Latvijas un Igaunijas politiskais dialogs ir regulārs un aktīvs visdažādākajos līmeņos. Abas valstis saista izcila sadarbība, kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā un cieša partnerība ES un NATO. Sekmīga praktiskā sadarbība izveidojusies starp valstu parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.
Publicēts: 31.08.2023.
Atjaunināts: 04.04.2025.
Atjaunināts: 04.04.2025.
Latvijas un Igaunijas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1919. gada 21. jūlijā, un atjaunotas 1991. gada 6. septembrī.
Latvijas pārstāvība Igaunijā
Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Tallinā.
Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Igaunijas Republikā no 2022. gada 17. augusta ir Kristīne Našeniece.
Igaunijas pārstāvība Latvijā
Igaunijas Republikas vēstniecība atrodas Rīgā.
Igaunijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā no 2022. gada 17. augusta ir Ēriks Marmei (Eerik Marmei).
Plašāk
| Latvijas amatpersonu vizītes Igaunijā | |
|---|---|
| 2024. g. 23. augusts |
Latvijas un Igaunijas prezidentu tikšanās uz robežas, lai atzīmētu Baltijas ceļa 35. gadadienu |
|
2024. g. 22. jūnijs |
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Igaunijā, Tartu – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2024 pasākuma – Tartu Dziesmu svētku – apmeklējums |
|
2024. g. 6. maijs |
Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Igaunijā |
|
2023. g. 24. novembris |
Ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa darba vizīte Igaunijā, dalība Baltijas Padomes sanāksmē, Valodu balvas pasniegšana |
|
2023. g. 24. novembris |
Saeimas priekšsēdētājas biedres Antoņinas Ņenaševas vizīte Igaunijā, dalība Baltijas Asamblejas sanāksmē |
|
2023. g. 8. novembris |
Ministru prezidentes Evikas Siliņas darba vizīte Igaunijā |
| 2023. g. 13. oktobris | Ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa darba vizīte Igaunijā |
|
2023. g. 3. oktobris |
Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas oficiālā vizīte Igaunijā |
|
2023. g. 10. jūlijs |
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Igaunijā |
|
2023. g. 18.–19. maijs |
Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna vizīte Igaunijā, dalība Baltijas Asamblejas konferencē “Austrumu partnerības valstu stiprināšana Eiropas jaunajā ģeopolitiskajā realitātē: Baltijas un citu valstu loma”, dalība Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē |
|
2023. g. 12. maijs |
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vizīte Igaunijā, dalība Baltijas Ministru padomes Premjerministru padomes sanāksmē, dalība L. Meri konferencē |
|
2022. g. 21.–22. novembris |
Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna oficiālā vizīte Igaunijā |
|
2022. g. 9. septembris |
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Valgā, dalība Latvijas un Igaunijas nākotnes sadarbības ziņojuma prezentācijā |
| 2022. g. 18. maijs | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Vīlandē, Igaunijā, dalība neformālajā Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju seminārā |
| 2021. g. 5. novembris | Valsts prezidenta E. Levita darba vizīte Tartu |
| 2021. g. 5. septembris | Valsts prezidenta E. Levita dalība L. Meri konferencē Tallinā |
|
2021. g. 3.–5. septembris |
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Tallinā, Valodu balvas pasniegšana un dalība L. Meri konferencē |
| 2021. g. 25. augusts |
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte Igaunijā, svinīgi atklājot elektropārvades līniju “Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums” |
| 2021. g. 19.–20. augusts | Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces darba vizīte Tallinā, par godu Igaunijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienai |
| 2020. g. 25. jūnijs | Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Sāremā |
| 2020. g. 12. jūnijs | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Pērnavā, Igaunijā, dalība neformālajā Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju seminārā |
| 2020. g. 2. februāris | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība Tartu miera līguma simtgades atzīmēšanas pasākumos Tartu, Igaunijā |
| Igaunijas amatpersonu vizītes Latvijā | |
|---|---|
|
2025. g. 26. marts |
Igaunijas prezidenta Alara Karisa (Alar Karis) darba vizīte Latvijā, Igaunijas vēstniecības Latvijā jaunās ēkas atklāšana |
|
2024. g. 2. decembris |
Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas (Margus Tsahkna) dalība Baltijas valstu un Kanāda ārlietu ministru sanāksmē Rīgā |
| 2024. g. 1. novembris |
Igaunijas premjerministra Kristena Mihala (Kristen Michal) darba vizīte Latvijā |
| 2024. g. 23. augusts |
Latvijas un Igaunijas prezidentu tikšanās uz robežas, lai atzīmētu Baltijas ceļa 35. gadadienu |
|
2024. g. 5. jūlijs |
Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas (Margus Tsahkna) darba vizīte Latvijā, dalība Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvas pasniegšanas ceremonijā Cēsīs |
|
2024. g. 22. jūnijs |
Igaunijas prezidenta Alara Karisa (Alar Karis) darba vizīte Latvijā, dalība Cēsu kauju 105. gadadienas pasākumos |
|
2023. g. 8.–10. jūlijs |
Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja Lauri Hussara (Lauri Hussar) vizīte Latvijā, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku apmeklējums, dalība Baltijas valstu, Ukrainas, Polijas parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē |
| 2023. g. 24. maijs | Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas (Margus Tsahkna) darba vizīte Latvijā |
|
2023. g. 3. maijs |
Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja Lauri Husara (Lauri Hussar) iepazīšanās vizīte Latvijā |
| 2023. g. 24.–26. aprīlis |
Igaunijas prezidenta Alara Karisa (Alar Karis) valsts vizīte Latvijā |
| 2022. g. 9. septembris |
Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Reinsalu (Urmas Reinsalu) darba vizīte Latvijā, dalība Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvas pasniegšanas ceremonijā Valkā |
| 2021. g. 15. oktobris | Igaunijas premjerministres K. Kallasas (Kaja Kallas) oficiālā vizīte Rīgā, dalība Rīgas konferencē |
| 2021. g. 14. oktobris | Igaunijas prezidenta A. Karisa (Alar Karis) iepazīšanās vizīte Rīgā |
| 2021. g. 17. septembris | Igaunijas ārlietu ministres E. M. Līmetsas (Eva-Maria Liimets) darba vizīte Latvijā, dalība Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju vadību neformālajā seminārā Valmiermuižā |
| 2021. g. 2. marts | Igaunijas prezidentes K. Kaljulaidas (Kersti Kaljulaid) darba vizīte Rīgā, atzīmējot 100gadi kopš Latvija un Igaunija atzina viena otru de iure |
| 2021. g. 17. februāris | Igaunijas ārlietu ministres E. M. Līmetsas (Eva-Maria Liimets) iepazīšanās vizīte Rīgā |
|
2020. g. 30. septembris |
Igaunijas ārlietu ministra U. Reinsalu (Urmas Reinsalu) oficiālā vizīte Latvijā |
| 2020. g. 11. augusts | Igaunijas ārlietu ministra U. Reinsalu (Urmas Reinsalu) darba vizīte Latvijā, lai kopīgi ar Latvijas, Polijas un Somijas ārlietu ministriem atzīmētu Latvijas un Krievijas miera līguma parakstīšanas simto gadadienu |
| 2019. g. 22. jūnijs | Igaunijas prezidentes K. Kaljulaidas (Kersti Kaljulaid) darba vizīte Latvijā, dalība Cēsu kauju sitmgades pasākumos |
14. Saeimā darbojas Deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Igaunijas parlamentu. Grupas vadītājs ir Jānis Vucāns (ZZS), vadītāja vietnieks Jānis Patmalnieks (JV).
Igaunijas parlamentā (Riigikogu) darbojas Igaunijas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupa. Grupas vadītājs Pēters Tali (Peeter Tali).
Igaunija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem un abu valstu starpā pastāv stabilas ekonomiskās attiecības.
Plašāk
2022. gada 9. septembrī Valgā tika prezentēts otrais Latvijas un Igaunijas nākotnes sadarbības ziņojums. Ziņojums “Latvijas un Igaunijas sadarbība: jauns pagrieziena punkts?” ir analītisks pārskats par abu valstu sadarbību globālo izaicinājumu kontekstā, praktiskām divpusējās sadarbības jomām. Tas ietver arī rekomendācijas divpusējo attiecību pilnveidei un attīstīšanai.
Ziņojuma sagatavošanu iniciēja Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri. Ziņojumu no Latvijas izstrādāja bijušas diplomāts un pētnieks Jānis Eichmanis, no Igaunijas – žurnālists Ragnars Konds (Ragnar Kond).
Plašāk
2009. gada 18. februārī Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri Māris Riekstiņš un Urmass Paets (Urmas Paet) vienojās par abu valstu Ārlietu ministriju Valodu balvas izveidi. Idejas iniciatori bija Igaunijas vēstnieks Latvijā Jāks Jērīts (Jaak Jõerüüt) un Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums.
Sākotnēji balva tika iedibināta kā latviešu–igauņu un igauņu–latviešu tulkotāju balva. 2015. gadā abu valstu ārlietu ministri nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par tulkotāju balvas nosaukuma un ietvara maiņu, kā arī nominantu loka paplašināšanu.
Kopš 2021. gada Valodu balvai var pieteikties valodu skolotāji, pasniedzēji, pētnieki, kā arī žurnālisti un valodu apguves projektu organizētāji. Tāpat Valodu balvai var pieteikt daiļliteratūras vai dažādu jomu zinātniskā darba tulkojumus, pētījumus un valodu apguves projektus (tai skaitā žurnālistikas pārraidi, rakstu vai raidījumu par valodas veicināšanu).
Valodu balvas mērķis ir sekmēt abu valstu divpusējo sadarbību, veicinot latviešu un igauņu valodas apguvi, latviešu–igauņu un igauņu–latviešu tulkotāju aktivitāti un profesionalitāti daiļliteratūras, politisko, zinātnisko un citu tekstu tulkošanā, kā arī stimulēt latviešu un igauņu valodu pētnieku un valodas skolotāju ieguldījumu latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā.
Balvas pasniegšanu katru gadu pārmaiņus rīko Latvija un Igaunija. Žūrijas komisijā piedalās Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju pārstāvji, abu valstu Literatūras centru vadītāji un literatūras eksperti.
Kopš 2024. gada balvas vērtība ir 5000 EUR (iepriekš – 3000 EUR), tās fondu veido vienlīdzīgi Latvijas Ārlietu ministrijas un Igaunijas Ārlietu ministrijas ieguldījumi.
2024. gada 5. jūlijā Cēsīs, sarunu festivālā “Lampa”, svinīgā ceremonijā, atzīmējot Valodu balvas 15. gadadienu, Latvijas Republikas ārlietu ministre Baiba Braže un Igaunijas Republikas ārlietu ministrs Marguss Cahkna (Margus Tsahkna) pasniedza Valodu balvu Tartu Universitātes profesoram, valodniekam un dzejniekam Karlam Pajusalu (Karl Pajusalu) . 2025. gadā Valodu balva tiks pasniegta Igaunijā.
Iepriekš Valodu balvu ir saņēmuši Maima Grīnberga, Guntars Godiņš, Kalevs Kalkuns (Kalev Kalkun), Marguss Konnula (Margus Konnula) ar pseidonīmu Contra, Valts Ernštreits, Līvija Vītola (Livia Viitol), Rūta Karma, Ilze Tālberga, Lembits Vaba (Lembit Vaba), Daila Ozola un izdevniecība “Hea Lugu”.
Kopš 2016. gada ik gadu tiek organizēts Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju vadību neformālais seminārs, kurā abu valstu Ārlietu ministriju vadība diskutē par reģionālajām un starptautiskajām aktualitātēm. Semināra mērķis ir veidot un uzturēt ciešu dialogu abu valstu augstākā līmeņa vadītāju un ekspertu līmenī par plašu jautājumu loku un veicināt abu valstu divpusējo sadarbību. Seminārs tiek organizēts katru gadu pēc rotācijas principa Latvijā vai Igaunijā.
2024. gadā 17.-18. septembrī Valgas apriņķī, Igaunijā, notika devītais Latvijas un Igaunijas ārlietu dienestu vadības un ekspertu stratēģiskais seminārs, kuru atklāja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže un Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna (Margus Tsahkna). Seminārā abu valstu Ārlietu ministriju pārstāvji diskutēja par palīdzības sniegšanu Ukrainai, noturības stiprināšanu pret Krievijas īstenoto hibrīdo apdraudējumu un iespējamiem pretpasākumiem, aktuālajiem Eiropas Savienības darba kārtības jautājumiem un reģionālās sadarbības svarīgo nozīmi, īpaši NB8 formātā.
ES konsultācijas
Ik gadu notiek arī Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju neformālās ekspertu konsultācijas par ES, reģionālajiem un divpusējiem jautājumiem. Konsultācijas sniedz iespēju ekspertiem koordinēt sadarbību ES jautājumos, strādāt kopā, kā arī veicināt abu valstu divpusējo sadarbību.
2024. gada 29. februārī ES konsultācijas notika Rīgā, tajās eksperti pārrunāja Latvijas un Igaunijas divpusējo sadarbību, atbalstu Ukrainai, sadarbību ar Centrālāzijas valstīm, kā arī būtiskākos reģionālās sadarbības jautājumus Baltijas valstu sadarbības, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības, Baltijas jūras valstu padomes un ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam aktualitātes. Tāpat eksperti apmainījās ar viedokļiem par ES paplašināšanās aktualitātēm, ES Vienotā tirgus darbību, kā arī par gatavošanos Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Programmas mērķis ir stiprināt sadarbību starp reģioniem šādos virzienos:
- kopīgi un viedi augoši uzņēmumi;
- ilgtspējīga un noturīga pārrobežu sadarbības programmas teritorija;
- labāk savienotā pārrobežu sadarbības programmas teritorija;
- pieejamāka un ilgtspējīgāka pārrobežu tūrisma pieredze;
- vairāk sadarbības pārrobežu reģionos un kopīgu pakalpojumu attīstība.
Programmas finansējuma saņēmēji var būt valsts budžeta iestādes, pašvaldības un to izveidotās iestādes, biedrības un nodibinājumi, privātie uzņēmumi.
Programmu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Kopējais ERAF finansējums Programmai ir 26 miljoni eiro (t.sk. tehniskajai palīdzībai).
Divpusējā sadarbība tiek sekmēta arī Latvijas–Igaunijas Starpvaldību komisijas (SVK) pārrobežu sadarbības veicināšanai ietvaros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadībā. Starpvaldību komisijas mērķis ir vienoties par kopīgiem pasākumiem un aktivitātēm, kas palīdz nodrošināt brīvu darbaspēka, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību Latvijas un Igaunijas pārrobežu reģionos, grozot vai papildinot attiecīgos tiesību aktus un/vai noslēdzot vienošanos starp valstīm.
Pēdējā Latvijas–Igaunijas Starpvaldību komisijas pārrobežu sadarbības veicināšanai sēde notika 2024. gada 27. novembrī Rīgā, Latvijā. Tajā tika apspriesti vairāki būtiski gan pierobežas reģionu, gan valstu kopīgie jautājumi. Sēdes dalībnieki vienojās stiprināt sadarbību katastrofu risku pārvaldē, organizējot kopīgas glābšanas mācības un saskaņojot tehniskos resursus. Tāpat tika apspriesti plāni uzlabot iedzīvotāju pārvietošanās un civilās aizsardzības sistēmas, lai efektīvāk risinātu krīzes situācijas. Svarīga uzmanība tika pievērsta arī transporta jautājumiem: tika nolemts veicināt sabiedriskā transporta savienojumus pierobežā un turpināt darbu pie pasažieru vilcienu satiksmes attīstīšanas, tostarp maršrutā Rīga–Tartu. Veselības aprūpes jomā abas valstis apstiprināja nepieciešamību risināt jautājumus par Valgas slimnīcas pakalpojumu pieejamību pierobežas iedzīvotājiem. Tāpat tika nolemts turpināt sadarbību ārkārtas medicīniskās palīdzības jomā. SVK arī izskatīja jautājumus par robežkontroles atjaunošanu noteiktos gadījumos, bezpilota lidaparātu lidojumu koordināciju un abu valstu robežas uzturēšanu.
Rīgas Igauņu pamatskolas mērķis ir sniegt iespēju Latvijā dzīvojošiem igauņu tautības bērniem, kā arī bērniem, kuriem ir interese par igauņu valodu un kultūru, iepazīties ar kaimiņu tautas valodu, kultūru un vēsturi.
Sākumskolā mācības notiek bilingvāli: latviešu un igauņu, pamatskolā – latviešu valodā. Skolā tiek atzīmēti gan igauņu, gan latviešu svētki. Katru gadu skolēni dodas ekskursijās uz Igauniju, kas vēl labāk palīdz apgūt igauņu valodu.
