Raksti un intervijas presē

2019. gada 4. decembrī aprit 140 gadi, kopš dzimis Latvijas valstsvīrs, diplomāts, Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs okupācijas gados, sabiedriskais darbinieks KĀRLIS ZARIŅŠ (1879. gada 4. decembrī Ipiķu pagastā Valmieras apriņķī – 1963. gada 29. aprīlī Londonā, Lielbritānijā)

(1879. gada 4. decembrī Ipiķu pagastā Valmieras apriņķī – 1963. gada 29. aprīlī Londonā, Lielbritānijā)

Kārlis Zariņš

Kārlis Zariņš (1879–1963). 1933.–1938. gads. Foto: Harrods, Londona. Ārlietu ministrijas arhīvs

Kārlis Reinholds Zariņš bija Ziemeļvidzemes pusmuižu rentnieka un kroģera Ādama Zariņa dēls. Bezrūpīgā bērnība Kārlim beidzās 1887.  gadā, kad nomira māte Sape un gadu vēlāk 1888. gadā nogalināja tēvu. Trīs brāļus – bāreņus – apņēmās audzināt vairāki radinieki. Kopš 1889. gada Kārlis nonāca Ipiķu Igaļu māju saimnieka mātesbrāļa Jēkaba Dimzas ģimenē. Tēvoci J. Dimzi K. Zariņš uzskatīja par savas personības pamatu licēju: “Šie trīs ar pus gada, ko pavadīju Ipiķu Igaļos, man vārda pilnā nozīmē bija manas dzīves skolas gadi. Vispirms tur iemācījos darba mīlestību..[..]”

Pēc Rūjienas draudzes skolas beigšanas K. Zariņš 1899. gadā nolēma strādāt un tālāk mācīties Pēterburgā. Pēterburgā 1900. gadā Biržas notārs Konrads Gecs (Goetz) K. Zariņu pieņēma darbā. Viņa vadībā K. Zariņš nostrādāja 18 gadus un specializējās starptautisko vekseļu tiesībās.

Vienlaikus K. Zariņš iestājās Pēterburgas Tautas augstskolā vispārizglītojošo priekšmetu kursā, beidza arī Pēterburgas trīsgadīgos augstākos komerckursus. K. Zariņš aktīvi piedalījās Pēterburgas latviešu sabiedriskajā dzīvē, it sevišķi Pirmā pasaules kara gados palīdzības sniegšanā bēgļiem no Latvijas.

Kārlis Zariņš

Draugu grupa atpūtā. Siverska (netālu no Petrogradas), 1918. gada vasara. Stāv pirmais no labās – K. Zariņš, pirmais no kreisās – publicists Arturs Bērziņš. Priekšplānā – operdziedātājs Ādolfs Kaktiņš ar dēlu Sigurdu. Autors nav zināms. Ārlietu ministrijas arhīvs

Diplomātiskās darbības sākums. 1919. gads

No 1918. gada maija līdz augustam K. Zariņš dažādās Krievijas lielinieku un Baltijas vācu instancēs izstrādāja un noformēja latviešu bēgļu reevakuācijas sarakstus un nosūtīja uz Latviju vairākus bēgļu ešelonus. Septembrī K. Zariņš ieradās Rīgā un tika iecelts par Rīgas pilsētas Valdes sekretāru. K. Zariņš ar draugu Arturu Bērziņu piedalījās Latvijas valsts pasludināšanas aktā 1918. gada 18. novembrī. Padomju Krievijas karaspēkam tuvojoties Rīgai, 1919. gada 2. janvārī ar angļu karaflotes flagmaņkuģi devās uz Londonu.

Janvāra beigās ārlietu ministrs, Latvijas delegāts Parīzes Miera konferencē Zigfrīds Anna Meierovics izsauca K. Zariņu uz Parīzi par Delegācijas atašeju. 9. aprīlī K. Zariņš tika iecelts par rezidējošo ministru Somijā, bet vispirms saņēma uzdevumu pagaidu pilnvarotā lietveža statusā doties uz Stokholmu, kur veikt diplomātiskās pārstāvniecības dibināšanas priekšdarbus.

Pēc diplomātiskā pārstāvja Zviedrijā Fridriha Grosvalda ierašanās un akreditācijas K. Zariņš augusta beigās devās uz Rīgu. Z. A. Meierovics viņu pilnvaroja griezties pie Polijas un Lietuvas valdībām, ierosinot nodibināt diplomātiskos, politiskos, militāros un ekonomiskos starpvalstu sakarus. Par šā brauciena rezultātiem K. Zariņš 20. septembrī iesniedza detalizētu ziņojumu (skat.: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs 5480. fonds, 1. apraksts, 60. lieta).

Rezidējošais ministrs (faktiski – diplomātiskais pārstāvis), no 1921. gada 21. februāra – sūtnis Somijā. 1919–1925

1919. gada 9. oktobrī K. Zariņš ieradās Helsinkos un iesniedza Somijas ārlietu ministram Rūdolfam Holsti (Holsti) savas pilnvaras. Pēc Latvijas atzīšanas de iure 1921. gada 10. martā notika sūtņa K. Zariņa akreditācijas ceremonija. 1923. gada pavasarī K. Zariņš tika iecelts par sūtni arī Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā ar rezidenci Helsinkos.

Kārlis Zariņš

Četri sūtņi no diplomātiskā korpusa Somijā. No labās: K. Zariņš (Latvija), Joaquin de Ezpeleta (Spānija), Jean Fabre (Francija), Giovanni Marchetti-Ferrante (Itālija). Helsinki, 1921. gads. Autors nav zināms. Ārlietu ministrijas arhīvs

921. gada 20. februāris bija svarīgs datums K. Zariņa personiskajā dzīvē: Rīgā mācītājs Edgars Bergs salaulāja K. Zariņu un francūzieti Henrietu Upēru. Laulību ceremonija un svinības notika K. Zariņa drauga, jurista Mārtiņa Antona dzīvoklī. Pie klavierēm – tuvs paziņa no Pēterburgas laikiem, komponists Jāzeps Vītols. Tolaik Latvija sešos kara gados bija izpostīta, tāpēc jaunlaulātie nevarēja atļauties greznus tērpus, arī fotogrāfs netika aicināts.

H. Upēra (Houppert; 1902–1985) kopš 1919. gada sākuma strādāja kā lietvede un franču valodas korespondente Latvijas delegācijā Parīzes Miera konferencē, bet 1920. gadā – sūtniecībā Somijā. Henrieta 42 gadus bija diplomāta K. Zariņa līdzgaitniece un balsts.

Kārlis Zariņš

Kārlis un Henrieta Zariņi (vidū) ciemos pie Somijas ārlietu ministra Rūdolfa Holsti un viņa kundzes. Autors nav zināms. Ārlietu ministrijas arhīvs

K. Zariņš bija tuvās un draudzīgās attiecībās ar Somijas valstsvīru Rūdolfu Holsti (1881–1945), kas tāpat kā Z. A. Meierovics bija Baltijas valstu alianses idejas aizstāvis.

Sūtnis Zviedrijā. 1923. gada aprīlis – 1930. gada marts (rezidence Helsinkos, no 1925. gada septembra – Stokholmā)

No 1925. gada 14. septembra Zviedrija bija K. Zariņa rezidences valsts (vienlaikus viņš turpināja veikt sūtņa funkcijas arī Dānijā un Norvēģijā). Skandināvijas valstīs līdz 1926. gadam nebija izveidots konsulāro iestāžu tīkls. To radīja K. Zariņš. Jāatzīmē, ka lielākā daļa kopš tā laika iecelto konsulu un vicekonsulu sekmīgi darbojās līdz 1940. gada augustam. Sūtniecība Stokholmā rūpējās, lai attīstītos vispusīga sadarbība starp Latviju un Skandināvijas valstīm. 1925. gadā tika dibināta Zviedru – latviešu tuvināšanās biedrība.

Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals 1929. gada maijā viesojās Zviedrijā un Zviedrijas karalis Gustavs V – jūnijā Latvijā. 2019. gadā apritēja 90 gadi, kopš ievērojamā notikuma – abu valstu vadītāju apmaiņām ar vizītēm. To atzīmēja gan vēstniecība Stokholmā, gan Ārlietu ministrija.

Otrs neaizmirstams datums K. Zariņa personiskajā dzīvē bija 1927. gada 30. septembris, kad Stokholmā nāca pasaulē Zariņu pāra vienīgā meita Marija Anna Rita Ingeborga, saukta Marianna.

Kārlis Zariņš

Tēvs ar meitu ūdenspriekos. Stokholma, 1929. gada vasara. Autors nav zināms. Ārlietu ministrijas arhīvs

Norvēģu rakstnieka Henrika Ibsena 100. dzimšanas dienas svinībās 1928. gada martā Latviju pārstāvēja dzejnieks Jānis Rainis. Viņš divas reizes apmeklēja arī Stokholmu: braucot uz Oslo un atceļā. Sūtņa viesu grāmatā J. Rainis ierakstīja sirsnīgu veltījumu mazajai Mariannai.

Sūtnis Igaunijā. 1930–1933. (1931. gada decembrī – 1933. gada martā rezidēja Rīgā; sūtniecību Tallinā vadīja pagaidu pilnvarotais lietvedis)

K. Zariņš 1930. gada 28. martā tika pārcelts par sūtni Igaunijā, un 13. maijā viņš tika akreditēts. K. Zariņam izdevās pārliecināt Latvijas valdību, ka sūtniecībai nepieciešams jauns, respektabls nams. 20. jūlijā tika noslēgts nama Tallinā, Teņa kalnā 10 (Tönismägi 10) pirkuma un pārdevuma līgums. Pēc pārbūves darbiem 1931. gada 7. jūnijā notika vērienīgas sūtniecības nama iesvētīšanas svinības.

Tomēr K. Zariņam jau decembrī bija jādodas uz Rīgu un jāuzņemas ārlietu ministra pienākumi. Sūtniecībā Tallinā K. Zariņš atgriezās tikai uz trīs mēnešiem 1933. gada pavasarī, kad Latvijā nāca pie varas jauna valdība.

Kārlis Zariņš

K. Zariņš ar meitu Mariannu pie automašīnas. Salonā pie stūres – K. Zariņa kundze Henrieta. Tallina, Latvijas sūtniecības nams Teņa kalnā, [1931. gads]. Autors nav zināms. Ārlietu ministrijas arhīvs

Ārlietu ministrs. 1931–1933

Šajos gados Latvija, tāpat kā visas pasaules valstis, pārdzīvoja smagu saimniecisko depresiju. Krasi nācās samazināt valsts pārvaldes iestāžu budžetu, tomēr K. Zariņam izdevās aizstāvēt ārlietu resoru no vairāku sūtniecību slēgšanas draudiem.

Par viņa darbību ārlietu ministra amatā skat.:

https://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/latvijas-republikas-arlietu-ministri-un-latvijas-diplomatiska-dienesta-vaditaji-kops-1918-gada/karlis-zarins

Kārlis Zariņš

Ikgadējā preses balle. No labās stāv otrais K. Zariņš ar kundzi Henrietu. Rīga, Virsnieku klubs K. Valdemāra iela 5, 1932. gada februāris. O. Laivas foto. Ārlietu ministrijas arhīvs

Laikraksts Jaunākās Ziņas 1932. gada 22. februāris, Nr. 41: “Krīzes vilnis veļas pāri arī preses cilvēkiem…[..] Šogad nebija balle, bija tikai preses viesības. Nebija ārējās greznības, bet sirsnība totiesu bija vēl lielāka”.

Aizkulises

Karikatūra par ārlietu ministru K. Zariņu – masonu. Laikraksta Aizkulises vāks, 1933. gada 27. janvāris, Nr. 4. Karikatūras autors nav minēts. Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizēto periodisko izdevumu kolekcija.

Zviedrijā K. Zariņš tika uzņemts Stokholmas masonu ložā. Masonu kustība Zviedrijā darbojās brīvi, šīs organizācijas priekšgalā bija pats karalis. Ložā K. Zariņš sasniedza augstu pakāpi.

Sūtnis Lielbritānijā. 1933. gada jūlijs – 1963. gada aprīlis

Ministru kabinets 1933. gada 16. jūlijā pieņēma lēmumu iecelt K. Zariņu par sūtni Lielbritānijā, un jau 20. jūlijā viņš iesniedza akreditācijas vēstuli karalim Džordžam V. Vienlaikus K. Zariņš bija karjeras ģenerālkonsuls Lielbritānijā un Ziemeļīrijā, arī Austrālijā, Jaunzēlandē, Dienvidāfrikā, Īrijā un Kanādā (visur ar rezidenci Londonā).

K. Zariņa darbība Lielbritānijā iedalāma divos posmos.

Pirmais neatkarības laiks. 1933 gada jūlijs – 1940. gada 17. jūnijs

Lai vienotos par jaunu tirdzniecības līguma noslēgšanu ar Lielbritāniju, 1934. gadā divas reizes Londonā ieradās Latvijas tirdzniecības delegācija. Nolīgumu noslēdza 1935. gada septembrī.

Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs Vilhelms Munters 1934.–1936. gadā trīs reizes bija Londonā darba vizītēs. Kā ārlietu ministrs viņš 1937. gada maijā vadīja Latvijas delegāciju Karaļa Džordža VI kronēšanas svinībās, bet 1938. gada decembrī britu valdības oficiālā viesa statusā tikās ar ministru prezidentu Nevilu Čemberlenu (Chamberlain).

K. Zariņš tika pilnvarots no Latvijas puses 1936. gada 25. jūnijā parakstīt Draudzības līgumu starp Latvijas Republiku un Ķīnas Republiku.

K. Zariņš piedalījās gan Latvijas sūtņu pirmajā konferencē 1923. gadā, gan sūtņu otrajā konferencē 1935. gada 28. jūnijā – 3. jūlijā. Otrajā konferencē piedalījās 13 sūtņi, pastāvīgais delegāts pie Tautu Savienības un Ārlietu ministrijas vadošie darbinieki.

1938. gada jūnijā Rīgu pieskandināja 16 tūkstoši dziedātāju – Latvijas 9. Vispārējo dziesmu svētku dalībnieki. Latvijā ieradās arī K. Zariņš kopā ar britu Parlamenta locekli Alfredu Bosomu.

Kārlis Zariņš

A. Bosoms (no labās) un K. Zariņš ar Dziesmu svētku dalībniecēm latviešu tautas tērpos. Rīga, 1938. gada jūnijs. Foto: Planet News Ltd. Ārlietu ministrijas arhīvs

Alfreds Bosoms (Alfred Charles Bossom; 1881–1965) bija arhitekts, cēla debesskrāpjus Čikāgā, ASV. Atgriezās Anglijā, kļuva Parlamenta loceklis. 1933. gada pirmajā pusē nodibināja Britu un baltiešu tuvināšanās biedrību. A. Bosoms kļuva K. Zariņam tuvākais draugs britu politiskajās aprindās. Viņu sadarbība ilga gandrīz 30 gadus.

K. Zariņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II un III šķiru, Atzinības Krusta ordeni, Dānijas, Igaunijas, Ķīnas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas ordeņiem, Lielbritānijas Karaļa Džordža V 25 gadu valdīšanas medaļu un Lielbritānijas Karaļa Džordža VI kronēšanas medaļu.

Ministru kabineta 1940. gada 17. maija sēdē Latvijas sūtnim Kārlim Zariņam tika piešķirtas Ārkārtējās pilnvaras gadījumā, ja Latvijas valdībai vairs nebūtu iespējams sazināties ar diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Vakareiropā. (Ārkārtējo pilnvaru autentisku tekstu skat.: Latvijas ārlietu dienesta darbinieki. 1918–1991. Biogrāfiskā vārdnīca. Rīga: Zinātne, 2003, 418.–419. lpp.).

Turpmāko darbību K. Zariņš balstīja un pamatoja ar viņam dotajām Latvijas suverēnās valdības Ārkārtējām pilnvarām šādos laikposmos:

  • Latvijas okupācija un aneksija PSRS. 1940–1941.
  • Otrā pasaules kara gadi un valsts otrreizējā nonākšana padomju okupācijā. 1940–1946.
  • Latvijas valstiskuma de iure apliecināšana un uzturēšana. 1946–1963.

Par K. Zariņu kā Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītāju skat.: https://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/latvijas-republikas-arlietu-ministri-un-latvijas-diplomatiska-dienesta-vaditaji-kops-1918-gada/karlis-zarins-dv

Kārlis Zariņš

K. Zariņš (no kreisās) un pilnvarotais lietvedis, Latvijas sūtniecības Vašingtonā vadītājs Jūlijs Feldmans. Vašingtona, 1952. gada maijs. B. Rozīša foto. Ārlietu ministrijas arhīvs

1952. gada 27. maijā K. Zariņš bija pieņemšanā pie ASV Valsts departamenta Austrumeiropas nodaļas vadītāja Harolda Vedelera (Vedeler), 29.  maijā – pie ārlietu viceministra Deivida Brūsa (Bruce).

1950. gadā Anglijas latvieši nodibināja savu organizāciju – Latviešu nacionālo padomi Lielbritānijā (LNPL). 1953. gada vasarā LNPL sāka nomāt no vietējās pašvaldības pili 15 km no Herefordas, pie Almelijas (Almeley) ezera. Te tika iekārtota atpūtas vieta tautiešiem, veco ļaužu mītne un bērnu vasaras kolonija. K. Zariņš bija Latviešu mājas Almelija goda priekšsēdētājs.

Kārlis Zariņš

K. Zariņš latviešu bērnu vidū vasaras nometnē. Almelija, 1950. gadu otrā puse. Autors nav zināms. No Īrijas latvieša Ivara Zauera fotouzņēmumu kopuma

Vēstnieks Īrijā Jānis Sīlis 2019. gada vasarā viesojās Rietumkrastā pie veclatvieša Ivara Zauera, kur pārfotografēja šo uzņēmumu un atsūtīja Ārlietu ministrijas arhīvam.

Kārlis Zariņš

K. Zariņa 80 gadu jubilejas svinības. Ziedus pasniedz sešgadīgā Jana Jēruma. Londona, 1959. gada 4. decembris. Autors nav zināms. Ārlietu ministrijas arhīvs

Lielbritānijas luteriskā baznīca 2009. gadā ievēlēja Janu Jērumu-Grīnbergu par bīskapi. Sievietes ordinācija par bīskapi notika pirmo reizi kristīgās Anglijas vēsturē.

1963. gada 29. aprīlī Kārlis Zariņš aizgāja mūžībā. Apbedīts 4. maijā Londonas Brukvudas kapu latviešu nodalījumā.

 

Ārlietu dienesta vēstures un diplomātisko dokumentu nodaļas

arhīva eksperte Silvija Križevica