2021. gada 9. maijā tika atklāta Konference par Eiropas nākotni. Konference ir uz iedzīvotājiem orientēts augšupējs (bottom-up) process, kurā eiropieši var paust savu viedokli par to, ko viņi gaida no Eiropas Savienības. Konferences mērķis ir palielināt iedzīvotāju lomu Eiropas Savienības nākotnes politikas un mērķu veidošanā, uzlabojot tās noturību. Eiropas līmeņa diskusijas turpināsies līdz 2022. gada pavasarim, kad tiks sagatavots noslēguma ziņojums.

Ikvienam eiropietim ir iespēja iesaistīties Konferences procesā, izmantojot Konferences digitālo platformu, lai piedalītos pasākumos, iesniegtu savas idejas vai apmainītos viedokļiem par kādu no 9 tēmām:

  1. Klimata pārmaiņas un vide;
  2. Veselība;
  3. Spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība;
  4. ES pasaulē;
  5. Vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība;
  6. Digitālā pārveide;
  7. Eiropas demokrātija;
  8. Migrācija;
  9. Izglītība, kultūra, jaunatne un sports.

Nozīmīga loma Konferences procesā būs Eiropas pilsoņu paneļdiskusijām. Kopumā tiks organizētas četras paneļdiskusijas, kurās piedalīsies 200 nejauši, bet proporcionāli dalībvalstu iedzīvotāju skaitam izvēlētu Eiropas pilsoņu. No Latvijas katrā panelī piedalīsies vismaz viens vīrietis un viena sieviete.

Pamatojoties uz Eiropas pilsoņu paneļu un digitālajā platformā sagatavotajiem ieteikumiem, plenārsēde apkopos idejas un izstrādās rekomendācijas noslēguma ziņojumam. No Latvijas plenārsēdēs piedalīsies:

  • divi valdības pārstāvji: Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un nozaru ministrs atbilstoši plenārsēdes darba kārtībai;
  • četri Saeimas deputāti: Vita Anda Tērauda, Rihards Kols, Anda Čakša, Igors Pimenovs;
  • divi Eiropas Parlamenta deputāti: Dace Melbārde, Nils Ušakovs;
  • viens pilsoņu pārstāvis, kuru izvirza NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome.

Jāatzīmē, ka Konferences process ir cieši saistīts ar 2018. gadā notikušajām Eiropas pilsoņu konsultācijām. Tās ietvēra vairāk nekā 1700 pasākumu visā Eiropas Savienībā, ieskaitot Latviju, ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju domas par Eiropas nākotni un identificēt galvenos izaicinājumus. Iegūtie rezultāti veidoja būtisku pienesumu, izstrādājot ES Stratēģisko programmu 2019.-2024. gadam.