Latvijas un Svētā Krēsla attiecības ir ļoti labas. Svētais Krēsls bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas Republiku de iure 1921. gada 10. jūnijā. 1921. gada vasarā Latvijas valdības un Baznīcas pārstāvji izstrādāja un pāvesta Pija XI laikā, 1922. gada 30. maijā noslēdza Konkordātu starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu, kas stājās spēkā ar ratifikācijas dokumentu apmaiņu 1922. gada 3. novembrī. Pēc Latvijas okupācijas padomju valdība 1940. gada 13. augustā paziņoja Svētajam Krēslam par diplomātisko attiecību pārtraukšanu un 24. augustā no Rīgas izraidīja pāvesta nunciju.

Svētais Krēsls neatzina Baltijas valstu inkorporāciju PSRS sastāvā un uzskatīja, ka diplomātiskās attiecības ar šīm valstīm ir pārtrauktas tikai uz laiku. Kopš 1940. gada nunciatūras Baltijas valstīs tika iekļautas oficiālajos Svētā Krēsla diplomātisko pārstāvniecību sarakstos.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Svēto Krēslu atjaunotas 1991. gada 1. oktobrī.

2021. gadā, atzīmējot Latvijas Republikas un Svētā Krēsla diplomātisko attiecību simtgadi, izdota grāmata “100 gadi patiesuma un uzticēšanās garā. Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu”.

Latvijas vēstniece pie Svētā Krēsla kopš 2019. gada 19. decembra ir Elita Kuzma ar rezidenci Rīgā. Iepriekšējie Latvijas vēstnieki pie Svētā Krēsla:

  • Veronika Erte (20152019, rezidēja Rīgā un Vīnē);
  • Einars Semanis (20092015, rezidēja Varšavā un Rīgā);
  • Alberts Sarkanis (20032009, rezidēja Varšavā);
  • Atis Sjanīts (19982003, rezidēja Viļņā);
  • Aija Odiņa (19931998, rezidēja Rīgā).

Kopš 2019. gada 15.oktobra Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Latvijā ir arhibīskaps Petars Rajičs (Petar Rajić) ar rezidenci Viļņā. Nuncijs vienlaicīgi ir akreditēts arī Lietuvā un Igaunijā. Iepriekšējie apustuliskie nunciji Baltijas valstīs:

  • arhibīskaps Pedro Lopess Kintana (Pedro López Quintana), (20142019);
  • arhibīskaps Luidži Bonaci (Luigi Bonazzi) (20092014);
  • arhibīskaps Pēters Stefans Curbrigens (Peter Stephan Zurbriggen) (20012009);
  • arhibīskaps Ervīns Jozefs Enders (Erwin Josef Ender) (19972001);
  • arhibīskaps Husto Muļjors Garsija (Justo Mullor García) (19921997).

2022. g. 14. marts

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte pie Svētā Krēsla

2021. g. 10. maijs

Valsts prezidenta Egila Levita vizīte pie Svētā Krēsla

2019. g. 21.–23. maijs Kardināla Pītera Turksona (Peter Turkson) vizīte Latvijā. Kardināls Pīters Turksons ir Svētā Krēsla Cilvēka integrālās attīstības veicināšanas dikastērija prefekts.
2019. g. 25. aprīlis Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizīte pie Svētā Krēsla
2018. g. 24. septembris

Pāvesta Franciska vizīte Latvijā. Vizītes laikā notika Valsts prezidenta un pāvesta tikšanās, pāvesta uzruna sabiedrības pārstāvjiem un diplomātiskajam korpusam; ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa; ekumeniskā tikšanās Rīgas Domā; tikšanās ar senioriem Sv. Jēkaba katedrālē un Sv. Mise Latvijas nacionālajā svētvietā Aglonā.

2017. g. 1.–2. jūnijs

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa oficiālā vizīte pie Svētā Krēsla. Vizītes laikā prezidents tikās ar pāvestu Francisku un Svētā Krēsla valsts sekretāru (premjeru) kardinālu Pjetro Parolinu (Pietro Parolin)

2016. g. 11.–13. maijs

Svētā Krēsla Valsts sekretāra (info – premjera) kardināla Pjetro Parolina (Pietro Parolin) oficiālā vizīte Latvijā

2014. g. 20. septembris Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte pie Svētā Krēsla
2014. g. 27. aprīlis Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piedalījās pāvesta Jāņa Pāvila II un pāvesta Jāņa XXIII kanonizācijas ceremonijā Vatikānā
2013. g. 18. decembris Saeimas priekšsēdētājas SolvitaS Āboltiņas vizīte pie Svētā Krēsla
2013. g. 19. marts Valsts prezidents Andris Bērziņš piedalījās pāvesta Franciska inaugurācijā
2013. g. 18.23. maijs Latviju apmeklēja Pontifikālās Kristiešu Vienotības veicināšanas Padomes prezidents, kardināls Kurts Kohs (Kurt Koch)
2012. g. 20. jūnijs Vatikānu apmeklēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis
2011. g. 13.15. aprīlis Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte pie Svētā Krēsla
2010. g. 14.15. septembris Ārlietu ministra Aivja Roņa vizīte pie Svētā Krēsla
2000. g. novembris Rīgā tika parakstīts "Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgums", kurš aizstāja 1922.gadā parakstīto Konkordātu starp Latviju un Svēto Krēslu, kā arī saglabāja ar Konkordātu iegūtās tiesības
2007. g. maijs Latvijas Nacionālā Bibliotēka un Vatikāna Apustuliskā Bibliotēka parakstīja vienošanos par nozīmīgā kultūrvēsturiskā albuma "Terra Mariana" faksimilu un komentāru izdošanu

 

Vēsturiski svarīgākais notikums Svētā Krēsla valsts ārpolitiskajā vēsturē ir 1929. gada Laterāna līguma noslēgšana ar Itāliju, ar kuru savstarpēji tika atzīta Svētā Krēsla un Itālijas karalistes neatkarība. Šajā līgumā Svētais Krēsls arī deklarēja savu pastāvīgo neitralitāti pasaules militāros un diplomātiskos konfliktos. Svētā Krēsla diplomātisko darbu vada un īsteno Valsts sekretariāts.

Svētajam Krēslam ir diplomātiskās attiecības ar 184 valstīm. Svētais Krēsls kā biedrs vai novērotājs aktīvi darbojas daudzās starptautiskās un reģionālās organizācijās. Romā ir izvietota 91 pie Svētā Krēsla akreditētā diplomātiskā misija, un tas nozīmē, ka šīm valstīm ir divas vēstniecības šajā pilsētā, jo starp Svēto Krēslu un Itāliju noslēgtais līgums paredz, ka viena un tā pati persona nevar būt akreditēta abās valstīs. Dubulta akreditācija citā valstī, ja tā nav Itālija, ir atļauta, un nav svarīgi, vai misija ir Romā vai citviet.

Svētais Krēsls ir pilnvarojis izveidot Latvijā četras diecēzes:

  • Rīgas arhidiecēze: Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, konsekrēts par bīskapu 08.08.2010; palīgbīskaps Andris Kravalis, konsekrēts 04.05.2019.
  • Jelgavas diecēze: Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, konsekrēts par bīskapu 10.09.2011.
  • Liepājas diecēze: Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins, konsekrēts par bīskapu 07.09. 2013.
  • Rēzeknes-Aglonas diecēze: Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, konsekrēts par bīskapu 24.06.1991.

Augstākā vietējās Baznīcas lēmēja un koordinētāja institūcija ir Latvijas Bīskapu konference, kas dibināta 1997. gada 15. novembrī. Romas Katoļu izglītības iestādes Latvijā ir Laterāna Pontifikālās Universitātes Teoloģijas institūts (Garīgais seminārs), Laterāna Pontifikālās Universitātes Rīgas Augstākais Reliģijas Zinātņu institūts (RARZI), Rīgas Katoļu ģimnāzija, kā arī vairākas Katoļu Baznīcas dibinātas skolas citviet Latvijā – Rēzeknē, Aglonā un Liepājā.

Starptautiskas nozīmes svētvieta Latvijā ir Aglonas Bazilika un tās sakrālais laukums, kuru 1993. gadā apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II un 2018. gadā pāvests Francisks.

2004. gada 20. decembrī Jānis Pāvils II atzina latviešu bīskapa Boļeslava Sloskāna tikumu varonību, un kopš tā brīža bīskaps B. Sloskāns tiek saukts par godināmo.