Krīze, latvieši un Saab par puscenu

02.12.2014. 19:09

Sēžu Rīgā kafejnīcā Double Coffee uz Krišjāņa Barona un Dzirnavu ielas stūra. Kafejnīca ir pārsteidzoši līdzīga Starbucks (tikai šeit ir arī apkalpotāji). Tas ir pilsētas centrs. Šajā valstī esot lielākā ekonomiskā krīze visā Eiropas Savienībā. Latvieši ieslīga parādos ar milzīgiem tēriņiem, valsts ekonomika pamatīgi sašūpojās, un to izglāba starptautisks aizdevums. Vismaz pagaidām.

Krustojumu šķērso viena jauna un dārga mašīna pēc otras. Desmit minūšu laikā starp 18:00 un 18:10 saskaitu desmit SUV modeļus, divus Lexus, sešus Mercedes, sešus Audi, piecus BMW, divas Škoda Octavia, un neviens no auto nav vecāks par četriem gadiem. Toyota, Honda un mazos Citroen C3 neskaitu.

Kafejnīcā sēž jauni cilvēki un dzer kafiju, par kuras cenu viņu vecāki varētu nopirkt vakariņas visai ģimenei, meitenes staigā krāsainās modernās zeķubiksēs, un puiši spēlējas ar jaunākajiem mobilo telefonu modeļiem. Vai tā ir krīze?

Latviešu tēriņi pēdējo gadu laikā pieauga līdz grūti aptveramiem apmēriem. Mana paziņa un bijusī žurnāliste Irina to komentēja tā: "Padomju laikos dārgas mantas mums bija no VDR, pēc tam pasaule atvērās un mēs piedzīvojām patēriņa šoku. Padevāmies patēriņa vilinājumam, pirkām mantas uz kredītiem, ko bankas vēlīgi piedāvāja. Visa šī aizraušanās bija ļoti emocionāla." Bet latvieši vispār nav pārāk emocionāli cilvēki.

Burbulis plīsa. Kopš janvāra valsts sektorā strādājošo alga ir samazināta par divdesmit procentiem, un līdz marta beigām jaunajai valdībai budžets jāsamazina vēl par 5% no IKP. Jautājums tikai, kur un ko samazināt, ja vilcieni jau tāpat brauc retāk un tajos brauc vairāk cilvēku, ja visas neaizpildītās štata vietas ministrijās un valsts iestādēs jau ir sen likvidētas, un dienesta mobilos telefonus vairs nedrīkst lietot.

No kafejnīcas loga pasaule vienmēr izskatās mazliet labāka, īpaši ja kafiju pastiprina ar izslavēto Rīgas melno balzāmu (kā biezs un lipīgs "Fernet" ar profilaktisku iedarbību). Bet latviešiem ir slikts noskaņojums, tas jūtams, ar viņiem runājot. Viesnīcas administratore man šorīt teica: "Es atradu darbu mēnesi pēc tam, kad mani atlaida no iepriekšējās darbavietas, tātad vēl nav tik traki. Tādēļ man nav jāknapinās, un uz kino vēl varu aiziet. Bet grāmatas es tik vienkārši pirkt nevarēšu, jo nodokļu paaugstināšanas rezultātā grāmatu cenas pieauga par 25%." Piedzīvoju arī ko izbrīna cienīgu: taksometra šoferis ar krievisku tetovējumu uz rokas, sapratis, ka ved mani nepareizā virzienā, izslēdza skaitītāju un aizveda mani uz īsto vietu. Pēc tam iedeva savu vizītkarti ar telefona numuru.

Latviešiem tagad varbūt ir Havela cienīgs "slikts noskaņojums", un viņi ir pesimistiski, taču iespējas tērēt viņiem ir joprojām. Tas taču ir tik vilinoši: veikali ir preču pilni, tikai pircēju trūkst. Četrdesmit piecu minūšu laikā firmas apģērbu veikalā iepretim kafejnīcai neiegāja neviens pircējs. Un Saab pēdējo auto modeļu cena Rīgā ir samazinājusies uz pusi. Tikai neviena banka tagad vairs nedos kredītu.

Autors: Martin Ehl

Tulkojusi Lucie Durmanova, vēstnieces palīdze kultūras jautājumos


"Hospodárske noviny", 09.03.2009.