Latvijas un Igaunijas politiskais dialogs ir regulārs un aktīvs visdažādākajos līmeņos. Abas valstis saista izcila sadarbība, kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā un cieša partnerība ES un NATO. Sekmīga praktiskā sadarbība izveidojusies starp valstu parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.
Publicēts: 31.08.2023.
Atjaunināts: 03.06.2026.
Atjaunināts: 03.06.2026.
Latvijas un Igaunijas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1919. gada 21. jūlijā, un atjaunotas 1991. gada 6. septembrī.
Latvijas pārstāvība Igaunijā
Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Tallinā.
Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Igaunijas Republikā no 2022. gada 17. augusta ir Kristīne Našeniece.
Igaunijas pārstāvība Latvijā
Igaunijas Republikas vēstniecība atrodas Rīgā.
Igaunijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā no 2022. gada 17. augusta ir Ēriks Marmei (Eerik Marmei).
| Latvijas amatpersonu vizītes Igaunijā | |
|---|---|
| 2026. g. 15.–16. maijs | Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Igaunijā, dalība L.Meri konferencē, divpusēja tikšanās ar Igaunijas ārlietu ministru Margusu Cahknu (Margus Tsahkna) |
| 2026. g. 29.–30. aprīlis | Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Igaunijā, dalība Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministru sanāksmē Kuresārē |
| 2025. g. 9.–10. oktobris | Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Igaunijā, dalība Arajološas grupas sanāksmē |
| 2025. g. 28.–29. augusts | Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas dalība Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē Tallinā |
| 2025. g. 27. augusts | Latvijas un Igaunijas valdību kopīgā sēdē Tartu |
| 2025. g. 22. augusts | Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un Igaunijas prezidenta Alara Karisa (Alar Karis) kopīgs velobrauciens, atzīmējot pirmo grāmatu latviešu un igauņu valodās 500. gadadienu |
| 2025. g. 5.–6. jūlijs | Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Igaunijā, Dziesmu un deju svētku apmeklējums |
| 2025. g. 4.–5. jūlijs | Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Igaunijā, Baltijas valstu prezidentu tikšanās, Igaunijas Dziesmu un deju svētku apmeklējums |
| 2025. g. 15.–17. maijs | Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Igaunijā, dalība Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) ārlietu ministru sanāksmē un Lenarta Meri konferencē |
| 2025. g. 2.–3. februāris | Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas dalība Baltijas valstu, Polijas un Somijas parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē Tartu |
| 2024. g. 16.–17. decembris | Ministru prezidentes Evikas Siliņas dalība Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) dalībvalstu līderu sanāksmē Tallinā |
| 2024. g. 17. septembris | Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Igaunijā, dalība Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju vadību sanāksmē |
| 2024. g. 23. augusts | Latvijas un Igaunijas prezidentu tikšanās uz robežas, lai atzīmētu Baltijas ceļa 35. gadadienu |
| 2024. g. 22. jūnijs | Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Igaunijā, Tartu – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2024 pasākuma – Tartu Dziesmu svētku – apmeklējums |
| 2024. g. 6. maijs | Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Igaunijā |
| 2023. g. 24. novembris | Ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa darba vizīte Igaunijā, dalība Baltijas Padomes sanāksmē, Valodu balvas pasniegšana |
| 2023. g. 24. novembris | Saeimas priekšsēdētājas biedres Antoņinas Ņenaševas vizīte Igaunijā, dalība Baltijas Asamblejas sanāksmē |
| 2023. g. 8. novembris | Ministru prezidentes Evikas Siliņas darba vizīte Igaunijā |
| 2023. g. 13. oktobris | Ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa darba vizīte Igaunijā |
| 2023. g. 3. oktobris | Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas oficiālā vizīte Igaunijā |
| 2023. g. 10. jūlijs | Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Igaunijā |
| 2023. g. 18.–19. maijs | Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna vizīte Igaunijā, dalība Baltijas Asamblejas konferencē “Austrumu partnerības valstu stiprināšana Eiropas jaunajā ģeopolitiskajā realitātē: Baltijas un citu valstu loma”, dalība Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē |
| 2023. g. 12. maijs | Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vizīte Igaunijā, dalība Baltijas Ministru padomes Premjerministru padomes sanāksmē, dalība L. Meri konferencē |
| 2022. g. 21.–22. novembris | Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna oficiālā vizīte Igaunijā |
| 2022. g. 9. septembris | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Valgā, dalība Latvijas un Igaunijas nākotnes sadarbības ziņojuma prezentācijā |
| 2022. g. 18. maijs | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Vīlandē, Igaunijā, dalība Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju vadību sanāksmē |
| 2021. g. 5. novembris | Valsts prezidenta E. Levita darba vizīte Tartu |
| 2021. g. 5. septembris | Valsts prezidenta E. Levita dalība L. Meri konferencē Tallinā |
| 2021. g. 3.–5. septembris | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Tallinā, Valodu balvas pasniegšana un dalība L. Meri konferencē |
| 2021. g. 25. augusts | Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte Igaunijā, svinīgi atklājot elektropārvades līniju “Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums” |
| 2021. g. 19.–20. augusts | Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces darba vizīte Tallinā, par godu Igaunijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienai |
| 2020. g. 25. jūnijs | Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Sāremā |
| 2020. g. 12. jūnijs | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Pērnavā, Igaunijā, dalība Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju vadību sanāksmē |
| 2020. g. 2. februāris | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība Tartu miera līguma simtgades atzīmēšanas pasākumos Tartu, Igaunijā |
| Igaunijas amatpersonu vizītes Latvijā | |
|---|---|
| 2025. g. 12. decembris | Igaunijas premjerministra Kristena Mihala (Kristen Michal) darba vizīte Latvijā, dalība Baltijas ministru padomes (BMP) Premjerministru sanāksmē |
| 2025. g. 4. decembris | Igaunijas prezidenta Alara Karisa (Alar Karis) darba vizīte Latvijā, Baltijas valstu prezidentu tikšanās |
| 2025. g. 14. novembris | Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas (Margus Tsahkna) darba vizīte Latvijā, dalība Baltijas Padomes sanāksmē |
| 2025. g. 10. oktobris | Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas (Margus Tsahkna) darba vizīte Latvijā, dalība Rīgas konferencē |
| 2025. g. 22. augusts | Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un Igaunijas prezidenta Alara Karisa (Alar Karis) kopīgs velobrauciens, atzīmējot pirmo grāmatu latviešu un igauņu valodās 500. gadadienu |
| 2025. g. 19.–20. jūlijs | Igaunijas premjerministra Kristena Mihala (Kristen Michal) darba vizīte Latvijā, dalība Baltijas ministru padomes (BMP) Premjerministru neformālajā sanāksmē |
| 2025. g. 30. maijs | Igaunijas premjerministra Kristena Mihala (Kristen Michal) darba vizīte Latvijā, dalība Baltijas ministru padomes (BMP) Premjerministru padomes sanāksmē |
| 2025. g. 26. marts | Igaunijas prezidenta Alara Karisa (Alar Karis) darba vizīte Latvijā, Igaunijas vēstniecības Latvijā jaunās ēkas atklāšana |
| 2024. g. 2. decembris | Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas (Margus Tsahkna) dalība Baltijas valstu un Kanāda ārlietu ministru sanāksmē Rīgā |
| 2024. g. 1. novembris | Igaunijas premjerministra Kristena Mihala (Kristen Michal) darba vizīte Latvijā |
| 2024. g. 23. augusts | Latvijas un Igaunijas prezidentu tikšanās uz robežas, lai atzīmētu Baltijas ceļa 35. gadadienu |
| 2024. g. 5. jūlijs | Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas (Margus Tsahkna) darba vizīte Latvijā, dalība Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvas pasniegšanas ceremonijā Cēsīs |
| 2024. g. 22. jūnijs | Igaunijas prezidenta Alara Karisa (Alar Karis) darba vizīte Latvijā, dalība Cēsu kauju 105. gadadienas pasākumos |
| 2023. g. 8.–10. jūlijs | Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja Lauri Hussara (Lauri Hussar) vizīte Latvijā, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku apmeklējums, dalība Baltijas valstu, Ukrainas, Polijas parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē |
| 2023. g. 24. maijs | Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas (Margus Tsahkna) darba vizīte Latvijā |
| 2023. g. 3. maijs | Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja Lauri Husara (Lauri Hussar) iepazīšanās vizīte Latvijā |
| 2023. g. 24.–26. aprīlis | Igaunijas prezidenta Alara Karisa (Alar Karis) valsts vizīte Latvijā |
| 2022. g. 9. septembris | Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Reinsalu (Urmas Reinsalu) darba vizīte Latvijā, dalība Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvas pasniegšanas ceremonijā Valkā |
| 2021. g. 15. oktobris | Igaunijas premjerministres K. Kallasas (Kaja Kallas) oficiālā vizīte Rīgā, dalība Rīgas konferencē |
| 2021. g. 14. oktobris | Igaunijas prezidenta A. Karisa (Alar Karis) iepazīšanās vizīte Rīgā |
| 2021. g. 17. septembris | Igaunijas ārlietu ministres E. M. Līmetsas (Eva-Maria Liimets) darba vizīte Latvijā, dalība Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju vadību sanāksmē Valmiermuižā |
| 2021. g. 2. marts | Igaunijas prezidentes K. Kaljulaidas (Kersti Kaljulaid) darba vizīte Rīgā, atzīmējot 100gadi kopš Latvija un Igaunija atzina viena otru de iure |
| 2021. g. 17. februāris | Igaunijas ārlietu ministres E. M. Līmetsas (Eva-Maria Liimets) iepazīšanās vizīte Rīgā |
| 2020. g. 30. septembris | Igaunijas ārlietu ministra U. Reinsalu (Urmas Reinsalu) oficiālā vizīte Latvijā |
| 2020. g. 11. augusts | Igaunijas ārlietu ministra U. Reinsalu (Urmas Reinsalu) darba vizīte Latvijā, lai kopīgi ar Latvijas, Polijas un Somijas ārlietu ministriem atzīmētu Latvijas un Krievijas miera līguma parakstīšanas simto gadadienu |
| 2019. g. 22. jūnijs | Igaunijas prezidentes K. Kaljulaidas (Kersti Kaljulaid) darba vizīte Latvijā, dalība Cēsu kauju sitmgades pasākumos |
14. Saeimā darbojas Deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Igaunijas parlamentu. Grupas vadītājs ir Jānis Vucāns (ZZS), vadītāja vietnieks Jānis Patmalnieks (JV).
Igaunijas parlamentā (Riigikogu) darbojas Igaunijas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupa. Grupas vadītājs Pēters Tali (Peeter Tali).
Igaunija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem un abu valstu starpā pastāv stabilas ekonomiskās attiecības.
Plašāk
2022. gada 9. septembrī Valgā tika prezentēts otrais Latvijas un Igaunijas nākotnes sadarbības ziņojums. Ziņojums “Latvijas un Igaunijas sadarbība: jauns pagrieziena punkts?” ir analītisks pārskats par abu valstu sadarbību globālo izaicinājumu kontekstā, praktiskām divpusējās sadarbības jomām. Tas ietver arī rekomendācijas divpusējo attiecību pilnveidei un attīstīšanai.
Ziņojuma sagatavošanu iniciēja Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri. Ziņojumu no Latvijas izstrādāja bijušas diplomāts un pētnieks Jānis Eichmanis, no Igaunijas – žurnālists Ragnars Konds (Ragnar Kond).
Plašāk
2025. gada 27. augustā Tartu, Igaunijā notika otrā Latvijas un Igaunijas valdību kopīgā sēde. Tajā tika pārrunāti abu valstu sadarbības virzieni reģiona drošības, savienojamības, ekonomikas, digitālās attīstības un prasmju stiprināšanas jomās, kā arī tika pieņemts Kopīgais lēmums. Sēdes ietvaros ministri apmeklēja Kuperjanova kājnieku bataljonu, tika pasniegta Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balva, kā arī notika ministru divpusējās tikšanās.
Pirmā kopīgā valdību sēde notika 2018. gada 21. augustā Rīgā, un tā bija veltīta Latvijas un Igaunijas 100. gadadienai. Sanāksmē tika apspriestas šādas tēmas: reģionālā sadarbība, drošības stiprināšana, transporta un enerģētikas infrastruktūras projekti un Eiropas Savienības darba kārtības aktuālie jautājumi. Sanāksmes noslēgumā tika apstiprināts abu valdību Kopīgais paziņojums.
2009. gada 18. februārī Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri Māris Riekstiņš un Urmass Paets (Urmas Paet) vienojās par abu valstu Ārlietu ministriju Valodu balvas izveidi. Idejas iniciatori bija Igaunijas vēstnieks Latvijā Jāks Jērīts (Jaak Jõerüüt) un Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums.
Sākotnēji balva tika iedibināta kā latviešu–igauņu un igauņu–latviešu tulkotāju balva. 2015. gadā abu valstu ārlietu ministri nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par tulkotāju balvas nosaukuma un ietvara maiņu, kā arī nominantu loka paplašināšanu.
Kopš 2021. gada Valodu balvai var pieteikties valodu skolotāji, pasniedzēji, pētnieki, kā arī žurnālisti un valodu apguves projektu organizētāji. Tāpat Valodu balvai var pieteikt daiļliteratūras vai dažādu jomu zinātniskā darba tulkojumus, pētījumus un valodu apguves projektus (tai skaitā žurnālistikas pārraidi, rakstu vai raidījumu par valodas veicināšanu).
Valodu balvas mērķis ir sekmēt abu valstu divpusējo sadarbību, veicinot latviešu un igauņu valodas apguvi, latviešu–igauņu un igauņu–latviešu tulkotāju aktivitāti un profesionalitāti daiļliteratūras, politisko, zinātnisko un citu tekstu tulkošanā, kā arī stimulēt latviešu un igauņu valodu pētnieku un valodas skolotāju ieguldījumu latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā.
Balvas pasniegšanu katru gadu pārmaiņus rīko Latvija un Igaunija. Žūrijas komisijā piedalās Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju pārstāvji, abu valstu Literatūras centru vadītāji un literatūras eksperti.
Kopš 2024. gada balvas vērtība ir 5000 EUR (iepriekš – 3000 EUR), tās fondu veido vienlīdzīgi Latvijas Ārlietu ministrijas un Igaunijas Ārlietu ministrijas ieguldījumi.
2025. gada 27. augustā Valodu balva tika pasniegta Latvijas un Igaunijas valdību kopīgās sēdes laikā Tartu, Igaunijā. Svinīgajā ceremonijā piedalījās abu valstu valdību vadītāji un ārlietu ministri. Valodu balvu saņēma igauņu dzejnieks, tulkotājs un grāmatu autors Marguss Konnula (Margus Konnula) ar pseidonīmu Contra par latviešu konceptuālās dzejas izlases “Alfabēta dzimtene” atdzejošanu igauņu valodā – “Alfabeedi sünnimaa”. 2024. gadā izdots arī Contra igauņu valodā tulkotais Osvalda Zebra romāns pusaudžiem “Maarja” (“Māra”). 2026. gadā Valodu balva tiks pasniegta Latvijā.
Iepriekš Valodu balvu ir saņēmuši Maima Grīnberga, Guntars Godiņš, Kalevs Kalkuns (Kalev Kalkun), Marguss Konnula (Margus Konnula) ar pseidonīmu Contra, Valts Ernštreits, Līvija Vītola (Livia Viitol), Rūta Karma, Ilze Tālberga, Lembits Vaba (Lembit Vaba), Daila Ozola, izdevniecība “Hea Lugu” un Karls Pajusalu (Karl Pajusalu).
Kopš 2016. gada ik gadu tiek organizēta Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju vadību sanāksme, kurā abu valstu Ārlietu ministriju vadība koordinē rīcību aktuālajos reģionālās un starptautiskās darba kārtības jautājumos. Sanāksme tiek organizēta pēc rotācijas principa Latvijā vai Igaunijā.
2025. gada 12. septembrī Alūksnē notika kārtējā Latvijas un Igaunijas ārlietu dienestu vadības un ekspertu stratēģiskā sanāksme Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andžeja Viļumsona un Igaunijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Jonatana Vseviova (Jonatan Vseviov) vadībā. Diskusijā par reģiona drošības un noturības veicināšanu dalībnieki uzsvēra nepieciešamību stiprināt transatlantiskās attiecības, kā arī pārrunāja turpmākos pasākumus Krievijas iegrožošanai. Sanāksmes dalībnieki apsprieda gan trīs Baltijas valstu sadarbību, gan arvien ciešāko Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību NB8 formātā un pārrunāja potenciālās iniciatīvas sadarbības stiprināšanai. Eksperti apmainījās viedokļiem arī par aktuālajiem Eiropas Savienības darba kārtības jautājumiem, tostarp par interesēm, plānojot nākamo ES daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam. Kontekstā ar Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē notika diskusija par Baltijas valstu perspektīvām un interesēm ANO un Latvijas prioritātēm ANO Drošības padomē 2026.–2027. gadā.
ES konsultācijas
Ik gadu notiek arī Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju neformālās ekspertu konsultācijas par ES, reģionālajiem un divpusējiem jautājumiem. Konsultācijas sniedz iespēju ekspertiem koordinēt sadarbību ES jautājumos, strādāt kopā, kā arī veicināt abu valstu divpusējo sadarbību.
2026. gada 5. februārī konsultācijas Eiropas Savienības jautājumos notika Rīgā. Darba kārtībā bija plašs jautājumu loks, tajā skaitā divpusējo attiecību aktualitātes, sadarbība reģionālos formātos, transatlantisko saišu stiprināšana, atbalsts Ukrainai, reģionālā drošība un aizsardzība. Tāpat eksperti apmainījās ar viedokļiem par aktuālajiem ES darba kārtības jautājumiem.
Programmas mērķis ir stiprināt sadarbību starp reģioniem šādos virzienos:
- kopīgi un viedi augoši uzņēmumi;
- ilgtspējīga un noturīga pārrobežu sadarbības programmas teritorija;
- labāk savienotā pārrobežu sadarbības programmas teritorija;
- pieejamāka un ilgtspējīgāka pārrobežu tūrisma pieredze;
- vairāk sadarbības pārrobežu reģionos un kopīgu pakalpojumu attīstība.
Programmas finansējuma saņēmēji var būt valsts budžeta iestādes, pašvaldības un to izveidotās iestādes, biedrības un nodibinājumi, privātie uzņēmumi.
Programmu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Kopējais ERAF finansējums Programmai ir 26 miljoni eiro (t.sk. tehniskajai palīdzībai).
Divpusējā sadarbība tiek sekmēta arī Latvijas–Igaunijas Starpvaldību komisijas (SVK) pārrobežu sadarbības veicināšanai ietvaros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadībā. Starpvaldību komisijas mērķis ir vienoties par kopīgiem pasākumiem un aktivitātēm, kas palīdz nodrošināt brīvu darbaspēka, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību Latvijas un Igaunijas pārrobežu reģionos, grozot vai papildinot attiecīgos tiesību aktus un/vai noslēdzot vienošanos starp valstīm.
Pēdējā Latvijas–Igaunijas Starpvaldību komisijas pārrobežu sadarbības veicināšanai sēde notika 2026. gada 22. maijā Pērnavā, Igaunijā. Tajā tika apspriesti aktuālie divpusējās sadarbības jautājumi drošības, civilās aizsardzības, sabiedrisko pakalpojumu un reģionālās attīstības jomā, tostarp, pārrobežu glābšanas operāciju koordinācija, sadarbība iedzīvotāju masveida pārvietošanās un evakuācijas plānošanā krīzes situācijās, pārtikas piegāžu nepārtrauktības nodrošināšana krīžu situācijās, bezpilota gaisa kuģu radītie riski un iespējas stiprināt institucionālo sadarbību to novēršanai, praktiskās sadarbības jautājumi sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai pierobežā, t.sk. veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība Latvijas iedzīvotājiem Valgas slimnīcā, kā arī iespējas attīstīt kopīgus risinājumus dzīvnieku patversmju pakalpojumu jomā. Transporta jomā tika sniegts pārskats par pārrobežu sabiedriskā transporta pilotmaršrutu Valga–Valka un Ikla–Ainaži–Salacgrīva darbību, atzīmējot nepieciešamību turpināt darbu, lai rastu ilgtermiņa risinājumu. Tika apskatīti arī ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu jautājumi Latvijas–Igaunijas valsts robežas uzturēšanai, uzsverot modernu tehnoloģiju nozīmi precīzas robežinformācijas nodrošināšanā, atjaunojamās enerģijas projektu attīstības ietekme pierobežas teritorijās, kā arī tika diskutēts par biometāna izcelsmes apliecinājumu regulējumu. Puses apsprieda arī sadarbību Āfrikas cūku mēra ierobežošanā.
Rīgas Igauņu pamatskolas mērķis ir sniegt iespēju Latvijā dzīvojošiem igauņu tautības bērniem, kā arī bērniem, kuriem ir interese par igauņu valodu un kultūru, iepazīties ar kaimiņu tautas valodu, kultūru un vēsturi.
Sākumskolā mācības notiek bilingvāli: latviešu un igauņu, pamatskolā – latviešu valodā. Skolā tiek atzīmēti gan igauņu, gan latviešu svētki. Katru gadu skolēni dodas ekskursijās uz Igauniju, kas vēl labāk palīdz apgūt igauņu valodu.
