Latvijas un Igaunijas politiskais dialogs ir regulārs un aktīvs visdažādākajos līmeņos. Abas valstis saista izcila sadarbība, kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā un cieša partnerība ES un NATO ietvaros. Sekmīga praktiskā sadarbība izveidojusies starp valstu parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU RAKSTUROJUMS

Latvijas un Igaunijas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1919. gada 21. jūlijā, un atjaunotas 1991. gada 6. septembrī.

Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Tallinā  

Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Igaunijas Republikā no 2022. gada 17. augusta ir Kristīne Našeniece.

Igaunijā darbojas viens Latvijas goda konsuls: Gerts Tartlans (Gert Tartlan) Ida-Virumā apriņķī.

Igaunijas Republikas pastāvība Latvijā

Igaunijas Republikas vēstniecība atrodas Rīgā, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā no 2022. gada 17. augusta ir Ēriks Marmei (Eerik Marmei).

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Latvijas amatpersonu vizītes Igaunijā 

2022. g. 9. septembris

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Valgā, dalība Latvijas un Igaunijas nākotnes sadarbības ziņojuma prezentācijā
2022. g. 18. maijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Viljandi, Igaunijā, dalība neformālajā Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju seminārā
2021. g. 5.novembris Valsts prezidenta E. Levita darba vizīte Tartu
2021. gada 5. septembris Valsts prezidenta E. Levita dalība L. Meri konferencē Tallinā

2021. gada 3.5. septembris

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Tallinā, Valodu balvas pasniegšana un dalība L. Meri konferencē
2021. gada 25. augusts

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte Igaunijā, svinīgi atklājot elektropārvades līniju “Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums”.

2021. g. 19.–20. augusts Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces darba vizīte Tallinā, par godu Igaunijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienai
2020. gada 25. jūnijs Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Sāremā
2020. gada 12. jūnijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Pērnavā, Igaunijā, dalība neformālajā Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju seminārā
2020. gada 2. februāris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība Tartu miera līguma simtgades atzīmēšanas pasākumos Tartu, Igaunijā
Igaunijas amatpersonu vizītes Latvijā
2021. g. 15. oktobris Igaunijas premjerministres K. Kallasas (Kaja Kallas) oficiālā vizīte Rīgā, dalība Rīgas konferencē
2021. g. 14. oktobris Igaunijas prezidenta A. Karisa (Alar Karis) iepazīšanās vizīte Rīgā
2021. g. 17. septembris Igaunijas ārlietu ministres E. M. Līmetsas (Eva-Maria Liimets) darba vizīte Latvijā, dalība Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju vadību neformālajā seminārā Valmiermuižā
2021. g. 2. marts Igaunijas prezidentes K. Kaljulaidas (Kersti Kaljulaid) darba vizīte Rīgā, atzīmējot 100gadi kopš Latvija un Igaunija atzina viena otru de iure
2021. g. 17. februāris Igaunijas ārlietu ministres E. M. Līmetsas (Eva-Maria Liimets) iepazīšanās vizīte Rīgā

2020. g. 30. septembris

Igaunijas ārlietu ministra U. Reinsalu (Urmas Reinsalu) oficiālā vizīte Latvijā
2020. g. 11. augusts Igaunijas ārlietu ministra U. Reinsalu (Urmas Reinsalu) darba vizīte Latvijā, lai kopīgi ar Latvijas, Polijas un Somijas ārlietu ministriem atzīmētu Latvijas un Krievijas miera līguma parakstīšanas simto gadadienu
2019. g. 22. jūnijs Igaunijas prezidentes K. Kaljulaidas (Kersti Kaljulaid) darba vizīte Latvijā, dalība Cēsu kauju sitmgades pasākumos

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Saeimā darbojas Deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Igaunijas parlamentu

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Igaunija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem un abu valstu starpā pastāv stabilas ekonomiskās attiecības.

Plašāku informāciju par starptautisko tirdzniecību (preču un pakalpojumu apmaiņu) nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka:

ZIŅOJUMS PAR LATVIJAS UN IGAUNIJAS SADARBĪBAS PERSPEKTĪVĀM

2022. gada 9. septembrī Valgā tika prezentēts otrais Latvijas un Igaunijas nākotnes sadarbības ziņojums. Ziņojums “Latvijas un Igaunijas sadarbība: jauns pagrieziena punkts?” ir analītisks pārskats par abu valstu sadarbību globālo izaicinājumu kontekstā, praktiskām divpusējās sadarbības jomām. Tas ietver arī rekomendācijas divpusējo attiecību pilnveidei un attīstīšanai.

Ziņojuma sagatavošanu iniciēja Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri. Ziņojumu no Latvijas izstrādāja bijušas diplomāts un pētnieks Jānis Eichmanis, no Igaunijas – žurnālists Ragnars Konds (Ragnar Kond).

Ziņojuma prezentācijas translācija pieejama: https://www.youtube.com/watch?v=CqEcz54trus

LATVIJAS UN IGAUNIJAS ĀRLIETU MINISTRIJU VALODU BALVA

2009. gada 18. februārī Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri Māris Riekstiņš un Urmass Paets (Urmas Paet) vienojās par abu valstu Ārlietu ministriju Valodu balvas izveidi. Idejas iniciatori bija Igaunijas vēstnieks Latvijā Jāks Jērīts (Jaak Jõerüüt) un Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums.

Sākotnēji balva tika iedibināta kā latviešu–igauņu un igauņu–latviešu tulkotāju balva. 2015. gadā abu valstu ārlietu ministri nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par tulkotāju balvas nosaukuma un ietvara maiņu, kā arī nominantu loka paplašināšanu.

Kopš 2021. gada Valodu balvai var pieteikties valodu skolotāji, pasniedzēji, pētnieki, kā arī žurnālisti un valodu apguves projektu organizētāji. Tāpat Valodu balvai var pieteikt daiļliteratūras vai dažādu jomu zinātniskā darba tulkojumus, pētījumus un valodu apguves projektus (tai skaitā žurnālistikas pārraidi, rakstu vai raidījumu par valodas veicināšanu).

Valodu balvas mērķis ir sekmēt abu valstu divpusējo sadarbību, veicinot latviešu un igauņu valodas apguvi, latviešu–igauņu un igauņu–latviešu tulkotāju aktivitāti un profesionalitāti daiļliteratūras, politisko, zinātnisko un citu tekstu tulkošanā, kā arī stimulēt latviešu un igauņu valodu pētnieku un valodas skolotāju ieguldījumu latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā.

Balvas pasniegšanu katru gadu pārmaiņus rīko Latvija un Igaunija. Žūrijas komisijā piedalās Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju pārstāvji, abu valstu Literatūras centru vadītāji un literatūras eksperti.

Balvas vērtība ir 3000 EUR, tās fondu veido vienlīdzīgi Latvijas Ārlietu ministrijas un Igaunijas Ārlietu ministrijas ieguldījumi.

2022. gada 9. septembrī Valkā svinīgā ceremonijā Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Igaunijas Republikas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu (Urmas Reinsalu) pasniedza Valodu balvu tulkotājai Dailai Ozolai.

Iepriekš Valodu balvu ir saņēmuši Maima Grīnberga, Guntars Godiņš, Kalevs Kalkuns (Kalev Kalkun), Marguss Konnula (Margus Konnula) ar pseidonīmu Contra, Valts Ernštreits, Līvija Vītola (Livia Viitol), Rūta Karma, Ilze Tālberga un Lembits Vaba (Lembit Vaba).

LATVIJAS UN IGAUNIJAS ĀRLIETU MINISTRIJU VADĪBU NEFORMĀLAIS SEMINĀRS

Kopš 2016. gada ik gadu tiek organizēts Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju vadību neformālais seminārs, kurā abu valstu Ārlietu ministriju vadība diskutē par reģionālajām un starptautiskajām aktualitātēm. Semināra mērķis ir veidot un uzturēt ciešu dialogu abu valstu augstākā līmeņa vadītāju un ekspertu līmenī par plašu jautājumu loku un veicināt abu valstu divpusējo sadarbību. Seminārs tiek organizēts katru gadu pēc rotācijas principa Latvijā vai Igaunijā.

2022. gada 18.maijā Viljandi, Igaunijā norisinājās septītais Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju neformālais seminārs, kurā notika Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un Igaunijas ārlietu ministres Evas Marijas Līmetsas (Eva-Maria Liimets) divpusējā tikšanās, kā arī abu ministriju vadību diskusijas par reģionālajām un drošības politikas aktualitātēm.

ES konsultācijas

Ik gadu notiek arī Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju neformālās ekspertu konsultācijas par ES, reģionālajiem un divpusējiem jautājumiem. Konsultācijas sniedz iespēju ekspertiem koordinēt sadarbību ES jautājumos, strādāt kopā, kā arī veicināt abu valstu divpusējo sadarbību.

2022. gada 4. februārī ES konsultācijas notika Rīgā, un tajās eksperti pārrunāja ES digitālo un klimata politiku, migrācijas jomas aktualitātes, kā arī Konferences par Eiropas nākotni gaidāmos rezultātus. Tāpat eksperti apmainījās viedokļiem par kopīgu darbu šā gada Latvijas prezidentūras Baltijas valstu sadarbības formātos, īstenojot izvirzītās prioritātes – drošības un aizsardzības stiprināšanu reģionā, cīņu pret hibrīdo apdraudējumu un dezinformāciju, ekonomikas modernizāciju, virzot zaļo un digitālo pāreju, savienojamību un reģionālo infrastruktūras projektu attīstību, kā arī stratēģiskas un ambiciozas Austrumu partnerības stiprināšanu un atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai Baltkrievijā.

LATVIJAS UN IGAUNIJAS PĀRROBEŽU SADARBĪBAS PROGRAMMA 2021-2027

Programmas mērķis ir stiprināt sadarbību starp reģioniem šādos virzienos:

    • kopīgi un viedi augoši uzņēmumi;
    • ilgtspējīga un noturīga pārrobežu sadarbības programmas teritorija;
    • labāk savienotā pārrobežu sadarbības programmas teritorija;
    • pieejamāka un ilgtspējīgāka pārrobežu tūrisma pieredze;
    • vairāk sadarbības pārrobežu reģionos un kopīgu pakalpojumu attīstība.

Programmas finansējuma saņēmēji var būt valsts budžeta iestādes, pašvaldības un to izveidotās iestādes, biedrības un nodibinājumi, privātie uzņēmumi.

Programmu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Kopējais ERAF finansējums Programmai ir 26 miljoni eiro (t.sk. tehniskajai palīdzībai).

LATVIJAS UN IGAUNIJAS STARPVALDĪBU KOMISIJA

Divpusējā sadarbība tiek sekmēta arī LatvijasIgaunijas Starpvaldību komisijas (SVK) pārrobežu sadarbības veicināšanai ietvaros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadībā. Starpvaldību komisijas mērķis ir vienoties par kopīgiem pasākumiem un aktivitātēm, kas palīdz nodrošināt brīvu darbaspēka, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību Latvijas un Igaunijas pārrobežu reģionos, grozot vai papildinot attiecīgos tiesību aktus un/vai noslēdzot vienošanos starp valstīm.

Iepriekšējā LatvijasIgaunijas starpvaldību komisijas pārrobežu sadarbības veicināšanai sēde notika 2019. gada 6. oktobrī Rīgā, Latvijā. Sēdes dalībnieki vienojās turpināt darbu divpusējās sadarbības aktuālos jautājumos kā veselības aprūpe pierobežas reģionos, pārrobežu dzelzceļa savienojuma RīgaTartu attīstība, savstarpējo pārrobežu glābšanas operāciju procedūra un plānu saskaņošana, kopējās iepakojumu depozīta sistēmas izveides iespējas, prāmja savienojuma starp Sāremā salu un Kurzemi, kā arī par prioritāri rekonstruējamajiem pierobežas ceļu posmiem.

Nākamā LatvijasIgaunijas SVK sēde tiek plānota 2022. gada rudenī Igaunijā.

RĪGAS IGAUŅU PAMATSKOLA

Rīgas Igauņu pamatskolas mērķis ir sniegt iespēju Latvijā dzīvojošiem igauņu tautības bērniem, kā arī bērniem, kuriem ir interese par igauņu valodu un kultūru, iepazīties ar kaimiņu tautas valodu, kultūru un vēsturi.

Sākumskolā mācības notiek bilingvāli: latviešu un igauņu, pamatskolā latviešu valodā. Skolā tiek atzīmēti gan igauņu, gan latviešu svētki. Katru gadu skolēni dodas ekskursijās uz Igauniju, kas vēl labāk palīdz apgūt igauņu valodu.

INFORMĀCIJAS AVOTI

Informācija par divpusējiem līgumiem ar Igauniju

Saites par Igauniju

Prezidents - www.president.ee
Parlaments - www.riigikogu.ee
Valdība - www.valitsus.ee
Ārlietu ministrija - www.vm.ee/en