Publicēts: 24.02.2021.
Atjaunināts: 13.06.2026.

Baltijas jūras valstu padome (BJVP), dibināta 1992. gada 5.–6. martā Kopenhāgenā, ir vispārējs politisks reģiona starpvaldību sadarbības forums. BJVP veido 10 Baltijas jūras reģiona valstis – Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Vācija, Zviedrija, kā arī Eiropas Komisija (EK). BJVP novērotājvalstis ir Amerikas Savienotās Valstis, Francija, Itālija, Lielbritānija, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Spānija, Ukraina un Ungārija.

Reaģējot uz Krievijas militāro agresiju Ukrainā, 2022. gada 3. martā 10 BJVP valstis un EK nolēma pārtraukt sadarbību ar Krieviju, kas bija viena no organizācijas dalībvalstīm kopš BJVP dibināšanas. 2022. gada 17. maijā Krievija paziņoja par izstāšanos no organizācijas. Ir apturēta arī Baltkrievijas kā novērotājvalsts dalība BJVP.

Tā kā visas BJVP locekles tagad ir līdzīgi domājošas NATO un ES/EEZ dalībvalstis, ir kļuvis ciešāks BJVP politiskais dialogs drošības jautājumos. Pēdējos gados tiek veikta arī BJVP praktiskās sadarbības pārskatīšana, lai organizācija spētu efektīvāk reaģēt uz aktuālajiem drošības situācijas izaicinājumiem un sniegtu ieguldījumu reģiona noturības stiprināšanā.   

BJVP trīs ilgtermiņa prioritātes ir: 

  1. drošs reģions;

  2. ilgtspējīgs un labklājīgs reģions;

  3. reģionālā identitāte.

BJVP identificē politiskos mērķus (augsta līmeņa sanāksmes, nozaru ministru konferences), izstrādā rīcības plānus (vecāko amatpersonu komiteja un ekspertu grupas), ierosina un īsteno reģionam nozīmīgus stratēģiskus projektus BJVP noteikto ilgtermiņa prioritāšu jomās, kā arī kalpo par forumu viedokļu un ideju apmaiņai reģionam aktuālos jautājumos. Augsta līmeņa sanāksmju, kā arī vecāko amatpersonu komitejas un ekspertu grupu darba kārtības sagatavošanu nodrošina BJVP prezidentūra, kuru rotācijas kārtībā katru gadu (no 1. jūlija līdz 30. jūnijam) uzņemas viena no dalībvalstīm.

Līdz šim Latvija padomē ir prezidējusi trīs reizes: 2018.–2019. gadā, 2007.–2008. gadā un 1996.–1997. gadā.

Plašāk