiem partneriem, tostarp plānojot kopīgus testus ar Latvijas Jūras spēkiem un Ukrainu.
Uzņēmums “LV-Teh" sadarbībā ar Ukrainas bruņoto spēku inženieru un sapieru vienībām būvē atmīnēšanas robotu[28]. Tam ir attālināti vadāma sistēma, kas var darboties arī autonomi. Ierīce ir domāta visu veidu sprādzienbīstamu priekšmetu vai munīcijas iznīcināšanai.
“LMT” strādā pie dronu tehnoloģijas, kas specializēta gaisa balonu platformas novērošanai no gaisa.
Sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem LMT ir izveidojis Eiropā pirmo 5G militāro izmēģinājumu poligonu[29].
“LMT” vadībā, ar Aizsardzības ministrijas atbalstu, Latvija ir pārstāvēta divos savstarpēji saistītos NATO 5G pētniecības projektos[30]: NIAG pētījumā “5th Generation International Mobile Telecommunications for NATO Operations” un “NATO STO” pētījumā “5G Technologies Application to NATO Operations”. Papildus tam, Baltijas valsts piedalās arī Eiropas Aizsardzības fonda projektā iMUGS (integrētā modulārā bezpilota zemes sistēma), kurā tiek izstrādātas modulāras bezpilota zemes sistēmas un plānoti 5G tīkla testi saistībā ar militāro platformu (tanku un dronu) autonomiju.
Latvijas jaunuzņēmums “Natrix” ir izstrādājis attālināti vadāmu platformu, kas paredzēta uzdevumiem kaujas zonās. Iekārtas galvenās funkcijas ir munīcijas, ekipējuma un pārtikas piegāde, kā arī cietušo karavīru izvešana no kaujas lauka[31].
Latvijas uzņēmums “Belss” ir pievērsies jaunam attīstības virzienam – militāro dronu izstrādei un ražošanai jaunuzņēmumā “Eraser”[32]. Droni tiks ražoti Latvijā, liekot uzsvaru uz izpēti un inovācijām.
“NEWT21” projektē un ražo jūras dronus, izmantojot karbona šķiedras tehnoloģijas. Patlaban uzņēmums ir saražojis divus autonomi vadāmus jūras dronus “FOG” un “RAY”[33]. Droni var darboties dažādos apstākļos, tostarp pretoties elektromagnētiskajai slāpēšanai.
“Frankenburg Technologies” Latvijā sāks tuvas darbības rādiusa zeme – gaiss veida raķešu ražošanu aizsardzības spēju stiprināšanai[34]. Igaunijas uzņēmums ir noslēdzis pētniecības un izstrādes līgumu ar Latvijas Aizsardzības ministriju, kas paver sadarbības iespējas ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Uzņēmums specializējas pretgaisa aizsardzības sistēmu, tostarp raķešu tehnoloģiju, izstrādē. “Frankenburg Technologies” piedāvātie risinājumi īpaši orientēti uz dažāda veida bezpilota lidaparātu neitralizāciju, tai skaitā pret Krievijas izmantotajiem “Shahed” droniem.

Kopumā Latvijas uzņēmumu sasniegumus inovācijās un konkurētspēju apliecina arī citi uzņēmumi, kuri eksportē augstas pievienotās vērtības tehnoloģijas. Lūk, daži piemēri:

“LMT” – savienojamības risinājumi;
“Light Guide Optics” – inovatīvie šķiedru un lāzeru risinājumi;
“Exonicus” – virtuālās un paplašinātās realitātes medicīniskās apmācības simulatori kaujas lauka traumu aprūpei;
“Entangle” – nodrošina kvantu drošu šifrēšanu kritiskās infrastruktūras un rūpnieciskā lietu interneta savienošanai publiskajos mobilo sakaru tīklos.

Latvijā ir virkne uzņēmumu, kuriem izdevies gūt starptautiskus panākumus, noslēgt nozīmīgus starptautiskus līgumus un piesaistīt ārvalstu finansējumu. Tāpat novērojama ārvalstu uzņēmumu interese par sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem. Latvijas sasniegumi inovāciju jomā ir starptautiski novērtēti vairākās nozarēs:

Latvijas digitālās veselības jaunuzņēmums “Longenesis” lielākajā starptautiskajā jaunuzņēmumu konkursā “Expand North Star 2024” (Dubaijā) ieguva pirmo vietu un 100 tūkstošu dolāru lielu naudas balvu.[35]
“LMT” un “LVR Flote” sadarbības projekts “Seamless 5G Connectivity in the Baltic Sea” ir ieguvis Starptautiskās Ostu asociācijas (IAPH) Ilgtspējas balvu kategorijā “Digitalizācija”.[36]
RTU studentu izveidotā uzņēmuma “Neamo” risinājums novērtēts kā labākais Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta pirmsakcelerācijas programmas “EIT Jumpstarter” lielajā finālā “EIT Food” kategorijā. “Neamo” izmanto “Copernicus Sentinel” satelītu datus, lai izsekotu vides faktoriem, kuriem ir izšķiroša nozīme slimību uzliesmojumu prognozēšanā.[37] “Neamo” uzvarēja arī Eiropas Savienības 7. CASSINI kosmosa hakatona Latvijas finālā.[38]
Pasaulē vadošais vēja ģeneratoru robotizēto pārbaužu, apkopes un efektīvu mākslīgā intelekta virzīto risinājumu nodrošinātājs “Aerones” 2025. gada 3. jūnijā informēja, ka ir piesaistījis 62 milj. dolāru lielas investīcijas, lai paātrinātu uzņēmuma globālo paplašināšanos un tehnoloģiju attīstību. Investīciju piesaisti kopā ar esošajiem investoriem vadīja “Activate Capital” un “S2G Investments”, papildus piedaloties arī “Carbon Equity” un “Overlap Holdings”.[39] Tāpat robotizētas vēja turbīnu tehniskās apkopes un inspekcijas uzņēmums “Aerones Engineering” ir saņēmis 4,4 milj. eiro grantu no Eiropas Savienības Inovāciju fonda, kas paredzēts augsti inovatīviem, mērogojamiem un ambicioziem infrastruktūras projektiem, vērstiem uz CO2 emisiju samazināšanu[40].

Aprīlī Eiropas Komisija paziņoja, ka Eiropas Aizsardzības fonda līdzfinansējuma konkursu izturējuši deviņi pētniecības un attīstības projekti no Latvijas, kuros iesaistījušies četri uzņēmumi un divas pētniecības iestādes, iegūstot aptuveni 7 milj. eiro līdzfinansējumu[41]. Projekta ietvaros tiks atbalstīti arī abi Latvijas vadītie tehnoloģiju attīstības projektu pieteikumi – “READYMED EUROPE” medicīna apmācību simulatora izstrādei (konsorciju vada Latvijas uzņēmums SIA “Exonicus R&D”), kā arī “VANTAGE” mazās klases bezpilota gaisa sistēmu uzlabota prototipa izstrādi (konsorciju vada Latvijas uzņēmums SIA “LMT”).

Arī Latvijas uzņēmuma “Ascent Lumina” iekļūšana Eiropas Komisijas Aizsardzības inovāciju programmas biznesa akseleratorā[42], kura mērķis ir stiprināt Eiropas aizsardzības nozari, atbalstot inovatīvus jaunuzņēmumus no Eiropas Savienības dalībvalstīm un Norvēģijas, ir vēl viens apliecinājums, ka Latvijā radītus tehnoloģiskus risinājumus augstu novērtē starptautiskajā vidē.

Plaša informācija par inovāciju un tehnoloģiju aktualitātēm, cita starpā, pieejama vietnē[43] labsoflatvia.com.

Latvija – “mazā kvantu lielvalsts”

Arī par sasniegumiem kvantu tehnoloģiju jomā Latvija ir starptautiski labi atpazīta visos trīs galvenajos kvantu tehnoloģiju virzienos: (1) kvantu algoritmu attīstīšanā, (2) kvantu sensoru izstrādē un (3) kvantu komunikācijās. Latvijas Universitātes tenūrprofesors Andris Ambainis ir starp pasaulē atzītākajiem zinātniekiem kvantu algoritmu attīstīšanā. Profesora Ambaiņa un asociētā profesora Aleksandra Belova izstrādātajos algoritmos bāzēti līdz pat 20 % pasaules kvantu algoritmu[44]. Profesora Mārča Auziņa izstrādātie kvantu sensori ir pieprasīti Eiropas un transatlantiska līmeņa projektos. Savukārt, kvantu komunikāciju jomā, veidojot kvantu sakaru tīklu Latvijā, aktīvi darbojas Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jurģis Poriņš, Latvijas Universitātes asociētais profesors un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra vadošais kvantu šifrēšanas inženieris Leo Trukšāns, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta zinātnieki, kā arī uzņēmums TET. Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas izveidojusi nacionāla līmeņa kvantu drošu komunikācijas tīklu. Latvijas Universitātes tenūrprofesors Vjačeslavs Kaščejevs guvis starptautisku atpazīstamību kvantu nanoelektronikas jomā[45].

2024. gadā QuantERA Stratēģiskajā konferencē Amsterdamā ar trim pārstāvētajiem projektiem Latvija ierindojās pirmajā vietā Eiropas valstu vidū pēc QuantERA projektu koordinatoru skaita uz IKP[46]. Lēmums balstīts datos, kurus Latvija iesniegusi par laiku no 2019. gada.

Grafiks ataino QuantERA projektu koordinatoru skaitu uz IKP valstīs

QuantERA 2024.gada konferencē Amsterdamā demonstrētais slaids[47]

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts 2024. gadā uzsāka darbu pie Eiropas projekta “Ceļā uz izcilības centru kvantu fotonikā Latvijā”. Šajā projektā iesaistījusies Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskās universitāte, Trento Universitāte (Itālijā) un Trojas Tehnoloģiju universitāte (Francijā).

2026. gada sākumā Latvijā plānota starptautiski nozīmīgākā kvantu informācijas konference Annual Quantum Information Processing Conference (QIP 2026)[48]. Tiesības organizēt šo konferenci Latvijas Universitāte ieguva globāla mēroga atklātā konkursā.

Tāpat jāatzīmē, ka Latvijā ir sagatavoti pirmie studenti jaunajos kvantu tehnoloģijām veltītajos studiju moduļos – gan Latvijas Universitātē, gan Rīgas Tehniskajā universitātē.

[1] Uzņēmuma «EY» pētījums: Latvijā pērn sākts par 50% vairāk jaunu ārvalstu investīciju projektu nekā 2023. gadā / Raksts

[2] Uzņēmuma «EY» pētījums: Latvijā pērn sākts par 50% vairāk jaunu ārvalstu investīciju projektu nekā 2023. gadā / Raksts

[3] FICIL-Sentiment-Index-report_2024-1.pdf

[4] Significant improvement of the investment climate in Latvia – sentiment of the foreign investors

[5] FICIL-Sentiment-Index-report_2024-1.pdf (10.-11.lpp.)

[6] FICIL-Sentiment-Index-report_2024-1.pdf (76.-77.lpp.)

[7] Riga named one of the best investment destinations in Europe | business.gov.lv; National platform for business development; Rīga trešo gadu pēc kārtas ierindota prestižā "Financial Times" sarakstā

[8] Baltic States Reaffirm Commitment to Strengthen Investment Climate

[9] Baltic States Reaffirm Commitment to Strengthen Investment Climate

[10] FICIL-Sentiment-Index-report_2024-1.pdf

[11] US Defence Secretary Pete Hegseth’s speech | Shangri-La Dialogue 2025

[12] ASV ārlietu ministrs: Baltijas valstis ir perfektas sabiedrotās