Publicēts: 10.02.2023.

Īrija ir Latvijai tuvs partneris un ir izveidojušās ciešas divpusējās attiecības. Tāpat valstīm ir ļoti līdzīga nostāja par Eiropas Savienības galvenajiem darbakārtības jautājumiem, uzticama sadarbība ANO un citās organizācijās. Abas valstis vieno plaša Latvijas diaspora Īrijā.

Latvijas pārstāvība Īrijā

Latvijas vēstniecība atrodas Dublinā. Latvija atvēra vēstniecību Dublinā 2003. gada beigās. Kopš 2022. gada 27. septembra Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā ir Juris Štālmeistars.

Latvijas vēstnieki Īrijas Republikā:

2017.-2022. – Jānis Sīlis

2013.-2017. – Gints Apals

2009.-2013. – Pēteris Kārlis Elferts

2005.-2009. – Indulis Ābelis

2003.-2004. – Mārtiņš Lācis

2003.-2003. – Jānis Dripe

1997.-2001. – Normans Penke

1993.-1996. – Jānis Lūsis

Īrijas pārstāvība Latvijā

Īrijas vēstniecība Latvijā atrodas Rīgā. Pirmais Īrijas vēstnieks Latvijā Ričards A. Obraiens (Richard A. O'Brien) tika akreditēts 1991. gada 27. novembrī (rezidence Varšavā). Kopš 2021.gada 29.jūnija Īrijas vēstniece Latvijā ir Īmera Frīla (H. E. Ms Eimear Friel).

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas amatpersonu vizītes Īrijā
2019. gada 6.–7. decembrī

Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas darba vizīte
2018. gada 26.–27. februārī

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes un Ārlietu komisijas priekšsēdētāja, Eiropas lietu komisijas locekļa Ojāra Ērika Kalniņa darba vizīte

2017. g. 15.–16. novembrī

 Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte

2013. g. 13.–14. februārī

 Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizīte

2008. g. 2.–4. novembrī

 Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte

2008. g. 23.–25. jūlijā

 Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte

2004. g. 1. maijā

 Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un ārlietu ministra Riharda Pīka vizīte Dublinā

2003. g. 9. aprīlī

Valsts prezidenta Valda Zatlera darba vizīte

2008. gada 23.-25. jūlijā

Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte

2004. gada 1. maijā

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un ārlietu ministra Riharda Pīka vizīte Dublinā

2003. gada 9. aprīlī

Ārlietu ministres Sandras Kalnietes oficiālā vizīte

2002. g. 3.–5. jūnijā

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte

Īrijas amatpersonu vizītes Latvijā

2022. g. 26. maijā

Īrijas ārlietu ministra Saimona Kovenija  (Simon Coveney) vizīte

2018. g. 17.–18. jūnijā

Īrijas prezidenta Maikla D. Higinsa (Michael D. Higgins)  vizīte

2018. g. 28.maijā

Īrijas Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Šona O’Fērgila (Seán Ó Fearghaíl) vizīte

2013. g. 6. jūnijā

Īrijas premjerministra Endas Kenija (Enda Kenny) vizīte

2007. g. 20.–22. maijā

Īrijas prezidentes Mērijas Makalīzes (Mary McAleese) vizīte

2006. g. 20. janvārī

Īrijas ārlietu ministra Dermota Aherna (Dermot Ahern) vizīte

2004. g. 6. maijā

Īrijas premjerministra Bertija Aherna (Bertie Ahern) vizīte

2003. g. 27. novembrī

Īrijas premjerministra Bertija Aherna (Bertie Ahern) vizīte


PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Latvijas un Īrijas parlamentu sadarbības grupa Saeimā pirmo reizi tika nodibināta 1996. gadā 6. Saeimas sasaukuma laikā. 14. Saeimā deputātu grupa sadarbībai ar Īrijas parlamentu darbojas 17 cilvēku sastāvā un to vada Uģis Rotbergs (Jaunā Vienotība).

LATVIJAS DIASPORA ĪRIJĀ

Kopš 2004. gada 1. maija Īrija ir atvērusi savu darba tirgu brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām ES dalībvalstīm. To izmantodami, daudzi Latvijas iedzīvotāji ir devušies uz Īriju. Latvijas valstspiederīgo skaits Īrijā ir aptuveni 30 000. 

Latviešu diaspora Īrijā ir labi integrējusies sabiedrībā un ļoti aktīva latviskās identitātes saglabāšanā:

  • Īrijā darbojas 14 latviešu biedrības, no kurām Latviešu Biedrība Īrijā un Īrijas Latviešu Nacionālā padome ir Eiropas Latviešu apvienības biedri;
  • 13 nedēļās nogales skoliņas;
  • 13 pašdarbības kopas – dziesmu un deji kolektīvi visās vecuma grupās;
  • Rakstnieču un dzejnieču pulciņš “Baltie vārti”;
  • trīs sporta komandas un Sporta Draugu klubs.

Īrijā aktīvi darbojas arī ziņu portāls latviešu valodā Baltic-Ireland.ie, kas informē par aktualitātēm Īrijā un Latvijā.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Īrija ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tirdzniecības partneru vidū.

Nozīmīgākās Latvijas preču eksporta kategorijas uz Īriju: koks un koka izstrādājumi (53% no kopējā apjoma), optiskās ierīces un aparatūra (6%), plastmasas un to izstrādājumi (6%), mēbeles; gultas piederumi (5%), pārtikas rūpniecības atliekas (4%), minerālais kurināmais (3%). Visstraujāk audzis optisko ierīču un aparatūru eksports, strauji turpinājis augt koka un koka izstrādājumu eksports. Visstraujāko kritumu piedzīvojis alumīnija un tā izstrādājumu eksports

Galvenās importa preču grupas no Īrijas: dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis (41%), mehānismi un mehāniskas ierīces (11%), ēteriskās eļļas un rezinoīdi (11%), optiskās ierīces un aparatūras (6%), farmaceitiskie produkti (6%), vilna, smalkie vai rupjie dzīvnieku mati (4%). Visstraujāk audzis mehānismu un mehānisko ierīču imports. Visstraujāk sarucis dzērienu, alkoholisko šķidrumu un etiķa imports.

Plašāku informāciju par starptautisko tirdzniecību (preču un pakalpojumu apmaiņu) un tūristu plūsmu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka.

-        Preču tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Īriju

-        Pakalpojumu tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Īriju

-        Tiešās investīcijas

-        Tūrisms

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

No 1923. gada aprīļa līdz valsts okupācijai 1940. gadā, Latvijai ar Īriju kā Lielbritānijas domīniju bija konsulārās attiecības. Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS, Latvijas konsulārās pārstāvniecības Īrijā, tāpat kā Lielbritānijā, tās kolonijās un domīnijās, turpināja pastāvēt – Dublinā līdz 1967. gadam, Korkā – līdz 1972. gada vidum, Voterfordā – līdz 1949. gadam.

20. gadsimta 20. gados Latvijas intereses Īrijā pārstāvēja konsulārās aģentūras Belfāstā un Londondērijā (Ziemeļīrija). 1940. gadā Īrijā (Dublinā) darbojās Latvijas goda konsulāts, kā arī vicekonsuli Korkā un Veterfordā. Īrijas intereses Latvijā pārstāvēja Lielbritānijas sūtniecība.

Pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas 1940. gadā Īrija oficiāli deklarēja, ka tā neatzīst Latviju kā PSRS sastāvdaļu.

Latvijas neatkarības atjaunošanu Īrija reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Dokumenti par diplomātiskajām attiecībām starp abām valstīm tika parakstīti 1991. gada 9. oktobrī Īrijas ārlietu ministra Džerarda Kolinsa (Gerard Collins) vizītes laikā Latvijā.

Kopš 2022. gada 14. marta Marī Luīze O’Donela (Marie Louise O’Donnell) ir Latvijas goda konsule Dublinas grāfistē.

NODERĪGAS SAITES

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar Īriju