Īrija ir Latvijai tuvs partneris un ir izveidojušās ciešas divpusējās attiecības. Tāpat valstīm ir ļoti līdzīga nostāja par Eiropas Savienības galvenajiem darbakārtības jautājumiem, uzticama sadarbība ANO un citās organizācijās. Abas valstis vieno plaša Latvijas diaspora Īrijā.
- Diplomātisko attiecību vēsture
- Parlamentārā sadarbība
- Latvijas diaspora Īrijā
- Sadarbība ekonomikā
- Nozīmīgākās vizītes
- Informācijas avoti
Latvijas pārstāvība Īrijā
Latvijas vēstniecība atrodas Dublinā. Latvija atvēra vēstniecību Dublinā 2003. gada beigās. Kopš 2022. gada 27. septembra Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā ir Juris Štālmeistars.
Latvijas vēstnieki Īrijas Republikā:
2017.-2022. – Jānis Sīlis
2013.-2017. – Gints Apals
2009.-2013. – Pēteris Kārlis Elferts
2005.-2009. – Indulis Ābelis
2003.-2004. – Mārtiņš Lācis
2003.-2003. – Jānis Dripe
1997.-2001. – Normans Penke
1993.-1996. – Jānis Lūsis
Īrijas pārstāvība Latvijā
Īrijas vēstniecība Latvijā atrodas Rīgā. Pirmais Īrijas vēstnieks Latvijā Ričards A. Obraiens (Richard A. O'Brien) tika akreditēts 1991. gada 27. novembrī (rezidence Varšavā). Kopš 2021.gada 29.jūnija Īrijas vēstniece Latvijā ir Īmera Frīla (H. E. Ms Eimear Friel).
NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES
Latvijas amatpersonu vizītes Īrijā |
|
2019. gada 6.–7. decembrī |
Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas darba vizīte |
2018. gada 26.–27. februārī |
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes un Ārlietu komisijas priekšsēdētāja, Eiropas lietu komisijas locekļa Ojāra Ērika Kalniņa darba vizīte |
2017. g. 15.–16. novembrī |
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte |
2013. g. 13.–14. februārī |
Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizīte |
2008. g. 2.–4. novembrī |
Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte |
2008. g. 23.–25. jūlijā |
Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte |
2004. g. 1. maijā |
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un ārlietu ministra Riharda Pīka vizīte Dublinā |
2003. g. 9. aprīlī |
Valsts prezidenta Valda Zatlera darba vizīte |
2008. gada 23.-25. jūlijā |
Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte |
2004. gada 1. maijā |
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un ārlietu ministra Riharda Pīka vizīte Dublinā |
2003. gada 9. aprīlī |
Ārlietu ministres Sandras Kalnietes oficiālā vizīte |
2002. g. 3.–5. jūnijā |
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte |
Īrijas amatpersonu vizītes Latvijā |
|
2022. g. 26. maijā |
Īrijas ārlietu ministra Saimona Kovenija (Simon Coveney) vizīte |
2018. g. 17.–18. jūnijā |
Īrijas prezidenta Maikla D. Higinsa (Michael D. Higgins) vizīte |
2018. g. 28.maijā |
Īrijas Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Šona O’Fērgila (Seán Ó Fearghaíl) vizīte |
2013. g. 6. jūnijā |
Īrijas premjerministra Endas Kenija (Enda Kenny) vizīte |
2007. g. 20.–22. maijā |
Īrijas prezidentes Mērijas Makalīzes (Mary McAleese) vizīte |
2006. g. 20. janvārī |
Īrijas ārlietu ministra Dermota Aherna (Dermot Ahern) vizīte |
2004. g. 6. maijā |
Īrijas premjerministra Bertija Aherna (Bertie Ahern) vizīte |
2003. g. 27. novembrī |
Īrijas premjerministra Bertija Aherna (Bertie Ahern) vizīte |
PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA
Latvijas un Īrijas parlamentu sadarbības grupa Saeimā pirmo reizi tika nodibināta 1996. gadā 6. Saeimas sasaukuma laikā. 14. Saeimā deputātu grupa sadarbībai ar Īrijas parlamentu darbojas 17 cilvēku sastāvā un to vada Uģis Rotbergs (Jaunā Vienotība).
LATVIJAS DIASPORA ĪRIJĀ
Kopš 2004. gada 1. maija Īrija ir atvērusi savu darba tirgu brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām ES dalībvalstīm. To izmantodami, daudzi Latvijas iedzīvotāji ir devušies uz Īriju. Latvijas valstspiederīgo skaits Īrijā ir aptuveni 30 000.
Latviešu diaspora Īrijā ir labi integrējusies sabiedrībā un ļoti aktīva latviskās identitātes saglabāšanā:
- Īrijā darbojas 14 latviešu biedrības, no kurām Latviešu Biedrība Īrijā un Īrijas Latviešu Nacionālā padome ir Eiropas Latviešu apvienības biedri;
- 13 nedēļās nogales skoliņas;
- 13 pašdarbības kopas – dziesmu un deji kolektīvi visās vecuma grupās;
- Rakstnieču un dzejnieču pulciņš “Baltie vārti”;
- trīs sporta komandas un Sporta Draugu klubs.
Īrijā aktīvi darbojas arī ziņu portāls latviešu valodā Baltic-Ireland.ie, kas informē par aktualitātēm Īrijā un Latvijā.
SADARBĪBA EKONOMIKĀ
Īrija ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tirdzniecības partneru vidū.
Nozīmīgākās Latvijas preču eksporta kategorijas uz Īriju: koks un koka izstrādājumi (53% no kopējā apjoma), optiskās ierīces un aparatūra (6%), plastmasas un to izstrādājumi (6%), mēbeles; gultas piederumi (5%), pārtikas rūpniecības atliekas (4%), minerālais kurināmais (3%). Visstraujāk audzis optisko ierīču un aparatūru eksports, strauji turpinājis augt koka un koka izstrādājumu eksports. Visstraujāko kritumu piedzīvojis alumīnija un tā izstrādājumu eksports
Galvenās importa preču grupas no Īrijas: dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis (41%), mehānismi un mehāniskas ierīces (11%), ēteriskās eļļas un rezinoīdi (11%), optiskās ierīces un aparatūras (6%), farmaceitiskie produkti (6%), vilna, smalkie vai rupjie dzīvnieku mati (4%). Visstraujāk audzis mehānismu un mehānisko ierīču imports. Visstraujāk sarucis dzērienu, alkoholisko šķidrumu un etiķa imports.
Plašāku informāciju par starptautisko tirdzniecību (preču un pakalpojumu apmaiņu) un tūristu plūsmu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka.
- Preču tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Īriju
- Pakalpojumu tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Īriju
- Tūrisms
DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE
No 1923. gada aprīļa līdz valsts okupācijai 1940. gadā, Latvijai ar Īriju kā Lielbritānijas domīniju bija konsulārās attiecības. Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS, Latvijas konsulārās pārstāvniecības Īrijā, tāpat kā Lielbritānijā, tās kolonijās un domīnijās, turpināja pastāvēt – Dublinā līdz 1967. gadam, Korkā – līdz 1972. gada vidum, Voterfordā – līdz 1949. gadam.
20. gadsimta 20. gados Latvijas intereses Īrijā pārstāvēja konsulārās aģentūras Belfāstā un Londondērijā (Ziemeļīrija). 1940. gadā Īrijā (Dublinā) darbojās Latvijas goda konsulāts, kā arī vicekonsuli Korkā un Veterfordā. Īrijas intereses Latvijā pārstāvēja Lielbritānijas sūtniecība.
Pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas 1940. gadā Īrija oficiāli deklarēja, ka tā neatzīst Latviju kā PSRS sastāvdaļu.
Latvijas neatkarības atjaunošanu Īrija reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Dokumenti par diplomātiskajām attiecībām starp abām valstīm tika parakstīti 1991. gada 9. oktobrī Īrijas ārlietu ministra Džerarda Kolinsa (Gerard Collins) vizītes laikā Latvijā.
Kopš 2022. gada 14. marta Marī Luīze O’Donela (Marie Louise O’Donnell) ir Latvijas goda konsule Dublinas grāfistē.
NODERĪGAS SAITES
Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar Īriju
- Īrijas valdības interneta lapa: http://www.gov.ie
- Īrijas parlamenta interneta lapa: http://www.oireachtas.ie/
- Īrijas Ārlietu ministrijas interneta lapa: http://www.dfa.ie
- Latvijas Republikas vēstniecība Īrijā: http://www.am.gov.lv/ireland/
- Īrijas vēstniecība Latvijas Republikā: https://www.dfa.ie/irish-embassy/latvia/