Lielbritānija bija pirmā valsts pasaulē, kas 1918. gada 11. novembrī (nedēļu pirms Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī) atzina Latviešu pagaidu nacionālo padomi kā de facto neatkarīgu institūciju un delegātu Zigfrīdu Annu Meierovicu par neoficiālu Latviešu Pagaidu valdības diplomātisko pārstāvi Lielbritānijā.
Lielbritānijas bruņotie spēki piedalījās Latvijas Neatkarības karā 1919. gadā. 1919. gada pavasarī, kad Latvijas teritorijas lielāko daļu bija okupējuši lielinieki, tvaikonis "Saratov", kas bija noenkurojies Baltijas jūrā pie Liepājas un uz laiku bija kļuvis par Latvijas Pagaidu valdības un tās vadītāja Kārļa Ulmaņa patvērumu un darbības vietu, atradās britu karakuģu apsardzībā. Šis britu sniegtais atbalsts Latvijas sabiedrībā nostiprināja priekšstatu par Lielbritāniju kā Latvijai draudzīgu lielvalsti.
1921. gada 26. janvārī Sabiedroto valstu Augstākā padome (Beļģija, Francija, Itālija, Japāna un Lielbritānija) atzina Latvijas valsti de iure. 1921. gada 6. maijā tika nodibināta Latvijas sūtniecība Lielbritānijā ar sūtni Georgu Bisenieku kā vadītāju.
Lielbritānija bija viena no tām valstīm, kas neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā Latvijas sūtnis Lielbritānijā Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, turpināja pārstāvēt Latvijas valsts un pilsoņu intereses Rietumeiropā. Pateicoties AK principiālajai nostājai, Latvijas sūtniecība un diplomāti Londonā varēja turpināt darbu visus okupācijas gadus, tādējādi nodrošinot Latvijas Republikas de iure kontinuitāti.
1991. gada 27. augustā AK kopā ar pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Jau 1991. gada 8. oktobrī Rīgā darbu sāka AK vēstnieks Ričards Samjuels. Laikā, kad notika Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas pārstāvniecību Londonā vadīja sūtņa Kārļa Zariņa meita Marie-Anna Zariņa. Pirmais atjaunotās Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks AK bija Jānis Lūsis.
Latvijas pārstāvība Apvienotajā Karalistē
Latvijas vēstniecība atrodas Londonā. Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē kopš 2020. gada 15. jūlija ir Ivita Burmistre.
Iepriekšējie Latvijas vēstnieki Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē:
- 1993–1996 Jānis Lūsis;
- 1997–2001 Normans Penke;
- 2001–2002 Imants Daudišs;
- 2002–2004 Jānis Dripe;
- 2005–2009 Indulis Bērziņš;
- 2009–2013 Eduards Stiprais;
- 2013–2016 Andris Teikmanis;
- 2016–2020 Baiba Braže.
Latvijai AK ir pieci goda konsuli:
- kopš 2014. gada oktobra Lilita Krūze ir Latvijas goda konsule Gērnsijas salā;
- kopš 2015. gada maija Džordžs Stīvens Gillijs (George Stephen Gillie) ir goda konsuls Anglijas Ziemeļaustrumos;
- kopš 2016. gada jūnija Karena Treisija (Karen Tracey) ir goda konsule Rietummidlendā;
- kopš 2016. gada 31. oktobra Deivids Kejs (David Kaye) ir Latvijas goda konsuls Glāzgovā;
- kopš 2019. gada 28. oktobra Kristofers Džeimss Kenmors (Christopher James Kenmore) ir Latvijas goda konsuls Skotijā, izņemot Glāzgovu.
Apvienotās Karalistes pārstāvība Latvijā
AK vēstniecība atrodas Rīgā. AK vēstnieks Latvijā kopš 2021. gada 16. jūlija ir Pols Bramels (Paul Brummell).
Plašāk