Latvijas Republikas un Gruzijas divpusējās attiecības

Latvija attiecības ar Gruziju veido, pamatojoties uz divpusējās sadarbības principiem un Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts statusu. Latvijas un Gruzijas attiecības ir draudzīgas un konstruktīvas. Abu valstu starpā notiek intensīvs politiskais dialogs un Latvija sniedz atbalstu Gruzijai tās reformu procesā. Gruzija ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm Eiropas kaimiņu politikā un Austrumu partnerībā, kā arī Latvijas attīstības sadarbības politikas kontekstā.

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Galvenie sadarbības virzieni
• Parlamentārā sadarbība
• Attīstības sadarbība
• Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
• Sadarbība ekonomikā
• Informācijas avoti

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Diplomātiskās attiecības ar Gruziju tika nodibinātas 1993. gada 11. martā.

2006.gada aprīlī Tbilisi darbu uzsāka Latvijas Republikas vēstniecība.

• Pirmais rezidējošais Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Gruzijā bija Andris Vilcāns.
• No 2011.gada decembra līdz 2016. gada jūlijam Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Gruzijā bija Elita Gavele.
• No 2016.gada augusta līdz 2017. gada septembrim Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Gruzijā bija Jānis Zlamets.
• No 2018.gada maija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Gruzijā ir Ingrīda Levrence

No 2018.g. 30.oktobra Gruzijas vēstniece Latvijā ir Tea Maisuradze (Tea Maisuradze). Vēstnieces rezidences vieta ir Rīga.

Gruzijā darbojas trīs Latvijas goda konsuli: Bondo Davitašvili (Bondo Davitashvili) Tbilisi pilsētas konsulārajā apgabalā, Beka Odisharia (Beka Odisharia) Adžārijas Autonomās Republikas konsulārajā apgabalā un Miheils Hundadze (Mikheil Khundadze) Kahetijas konsulārajā apgabalā. 

GALVENIE SADARBĪBAS VIRZIENI 

• regulārs un intensīvs politiskais dialogs,
• Latvijas pieredzes nodošana demokrātisko un tirgus ekonomikas reformu veikšanai,
• ekonomisko interešu apzināšana un sadarbības intensificēšana,
• divpusējās līgumtiesiskās bāzes paplašināšana,
• kultūras sakaru attīstība.

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

2019.gada 31.janvārī 13.Saeimā tika izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar Gruzijas parlamentu. Grupas sastāvā ir 26 Saeimas deputāti. Grupas vadītājs ir Ainars Latkovskis.

ATTĪSTĪBAS SADARBĪBA

Gruzija ir viena no Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritārajām valstīm.

2019.g. ar Ārlietu ministrijas pārvaldītā attīstības sadarbības finansējuma atbalstu tika realizēti projekti labas pārvaldības (revīzijas jomā), standartizācijas jomā – tūrisma un zivsaimniecības sektoros.

Latvija sniedz Gruzijai atbalstu arī ES finansēto projektu/programmu ietvaros. Latvijas institūcijas šobrīd iesaistītas 2 Twinning projektu īstenošanā (1) VID Muitas pārvalde kopā ar Poliju un Somiju šobrīd īsteno projektu muitas tranzīta spēju stiprināšanai; 2) Daugavpils Universitāte kopā ar Austriju un Vāciju īstenos projektu sadarbības veicināšanai starp zinātni un uzņēmējdarbību). Valsts kontrole iesaistīta ES projekta īstenošanā revīzijas jomās; Latvijas Pašvaldību savienība - vietējās pārvaldības jomā; Valsts Robežsardze 2019.g. īstenoja projektu kinoloģijas dienesta attīstības jomā.

2018.gada Ārlietu ministrijas grantu projekta projektu konkursā tika atbalstīts: Pārtikas un veterinārā dienesta projekts Gruzijas Nacionālās Pārtikas aģentūras spēju stiprināšanai; SIA “Latvijas standarts” projekts Eirokodeksu projektēšanas sistēmu izveidei un uzturēšanai būvniecības nozarē; Valsts robežsardzes koledžas projekts Gruzijas robežsardzes dienesta kinoloģijas attīstīšanai; Biedrības “Latvijas Lauku forums” projekts Moldovas un Gruzijas reģionu izaugsmei.

2016.gada Ārlietu ministrijas granta projektu konkursā tika atbalstīts Valsts kancelejas  projekts “Valsts pārvaldes un labas pārvaldības reformu īstenošanas kapacitātes stiprināšana Gruzijā un Ukrainā” un Tiesu administrācijas projekts “Sadarbības attīstība starp Gruzijas un Latvijas institūcijām ar mērķi paaugstināt tiesu pieejamību, veicināt uzticēšanos tiesām un tiesībaizsardzības iestādēm un stiprināt tiesiskumu”.

2015. gada Ārlietu ministrijas granta projektu konkursā tika atbalstīs Valsts robežsardzes koledžas projekts par palīdzību Gruzijas robežpolicijai un Patruļpolicijai kinoloģijas jomas reorganizācijā un attīstīšanā atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstu līmenim.

2014. gada Ārlietu ministrijas granta projektu konkursā tika atbalstīti sekojoši projekti Gruzijā: „Gruzijas Darba, veselības un sociālo lietu ministrijas kapacitātes celšana darba apstākļu uzlabošanas jautājumos” un „Nodarbinātības veicināšana caur mazo un vidējo uzņēmumu eksportspējas paaugstināšanu, veicinot kooperāciju un vienota eksporta zīmola izveidošanu.”

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Atbilstoši CSP datiem, 2019. gadā kopējais preču tirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar 2018. gadu bija pieaudzis par ~11% līdz 48.4 MEUR.

Tirdzniecības apjomu pieauguma pamatā bija Latvijas preču eksporta¹ pieaugums, kas šajā laikā bija palielinājies par ~13% līdz 41.9 MEUR, Gruzijai ierindojoties 35. vietā starp visām tām valstīm, uz kurām tika eksportētas Latvijas preces [0.33% no visa eksporta].
Preču imports no Gruzijas 2019. gadā pieauga līdz 6.5 MEUR² , Gruzijai attiecīgi ieņemot 54. vietu preču importā.
Atbilstoši Latvijas Bankas datiem divpusējā pakalpojumu tirdzniecība starp Latviju un Gruziju 2019. gadā uzrādīja izaugsmi 13% apmērā, kopējam pakalpojumu tirdzniecības apgrozījumam ar Gruziju pieaugot līdz 26 MEUR.

Latvijas pakalpojumu eksports 2019. gadā pieauga līdz 14 MEUR (+40%, salīdzinot ar 2018. gadu), kamēr pakalpojumu imports no Gruzijas samazinājās par 8%, sastādot 12 MEUR.
Gruzijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2019. gada beigās bija samazinājušies par 14%, sastādot 6 MEUR.

Latvijas tiešo investīciju atlikumi Gruzijā 2019. gadā samazinājās par 50%, veidojot 4 MEUR.

Līdz 28.04.2020. Uzņēmumu reģistrā reģistrēto uzņēmumu ar Gruzijas investīcijām pamatkapitālā skaits bija 81 ( 46. vieta).

¹Galvenās eksporta kategorijas: Pārtikas rūpniecības produkcija (43% no visa eksporta); ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkti (23% no visa eksporta); mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas

(14% no visa eksporta); dažādas rūpniecības preces (6% no visa eksporta); tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (6% no visa eksporta); transporta līdzekļi (3% no visa eksporta).
²Galvenās importa kategorijas: pārtikas rūpniecības produkti (72% no visa importa, galvenokārt alkoholiskie dzērieni); augu valsts produkti (29%, galvenokārt rieksti un dārzeņi); transporta līdzekļi (5%).

INFORMĀCIJAS AVOTI

Parakstītie līgumi: 

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem 

Saites:

Gruzijas Ārlietu ministrija - http://www.mfa.gov.ge 

Gruzijas vēstniecība Latvijas Republikā - http://www.latvia.mfa.gov.ge