Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste jeb Apvienotā Karaliste ir Latvijai nozīmīgs sadarbības partneris. Valstis saista vēsturiski draudzīgas attiecības, kā arī kopīgas intereses un sadarbība gan divpusējā, gan reģionālā un daudzpusējā līmenī. AK ir viena no nozīmīgākajiem Latvijas sabiedrotajiem drošības un aizsardzības jomā, kā arī nozīmīgs tirdzniecības partneris. Īpašu saikni ar AK nodrošina Latvijas lielākā diaspora– vairāk nekā 140 000 tautiešu.

2016. gada jūnijā AK pilsoņi referendumā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. 2020. gada 31. janvārī AK izstājās no ES un tika noteikts pārejas periods līdz 2020. gada 31. decembrim. ES un AK Tirdzniecības un sadarbības nolīgums tika parakstīts 2020. gada decembrī, un stājās spēkā 2021. gada 1. maijā. Neskatoties uz to, ka AK vairs nav ES dalībvalsts, tā joprojām ir svarīgs sadarbības partneris Latvijai gan ekonomikā un drošības politikā, gan citās jomās.

DIPLOMĀTISKĀS ATTIECĪBAS

Lielbritānija bija pirmā valsts pasaulē, kas 1918. gada 11. novembrī (nedēļu pirms Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī) atzina Latviešu pagaidu nacionālo padomi kā de facto neatkarīgu institūciju un delegātu Zigfrīdu Annu Meierovicu par neoficiālu Latviešu Pagaidu valdības diplomātisko pārstāvi Lielbritānijā.

Lielbritānijas bruņotie spēki piedalījās Latvijas Neatkarības karā 1919. gadā. 1919. gada pavasarī, kad Latvijas teritorijas lielāko daļu bija okupējuši lielinieki, tvaikonis "Saratov", kas bija noenkurojies Baltijas jūrā pie Liepājas un uz laiku bija kļuvis par Latvijas Pagaidu valdības un tās vadītāja Kārļa Ulmaņa patvērumu un darbības vietu, atradās britu karakuģu apsardzībā. Šis britu sniegtais atbalsts Latvijas sabiedrībā nostiprināja priekšstatu par Lielbritāniju kā Latvijai draudzīgu lielvalsti.

1921. gada 26. janvārī Sabiedroto valstu Augstākā padome (Beļģija, Francija, Itālija, Japāna un Lielbritānija) atzina Latvijas valsti de iure. 1921. gada 6. maijā tika nodibināta Latvijas sūtniecība Lielbritānijā ar sūtni Georgu Bisenieku kā vadītāju.

Lielbritānija bija viena no tām valstīm, kas neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā Latvijas sūtnis Lielbritānijā Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, turpināja pārstāvēt Latvijas valsts un pilsoņu intereses Rietumeiropā. Pateicoties AK principiālajai nostājai, Latvijas sūtniecība un diplomāti Londonā varēja turpināt darbu visus okupācijas gadus, tādējādi nodrošinot Latvijas Republikas de iure kontinuitāti.

1991. gada 27. augustā AK kopā ar pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Jau 1991. gada 8. oktobrī Rīgā darbu sāka AK vēstnieks Ričards Samjuels. Laikā, kad notika Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas pārstāvniecību Londonā vadīja sūtņa Kārļa Zariņa meita Marie-Anna Zariņa. Pirmais atjaunotās Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks AK bija Jānis Lūsis. 

Latvijas pārstāvība Apvienotajā Karalistē

Latvijas vēstniecība atrodas Londonā. Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē kopš 2020. gada 15. jūlija ir Ivita Burmistre.

Iepriekšējie Latvijas vēstnieki Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē:

1993–1996 Jānis Lūsis

1997–2001 Normans Penke

2001–2002 Imants Daudišs

2002–2004 Jānis Dripe

2005–2009 Indulis Bērziņš

2009–2013 Eduards Stiprais

2013–2016 Andris Teikmanis

2016–2020 Baiba Braže

Latvijai AK ir seši goda konsuli:

  • kopš 2014. gada oktobra Lilita Krūze ir Latvijas goda konsule Gērnsijas salā;
  • kopš 2015. gada maija Džordžs Stīvens Gillijs (George Stephen Gillie) ir goda konsuls Anglijas Ziemeļaustrumos;
  • kopš 2016. gada jūnija Karena Treisija (Karen Tracey) ir goda konsule Rietummidlendā;
  • kopš 2016. gada 31. oktobra Deivids Kejs (David Kaye) ir Latvijas goda konsuls Glāzgovā;
  • kopš 2019. gada 6. septembra sers Marks Džons Boleats (Sir Mark John Boleat) ir Latvijas goda konsuls Hertfordšīrā;
  • Kopš 2019. gada 28. oktobra Kristofers Džeimss Kenmors (Christopher James Kenmore) ir Latvijas goda konsuls Skotijā, izņemot Glāzgovu.

Apvienotās Karalistes pārstāvība Latvijā

AK vēstniecība atrodas Rīgā. AK vēstnieks Latvijā kopš 2021. gada 16. jūlija ir Pols Bramels (Paul Brummell).

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas amatpersonu vizītes Apvienotajā Karalistē:

2021. g. 6.7. decembris       ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Londonā un tikšanās ar AK ārlietu sekretāri Elizabeti Trasu (Elizabeth Truss)
2019. g. 10.11. jūlijs ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte
2019. g. 15.17. marts ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte
2016. g. 18.20. jūlijs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa oficiālā vizīte
2014. g. 5.7. septembris Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba vizīte
2012. g. 16.17. oktobris ārlietu ministra Edgars Rinkēviča vizīte
2008. g. 26.28. oktobris ārlietu ministra Māra Riekstiņa vizīte
2006. g. 9.13. jūlijs Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte

Apvienotās Karalistes amatpersonu vizītes Latvijā

2021.gada 30.novembris1.decembris AK ārlietu sekretāres Elizabetes Trasas (Elizabeth Truss) tikšanās ar Baltijas valstu ārlietu ministriem NATO ārlietu ministru sanāksmes ietvaros
2018. gada 14.15. augusts AK ārlietu sekretāra Džeremija Hanta (Jeremy Hunt) oficiāla vizīte Latvijā 
2014. gada 19.20. novembris AK ārlietu sekretāra Filipa Hamonda (Philip Hammond) vizīte Latvijā
2006. gada 18.19. oktobris Viņas Majestātes Karalienes Elizabetes II vizīte Latvijā

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Starp abu valstu parlamentiem izveidojusies laba sadarbība. Arī 13. Saeimā ir izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar AK parlamentu, kuras priekšsēdētājs ir Rihards Kols. Sadarbības grupu galvenais uzdevums ir AK un Latvijas divpusējo attiecību veicināšana. Parlamentāriešu dialogs notiek arī plašākā tematiskā kontekstā – Saeimas amatpersonas un deputāti ir piedalījušies AK Parlamenta iniciatīvās, kas veltītas cīņai ar dezinformāciju un viltus ziņām, kā arī par mediju brīvībai. 2021. gada 15. decembrī tika atjaunota Latvijas sadraudzības grupa AK parlamentā.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

AK vēsturiski ir bijis būtisks Latvijas tirdzniecības partneris. Latvijas ieinteresēs ir nodrošināt iespējami plašas ekonomiskās saites ar AK - investīciju piesaisti, tirdzniecību, sadarbību zinātnē, jaunuzņēmumos un tehnoloģijās. AK ir viena no svarīgākajām preču eksporta partnervalstīm. Latvija ir otrs lielākais piegādātājs AK skujkoku  segmentā. Paralēli kokrūpniecības produktu un būvju (t.s. ekoloģisku būvju) eksportam, tiek attīstīts tirdzniecības un investīciju potenciāls augstajās tehnoloģijās.

Plašāku informāciju par starptautisko tirdzniecību (preču un pakalpojumu apmaiņu) un tūristu plūsmu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka: 

Preču tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Apvienoto Karalisti

Pakalpojumu tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Apvienoto Karalisti

Tiešās investīcijas

Tūrisms

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

AK ir Latvijai būtisks Eiropas drošības partneris un sabiedrotais. Mūs saista vienota izpratne par Eiropas drošības apdraudējumiem un izaicinājumiem. AK ir tuvs sabiedrotais arī NATO ietvaros.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas AK ir sniegusi ievērojamu palīdzību aizsardzības struktūru veidošanā un Baltijas valstu reģionālās sadarbības attīstīšanā, kā arī būtisku atbalstu apmācību jomā. Latvijas un AK līgumtiesiskā bāze izveidota 1994. gada 4. oktobrī, noslēdzot vienošanās memorandu starp abu valstu Aizsardzības ministrijām par kontaktiem un sadarbību aizsardzības jomā.

Gan Rīgā izvietotajā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā, gan NATO spēku integrācijas vienībā[1] strādā AK eksperti. AK regulāri piedalās militārās mācībās, NATO gaisa patrulēšanā Baltijas gaisa telpā un saskaņā ar NATO 2016. gada Varšavas samita lēmumu pilda NATO daudznacionālā bataljona ietvarnācijas pienākumus Igaunijā, kas ir ieguldījums visa Baltijas reģiona drošībā. Tāpat Latvija ar AK sadarbojas arī Apvienoto reaģēšanas spēku[2] ietvaros. Latvijas iesaiste šajā iniciatīvā padziļina Latvijas sadarbību ar AK, kā arī nodrošina iespēju regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, tādejādi attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas, kā arī pilnveidojot dalībvalstu bruņoto spēku spēju savstarpējo savietojamību.

[1] Latvijā izvietotā NATO spēku integrācijas vienība tika izveidota 2015. gada 1. septembrī. Tās galvenais uzdevums ir veicināt ātru un koordinētu alianses paaugstinātas gatavības spēku ātru izvietošanu reģionā. Vienība ir NATO spēku struktūras elements un tajā dien 41 pārstāvis no 12 NATO dalībvalstīm, tai skaitā Latvijas kā uzņemošās valsts.

[2] AK iniciatīva, kuras mērķis ir radīt ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kuri spētu reaģēt uz jebkāda veida konfliktiem, tai skaitā piedalīties ANO, NATO un ES operācijās.

 SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

Latvijai un AK ir aktīva sadarbība augstākajā izglītībā un zinātnē. Lielākā daļa augstskolu Latvijā ir noslēgušas sadarbības līgumus ar AK augstskolām, kas paredz studentu, pasniedzēju un zinātnieku apmaiņu. Šo līgumu ietvaros kopīgi tiek organizētas zinātniskās konferences un semināri, publicēti kopīgie zinātniskie raksti, izdota mācību un metodiskā literatūra. Aktīva Latvijas un AK augstskolu sadarbība notiek arī Eiropas Savienības programmu ietvaros.

2020. gada 25. jūnijā Transporta un sakaru institūts (Rīga, Latvija) un Rietumanglijas Universitāte (Bristole, Lielbritānija) ir uzsākušas akadēmisko un zinātnisko sadarbību, tajā skaitā dubultā diploma studiju programmu izstrādi.

Svarīgu lomu sadarbībā starp Latviju un AK izglītības jomā ieņem Britu padome. Ar Britu padomes atbalstu Latvijā tiek organizēti dažādi kursi, semināri, konferences, skolotāju apmācības. Arī kultūras jomā nozīmīga loma Latvijas - AK sadarbības īstenošanā ir bijusi Britu padomei. Jau kopš 1992.gada tā ne tikai iepazīstina Latviju ar AK kultūru, bet veicina radošo kontaktu iedibināšanu un atsaucas uz aktuālajām vajadzībām Latvijas kultūrpolitikā.

Regulāra sadarbība norisinās arī kino, mūzikas, literatūras un vizuālās mākslas jomās, gan arī starp teātriem, muzejiem un nacionālajām bibliotēkām. 

NODERĪGAS SAITES

Par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalisti:

Karaliskā ģimene: https://www.royal.uk/

Parlaments: https://www.parliament.uk/

AK valdība: https://www.gov.uk/

AK Ārlietu ministrija: https://www.gov.uk/government/organisations/foreign-commonwealth-development-office

Latvijas Republikas vēstniecība AK: https://www2.mfa.gov.lv/london