Amerikas Savienotās Valstis (ASV) ir Latvijas stratēģiskais partneris un sabiedrotais. Abas valstis saista īpašas attiecības. Drošības politikas joma ir Latvijas un ASV divpusējās sadarbības stūrakmens. Latvijas un ASV valsts amatpersonas uztur regulāru politisko dialogu par aktuālajām reģionālajām un starptautiskajām norisēm.

ASV Latvijas Republiku atzina 1922. gada 28. jūlijā. Līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai 1991. gadā ASV konsekventi realizēja Latvijas okupācijas neatzīšanas politiku, sniedza nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, kā arī sekmēja Latvijas integrāciju NATO un ES.

ASV Latvijas Republiku atzina 1922. gada 28. jūlijā. ASV turpināja uzturēt Latvijas okupācijas neatzīšanas politiku.

Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Vašingtonā, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ASV no 2019. gada 16. septembra ir Māris Selga.  

ASV darbojas sešpadsmit Latvijas goda konsuli: Aļaska: Tālis Kolbergs (Talis Colberg) (līdz 31. jūlijam); Atlanta, Džordžija: Kevins Keisbiers (Kevin Casebier); Dienvidkalifornija: Juris Buņķis (Juris Bunkis); Dienvidkarolīna, Grīnvila: Roberts Jānis Kukainis; Filadelfija, Pensilvānijas pavalsts: Džons Medveckis (John J. Medveckis); Florida: Barijs Donalds Movels (Barry D. Mowell); Indiānas pavalsts: Andris Pēteris Bērziņš (Andris Peter Berzins); Masačūsetsa: Uldis Kārlis Sīpols; Mičigana: Andris Lācis (Andris Lacis); Minesotas pavalsts: Džons Freivalds (John Freivalds); Ņujorka: Ahmets M. Orens (Ahmet M. Oren); Ohaio: Kārlis Šteinmanis (Karlis Steimanis); Oregona: Uldis Jānis Bērziņš (Uldis Berzins); Rodailenda: Jānis Bolis (John Bolis); Soltleiksitija, Jūta: Džefrijs Kents Skots (Jeffrey Kent Scott); Teksasa: Pēteris Aloizs Ragaušs.

Valsts pārstāvība Latvijā

ASV vēstniecība atrodas Rīgā, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā no 2023. gada 21. februāra ir Kristofers Robinsons (Christopher Todd Robinson).

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES:

Latvijas amatpersonu vizītes ASV

2023.g. 28.–29.marts

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Vašingtonā, ASV, tikšanās ar ASV Valsts sekretāra vietnieci Vendiju Šērmani (Wendy Sherman), dalība GLOBSEC konferencē

2022.g. 28. jūnijs – 4. jūlijs

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte ASV, Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētku atklāšana Sentpolā, Minesotas štatā, tikšanās ar Minesotas štata gubernatoru un Minesotas ukraiņu biedrību, dalība LIAA organizētā Biznesa forumā un tikšanās ar Mičiganas Nacionālās gvardes militāro vadību Lansingā, Mičiganas štatā

2022.g. 15.– 16. jūnijs

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Vašingtonā, ASV, tikšanās ar ASV Valsts sekretāra vietnieci Vendiju Šērmani (Wendy Sherman)

2021. g. 2.4. novembris Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Pelša politiskās konsultācijas Vašingtonā
2021. g. 20.24. oktobris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Čikāgā un Vašingtonā, tikšanās ar ASV valsts sekretāra vietnieci Vendiju Šērmani (Wendy Sherman)
2020. g. 3. marts Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas parlamentu līderiem Vašingtonā tikās ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeri Nensiju Pelosi (Nancy Pelosi)
2020. g. 27. februāris Divpusējās tikšanās laikā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo (Mike Pompeo) Vašingtonā parakstīja Latvijas un ASV kopīgo deklarāciju par 5G tīkla drošību
2019. g. 5. februāris Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās ASV rosinātās Starptautiskās reliģijas brīvības alianses dibināšanas pasākumā Vašingtonā

Amerikas Savienoto valstu amatpersonu vizītes Latvijā

2023.g. 9. jūnijs

ASV tirdzniecības pārstāves Ketrīnas Tajas (Catherine Tai) vizīte Latvijā, tikšanās ar Ministru prezidentu un ārlietu ministru

2023.g. 11. maijs

ASV Mičiganas gubernatores Grečenas Vitmeres (Gretchen Whitmer) vizīte Latvijā, tikšanās ar Valsts prezidentu, ārlietu ministru, Ādažu bāzes apmeklējums

2023.g. 18. janvāris

ASV senatora Stīva Deinsa vizīte Latvijā, tikšanās ar ārlietu ministru

2022.g. 9.–10. augusts

ASV aizsardzības sekretāra Loida Ostina (Lloyd Austin) vizīte Latvijā, tikšanās ar Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, aizsardzības ministru

2022.g. 7. marts

ASV Valsts sekretāra Entonija Blinkena (Antony Blinken) vizīte Latvijā, tikšanās ar Valsts prezidentu, Ministru prezidentu un ārlietu ministru

2021.g. 30. novembris

ASV Valsts sekretāra Entonija Blinkena (Antony Blinken) vizīte Latvijā, tikšanās ar Valsts prezidentu, ministru prezidentu un ārlietu ministru
2021. g. 14.17. oktobris                 ASV Kongresa padomnieku delegācijas vizīte Latvijā
2019. g. 8.9. oktobris      ASV enerģētikas sekretāra Rika Perija (Rick Perry) vizīte Latvijā, lai piedalītos starptautiskā konferencē par gāzes tirgu, kā arī tiktos ar Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, ekonomikas un aizsardzības ministru
2018. g. 22. februāris ASV valsts sekretāra vietnieka Džona Salivana (John J. Sullivan) darba vizīte
2018. g. 3.8. jūlijs                    ASV Valsts departamenta īpašā sūtņa holokausta jautājumos Duglass Deividsona (Douglass Deividson) vizīte Latvijā

Citas nozīmīgas tikšanās/Tikšanās starptautisku pasākumu laikā

2023.g. 22. februāris

Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu (Joe Biden) kopā ar NATO Austrumu flanga (B9 – Bukarestes devītnieka) valstu vadītājiem Varšavā, Polijā

2022.g. 19.–20. septembris

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar ASV Valsts sekretāra vietnieci Vendiju Šērmani (Wendy Sherman) kopā ar NATO Austrumu flanga (B9 – Bukarestes devītnieka) ārlietu ministriem 20. septembrī un dalība ASV – Latvijas biznesa forumā 19. septembrī ANO Ģenerālās Asamblejas laikā Ņujorkā

2022.g. 18. februāris

Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās ar ASV viceprezidenti Kamalu Harisu (Kamala Harris) kopā ar Baltijas valstīm Minhenes drošības konferences laikā

2021.g. 14. jūnijs 

Valsts prezidenta E. Levita tikšanās ar ASV prezidentu Dž. Baidenu (Joe Biden) kopā ar Baltijas valstīm NATO samita laikā Briselē

2021.g. 10. maijs

Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu (Joe Biden) kopā ar NATO Austrumu flanga (B9 – Bukarestes devītnieka) valstu vadītājiem videokonferences formātā

2021.g. 24. marts

Ārlietu ministra E. Rinkēviča tikšanās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu (Antony Blinken) kopā ar pārējām Baltijas valstīm NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā Briselē

2021. g. 14. jūnijs            Valsts prezidenta E. Levita tikšanās ar ASV prezidentu Dž. Baidenu (Joe Biden) kopā ar pārējām Baltijas valstīm NATO samita laikā Briselē
2021. g. 23. marts Ārlietu ministra E. Rinkēviča tikšanās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu (Antony Blinken) kopā ar pārējām Baltijas valstīm NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā Briselē

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

ASV ir Latvijas 11. nozīmīgākais eksporta un 19. nozīmīgākais importa preču tirdzniecības partneris (2022.g.).  2022.g. divpusējā tirdzniecība pieauga par 56,1% (1,5 mljrd. EUR), salīdzinot ar 2021.g. (pieauga eksports un imports).

Galvenās Latvijas eksporta preču grupas: koksne un tās izstrādājumi (34%), mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (24%), optiskās ierīces un aparāti (8%), ķīmiskā rūpniecība (7%), pārtikas rūpniecība (6%), būvmateriāli (4%).

Galvenās importa preču grupas no ASV: gaisa kuģi un to daļas (24%), elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas (22%). 2022. gadā visstraujāk audzis gaisa kuģu un to daļu imports.

Pakalpojumi: 2022. gadā ASV bija Latvijas 5. lielākais pakalpojumu eksporta un 5. lielākais pakalpojumu importa partneris. Eksports (416 milj. EUR) palielinājās par 57%, bet imports (238 milj. EUR) pieauga par 89% salīdzinājumā ar 2021. gadu. Latvija uz ASV pārsvarā eksportē IKT pakalpojumus.

Investīcijas: Ienākošās ārvalstu tiešās investīcijas palielinājās par 33,2% (285 milj. EUR). Uz 2023. gada maiju ASV  ieguldījumi Latvijā reģistrēto 336 uzņēmumu pamatkapitālos sastāda ap 152, 4 milj. EUR, ierindojot ASV 14. vietā pēc šādu ieguldījumu apjoma.

Plašāk:

Ārējā tirdzniecība pēc valsts (csb.gov.lv)
https://statdb.bank.lv/lb/Data/128

SADARBĪBA AIZSARDZĪBĀ

Sadarbība aizsardzības jomā Latvijai ir stratēģiski nozīmīga, tādēļ tai tiek pievērsta īpaša uzmanība. ASV bija pirmā valsts, kas pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos sāka mācību operāciju „Atlantic Resolve”, nosūtot uz Latviju rotas līmeņa vienību. Operācijas mērķis ir apliecināt ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā, veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā. Operācija ir izvērsta arī Rumānijā un Bulgārijā. Operācijas “Atlantic Resolve” ietvaros katru gadu Latvijā rotācijas kārtībā ierodas ASV bruņoto spēku helikopteru vienība, tādejādi veicinot Latvijas Nacionālo bruņoto spēku spēju un prasmju attīstību. Tāpat Latviju regulāri apmeklē ASV bruņoto spēku vienības, gan veicot individuālas mācības, gan iesaistoties Latvijā notiekošajās militārajās mācībās. 2022. gada izskaņā ASV Kongress apstiprināja 225 miljonus ASV dolāru 2023. gada finansējumu Baltijas drošības iniciatīvas ietvaros.

2023. gadā 27. aprīlī apritēja 30 gadi, kopš tika noslēgta ASV Valsts partnerības programma starp Latviju un Mičiganas Nacionālo Gvardi. Tās ietvaros notiek aktīva sadarbība, veicinot NBS, it īpaši Zemessardzes, un Latvijas gaisa spēku attīstību. Ik gadu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri piedalās Mičiganā notiekošajās “Northern Strike” mācībās.

Papildu informācija pieejama Aizsardzības ministrijas mājaslapā: https://www.mod.gov.lv/lv/nozares-politika/starptautiska-un-regionala-sadarbiba/starptautiska-sadarbiba/strategiskais

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvija-ASV starpkaru posmā

1922. gada 28. jūlijā Amerikas Savienoto Valstu valdība nāca klajā ar paziņojumu par Latvijas valdības atzīšanu, un starp abām valstīm tika nodibinātas diplomātiskās attiecības. 1922. gadā Vašingtonā tika atvērta Latvijas sūtniecība, kas gan 1923. gada maijā uz laiku savas funkcijas nodeva Ņujorkas konsulātam. 1925. gadā Latvijas sūtniecība Vašingtonā darbību atjaunoja, bet līdzekļu trūkuma dēļ tā tika slēgta 1927. gadā, funkcijas pārņemot Latvijas Ģenerālkonsulātam Ņujorkā. Sūtniecība atjaunoja darbību 1935. gadā.

ASV sūtniecība Rīgā tika atvērta 1922. gada 13. novembrī.

Laikā no 1919. līdz 1922. gadam Latvijā darbojās Amerikas Palīdzības organizācija un ASV nevalstiskās organizācijas, kas sniedza ievērojamu atbalstu Latvijas iedzīvotājiem valsts  veidošanas sākuma posmā.

Trīsdesmito gadu beigās Rīgu apmeklēja tādi prominenti amerikāņi kā bijušais ASV prezidents Herberts Hūvers (1938. gada martā) un vēlāk par ASV prezidentu kļuvušais Džons Kenedijs (1939. gada augustā). Ievērojamais ASV Valsts departamenta eksperts Krievijas jautājumos Džordžs Kenans (George Kennan) trīsdesmito gadu pirmajā pusē strādāja Rīgā kā ASV diplomāts.

Starpkaru posmā tika parakstīts Latvijas un ASV draudzības, tirdzniecības un konsulāro tiesību līgums.

ASV politika Latvijas okupācijas periodā

Latvijas un ASV diplomātiskajām attiecībām bija lemts spēlēt unikālu lomu visā Latvijas ārlietu dienesta vēsturē. ASV valsts sekretāra vietnieka Samnera Velsa (Sumner Wells) 1940. gada 23. jūlija deklarācija noteica Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politiku  līdz 1991. gadam un nodrošināja Baltijas valstu pārstāvniecību pastāvēšanu Vašingtonā. Tādējādi ASV nekad neatzina Latvijas (tāpat kā Lietuvas un Igaunijas) okupāciju, kā arī nenodibināja oficiālus sakarus ar Padomju valdību okupētajā Latvijā. Šāda nostāja saskanēja gan ar kara laikā ASV un Lielbritānijas parakstīto Atlantisko hartu (1941. gadā), kas par neleģitīmām uzskatīja teritoriālās izmaiņas un suverenitātes zaudēšanu, ja tās notika bez iesaistīto tautu brīvas piekrišanas, gan ar 1947. gada Trūmena doktrīnu, kas neatzina ar spēku veiktās pārmaiņas pasaulē. Latvijas sūtniecība Vašingtonā bija vienīgā mūsu valsts sūtniecība ārvalstīs, kas turpināja darboties pilnā apjomā visu Latvijas okupācijas laiku. Tās galvenie mērķi okupācijas gados bija turpināt pārstāvēt Latvijas valsti, saglabāt nemainīgu Latvijas starptautiski tiesisko statusu, cīnīties par neatkarības atjaunošanu, kā arī veikt nozīmīgu informatīvu darbu, publicējot Rietumvalstu deklarācijas, paziņojumus un dokumentus, kuri attiecās uz Latviju, sniedzot ziņas par situāciju okupētajā Latvijā.

Jau 1940. gada 15. jūlijā, vēl pirms oficiālās reakcijas, ASV Valsts kases departaments nobloķēja Baltijas valstīm piederošos bankas kontus; vēlāk PSRS nespēja iegūt arī Latvijai piederošos kuģus un diplomātisko pārstāvniecību īpašumus ārvalstīs. Latvijai piederošie līdzekļi (procenti no noguldījumiem) ASV visā okupācijas laikā tika izmantoti, lai nodrošinātu diplomātisko pārstāvniecību darbību – arī citās Rietumvalstīs.

Pamatojoties uz Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politiku, un saskaņā ar 1948. gada likumu par pārvietotajām personām (Displaced Persons Act), baltiešu bēgļiem pēc kara bija ļauts  apmesties uz dzīvi ASV. Latviešu kopienas ASV pieauga un kļuva arvien labāk organizētas. Tika izveidotas politiskās, kultūras un sociālās organizācijas, kas ietekmēja politisko lēmumu pieņemšanu Vašingtonā.

ASV valdība nodrošināja atbalstu Latvijas neatkarības idejai. Latvijas pārstāvji ASV baudīja pilnu diplomātisku atzīšanu, t.sk. pieeju Valsts departamentam un prezidentam, tika ielūgti uz oficiālajiem pasākumiem. Latvijas sūtnis Anatols Dinbergs tikās ar visiem ASV prezidentiem, sākot no F.D. Rūzvelta līdz Dž.V.H. Bušam. No 1963. gada, kad Londonā nomira Kārlis Zariņš, kuram Latvijas valdība bija piešķīrusi pilnvaras vadīt Latvijas diplomātisko dienestu ārvalstīs, šis amats, pamatojoties uz Latvijas diplomātisko pārstāvniecību vadītāju lēmumu, pārgāja Latvijas diplomātiem ASV: sākumā A.Spekkem, bet no 1971. gada A. Dinbergam. Šajā laikā tika piešķirts finansējums Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Brīvības komitejām ASV. Gan ASV prezidenti, gan Kongress bieži pauda publisku atbalstu Baltijas valstīm. 1953. gadā tika izveidota Kongresa Pārstāvju palātas speciāla izmeklēšanas komiteja komunistiskā režīma agresijas izpētei pret Baltijas valstīm jeb t.s. Kerstena komiteja Divu gadu laikā tā veica plašu pētniecisko darbu, un komitejas sagatavotie dokumenti sniedza papildu pamatojumu ASV neatzīšanas politikai.

1982. gadā prezidents Ronalds Reigans pasludināja 14. jūniju par Baltijas brīvības dienu, tā ik gadu atzīmējot 1941. gada masu deportācijas Baltijas valstīs.

Latvijas pārstāvniecības Vašingtonā un ASV Valsts departamenta sadarbība 1980. gadu beigās sekmēja pirmo neoficiālo kontaktu izveidi starp Latviju un ASV valdību. Nozīmīga loma Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā 1991. gadā bija ASV 41. prezidentam Džordžam (Herbertam Volkeram) Bušam, kurš, tiekoties ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu un vēlāk ar Krievijas Federācijas prezidentu Borisu Jeļcinu, sekmēja Baltijas valstu brīvības jautājuma aktualizēšanu.

Papildu informācijai par Latvijas un ASV attiecībām sk. grāmatu Latvia and the USA: From Captive Nation to Strategic Partner (2008).

LATVIEŠU KOPIENA

Latvijas un ASV divpusējās attiecības stiprina aktīva ASV latviešu kopiena, kuru pārstāv Amerikas Latviešu apvienība - https://alausa.org/ .

NODERĪGAS SAITES

Informāciju par Latvijas un ASV divpusējiem līgumiem skatīt šeit.
ASV Valsts departaments: https://www.state.gov/
ASV Baltais nams: https://www.whitehouse.gov/
ASV vēstniecība Latvijā: https://lv.usembassy.gov/lv/
Latvijas vēstniecība ASV: https://www2.mfa.gov.lv/usa