Sabiedrībai vajadzētu zināt, no kurienes politiskās partijas iegūst naudu (Rozhlas)

02.12.2014. 19:09

Sabiedrībai vajadzētu zināt, no kurienes politiskās partijas iegūst naudu. Par to vienojās visi Transparency International Amerikas centra Prāgā rīkotā starptautiskā semināra par politisko partiju finansēšanu dalībnieki. Atšķirīgi viedokļi gan tika izteikti par to, vai partiju ienākumus vajadzētu kontrolēt kādai neatkarīgai institūcijai – vislabāk tādai, kura var pielāgot soda naudu vai citus sodus tām partijām, kuras pārkāpj likumus. Dažādās Eiropas valstīs eksistē tamlīdzīgas kontroles institūcijas, taču to darbības sfēras atšķiras.

Politisko partiju dalības maksas parasti ir ļoti zemas, piemēram, Lielbritānijā lielo partiju dalības maksas sastāda tikai 2 līdz 3 procentus to ienākumu. Un tāpēc nepieciešams meklēt citur - tā izskaidro Tony Stafford no Lielbritānijas vēlēšanu komisijas, neatkarīga orgāna, kas pārrauga politisko partiju darbības:

„Vēlēšanu komisija piešķir finansējumu opozīcijas partiju darbībām Lielbritānijas parlamentā un reģionālajos parlamentos, eksistē arī atbalsts tiem, kuri kandidē vēlēšanās, taču lielākā daļa ieņēmumu ir vai nu dāvinājumi vai biznesa ienākumi.” Politiskajām partijām nepieciešams ik pēc trim mēnešiem Lielbritānijas Vēlēšanu komisijai atskaitīties par summu, kura pārsniedz 7,5 tūkstošus britu mārciņu, kas ir apmēram 223 tūkstoši čehu kronu. No 2006. gada tām nepieciešams atskaitīties arī par paņemtajiem aizdevumiem.

Ziedotājs var būt vēlēšanu sarakstā reģistrēta persona, organizācija vai firma, kura ir reģistrēta un darbojas Lielbritānijā. Vēlēšanu komisija kontrolē arī politisko partiju ikgadējās atskaites un pirms parlamenta vēlēšanām pārbauda, vai partijas nepārsniedz vēlēšanu kampaņai atļautos izdevumus.

„Partijai, kura izvieto kandidātus visos valsts vēlēšanu apgabalos, valsts limits vēlēšanu kampaņai būs apmēram 19 miljoni britu mārciņu. Parasti partijas gan tik daudz neiztērē, 2005. gadā tikai divas vislielākās partijas pietuvojās šim limitam, bet iepriekšējās vēlēšanās abu tēriņi jau bija mazāki. Un, protams, risinās debates par to, vai limitus nevajadzētu pazemināt vēl vairāk, lai samazinātos pieprasījums pēc finansu ziedojumiem,” skaidro Tony Stafford.

Valdības iestāde korupcijas novēršanai un apkarošanai jau astoto gadu darbojas Latvijā, kur iedzīvotāji tiek detalizēti informēti par partiju vēlēšanu kampaņu izdevumiem.

„Mediji mums nosūta informāciju par savu reklāmu cenām un summām, par kurām noslēdz līgumus ar politiskajām partijām. Arī politiskās partijas mums uzrāda, kur tās ir reklamējušās un cik par to ir samaksājušas. Šo informāciju salīdzinām un kontrolējam, vai partija nav pārsniegusi limitu konkrētajā vēlēšanu apgabalā. Līdz ko kāda partija pietuvojas limitam, mēs to brīdinām būt uzmanīgākai,” skaidro Diāna Kurpniece.

Latvijā partiju ziedotāji ir tikai indivīdi

Latvijas pretkorupcijas iestāde limita pārsniegšanas gadījumā politiskās partijas tālāko kampaņu var aizliegt. Savā interneta mājas lapā tā publicē visus finansu ziedojumus, kurus ir saņēmušas partijas, pat ja tās ir minimālas summas. Turklāt politiskajām partijām Latvijā ziedot var tikai indivīdi, juridiskām personām tas ir aizliegts:

„Mēs atklājām, ka tas ir vienīgais veids, kā izvairīties no neskaidriem ziedotājiem no izdomātām firmām, kuras kāds nodibina pirmsvēlēšanu kampaņas laikā, lai noslēptu patiesos ziedotājus. Vēlēšanu tiesības ir tikai fiziskām personām, tad kāpēc vajadzētu atļaut firmām dot ziedojumus? Uzņēmumi tad gribētu tikai ietekmēt nozares regulāciju, kurā tie darbojas,”  piebilst Diana Kurpniece.

Lielbritānijas un Latvijas pieredze parāda, ka, ja eksistē kontrole un sankcijas, politiskās partijas uzvedas disciplinētāk. Par iedvesmojošiem abu Eiropas valstu ieteikumus uzskata arī iknedēļas laikraksta Respekt žurnālists Ondřej Kundra:

„Būtībā visi ir runājuši par to, ka nepieciešams izveidot kontroles institūciju, kas regulēs politisko partiju finansēšanu, ja iespējams – tāda veidā, lai šī institūcija būtu pēc iespējas vairāk nošķirta no politikas, tās vadība būtu nošķirta no politikas, tās darbība un finansēšana būtu nošķirta no politikas, un tas tāpēc, lai kontroles ziņā šī institūcija būtu pēc iespējas spēcīgāka un pēc iespējas efektīvāka.”

No čehu valodas tulkoja Sintija Grabāne.

Rozhlas, 01.12.2011.