Latvia balansē uz bankrota robežas un apdraud citas valstis reģionā

02.12.2014. 19:09

Latvija, zeme, kas krīt bezdibenī un neredz galu

Pirmajā brīdī nešķiet, ka šai jaunajai sievietei būtu kādas problēmas. Taču, kad viņa sāk runāt, klausītājam uzmetas zosāda.

Abus viņas dēlus, kas iet skolā, nesagaida izbraucieni un brīvdienas. Viņa pati cer, ka vienpadsmit gadus vecā mašīna nesabojāsies, ka māju, kurā viņi dzīvo, nevajadzēs remontēt, ka dators nesabojāsies. Veikalos viņa meklē atlaides, sešdesmit procentu viņas algas aiziet par pārtiku.

Latvija piedzīvo vissmagāko krīzi kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Toreiz IKP pazeminājās par četrdesmit procentiem. Šogad tik ļauni nebūs, taču risks ir liels. Kopš janvāra valsts sektorā strādājošo algas tiek samazinātas gandrīz par ceturto daļu, līdzīgi tiek samazinātas algas arī privātajā sektorā. Nedēļas nogalēs lielveikali vēl ir pilni, bet kafejnīcas bankrotē, palielinājies arī nepārdoto automašīnu skaits lietoto automašīnu veikalos, kā arī ēku skaits, kuru celtniecība apstājusies. Vilcieni un autobusi Rīgā kursē retāk.

Valsts un iedzīvotāji sāk taupīt. Pēc iepirkšanās gadiem (kas bieži notika uz kredīta) latvieši atkal mācas dzīvot pieticīgi. "Par laimi man nav jāatmaksā neviens kredīts," saka Ilze. Vienojamies, ka saukšu viņu tā, kaut arī HN zina viņas īsto vārdu un to, kurā valsts iestādē viņa strādā. Taču Latvija ir neliela valsts ar 2,4 miljoniem iedzīvotāju, kur visi visus pazīst, un Ilzei līdzīgi kā citiem cilvēku tūkstošiem ir bail zaudēt darbavietu.

Dažiem HN uzrunātajiem darba devējs aizliedzis runāt ar žurnālistiem. "Cilvēki nezina, kas būs pēc mēneša, un vēl mazāk to, kas būs pēc pusgada. Baidos, ka zaudēšu savu darbu un ka man būs kādi neplānoti izdevumi," savas bažas skaidro Ilze.

Bezdarbnieka pabalsts, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājums un citi valsts izdevumi ir dramatiski samazināti. "Pēc tam atliks vien sākt domāt par emigrāciju. Baidos no jauna izceļošanas viļņa," saka Ilze, piebilstot, ka par darbu ārzemēs domājusi arī pati.

Krīze, tēriņi, izšķērdība

Ekonomisti ir vienisprātis, ka dramatiskajā situācija, kas pietuvināja Latviju bankrotam, vienlīdz vainīga ir gan situācija pasaulē, gan masveida patēriņš pašā valstī, parādi un bezatbildīgā valdības politika jau no tā brīža, kad Latvijā bija visstraujākais IKP pieaugums visā Eiropas Savienībā.

Latvijas valsts samazina budžetu par 15 procentiem, pazemina valsts darbinieku algas un sociālās izmaksas, lai izpildītu starptautiskā aizdevuma noteikumus, kas to pagājušajā gadā izglāba. Algas samazinās arī privātajā sektorā, bet visvairāk cieš valsts darbinieki.

Ilzes ģimene dzīvo ģimenes mājā Rīgas nomalē, kur dzīvo apmēram puse Latvijas iedzīvotāju. "Puišu tēvam nav darba, tas nozīmē, ka viņš viņiem neko nemaksā," saka Ilze, kas ir šķīrušies. "Par laimi manai mātei ir pensija, un viņa joprojām strādā. Bet, ja viņa zaudētu darbu, nezinu, ka mēs izdzīvotu."

Šogad Ilze zaudēs ceturto daļu savu ienākumu. Dažās valsts iestādēs ietaupa, liekot darbiniekiem ņemt divas vai trīs bezalgas atvaļinājuma dienas mēnesī. Dažās darba vietās darbiniekiem bija jāuzraksta pašvērtējums un jāpamato, kāpēc tieši viņa darba vieta ir tik svarīga. "Ja man būs darbs, tad būs labi. Visdārgākā ir pārtika – par to aiziet aptuveni sešdesmit procenti manas algas. Mums ir jāaizmirst par tādām ekstra lietām kā atvaļinājums vai nedēļas nogales laukos, grāmatas, žurnāli, bet mēs izdzīvosim, " Ilze cenšas optimistiski raudzīties uz jauno situāciju.

Prioritāte, protams, ir bērni. "Jaunākajam dēlam skolā ir valsts apmaksātas pusdienas, vecākais ņem no mājām lielāku launagu un naudu, lai varētu kaut ko nopirkt. Viņam negaršo skolas ēdnīcas ēdiens, tādēļ labāk, lai viņš ēd, ko pats grib, nekā es maksāju par to, ko viņš neapēdīs vai izmetīs," Ilze pragmatiski nosaka. "Tāpat mēs retāk satiekamies ar draugiem. Pavadām daudz laika mājās, un dēli spēlē datorspēles. Tas nemaz nav labi."

Ārvalstis uzmanību Rīgai pievērsa janvāra beigās, kad pēc vairāku tūkstošu neapmierināto iedzīvotāju demonstrācijas vairāki simti jauniešu uzbruka parlamenta ēkai. Ārzemju mēdiji to nodēvēja par sociālo protestu. Latvieši, paši būdami pārsteigti par sev neraksturīgo agresivitāti, tajā vairāk saskata vandālismu.

Latvijā izplatījās "slikts noskaņojums", norobežotības sajūta, īsts pesimisms, kas vairāk atbilst tradicionālajai latviešu lauku mentalitātei un pacietīgam pragmatismam nekā ar emocionāli protesti vai sajūsmināta iepirkšanās. "Patērētāju uzticība zūd, realitāte varbūt nemaz nav tik briesmīga, bet sliktās ziņas presē dara savu," atklāj sociologs Aigars Freimanis, kura firma veic pētījumus Latvijas uzņēmumiem.

Latviešu sliktais noskaņojums

Tukšās štata vietas valsts iestādēs tika likvidētas automātiski. Ārste, kuru sauksim par Argitu, atklāj, ka tāpēc cieta veselības aizsardzība, jo vadība no tukšo štata vietu budžeta piemaksāja citiem. "Tagad ir tā – naudas pietiek tikai operācijām divas nedēļas mēnesī, un, ja jums palaimējas, tad varat iekļauties līdzekļos. Citādi Jums jāapmaksā viss," stāsta Argita.

Dzīves dārdzība palielinās. Vairāk maksā ārsta vizīte, elektrība, gāze, paaugstināts PVN. Un bažas palielinās līdz ar bezdarba līmeņa celšanos. Gada beigās tas bija septiņi procenti, šobrīd ir desmit, un līdz gada beigām domājams sasniegs vismaz piecpadsmit procentus.

Latvieši saprot, ka dzīvojuši pāri saviem līdzekļiem. Cilvēki meklē atlaides, laikraksti un žurnāli sacenšas, kurš piedāvās labāku sleju par taupību un lētāku ēdienu gatavošanu. Vairāk cilvēku iepērkas tirgū.

Deviņdesmitajos gados, kad ekonomiskā lejupslīde bija 40 %, tuneļa galā spīdēja gaisma - dalība ES un NATO. Šogad lejupslīde ir 12 %, un latvieši velti meklē gaismu tumsā. "Situācija ir kritiskāka nekā 90. gadu sākumā. Mēs krītam bezdibenī un neredzam galu," uzskata Ilze.

Autors: Martin Ehl

Tulkojusi Lucie Durmanova, vēstnieces palīdze kultūras jautājumos


HN.IHNED.CZ, 09.03.2009.