Baltijas jūras valstu padome (BJVP), dibināta 1992.gada 5.-6.martā Kopenhāgenā, ir vispārējs politisks reģiona starpvaldību sadarbības forums. BJVP veido 11 Baltijas jūras reģiona valstis – Dānija, Igaunija, Islande, Krievija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Vācija, Zviedrija, kā arī Eiropas Komisija. BJVP  novērotājvalstis ir Amerikas Savienotās Valstis, Baltkrievija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Spānija, Ukraina un Ungārija.
BJVP identificē politiskos mērķus (augsta līmeņa sanāksmes, nozaru ministru konferences), izstrādā rīcības plānus (vecāko amatpersonu komiteja un ekspertu grupas), ierosina un īsteno reģionam nozīmīgus stratēģiskus projektus BJVP noteikto ilgtermiņa prioritāšu jomās, kā arī kalpo par forumu viedokļu un ideju apmaiņai reģionam aktuālos jautājumos. Augsta līmeņa sanāksmju, kā arī vecāko amatpersonu komitejas un ekspertu grupu darba kārtības sagatavošanu nodrošina BJVP prezidentūra, kuru rotācijas kārtībā katru gadu (no 1. jūlija līdz 30. jūnijam) uzņemas viena no dalībvalstīm.
Latvija ir BJVP dalībvalsts kopš tās dibināšanas 1992. gadā, ir konstruktīvs un pamanāms BJVP dalībnieks, kas aktīvi iesaistās BJVP sadarbības projektos un nozaru darba grupās. Līdz šim Latvija padomē ir prezidējusi trīs reizes: 2018.-2019.gadā, 2007.-2008.gadā un 1996.-1997.gadā.
No 2018. gada 1. jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam Latvija trešo reizi pildīja BJVP prezidējošās valsts pienākumus. Sadarbība Baltijas jūras reģionā ir svarīga Latvijas ārpolitikas prioritāte, un šīs sadarbības ietvaros BJVP pilda nozīmīgu starpvaldību sadarbības instrumenta funkciju. BJVP prezidentūra Latvijai deva iespēju uzraudzīt un virzīt starpvaldību sadarbību Baltijas jūras reģionā, noteikt reģiona praktiskās sadarbības virzienus, sekmēt kopēju interešu un mērķu īstenošanu. Pildot BJVP prezidējošās valsts pienākumus, Latvija fokusējās uz reģionam nozīmīgu un praktisku projektu īstenošanu Latvijai prioritārās jomās: 1) sabiedrības drošība; 2) ilgtspējīga attīstība, teritoriālā attīstība, klimata pārmaiņas; 3) kultūras mantojums. Nozīmīgs darbs tika paveikts arī citos, ne mazāk svarīgos darba kārtības jautājumos. Vairāk par Latvijas prezidentūru var uzzināt 2019.gada 10.septembrī Ministru kabinets izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Par īstenotajiem pasākumiem un sasniegtajiem rezultātiem Latvijas prezidentūrā Baltijas jūras valstu padomē (BJVP) no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam”.  http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40475457&mode=mk&date=2019-09-10
Noslēdzoties prezidentūrai, Latvija turpina darbu BJVP, piedaloties Vecāko amatpersonu komitejā un darba grupās. Vairāk informācijas par BJVP – www.cbss.org