Raksti un intervijas presē

2018. gada 16. janvārī aprit 120 gadi, kopš dzimis diplomāts Jānis Tepfers (dzimis 16.01.1898. Iecavas pagastā, miris 09.04.1994. Stokholmā, Zviedrijā).

Jānis Tepfers bija Iecavas farmaceita dēls. 1909. gadā sāka mācības Jelgavas ģimnāzijā, 1917. gadā pabeidza L. Bērziņa un F. Šmithena ģimnāziju evakuācijā Tērbatā un tad divus gadus bija medicīnas students Tērbatas Universitātē. Latvijas Universitātē viņš studēja tieslietas (1921–1937).

1918. gada decembrī brīvprātīgi iestājās Atsevišķajā studentu rotā. Piedalījās kaujās pret lieliniekiem. 1919. gada decembrī no vecākā brāļa, kapteiņa Herberta Tepfera, izpildot Apsardzības ministrijas pavēli, pārņēma ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica adjutanta pienākumus. No armijas leitnants J. Tepfers oficiāli tika atvaļināts 1927. gadā.

Ārlietu ministrijā J. Tepfers ieņēma šādus amatus vairākās struktūrvienībās: jaunākais sevišķu uzdevumu ierēdnis (1919–1923), atašejs (1923–1926), I šķ. sekretārs (1926–1928). Viņš pavadīja Z. A. Meierovicu 1920. gada rudenī – 1921. gada februāra sākumā komandējumā uz Ženēvu, Romu, Parīzi un Londonu “[..]Latvijas de iure atzīšanas lietā”. 1922. gada martā tika iecelts par Latvijas delegācijas sekretāru Starptautiskajā konferencē Dženovā.

Kopš 1928. gada J. Tepfers izvirzījās Ārlietu ministrijas vadībā: Administratīvās un protokola nodaļas vadītājs (1928–1934), Administratīvi juridiskā departamenta direktors (1934–1937), Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs (1937–1939), rezidējošais sūtnis Somijā (1939–1940).

Pēc Latvijas okupācijas J. Tepfers 1940. gada 17. jūlijā iesniedza atlūgumu, ko valsts prezidents ar rīkojumu akceptēja. 27. oktobrī J. Tepfers ar aktu nodeva sūtniecību I šķ. sekretāram Jānim Zirnim un pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā.

J. Tepfera darbs valsts labā novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni, 16 Eiropas valstis viņam piešķīrušas savus augstākos apbalvojumus – ordeņus.

No 1942. gada J. Tepfers bija tulks Zviedrijas Ārlietu ministrijā, 1947.–1959. gadā – Zviedrijas banku darbinieks. Vienlaikus J. Tepfers kopš 1948. gada vadīja Nacionālā fonda padomes darbu. No dibināšanas 1952. gadā bija latviešu ev. lut. draudzes priekšnieks. Līdz 1954. gadam – Zviedrijas Latviešu padomes vicepriekšsēdētājs.

Latvijas diplomātiskā dienesta vadītājs Rietumu valstīs Kārlis Zariņš 1954. gada novembrī iecēla J. Tepferu par savu pārstāvi Zviedrijā Latvijas pilsoņu interešu aizsardzībai. J. Tepferam nācās darboties privāti, jo Zviedrijas valdība viņu oficiāli neatzina. No 1964. līdz 1983. gadam viņš piedalījās deviņās Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmēs. Dienesta vadībai tika sagatavoti un iesniegti ikmēneša pārskati par latviešu aktivitātēm Zviedrijā, situāciju mītnes zemē un starptautisko stāvokli no Skandināvijas skatpunkta. Sarakste ar Latvijas diplomātisko dienestu turpinājās līdz 1991. gada beigām, kad atjaunotā Latvijas valsts atvēra vēstniecību Zviedrijā.

Jānis Tepfers aizgāja mūžībā 1994. gada 9. aprīlī Stokholmā.

Apbedīts Tepferu dzimtas piederīgo atdusas vietā Stokholmas Sandsborjas kapos.

Jānis Tepfers. Pēc Otrā pasaules kara Zviedrijā.

Foto autors nezināms. Ārlietu ministrijas arhīvs

Latvijas diplomāti Parīzē pēc atzīšanas de iure. Pirmajā rindā vidū: Zigfrīds Anna Meierovics, pa labi – ārlietu ministra kabineta šefs Jānis Lazdiņš, pa kreisi – diplomātiskais pārstāvis Romā Miķelis Valters. Otrajā rindā no labās: ārlietu ministra adjutants Jānis Tepfers, diplomātiskais pārstāvis Londonā Georgs Bisenieks, Latvijas valdības delegāts Parīzē Oļģerts Grosvalds. Parīze, [27.–30.]01.1921.

Foto autors nezināms. LNA LVKFFDA

Pieņemšana Latvijas sūtniecībā Somijā. No kreisās: Somijas ģenerālis Kaarlo Malmberg, Somijas ārlietu ministrs Eljas Erkko, Latvijas sūtnis Jānis Tepfers. Helsinki, 15.05.1939.

Foto autors nezināms. No: Andersons E. Latvijas vēsture. 19201940. Ārpolitika. II. Stockholm: Daugava, 1984.

Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītāja ar Ministru kabineta 1940. gada 17. maija ārkārtējām pilnvarām Kārļa Zariņa pilnvarojums Jānim Tepferam būt par pārstāvi Zviedrijā. Londona, 29.11.1954.

LNA LVVA, Sūtniecības Londonā arhīvs

Jāņa Tepfera ziņojuma fragments Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmē par latviešu stāvokli Zviedrijā. Londona, 30.09.–02.10. 1964.

LNA LVVA, Sūtniecības Londonā arhīvs.

Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmes dalībnieki. Sēdi vada Latvijas diplomātiskā dienesta vadītājs, pilnvarotais lietvedis ASV Arnolds Speke (otrais no labās). Jānis Tepfers – trešais no kreisās. Londona, 30.09.–02.10.1964.

Foto autors nezināms. Ārlietu ministrijas arhīvs.

Paziņojums presē par Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmi Parīzē 20.–23. 08.1979. Parīze, 25.08.1979.

LNA LVVA, Sūtniecības Londonā arhīvs.

Paziņojuma autors A. S. – pārstāvis Šveicē un Ženēvā Arnolds Skrēbers.

Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmes dalībnieki. Sēdi vada Latvijas diplomātiskā dienesta vadītājs, pilnvarotais lietvedis ASV Anatols Dinbergs (trešais no labās). Jānis Tepfers – pirmais no labās. Parīze, 20.–23.08.1979.

Foto autors nav zināms. Ārlietu ministrijas arhīvs

Tepferu ģimenes kapi Stokholmas Sandsborjas kapos – Herberta un Jāņa Tepferu atdusas vieta. Stokholma, 26.01.2016.

Vēstniecības Zviedrijā darbinieku foto. Ārlietu ministrijas arhīvs.

Vēstniecības Zviedrijā darbinieki katru gadu Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas gadadienā ievēro tradīciju – godina valsts neatkarības pirmā posma latviešu diplomātus, noliekot ziedus viņu atdusas vietās Stokholmas kapos.

Materiālu sagatavoja Ārlietu dienesta vēstures un diplomātisko dokumentu nodaļas arhīva eksperte Silvija Križevica (16.01.2018.).