Latvijai ar Ķīnu ir stabils un pragmatisks politiskais dialogs. Abu valstu sadarbība notiek gan divpusēji, gan ES–Ķīnas attiecību formātā.
Publicēts: 31.07.2023.
Atjaunināts: 20.09.2024.
Atjaunināts: 20.09.2024.
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991. gada 7. septembrī atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991. gada 12. septembrī. Plašākā vēsturiskā skatījumā mūsu valstij ir svarīgi, ka Latvijas okupācijas gados Ķīnas valdība neatzina Latvijas Republikas inkorporāciju PSRS.
Latvijas pārstāvība Ķīnā
Latvijas vēstniecība Ķīnā (Pekinā) darbu uzsāka 1998. gada 25. septembrī pagaidu pilnvarotā lietveža, vēstniecības padomnieka Pētera Pildegoviča vadībā.
Pašreizējais Latvijas Republikas nozīmētais vēstnieks (Ambassador-Designate) Ķīnas Tautas Republikā ir Kārlis Eihenbaums.
Latvijas Republikas goda konsuls Honkongas Speciālajā administratīvajā rajonā kopš 2016. gada 30. septembra ir Stīvens Kings (Stephen King).
Latvijas Republikas ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki un pārstāvniecības vadītāji Ķīnas Tautas Republikā:
- Kārlis Eihenbaums 16.08.2024.–pašlaik
- Maija Manika 22.11.2019.–16.08.2024.
- Māris Selga 29.02.2016.–22.11.2019.
- Ingrīda Levrence 15.01.2009.–29.02.2016.
- Jānis Lovniks 01.10.2004.–15.01.2009.
- Einars Semanis 25.01.2000.–01.10.2004.
- Pēteris Pildegovičs, pagaidu pilnvarotais lietvedis 25.09.1998.–25.01.2000.
Ķīnas pārstāvība Latvijā
1992. gada 10. janvārī Latvijā darbību oficiāli uzsāka Ķīnas Tautas Republikas pagaidu pilnvarotais lietvedis Čeņs Di (Chen Di), bet 1994. gada augustā Rīgā tika atvērta Ķīnas vēstniecība.
Pašreizējais Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā ir Lians Dzjaņcjuaņs (Liang Jianquan), kurš 2019. gada 18. septembrī iesniedza akreditācijas rakstu Latvijas prezidentam Egilam Levitam.
Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki un pārstāvniecības vadītāji Latvijas Republikā:
- Tans Sungeņs (Tang Songgen) 22.06.2023.–pašlaik
- Lians Dzjaņcjuaņs (Liang Jianquan) 18.09.2019.–31.03.2023.
- Huans Juns (Huang Yong) 08.09.2015.–18.09.2019.
- Jans Guocjans (Yang Guoqiang) 09.04.2013.–08.09.2015.
- Hu Ješuņs (Hu Yeshun) 17.08.2010.–09.04.2013.
- Čens Veņdzju (Cheng Wenju) 19.08.2008.–17.08.2010.
- Džans Limiņs (Zhang Limin) 06.12.2005.–19.08.2008.
- Dzji Jaņči (Ji Yanchi) 26.08.2003.–06.12.2005.
- Vans Kaiveņs (Wang Kaiwen) 04.04.2000.–26.08.2003.
- Jao Peišens (Yao Peisheng) 31.03.1998.–04.04.2000.
- Vans Fensjans (Wang Fengxiang) 14.03.1995.–31.03.1998.
- Čeņs Di (Chen Di), pagaidu pilnvarotais lietvedis 10.01.1992.–14.03.1995.
Plašāk
| Latvijas amatpersonu vizītes Ķīnā | |
|---|---|
|
2019. g. 4.–8. novembris |
Ekonomikas ministra R.Nemiro vizīte Ķīnā. Dalība 2. Ķīnas Starptautiskās importa izstādes atklāšanā Šanhajā un Vuhaņas pilsētas apmeklējums |
|
2019. g. 17.–21. oktobris |
Aizsardzības ministra A.Pabrika vizīte Ķīnā. Dalība Sjanšanas forumā un Starptautisko Militāro sporta spēļu atklāšanā |
|
2018. g. 15.–20. septembris |
Valsts prezidenta R.Vējoņa darba vizīte Ķīnā, dalība Pasaules Ekonomikas foruma rīkotajā Summer Davos samitā Tjaņdziņā. Tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu (Xi Jinping) un premjeru Li Kecjanu (Li Keqiang). |
|
2018. g. 23.–31. augusts |
Saeimas deputātu sadarbības grupas ar Ķīnas parlamentu vizīte Ķīnā Baltijas valstu parlamentāriešu kopīgas vizītes Ķīnā ietvaros |
| 2018. g. 7. jūlijs | Ministru prezidenta M.Kučinska un Ķīnas Valsts padomes premjera Li Kecjana (Li Keqiang) divpusējā tikšanās Sofijā, Bulgārijā, septītās 16+1 Valdību vadītāju sanāksmes laikā |
|
2018. g. 16.–22. jūnijs |
Satiksmes ministra U.Auguļa vizīte Ķīnā (Haikou, Handžou, Pekina, Šeņdžeņa) |
|
2018. g. 8.–12. janvāris |
Saeimas priekšsēdētājas I.Mūrnieces vizīte Ķīnā Ziemeļu un Baltijas valstu (NB8) parlamentu priekšsēdētāju kopīgās vizītes ietvaros, kur citu starpā notika tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu (Xi Jinping) un Visķīnas Tautas kongresa Pastāvīgās komitejas priekšsēdētāju Džanu Dedzjanu (Zhang Dejiang) |
|
2017. g. 27. novembris |
Ministru prezidenta M.Kučinska un Ķīnas Valsts padomes premjera Li Kecjana (Li Keqiang) divpusējā tikšanās Budapeštā, Ungārijā, sestās 16+1 Valdību vadītāju sanāksmes laikā |
| Ķīnas amatpersonu vizītes Latvijā | |
|---|---|
|
2018. g. 4.–7. jūlijs |
Ķīnas Tautas politiskās konsultatīvās konferences (CPPCC) Nacionālās komitejas priekšsēdētāja vietnieka Džana Cjinli (Zhang Qingli) vizīte Rīgā |
|
2017. g. 7.–8. septembris |
Ķīnas Tautas politiskās konsultatīvās konferences (CPPCC) Nacionālās komitejas priekšsēdētāja vietnieka Ma Biao (Ma Biao) vizīte Rīgā |
|
2017. g. 23.–26. jūlijs |
Ķīnas Tautas Republikas Nacionālās veselības un ģimenes plānošanas komisijas viceministra Ma Sjaovei (Ma Xiaowei) vizīte Rīgā |
|
2017. g. 12.–14. aprīlis |
Visķīnas Tautas kongresa Pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja Džana Dedzjana (Zhang Dejiang) oficiālā vizīte Rīgā |
|
2016. g. 4.–6. novembris |
Ķīnas Valsts padomes premjera Li Kecjana (Li Keqiang) divpusējā oficiālā vizīte Latvijā 04.11.2016. un dalība piektajā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas (16+1) valdību vadītāju sanāksmē Rīgā 05.11.2016. Divpusējās vizītes laikā viņš tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un Ministru prezidentu Māri Kučinski. Tā bija pirmā Ķīnas premjera vizīte Latvijā, turklāt gadā, kad tika atzīmēta Latvijas un Ķīnas diplomātisko attiecību nodibināšanas 25. gadadiena. |
|
2016. g. 13.–14. oktobris |
Ķīnas ārlietu ministra biedra / 16+1 sekretariāta ģenerālsekretāra Liu Haisjina (Liu Haixing) vizīte un dalība 16+1 Nacionālo koordinatoru sanāksmē Rīgā, kā arī politiskās konsultācijas ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru A.Pildegoviču |
|
2016. g. 28.–30. maijs |
Ķīnas vicespīkera Dzji Binsjuaņa (Ji Bingxuan) darba vizīte Saeimā Rīgā |
|
2016. g. 16.–17. maijs |
Ķīnas Transporta viceministra Dai Dunčana (Dai Dongchang) dalība pirmajā 16+1 Transporta ministru sanāksmē Rīgā |
|
2016. g. 17.–20. februāris |
Ķīnas Nacionālās attīstības un reformu komisijas (National Development and Reform Commission, NDRC) priekšsēdētāja vietnieka Nina Dzjidže (Ning Jizhe) vizīte Rīgā |
|
2015. g. 27.–30. aprīlis |
Ķīnas Transporta viceministra Vena Menjuna (Weng Mengyong) un Izglītības viceministra Hao Pina (Hao Ping) dalība ASEM ministru sanāksmēs Rīgā |
14. Saeimā darbojas Deputātu grupa sadarbībai ar Ķīnas Tautas Republikas parlamentu Armanda Krauzes (ZZS) vadībā.
2022. gadā Ķīna Latvijas preču eksportā ieņēma 20. vietu (211,24 MEUR jeb 1,0% no LV ārējā eksporta), kā arī 7. vietu preču importa ziņā (993,78 MEUR jeb 3,8 % no LV importa).
Plašāk
Sadarbība kultūras jomā balstās uz Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūras jomā (stājās spēkā 22.09.2017.). Pirms tam sadarbību regulēja 1996. gada Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības kultūras un izglītības sadarbības līgums.
Divpusējā sadarbība ar ĶTR Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kompetences jomās balstās uz 2017. gada 22. novembrī parakstīto Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par sadarbību izglītības jomā. Šī līguma ietvaros notiek studentu apmaiņa, tiek piešķirtas stipendijas studijām un dalībai vasaras skolās. Pirms tam sadarbību regulēja 1996. gada Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības kultūras un izglītības sadarbības līgums. Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Izglītības ministrijas līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju un grādu savstarpējo atzīšanu bija parakstīts jau 2010. gada 22. oktobrī Pekinā.
2018. gada 23. novembrī Latvijas Universitātē notika profesora Pētera Pildegoviča vadībā izveidotās “Lielās ķīniešu-latviešu vārdnīcas” elektroniskās versijas un “Latviešu-ķīniešu, ķīniešu-latviešu vārdnīcas” prezentācija.
Ar mērķi stiprināt abu valstu sadarbību izglītības un zinātnes jomā ir atklāti divi akadēmiskās sadarbības centri - 2016. gada 14. novembrī LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļā tika atklāts LU un Ziemeļķīnas Zinātņu un tehnoloģiju institūta (North China Institute of Science and Technology) “Ķīnas – Latvijas akadēmiskās sadarbības centrs”. Līdzīgs centrs kopš 2015. gada 18. septembra darbojas arī Ziemeļķīnas Zinātņu un tehnoloģiju institūtā.
2016. gada 29. janvārī tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības saprašanās memorands par Ķīnas Kultūras centra nodibināšanu Latvijā. Centrs tika atklāts 2019. gada 22. oktobrī un tā funkcijās ietilpst dažādu kultūras pasākumu, tai skaitā, izstāžu, kinoseansu, semināru, dažādu kultūras kolektīvu izrāžu organizēšana un citi Ķīnas kultūras popularizēšanas pasākumi.
2011. gada 4. novembrī Latvijas Universitāte tika atklāts Konfūcija institūts – Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas mācību centrs, kas dibināts Latvijas Universitātes sadarbībā ar Dienvidķīnas Pedagoģisko universitāti (Guandžou), ĶTR valdības Ķīniešu valodas pārvaldes („Haņbaņ”) virsvadībā. LU Konfūcija institūtu vada profesors Pēteris Pildegovičs. Institūta uzdevums ir pildīt Latvijas izglītības veicināšanas un attīstības misiju, nodrošinot Latvijas sabiedrībai iespēju gan iegūt augsta līmeņa ķīniešu valodas zināšanas, gan arī dziļāk saprast tradicionālās Ķīnas kultūras īpatnības. LU Konfūcija institūta Konfūcija klases izveidotas Rīgas Kultūru vidusskolā, Daugavpils Universitātē, Rīgas 34. vidusskolā, Transporta un Sakaru Institūtā (TSI), kā arī Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijā.
2005. gada oktobrī Rīgas Stradiņa universitātē tika atklāts Ķīnas studiju centrs. Centrs nodrošina ar Ķīnu saistītu pētniecisko projektu īstenošanu, popularizē ķīniešu kultūru un valodu akadēmiskā līmenī, kā arī organizē ķīniešu valodas apmācību. Pētnieciskie projekti par attiecībām ar Ķīnu tiek realizēti arī Latvijas Ārpolitikas institūta Āzijas programmas ietvaros.
Kopš 1993. gada Latvijas Universitātes Āzijas studiju bakalaura un maģistra programmās ir iespējams apgūt Ķīnas pētniecību (sinoloģiju).
