Publicēts: 04.01.2023.
Atjaunināts: 03.04.2024.

Kopš 2004. gada maija valstu attiecības attīstās, aktīvi aizstāvot līdzīgas intereses un pozīcijas starptautisko organizāciju ietvaros un turpinot padziļināt divpusējo sadarbību visdažādākajās jomās. Par vienu no prioritātēm uzskatāma tirdznieciski ekonomisko sakaru veicināšana, kam vēl ir ievērojams potenciāls.

Latvijas valdība Slovēnijas neatkarību atzina 1991. gada 29. augustā. Šajā pašā dienā Slovēnija atzina Latvijas neatkarību. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991. gada 30. septembrī.

Latvijas pārstāvība Slovēnijā

Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Budapeštā.

Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Slovēnijas Republikā kopš 2021. gada 29. jūnija ir Agnese Kalniņa.

Slovēnijas pārstāvība Latvijā

Slovēnijas Republikas vēstniecība atrodas Rīgā.

Slovēnijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2022. gada 17. augusta ir Tomažs Matjašecs (Tomaž Matjašec).

Plašāk

Valsts prezidenti
2023. g. 18.–19. decembris Slovēnijas prezidentes Natašas Pircas Musaras oficiālā vizīte Latvijā

2022. g. 29. jūnijs

Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās ar Slovēnijas premjerministru Robertu Golobu NATO samitā Madridē

2021. g. 27.–30. septembris

Valsts prezidenta E. Levita oficiālā vizīte Slovēnijā

2010. g. 29.–30. jūnijs

Slovēnijas prezidenta Danilo Tirka (Danilo Türk) valsts vizīte Latvijā

2010. g. 30. janvāris

Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar Slovēnijas prezidentu D. Tirku Davosas forumā

2008. g. 13. maijs

Izraēlas izveides 60.gadadienas svinību ietvaros Jeruzalemē notika Latvijas Valsts prezidenta V. Zatlera tikšanās ar Slovēnijas prezidentu D. Tirku
Parlamenta priekšsēdētāji

2022. g. 28. marts

Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces dalība ES valstu parlamentu spīkeru konferencē Ļubļanā

2019. g. 8.–10. septembris

Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces oficiālā vizīte Slovēnijā

2017. g. 27.–29. marts

Slovēnijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja Dr. Milana Brgleza (Dr. Milan Brglez) oficiālā vizīte Latvijā

2016. g. 23. maijs

Latvijas Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces divpusējā tikšanās ar Slovēnijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāju Dr. Milanu Brglezu ES valstu parlamentu spīkeru konferences laikā Luksemburgā

2010. g. 2.–5. februāris

Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes oficiālā vizīte Slovēnijā
Premjerministri

2008. g. 31. augusts–1. septembris

Latvijas Republikas Ministru prezidenta Ivara Godmaņa dalība Bledas Stratēģiskajā forumā un tikšanās ar Slovēnijas premjerministru Janezu Janšu (Janez Janša)

2006. g. 22.–25. jūlijs

Latvijas Republikas Ministru prezidenta Aigara Kalvīša oficiālā vizīte Slovēnijā

2005. g. 12.–13. septembris

Slovēnijas premjerministra J. Janšas oficiālā vizīte Latvijā
Ārlietu ministri

2022. g. 3. februāris

Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča oficiālā vizīte Slovēnijā

2021. g. 30. novembris–1. decembris

Slovēnijas ārlietu ministra Anžes Logara (Anže Logar) dalība NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā

2020. g. 21. oktobris

Slovēnijas ārlietu ministra Anžes Logara (Anže Logar) darba vizīte Latvijā

2016. g. 5.–6. septembris

Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība Bledas forumā, divpusēja tikšanās ar Slovēnijas premjerministra vietnieku, ārlietu ministru Karlu Erjavecu (Karl Erjavec)

14. Saeimā ir izveidota Latvijas–Slovēnijas parlamentārās sadarbības grupa, kuras vadītāja ir Skaidrīte Ābrama (“Progresīvie”). Grupas sastāvā ir 17 deputāti.

Sākot ar 2008. gada 1. novembri Slovēnijas Republika pārstāv Latvijas Republiku Šengenas vīzu izsniegšanā Podgoricā (Melnkalnes Republikā), Prištinā (Kosovas Republikā) un Ļubļanā (Slovēnijas Republikā).

Savukārt Latvija pārstāv Slovēniju Šengenas vīzu izsniegšanā Vitebskā (Baltkrievijas Republikā) un Baku (Azerbaidžānas Republikā).

Latvijas un Slovēnijas ekonomiskie profili ir līdzīgi – labi attīstīts pakalpojumu sektors un savas jomas pasaules līmeņa ražošanas uzņēmumi. Uz importa rēķina abpusēji pieaugusi preču un pakalpojumu tirdzniecība, saglabājoties negatīvai tirdzniecības bilancei.

Plašāk

Latvijas un Slovēnijas sadarbības pamatu aizsardzības jomā veido "Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās par sadarbību aizsardzības jomā", kas tika parakstīta 2002. gada 17. aprīlī aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska oficiālās vizītes Slovēnijā laikā. 

2017. g. 19. jūnijā Ādažos dalību Kanādas bruņoto spēku vadītajā kaujas grupā uzsāka aptuveni 50 karavīri no Slovēnijas.

Slovēnijas aizsardzības atašeja pienākumus Latvijā pilda Varšavā rezidējošais kpt. Gorazds Bartols (Gorazd Bartol).

Dzelzceļa jomā sadarbība ar Slovēniju notiek Dzelzceļu sadarbības organizācijā (OSJD) un Starptautiskajā dzelzceļa savienībā (UIC).

Sakaru jomā valstis sadarbojas Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences (CEPT) ietvaros, kā arī Starptautiskajā Telekomunikāciju Savienībā (ITU).

Latvijas uzņēmēji un ostas piedāvā Slovēnijas valsts uzņēmējiem investēt Latvijas ostās un loģistikas centros, kā arī izmantot Latvijas transporta infrastruktūru un loģistikas centru pakalpojumus savu kravu transportēšanai.

Latvijas augstskolu sadarbība ar Slovēniju ir neliela. Ar Slovēnijas augstākās izglītības iestādēm sadarbojas Latvijas Universitāte un Vidzemes Augstskola. Tiek uzturēti kontakti starp Latvijas Zinātņu akadēmiju un Slovēnijas Zinātņu akadēmiju.