Latvijas un Somijas tradicionāli veiksmīgās attiecības ir balstītas uz kopīgām interesēm nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā un Eiropā. Būdamas ģeogrāfiski tuvas valstis, Latvija un Somija īsteno ciešu un praktisku sadarbību visdažādākajās jomās un līmeņos – ekonomikā, kultūrā, izglītībā, aizsardzībā, pilsonisko kontaktu jomā, pašvaldību starpā.

1921. gada 26. janvārī Somija atzina Latviju de iure. Somija atzina Latvijas inkorporāciju Padomju Savienība de facto, bet ne de iure. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 29. augustā.

Latvijas pārstāvība Somijā

Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Helsinkos.

Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Somijas Republikā no 2022. gada 25. augusta ir Dace Treija-Masī

Somijā darbojas četri Latvijas goda konsuli:

  • Tapio Aho (Tapio Aho) Satakunta reģionā,
  • Timo Levo (Timo Levo) Ziemeļostrobotnijas un Kainū reģionā,
  • Mervi Vidgrēna (Mervi Vidgrén) Ziemeļsavo, Dienvidsavo un Ziemeļkarēlijas reģionā;
  • Topi Pānanens (Topi Paananen) Peijethemes reģionā.

Somijas pārstāvība Latvijā

Somijas Republikas vēstniecība atrodas Rīgā.

Ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā no 2022. gada 7. septembra ir Anne Saloranta (Anne Saloranta).

Latvijas amatpersonu vizītes Somijā
2025. g. 16.17. jūnijs Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Somijā
2025. g. 14. janvāris

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Somijā, dalība Baltijas jūras NATO sabiedroto valstu vadītāju samitā Helsinkos

2024. g. 13.–14. jūnijs Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Somijā, divpusējās tikšanās un dalība Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministru sanāksmē
2024. g. 16. februāris Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas darba vizīte Somijā
2023. g. 14. decembris Ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa darba vizīte Somijā
2023. g. 24. novembris Ministru prezidentes Evikas Siliņas darba vizīte Somijā
2023. g. 28. septembris Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Somijā
Somijas amatpersonu vizītes Latvijā
2025. g. 28. janvāris

Somijas ārlietu ministres Elinas Valtonenas (Elina Valtonen) darba vizīte Latvijā

2024. g. 22.–23. augusts Somijas parlamenta priekšsēdētāja Jussi Hallaaho (Jussi Halla-aho) darba vizīte Latvijā, dalība NB8 parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē
2024. g. 11. jūnijs Somijas prezidenta Aleksandra Stuba (Alexander Stubb) darba vizīte Latvijā, dalība B9 samitā viesa statusā
2024. g. 24. maijs Somijas premjerministra Peteri Orpo (Petteri Orpo) darba vizīte Latvijā
2023. g. 6.–7. septembris Somijas ārlietu ministres Elinas Valtonenas (Elina Valtonen) darba vizīte Latvijā, dalība NB8 ārlietu ministru sanāksmē
2023. g. 25. janvāris Somijas ārlietu ministra Pekas Hāvisto (Pekka Haavisto) darba vizīte Latvijā, dalība Latvijas vēstnieku sanāksmē goda viesa statusā
2022. g. 19. decembris Somijas prezidenta Sauli Nīnistes (Sauli Niinistö) darba vizīte Latvijā, dalība Apvienoto reaģēšanas spēku sanāksmē

Somija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem 2024. gadā tā ierindojās 7. vietā starp ārējās tirdzniecības partneriem. Abu valstu sadarbība balstās uz ģeogrāfisko tuvumu, vēsturiskām saitēm un līdzīgām vērtībām ekonomikā un inovācijās. Latvijā darbojas Somijas uzņēmumi, kas pārstāv dažādas nozares – no enerģētikas līdz mazumtirdzniecībai un tehnoloģijām, tostarp, Neste, YIT, Fazer, Hesburger, Stockmann, TietoEvry u. c. Latvija ir ieinteresēta turpināt sadarbību ar Somiju īpaši tādās jomās kā inovācijas un pētniecība, jaunuzņēmumi, digitalizācija un mākslīgais intelekts, būvniecība, tūrisms, transports, aizsardzības nozares produkcijas ražošana. Somija ir Latvijai prioritārs tūrisma tirgus – tā ierindojas 5. vietā pēc viesu skaita. Aviosabiedrība AirBaltic un Finnair nodrošina tiešos reisus no Rīgas uz Helsinkiem, AirBaltic nodrošina regulāru satiksmi arī uz Tamperi un Turku.

Somijā darbojas Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība, kas sniedz atbalstu Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā, informāciju par uzņēmējdarbības uzsākšanu, un iespējām realizēt investīciju projektus, kā arī sniedz palīdzību ārējās tirdzniecības veicināšanai. 

Plašāk

Kopš 2023. gada 4. aprīļa Somija ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts. 

Somijas pieredzi Latvija izmanto visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā. Abas valstis ir ieinteresētas attīstīt sadarbību iepirkumu jomā un apmācībās. Somija ir aktīva Baltijas valstu aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) atbalstītāja, nodrošinot Somijas instruktoru (pasniedzēju) iesaisti koledžas darbā.

Divpusējo līgumu par sadarbību aizsardzības jomā Latvija un Somija noslēdza 2009. gada 9. jūnijā. Savukārt 2017. gada 3. novembrī abas valstis parakstīja Saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības jomai nepieciešamā aprīkojuma iepirkumos, pētījumos un industrijā. 2018. gadā tika uzsākta divpusējā sadarbība apmācības jomā, Somijas bruņotajiem spēkiem nododot pieredzi Latvijas karavīriem pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu izmantošanā. 2021. gada 30. augustā Latvijas un Somijas aizsardzības ministri parakstīja vispārīgo vienošanos par 6x6 bruņu transportlīdzekļu iegādi no uzņēmuma “Patria”, kurā iekļauts Latvijas pasūtījums vairāk nekā 200 jauno bruņumašīnu piegādei. 2021. gada oktobrī Latvija saņēma pirmās bruņumašīnas. 2024. gada 24. maijā tika atklāta Patria militāro transportlīdzekļu ražotne Valmierā, un jau augustā Latvijas Nacionālie bruņotie spēki saņēma pirmo Latvijā ražoto bruņutransportieri. Pievienošanās "Patria" 6x6 programmai ļāvusi attīstīt arī "Patria" 6x6 klasteri, kurā patlaban darbojas un komponentes bruņumašīnām ražo seši Latvijas uzņēmumi. 

Kopš 2023. gada Somijas aizsardzības atašejs Latvijā ar rezidenci Tallinā ir Jouni Heiki Sakari Lamminens (Jouni Heikki Sakari Lamminen).  

Latvijas Valsts policija regulāri un cieši sadarbojas ar radniecīgajiem dienestiem Somijā INTERPOLA ietvaros, kā arī izmantojot SIRENE un EIROPOLA sadarbības mehānismus. Valsts policija un tās struktūrvienības piedalās ikgadējās Baltijas valstu un Somijas kārtības policijas, kriminālpolicijas un iestāžu vadības priekšnieku sanāksmēs, pārrunājot aktualitātes un iezīmējot stratēģiskās sadarbības prioritātes.

Somija ir viena no valstīm, kas svarīgu izmeklēšanas pasākumu koordinēšanai komplicētās lietās visās trīs Baltijas valstīs ir norīkojusi Somijas sakaru virsnieku (ar rezidenci Tallinā). Latvijas un Somijas tiesībsargājošās iestādes sadarbojas ES pretterorisma vienību asociācij, “ATLAS”, organizējot arī pieredzes apmaiņu un apmācības.

Latvijas Republikas Valsts robežsardzes divpusējā sadarbība ar Somijas robežsardzi notiek, pamatojoties uz 2010. gada 14. oktobra Protokolu par sadarbību.. Saskaņā ar protokolu Latvijas un Somijas robežapsardzības dienestu vadītāji tiekas reizi gadā, tiek organizētas ekspertu vizītes riska analīzes, kriminālizmeklēšanas, informācijas tehnoloģiju, kinoloģijas un citās jomās. Ar Somijas Robežsardzi notiek aktīva informācijas apmaiņa par robežapsardzības sistēmas tiesisko regulējumu un robežas infrastruktūras izveidi, ievērojot, ka abās valstīs notiek gan robežinfrastruktūras izveide, gan arī veiktas izmaiņas tiesību aktos attiecībā uz robežuzraudzības režīmiem un hibrīduzbrukumiem. Latvijas un Somijas robežapsardzības dienestu sadarbība tiek turpināta arī FRONTEX aģentūras kopīgo operāciju ietvaros. Latvijas Valsts robežsardzes koledžai un Somijas robežsardzes Krasta apsardzes akadēmijai izveidojusies cieša sadarbība akadēmiskā personāla un kadetu pieredzes apmaiņā.

Latvija sadarbojas ar Somiju ES Strukturālo un investīciju fondu “Eiropas teritoriālā sadarbība” mērķa (INTERREG) programmās kopīgu mērķu sasniegšanai Baltijas jūras reģionā un Eiropā (2021.–2027. gadu periods). INTERREG EUROPE ietvaros Latvijas partneri ar Somijas kolēģiem īsteno 12 kopīgus projektus. Pieredzes apmaiņa un labās prakses pārnese politikā notiek šādās jomās:

  • kultūras un radošo industriju politikas pilnveidē, izmantojot inovatīvus komunikācijas līdzekļus un digitālās tehnoloģijas;
  • vēja enerģijas izmantošana;
  • stratēģijas ilgtspējīgai mobilitātei, mākslīgā intelekta ieviešanas iespējas publiskajā sektorā;
  • reģionu vides un sociālekonomiskās noturības veidošana klimata pārmaiņu kontekstā; -publiskā un privātā sektora partnerība upju un mitrāju kā zili zaļās infrastruktūras atjaunošana un saglabāšana;
  • Eiropas kultūras galvaspilsētu atpazīstamības sekmēšana;
  • sociāli iekļaujošu aprites risinājumu ieviešana, lai novērstu pārtikas izšķērdēšanu.

Starpreģionu sadarbības programmas URBACT IV ietvaros tiek īstenoti četri kopīgi projekti ar Somijas partneriem, izstrādājot pilsētattīstības dokumentus un apmainoties ar labo praksi videi draudzīgu transporta veidu un ilgtspējīgu enerģijas avotu izmantošanā; pārejā uz aprites ekonomiku; pilsētu iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu risināšanā un iedzīvotāju labklājības uzlabošanā pilsētās.

Regulāra sadarbība un tikšanās ar Somiju notiek arī VASAB – Vīzijas un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai Telpiskās plānošanas un attīstības komitejā. Amatpersonas diskutē par izaicinājumiem un aktuālajiem procesiem telpiskajā plānošanā un nacionālajā likumdošanā saistībā ar atbilstošo ES politiku, t. sk., jūras plānošanu, piekrastes zonas pārvaldību, pilsētu–lauku plānošanu un sasniedzamību.

Sadarbība augstākās izglītības jomā tiek īstenota augstskolu divpusējo sadarbības līgumu ietvaros, kā arī kopīgi piedaloties starptautiskajās programmās un projektos. Vairāk nekā 20 Latvijas augstskolas sadarbojas ar Somijas partneriem ES izglītības programmās un projektos. Cieša sadarbība Latvijai ar Somiju ir profesionālās un pieaugušo izglītības jomā, organizējot seminārus un piedaloties kopīgos projektos. ES “Erasmus+” programmā ”Mācību mobilitāte” augstākās, profesionālās, pieaugušo un skolu izglītības sektoros uz Somiju laika periodā no 2021. līdz 2025. gadam ir devušies ap 1000 cilvēku.

2024./2025. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs pilna laika studijās studēja 536 studenti no Somijas, no tiem vairāk nekā 400 – Rīgas Stradiņa universitātē.

Somu valodu var apgūt Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijā un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Somugru valodu bakalaura studiju programmā.

Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, Valmieras Mākslas vidusskola, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola sadarbojas ar Somijas kultūrizglītības iestādēm.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte īsteno sadarbību ar Somijas partneriem lauksaimniecības pētniecības jomā. Latvijai ir aktīva sadarbība ar Somiju Starptautiskās jūras pētniecības padomes (International Council for the Exploration of the Sea, ICES) un HELCOM (Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas – Helsinku Komisija) darba un izpētes grupās.

Sadarbība starp abu valstu institūcijām kultūrā ir plaša un daudzveidīga daudzās jomās. Mākslinieki regulāri viesojas otras valsts rīkotajos starptautiskajos pasākumos – izstādēs, mūzikas, kino un citos festivālos. Somu mākslinieki Latvijā bieži ir pārstāvēti Ziemeļvalstu kopīgi rīkotajos pasākumos.

Noris aktīva sadarbība literatūras jomā – ik gadu tiek izdoti nozīmīgāko un aktuālāko somu un latviešu autoru literāro darbu tulkojumi. Ar platformas Latvian Literature atbalstu somu valodā tulkotas un izdotas vairāk nekā 25 grāmatas. Starp tām – M. Bērziņa romāns “Svina garša (2024. g.)”, J. Joņeva “Jelgava’94” (2022. g.), “Dzejas antoloģija” (2023. g.), “Lībiešu dzejas izlase” (2022. g.), latviešu laikmetīgās dzejas izlases latviešu un somu valodā “Ja aizmirsti savu vārdu” (2020. g.), Vizmas Belševicas triloģija “Bille” (2019. g.), Māras Zālītes autobiogrāfiskais romāns “Pieci pirksti” (2018. g.). Latviešu valodā tulkotas tādu mūsdienu somu rakstnieču – kā Johanna Sinisalo (Johanna Sinisalo), Heli Lāksonena (Heli Laaksonen), Katja Ketu (Katja Kettu), Sofija Oksanena (Sofi Oksanen), Rītas Jalonenas (Riitta Jalonen) – grāmatas. 2024. gadā Somijas Valsts balvu (Valtion ulkomainen kääntäjä­palkinto) ārvalstu tulkotājam saņēma tulkotāja Maima Grīnberga.

No 2022./2023. gada trīs koncertsezonas Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mākslinieciskas vadītājs ir somu diriģents Tarmo Peltokoski (Tarmo Peltokoski). 2024. un 2025. gadā pie LNSO diriģenta pults stājušies arī tādi izcili somu diriģenti kā Jorma Panula (Jorma Panula), Olli Mustonens (Olli Mustonens) un Kristians Sallinens (Kristian Sallinen). Valsts Akadēmiskajam korim “Latvijajau kopš 2009. gada ir veiksmīga un regulāra sadarbība ar diviem Somijas orķestriem – Helsinku filharmoniķiem un Kymi Sinfonietta. 2023. gadā Mikkeli mūzikas festivālā uzstājās Liepājas Simfoniskais orķestris kopā ar Valsts akadēmisko kori “Latvija”, atskaņojot Karla Orfa iespaidīgo opusu “Carmina Burana”. Regulāra ir Latvijas un Somijas džeza mūziķu sadarbība. 2024. gadā  J. Vītola Mūzikas akadēmijas un Latvijas Radio bigbenda rīkotajā Bigbenda kompozīciju konkursā Baltijas un Ziemeļvalstu jaunajiem komponistiem trešo vietu ieguva somu komponists un  trombonists Ārni Hekinens (Aarni Häkkinen) ar skaņdarbu Cliff Dwelling, un tā pirmatskaņojums notika Rīgā.

2022. gadā Tamperes hallē notika Latvijas Nacionālā baleta viesizrādes ar Sergeja Prokofjeva baletu ,”Romeo un Džuljeta” Latvijas Nacionālā baleta simtgades notikumu ietvaros. Biedrība “Latvijas Jaunā teātra institūts” (LJTI) ) ir viens no partneriem skatuves mākslas festivālā Baltic Take over (2023. gadā Helsinkos un 2025. gadā Turku). LJTI organizētajā jaunā teātra festivālā Homo Novus regulāri piedalās somu mākslinieki.

Lai iepazīstinātu Somijas sabiedrību ar Latvijas laikmetīgo mākslu un mākslas izcilību darbiem, kā arī kopīgi atzīmētu Baltijas valstu simtgades, Latvijas vēstniecība Somijā atbalstīja Latvijas dalību Helsinku Laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma izstādē “Turp un atpakaļ: Baltijas reģiona mūsdienu māksla” no 2018. gada 9. februāra līdz 2019. gada 24. martam. Izstādē bija apskatāmi 26 mākslinieku, viņu vidū arī latviešu mākslinieku Miķeļa Fišera, Ingas Melderes, Darjas Meļņikovas un Katrīnas Neiburgas darbi.

2021. gadā Somijas laikmetīgās mākslas muzejs “Kiasma” savai kolekcijai iegādājās mākslinieces Katrīnas Neiburgas video un audio instalāciju “Transformācijas. Raganas slota. Vēja slota”.

2016. gadā uz ekrāniem iznāca Latvijas–Somijas kopražojums, režisora Viestura Kairiša spēlfilma “Melānijas hronika”. Filmas producents no Latvijas puses bija studija “Mistrus Media”, no somu – “Inland Film”. Filmas tapšanu atbalstīja arī Somijas Filmu fonds un sabiedriskā televīzija YLE. Somu aktieri ir filmējušies tādās latviešu filmās kā J. Kursieša “Cildenie”, J. Kursieša un S. Tokalova “Padomju džinsi”.

Somijas Nacionālā bibliotēka, kā arī Somijas Digitālā bibliotēka ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) sadarbības partneri kopīgajos Eiropas digitālās bibliotēkas Europeana, kā arī Norden Mobility projektos.

Daudzveidīga ir Latvijas un Somijas pašvaldību sadarbība tādās jomās kā izglītība, sports, kultūra, tūrisms, uzņēmējdarbība, ekoloģija, reģionālā attīstība, sociālā un veselības aprūpe, NVO jautājumi.

Rīgas senākā sadraudzības pilsēta ir Pori (kopš 1964. gada). Abas pilsētas sadarbojas gan ES projekto, kultūras mantojuma saglabāšanā, pilsētas attīstības jautājumos, uzņēmējdarbībā un tūrismā, kultūrā, izglītībā un sportā. Rīgas Digitālā aģentūra kopā ar partneriem no Helsinku un Tamperes pašvaldībām darbojas starptautiskā projektā AI4CITIZENS, kura mērķis ir mākslīgā intelekta ieviešana pašvaldības darbā, kā arī tā ētiska pielietošana.

Izveidojusies sadarbība arī starp Jūrmalu un Pietarsāri, Olaines novadu un Rīhimeki, Kocēnu novadu un Vammalu.