Ceļš uz Lisabonas līgumu

05.01.2015. 16:29

Lisabonas līguma veiktās izmaiņas salīdzinājumā ar esošajiem ES līgumiem un Līgumu par Konstitūciju Eiropai

2004. gada 29. oktobris

ES valstu un valdību vadītāji Romā paraksta Līgumu par Konstitūciju Eiropai (Konstitucionālo līgumu).

2005. / 2006. gads

Konstitucionālā līguma ratifikācijas dalībvalstīs. Kopumā to ratificē 18 no 27 dalībvalstīm.

Latvijas Republikas Saeima Konstitucionālo līgumu ratificēja 2005. gada 2. jūnijā.

2005. gada 29. maijā Francijas un 1. jūnijā Nīderlandes iedzīvotāji tautas nobalsošanā noraida Konstitucionālo līgumu.

2005. gada 16.-17. jūnijs

Eiropadomē dalībvalstis pieņem Deklarāciju par Līguma par Konstitūciju Eiropai ratifikāciju, kurā noteikta nepieciešamība rūpīgi izvērtēt pilsoniskās sabiedrības bažas un izsludināts t.s. "pārdomu periods". Pārdomu perioda laikā dalībvalstis veic plašas diskusijas par Eiropas nākotni, iesaistot pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus.

2006. gada 15.-16. jūnijs

Eiropadomē dalībvalstis vienojas par t.s. "divu veidu" pieeju un politiskas deklarācijas pieņemšanu, atzīmējot Romas līgumu noslēgšanas 50. gadskārtu. "Divu veidu" pieeja nozīmē, ka no vienas puses, tiek turpināts darbs pie konkrētu, sabiedrībai svarīgu projektu īstenošanas, izmantojot esošo ES līgumu dotās iespējas. No otras puses, attiecīgā ES prezidentūra konsultējas ar dalībvalstīm par Konstitucionālā līguma nākotni.

2007. gada 25. marts

Berlīnē, atzīmējot Romas līgumu noslēgšanas 50. gadskārtu, ES valstu un valdību vadītāji pieņem Berlīnes Deklarāciju, kurā noteiktas Eiropas kopējās vērtības un mērķi, kā arī apņemšanās tos īstenot. Deklarācija pauž dalībvalstu vienprātīgu apņemšanos panākt ES līgumu reformas galīgu risinājumu līdz 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

2007. gada pirmā puse

Vācijas ES prezidentūra organizē divpusējās tikšanās ar ES dalībvalstīm, lai noskaidrotu to viedokli par Konstitucionālā līguma nākotni. Balstoties uz konsultāciju rezultātiem, Vācijas ES prezidentūra sagatavo detalizētu mandāta projektu Starpvaldību konferencei (SVK).

2007. gada 21.–22. jūnijs

Eiropadomē ES valstu un valdību vadītāji apstiprina Vācijas ES prezidentūras sagatavoto mandātu, pieņemot lēmumu atteikties no Konstitucionālā līguma un tā vietā izstrādāt Reformu līgumu (Reform Treaty). Reformu līgums groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu, to pārdēvējot par Līgumu par Savienības darbību (Treaty on the functioning of the Union).

2007. gada 23.–24. jūlijs

Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes ietvaros notiek SVK par Reformu līgumu atklāšana.

2007. gada 25. jūlijs – 3. oktobris

Dalībvalstu un trīs ES institūciju – ES Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas – juristi eksperti SVK ietvaros izstrādā Reformu līgumu. Līguma projekts angļu un franču valodās ir pieejams ES Padomes oficiālajā interneta vietnē

2007. gada 18. oktobris

ES valstu un valdību vadītāji neformālās Eiropadomes laikā Lisabonā apstiprina Reformu līgumu un vienojas to dēvēt par Lisabonas līgumu.

2007. gada 8. oktobris

Latvijas nozaru ministrijas Tulkošanas un terminoloģijas centra (TTC) vadībā uzsāk darbu pie priekšlikumiem par nepieciešamajiem precizējumiem Lisabonas līguma tekstā latviešu valodā.

2007. gada 7. novembris

TTC ES Padomes Ģenerālsekretariātam iesniedz priekšlikumus par nepieciešamajiem precizējumiem Lisabonas līguma tekstā latviešu valodā.

2007. gada oktobris/novembris

ES dalībvalstu un trīs ES institūciju – ES Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas – juristi lingvisti strādā pie Lisabonas līguma tulkojuma visās ES oficiālajās valodās.

2007. gada 3. decembris

Lisabonas līguma projekts pieejams ES Padomes oficiālajā interneta vietnē.

2007. gada 4. decembris

LR Ministru Kabinets (MK) apstiprina likumprojektu par Lisabonas līgumu.

2007. gada 12. decembris

Trīs ES institūciju – ES Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas – priekšsēdētāji proklamē Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (Hartu). Harta publicēta ES oficiālajā žurnālā 2007. gada 14. decembrī.

2007. gada 13. decembris

ES valstu un valdību vadītāji Lisabonā paraksta Lisabonas līgumu.

2007. gada 14. decembris

Harta tiek publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī (Official Journal).

2007. gada 17. decembris

Lisabonas līgums tiek publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī (Official Journal).

2007. gada 17. decembris

Ungārijas parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 29. janvāris

Slovēnijas parlaments un Maltas parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 4. februāris

Rumānijas parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 8. februāris

Francijas parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 19. februāris

LR MK atkārtoti apstiprina likumprojektu par Lisabonas līgumu. Atkārtota apstiprināšana bija saistīta ar to, ka pēc likumprojekta par Lisabonas līgumu apstiprināšanas 2007. gada 4. decembra MK sēdē no ES Padomes Ģenerālsekretariāta tika saņemti papildus precizējumi Lisabonas līguma tekstā. Šie labojumi bija tehniska rakstura.

2008. gada 21. marts

Bulgārijas parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 1. aprīlis

Polijas parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 10. aprīlis

Slovākijas parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 10. aprīlis

Saeima pirmajā lasījumā atbalsta likumprojektu par Lisabonas līguma ratifikāciju.

2008. gada 15. aprīlis

ES Padomes Ģenerālsekretariāts publicē Lisabonas līguma neoficiālo konsolidēto versiju latviešu valodā.

2008. gada 23. aprīlis

Portugāles parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 24. aprīlis

Dānijas parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 28. aprīlis

Austrijas parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 8. maijs

Latvijas parlaments un Lietuvas parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 9. maijs

Lisabonas līguma konsolidētā versija latviešu valodā tiek publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī (Official Journal).

2008. gada 23. maijs

Vācijas parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 29. maijs

Luksemburgas parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 29. maijs

Latvijā stājas spēkā likums "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu"

2008. gada 11. jūnijs

Igaunijas parlaments ratificē Lisabonas līgumu

2008. gada 11. jūnijs

Somijas parlaments ratificē Lisabonas līgumu

2008. gada 11. jūnijs

Grieķijas parlaments ratificē Lisabonas līgumu

2008. gada 12. jūnijs

Īrijas Republikā tautas nobalsošanā tiek noraidīts Lisabonas līgums. Referenduma rezultāti liecina, ka 46,6 % iedzīvotāju ir balsojuši "par" un 53,4 % - "pret".

2008. gada 18. jūnijs

Apvienotās Karalistes parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 3. jūlijs

Kipras parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 8. jūlijs

Nīderlandes parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 10. jūlijs

Beļģijas parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 15. jūlijs

Spānijas parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 31. jūlijs

Itālijas parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 15.-16. oktobris

Eiropadomes ietvaros Īrijas premjerministrs Braiens Kovens (Brian Cowen) prezentē ES valstu un valdību vadītājiem Īrijas valdības pasūtītā pētījuma par tautas nobalsošanu par Lisabonas līgumu analīzi.

2008. gada 20. novembris

Zviedrijas parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2008. gada 26. novembris

Čehijas Konstitucionālā tiesa atzīst Lisabonas līguma atbilstību Čehijas konstitūcijai.

2008. gada 11.-12. decembris

Eiropadomē ES valstu un valdību vadītāji par mērķi izvirza Lisabonas līguma spēkā stāšanos līdz 2009. gada beigām. ES valstu un valdību vadītāji vienojas par sekojošo gadījumā, ja Lisabonas līgums stāsies spēkā:

§ Saskaņā ar nepieciešamajām juridiskajām procedūrām tiks pieņemts lēmums, ka Eiropas Komisijas sastāvā arī turpmāk būs viens katras dalībvalsts valstspiederīgais;

§ Īrijai tiks nodrošinātas nepieciešamās juridiskās garantijas, atbildot uz Īrijas pilsoņu paustajām bažām - nodokļu politiku, Īrijas tradicionāli īstenoto abortu aizlieguma un neitralitātes politiku;

§ Saskaņā ar nepieciešamajām juridiskajām procedūrām, Eiropas Parlamenta sastāvs tiks palielināts no 736 līdz 754 deputātiem 2010. gada ietvaros. Tādējādi papildus deputātu vietas tiks piešķirtas 12 dalībvalstīm (tostarp Latvijai), kurām ar Lisabonas līgumu tiek palielināts deputātu vietu skaits Eiropas Parlamentā.

§ Vienlaicīgi Īrijas valdība pauda apņemšanos līdz pašreizējās Eiropas Komisijas pilnvaru termiņa beigām (2009. gada 31. oktobris) censties panākt Lisabonas līguma ratifikāciju Īrijā.

2009. gada 18. februāris

Čehijas parlamenta apakšpalāta apstiprina Lisabonas līgumu.

2009. gada 3.-4., 10. marts

Satversmes tiesā notiek 2008. gada 19.septembrī ierosinātās lietas "Par likuma "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101.pantam" izskatīšana.

2009. gada 19.-20. marts

Eiropadomē Īrijas premjerministrs informē kolēģus par aktuālo saistībā ar gatavošanos atkārtotai tautas nobalsošanai par Lisabonas līgumu Īrijā un diskusiju gaitu attiecībā uz juridisko garantiju piešķiršanu Īrijai. Čehijas premjerministrs informē kolēģus par aktuālo situāciju Lisabonas līguma ratifikācijas procesā Čehijā.

Dalībvalstu valstu un valdību vadītāji vienojas pie jautājuma izskatīšanas atgriezties 2009. gada 18.-19. jūnija Eiropadomē.

2009. gada 7. aprīlis

Satversmes tiesa lietā "Par likuma "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101.pantam" pasludina spriedumu. Satversmes tiesa spriedumā norāda, ka "tā nav konstatējusi tādas Lisabonas līguma normas, kas aizskartu Satversmes 2.pantā nostiprināto tautas suverenitātes principu, kā arī nosprieda, ka likums, ar kuru ratificēts Lisabonas līgums, atbilst Satversmes 101.pantam. Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams."[1]

2009. gada 6. maijs

Čehijas parlamenta augšpalāta – Senāts – apstiprina Lisabonas līgumu.

2009. gada 18.-19. jūnijs

Eiropadome valstu un valdību vadītāji atkārtoti norāda, ka vēlētos, lai Lisabonas līgums stātos spēkā līdz 2009. gada beigām, un vienojas par:

§ Juridiskajām garantijām Īrijai ES valstu un valdību vadītāju lēmuma formā. Šis lēmums nodrošina Īrijai garantijas, ka Lisabonas līgums neskar tās nodokļu politiku, tradicionāli īstenoto abortu aizlieguma politiku un neitralitātes politiku. Vienlaicīgi lēmumā noteikts, ka tas stājas spēkā dienā, kad spēkā stāsies Lisabonas līgums, un ka tas tiks noformēts protokola formā un pievienots ES pamatlīgumiem pie pirmās iespējas (ar nākamo kādas valsts pievienošanās ES līgumu).

Juridisko garantiju piešķiršana Īrijai ir pamats atkārtotas tautas nobalsošanas sarīkošanai par Lisabonas līgumu Īrijā.

§ Politisku Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu atkārtotu nominēšanu Eiropas Komisijas 2009.-2014.gadam priekšsēdētāja amatā;

§ Viena valstspiederīgā no katras dalībvalsts saglabāšanu turpmākajos Eiropas Komisijas sastāvos, ja spēkā stāsies Lisabonas līgums;

§ Eiropas Parlamenta 2009.-2014.gadam deputātu skaita palielinājumu 2010.gada ietvaros, gadījumā, ja spēkā stāsies Lisabonas līgums. Deputātu skaita palielinājums būs jāveic tām 12 ES dalībvalstīm (ieskaitot Latviju), saskaņā ar savām nacionālajām procedūrām, kam saskaņā ar Nicas līgumu ir ievēlēts mazāks deputātu skaits.

2009. gada 30. jūnijs

Vācijas Konstitucionālā tiesa savā spriedumā atzīst Lisabonas līguma atbilstību Vācijas konstitūcijai. Taču vienlaicīgi tā izvirza nosacījumu Lisabonas līguma ratifikācijas procesa pabeigšanai – Vācijas nacionālajā likumdošanā jānostiprina nacionālā parlamenta loma attiecībā uz ES lietām.

2009.gada 29. septembris

Vairāki Čehijas parlamenta senatori iesniedz sūdzību Čehijas Konstitucionālajā tiesā par Lisabonas līguma atbilstību Čehijas konstitūcijai.

2009. gada 2.oktobris

Atkārtotā tautas nobalsošanā Īrijas pilsoņi nobalso "par" Lisabonas līguma ratifikāciju. Referendumā piedalās 59% no visiem Īrijas balsstiesīgajiem. "Par" Lisabonas līgumu nobalso 67,13%. "Pret" – 32,87%.

2009. gada 10. oktobris

Polijas prezidents paraksta Lisabonas līguma ratifikācijas dokumentu.

2009. gada 22.oktobris

Īrijas parlaments ratificē Lisabonas līgumu.

2009. gada 29.-30. oktobris

Eiropadomē valstu un valdību vadītāji saistībā ar Lisabonas līguma ratifikācijas procesu lemj par sekojošo:

§ Atkārtoti apstiprina apņemšanos pabeigt Lisabonas līguma ratifikācijas procesu, lai tas stātos spēkā līdz 2009. gada beigām;

§ Vienojas, ka Čehijas Republika var pievienoties Apvienotās Karalistes un Polijas Republikas protokolam (30.protokols par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanu Polijai un Apvienotajai Karalistei)[2], kas pievienots Lisabonas līgumam, un šā protokola noteikumi tiktu attiecināti arī uz Čehijas Republiku. Šāda pievienošanās protokolam tiks ratificēta atbilstoši dalībvalstu konstitucionālajām tradīcijām ar nākamo pievienošanās līgumu (iespējams Horvātijas vai Islandes).

§ Attiecībā uz Lisabonas līguma piemērošanu (jo īpaši, ES Pamattiesību hartas piemērošanu, kura kļūs juridiski saistoša ar Lisabonas līguma spēkā stāšanās brīdi) un saikni ar dalībvalstu tiesiskajām sistēmām, Eiropadome apstiprina, ka:

- ES īsteno tikai tās kompetences, kas tai piešķirtas ar ES pamatlīgumiem;

- ES Pamattiesību hartas noteikumi attiecas uz ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, ievērojot subsidiaritātes principu, un uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno ES tiesību aktus.

2009. gada 3. novembris

Čehijas Konstitucionālā tiesa paziņo lēmumu lietā par Lisabonas līguma atbilstību Čehijas konstitūcijai. Tiesa lēma, ka Lisabonas līgums ir saskaņā ar Čehijas konstitucionālo kārtību. Čehijas Konstitucionālās tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

2009. gada 3. novembris

Čehijas prezidents Vāclavs Klauss paraksta Lisabonas līguma ratifikācijas dokumentu.

2009. gada 13. novembris

Čehija deponē (nodod glabāšanā) Lisabonas līguma ratifikācijas instrumentu Itālijas Ārlietu ministrijā (Romā).

2009. gada 1. decembris

Lisabonas līgums stājas spēkā.

Papildus informācija par Lisabonas līgumu atrodama Eiropas Savienības portālā - http://europa.eu/lisbon_treaty/index_lv.htm.



[1] http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/pr_spriedums_Lisabona.htm

[2] 2009. gada 29.-30. oktobra Eiropadomes secinājumiem pievienots protokols par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanu Čehijas Republikai, kas nosaka: (1) Čehijas Republikas tiesības pievienoties 30.protokolam par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanu Polijai un Apvienotajai Karalistei; (2) 30.protokola nosaukums tiek papildināts ar vārdiem "Čehijas Republika"; (3) protokols iekļaujams Līguma par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību pielikumā.