Latvija ir ANO 1984.gada Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem (Konvencija) dalībvalsts kopš 1992.gada. Atbilstoši Konvencijas 19.pantam tās dalībvalstīm periodiski jāsniedz ziņojumi par Konvencijas normu ieviešanu nacionālā līmenī. Pirms ziņojuma iesniegšanas ANO Spīdzināšanas izskaušanas komitejā Latvijas ziņojuma projektu par Konvencijas izpildi noteiktā laika posmā kopā ar pielikumiem latviešu valodā apstiprina Ministru kabinets. Savukārt ANO Spīdzināšanas izskaušanas komitejā Latvija iesniedz ziņojuma un tā pielikumu tulkojumus angļu valodā.

Lai nodrošinātu vispusīgu un pēc iespējas objektīvu ziņojuma izskatīšanu, ANO Spīdzināšanas izskaušanas komiteja aicina nevalstiskās organizācijas, sabiedriskās organizācijas un citus iesniegt alternatīvos ziņojumus, kurus komiteja ņem vērā Latvijas iesniegto ziņojumu izskatīšanas un noslēguma secinājumu par Latvijas iesniegto ziņojumu sagatavošanas laikā. Ierasti nevalstiskās organizācijas savus ziņojumus komitejā iesniedz nepastarpināti.

Konvencijai ir viens papildprotokols, ar kuru izveidota speciāla Spīdzināšanas izskaušanas apakškomiteja, kas rīko vizītes uz papildprotokola dalībvalstu brīvības atņemšanas vietām un izdara secinājumus par personu, kurām atņemta brīvība Konvencijā garantēto tiesību ievērošanu. Tāpat papildprotokols pieprasa izveidot preventīvo mehānismu nacionālā līmenī. Latvijā šādu funkciju pildītu Tiesībsarga birojs. Pagaidām Latvija šim protokolam nav pievienojusies. Savukārt ar Konvencijas 22.pantu izveidots individuālo sūdzību izskatīšanas mehānisms, atbilstoši kuram, personas var iesniegt sūdzības par iespējamiem Konvencijas pārkāpumiem tajās valstīs, kas atzinušas šādu Spīdzināšanas izskaušanas komitejas kompetenci. Latvija nav pievienojusies šim sūdzību izskatīšanas mehānismam. 

Latvijas iesniegtie ziņojumi un ANO Spīdzināšanas izskaušanas komitejas noslēguma secinājumi:

I

II

III-V

VI