Raksti un intervijas presē

20. novembrī aprit 120 gadi, kopš dzimis Latvijas diplomāts un sabiedriskais darbinieks TEODOTS OZOLIŅŠ (20.11.1899. Mangaļos, Rīgas apriņķī – 29.09.1981. Londonā, Lielbritānijā)

Teodots Visvaldis Ozoliņš bija Mangaļu pamatskolas skolotāja dēls, kur arī mācījās (1908–1913), pēc tam izglītību turpināja R. Gēgera komercskolā Rīgā (1916–1918), 1924. gadā beidza Valsts vidusskolu pieaugušajiem Rīgā. Studēja tieslietas Kopenhāgenas Universitātē (1924–1928).

No 1919. gada jūlija strādāja Latvijas ārlietu dienestā.
Līdz 1920. gada oktobrim bija diplomātiskā pārstāvja Kopenhāgenā sekretāra palīgs. Strādāja ģenerālkonsulātos: Londonā (1922–1924), Kopenhāgenā (1924–1927), Stokholmā (1930–1933); sūtniecībās: Maskavā (1929–1930) un Stokholmā (1933–1936), kā arī vairākās Ārlietu ministrijas nodaļās.
Diplomātiski konsulārajā dienestā sasniedza arvien augstāku pakāpi: 1934. gadā II šķiras sekretārs, 1936. gadā – I šķiras sekretārs. 1936.–1938. gadā vadīja Ārlietu ministrijas Saimniecības un finanšu nodaļu, līdz 1939. gada aprīlim bija Administratīvā departamenta p. v. i.

T. Ozoliņš 1939. gada aprīlī tika iecelts par I šķiras sekretāru sūtniecībā Londonā, no maija – sūtniecības padomnieks.
Neatzina padomju okupācijas laika Latvijas valsts varas un pārvaldes iestādes par likumīgām, nepakļāvās to rīkojumiem, Latvijā neatgriezās un turpināja strādāt sūtniecībā.

1963. gada 29. aprīlī T. Ozoliņš iesniedza notu Lielbritānijas Ārlietu ministrijai par sūtņa, Latvijas pēdējās suverēnās valdības pārstāvja ar 1940. gada 17. maija ārkārtējām pilnvarām Kārļa Zariņa nāvi.
No maija līdz septembrim T. Ozoliņam nācās pavadīt neziņā, kāds būs sūtniecības un viņa paša turpmākais liktenis. Par to liecina T. Ozoliņa plašā sarakste ar pilnvaroto lietvedi, sūtniecības Vašingtonā vadītāju Arnoldu Spekki, kā arī ar Latvijas diplomātiskajiem un konsulārajiem pārstāvjiem ārvalstīs. Lielbritānijas Ārlietu ministrija šo problēmu atrisināja, savā 1963. gada septembra Diplomātiskajā sarakstā atsevišķā sadaļā par Baltijas valstu pārstāvjiem ierakstot, ka Teodots Ozoliņš ir Latvijas sūtniecības pilnvarotais lietvedis. Kopš tā laika T. Ozoliņš oficiāli vadīja Latvijas sūtniecību.

Kā pilnvarotais lietvedis T. Ozoliņš piedalījās Latvijas diplomātiskā dienesta vadītāja A. Spekkes 1964. gada septembra beigās Londonā sasauktajā diplomātisko pārstāvju sanāksmē, kā arī dienesta vadītāja kopš 1971. gada Anatola Dinberga 1971–1980 sasauktajās piecās sanāksmēs Londonā, Parīzē un Ženēvā.

Pilnvarotais lietvedis T. Ozoliņš saskaņoja ar Lielbritānijas Ārlietu ministriju un iecēla Lielbritānijā, Ziemeļīrijā un Lielbritānijas kolonijā Vidusjūrā ap 20 Latvijas goda konsulāro pārstāvju vietas izpildītājus, izsniedzot viņiem attiecīgu pilnvarojumu. (Konsulus ASV, Austrālijā un Kanādā pārraudzīja un iecēla sūtniecības ASV vadītāji, vienlaikus arī Latvijas ģenerālkonsuli ASV).
Sūtniecībai Londonā vienīgajai bija tiesības izsniegt Latvijas ārzemju pases (tās pagarināja, jaunu pasu izdošanas pieprasījumus noformēja sūtīšanai uz Londonu un pēc pasu saņemšanas izsniedza uz vietas pārējie diplomātiskie un konsulārie pārstāvji Brīvajā pasaulē). Vēlāk ārzemju pases izsniedza arī sūtniecība ASV.
Sūtniecības uzdevums bija saņemt no diplomātiskajiem pārstāvjiem Rietumeiropā ikmēneša ziņojumus, apkopot tos un nosūtīt dienesta vadītājam uz Vašingtonu.

Latvijas diplomātisko pārstāvju 1964. gada 30. septembra – 2. oktobra sanāksmē tika pieņemts neizpaužams lēmums par atteikšanos no sūtniecības nama Londonā, Eaton Place 87, kas bija nomas īpašums (lease-hold) un Latvijas valstij nepiederēja. To nolēma atstāt atstāšanu dažus gadus pirms nomas līguma (lease) izbeigšanās 1973. gada 29. septembrī. Vairākus gadus tika meklēts lētāks sūtniecības vajadzībām piemērots nams, līdz 1971. gada beigās sūtniecība pārcēlās uz namu Holland Park Road 6. Jaunā nama pirkums tika izdarīts, kopēju lēmumu pieņemot T. Ozoliņam un, domājams, arī dienesta vadītājam A. Dinbergam. Nams tika iegādāts par pārstāvniecību budžeta līdzekļiem, daļēji piedaloties T. Ozoliņam ar personīgās naudas iemaksām*.

Latvijas pirmajā neatkarības laikā T. Ozoliņš Rīgā darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, Latvijas Sabiedriskajā klubā, Latvju un dāņu biedrībā. No 1950. gada T. Ozoliņš bija Londonas Avīzes apgāda pārvaldes priekšsēdētājs, Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā un Daugavas Vanagu fonda goda priekšnieks.

Teodots Ozoliņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa IV šķiru.

Precējies 1923. g. ar dānieti Ingeborgu Varningu (1897–1982). Viņiem bija divi dēli: Laimonis un Imants.
Teodots Ozoliņš aizgāja aizsaulē Londonā 1981. gada 29. septembrī.

*Šāds darījums noveda pie nepatīkamām sekām. T. Ozoliņa pēcnācēji uzskatīja, ka nams pieder Ozoliņu ģimenei un pēc pilnvarotā lietveža nāves iesūdzēja tiesā Latvijas sūtniecību. Lieta tika izbeigta īsi pirms pēdējās tiesas sēdes, partu advokātiem pieņemot kompromisa lēmumu. Par to jaunieceltais sūtniecības Londonā vadītājs (bez diplomātiskajām privilēģijām) Pauls Reinhards 1985.gada 5. martā ziņoja dienesta vadītājam A. Dinbergam: “[..] Beidzot advokāti vienojās uz proporciju 50:50 Fifty/Fifty peļņas dalīšanu no pārdotā nama pēc visu izdevumu atvilkšanas, kas ar pārdošanu stāv sakarā”. 1985. g. 15. oktobrī sūtniecība bija spiesta pārcelties uz nelielām telpām Daugavas Vanagu namā Queensborough Terrace 72 Londonā, bet lielo sūtniecības arhīvu (kas tagad atrodas LNA LVVA zinātniskā apstrādē) gandrīz visu novietot Daugavas Vanagu īpašumā Straumēni.

Teodots OZOLIŅŠ (1899–1981). Rīga, 1939. gada sākums.

Fotouzņēmums no Latvijas Ārlietu ministrijas 1939. gada 12. aprīlī izdotās Diplomātiskās pases Nr. 87. LNA LVVA

Sūtniecības Londonā padomnieka T. Ozoliņa ziņojums pilnvarotajam lietvedim, sūtniecības ASV vadītājam Arnoldam Spekkem par sūtniecības vadītāja Londonā statusu pēc sūtņa K. Zariņa nāves. Londona, 1963. gada 28. jūnijs. LNA LVVA

Mason, Robert Heath – Lielbritānijas Ārlietu ministrijas Ziemeļu departamenta vadītājs.

T. Ozoliņš, izrādot cieņu A. Spekkem, uzrunā viņu par sūtni. Faktiski A. Spekke bija pilnvarotais lietvedis, sūtniecības ASV un Latvijas diplomātiskā dienesta vadītājs.

T. Ozoliņa vēstule Latvijas ģenerālkonsulam Hāgā Bruno Pavasaram par Lielbritānijas Ārlietu ministrijas rīcību, ieceļot T. Ozoliņu par sūtniecības Londonā pilnvaroto lietvedi. Londona, 1963. gada 7. oktobris.

LNA LVVA

Lielbritānijas Ārlietu ministrijas (Foreign and Commonwealth Office) ziņojums T. Ozoliņam par piekrišanu iecelt Maiklu F. Jūingsu (Michael F. Ewings) Latvijas goda konsula v. i. amatā Belfāstā. Londona, 1971. gada 14. maijs.

LNA LVVA

T. Ozoliņa pilnvarojums Maiklam F. Jūingsam par iecelšanu Latvijas goda konsula v. i. amatā Belfāstā. Londona, 1971. gada 19. maijs.

LNA LVVA

Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmes dalībnieki. No labās: Jānis Tepfers – Latvijas diplomātiskā vadītāja pārstāvis Zviedrijā Latvijas pilsoņu interešu aizsardzībai, Teodots Ozoliņš – pilnvarotais lietvedis, sūtniecības Londonā vadītājs, Anatols Dinbergs – pilnvarotais lietvedis, sūtniecības ASV un Latvijas diplomātiskā dienesta vadītājs, Arnolds Skrēbers – Latvijas diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvis Šveicē un Ženēvā izvietotajās starptautiskajās organizācijās, Kārlis Berends – diplomātiskais pārstāvis, sūtniecības Francijā vadītājs. Parīze, 1979. gada 20.–24. augusts.

Autors nav zināms. Latvijas Ārlietu ministrijas arhīvs

 

 

T. Ozoliņš ar kundzi Ingeborgu (sēž otrais un pirmā no labās) veco ļaužu pēcpusdienas tējas laikā Ziemassvētkos. Londona, Daugavas Vanagu nams, 1967. gads.

Autors nav zināms. Latvijas Ārlietu ministrijas arhīvs