Čehijas palīdzība Latvijai ir nevajadzīga un pārāk dārga

02.12.2014. 19:09

Ziņa, ka Latvijas valdība saņems finansiālo palīdzību arī no Čehijas Republikas, pirmajā mirklī šķiet kā viens vidēji lielās Eiropas Savienības dalībvalsts labi pārdomāts labdarības pasākums. Patiesībā tā ir liekuļota palīdzība, kas notiek uz Čehijas nodokļu maksātāju un krīzes iespaida rēķina. Čehijas Deputātu palāta lasījumā apstiprināja obligāciju izdošanu divu miljonu eiro apmērā, kas pēc valūtas kursa ir apmēram 5,9 miljardi čehu kronu. Par naudu, kas iegūta tās pārdodot, Čehijas Republika īstenos bezprocentu aizdevumu Latvijai uz septiņiem gadiem. Valdības likumprojektu apstiprinājuši arī opozīcijas sociāldemokrātu pārstāvji. Taču tas nenozīmē, ka šis likumprojekts nav apstrīdams. Gluži pretēji.

Sākotnēji šķiet, ka atbalsts Latvijai ir nevis aizdevums, bet izšķērdība. Taču Čehijai naudas pietrūks jebkurā gadījumā. Kaut neliela daļa no šīs summas pasargātu mūsu stikla rūpnīcas.

Polijas aizdevums ir četras reizes mazāks, par spīti tam, ka valsts ir četras reizes lielāka, turklāt - tuvāka kaimiņiene Latvijai. Proporcionāli rēķinot, summa veido pusi mūsu budžeta.

Finanšu problēmas Latvijā sākās jau pērn. Sabiedrības finansiālo sarežģījumu un ekonomiskās lejupslīdes dēļ tā nespēja segt parādu par jaunu obligāciju izdošanu kapitāla tirgū. Tādēļ valsts vērsās pie citām valstīm un prasīja 7,5 miljardu eiro palīdzību (apmēram 214 miljardu čehu kronu). Divdesmit septiņas valstis aizdos 3,1 miljardu eiro (ap 88,7 miljardu čehu kronu), atlikušo summu aizdos Starptautiskais Valūtas fonds. Čehijas Republika segs 6,4 procentus no kopējās Eiropas Savienības sniegtās palīdzības, par spīti tam, ka tās IKP veido tikai 1/30 jeb 3,3 % ES IKP. Čehijas palīdzība Latvijai ir neadekvāta. Kā 26. janvārī informēja finanšu ministrs Miroslavs Kalouseks, obligāciju krīze draud ne tikai Latvijai, bet arī Īrijai, Grieķijai un Slovēnijai, kur nav intereses par valsts obligācijām. Francijā, Vācijā un Itālijā tirgus situācija izlīdzināsies, bet jaunākajām dalībvalstīm nopietni draud valdības obligāciju piedāvājuma pārsvars.

Mums nav liekas naudas. Starptautiskajai solidaritātei ir robežas. Palīdzēt var tas, kas pats necieš trūkumu. Taču Čehijas Republikai naudas nav pārpārēm. Finanšu ministra Kalouseka arguments, ka ar obligāciju izdošanu Čehijas valsts parāds septiņu gadu laikā nepalielināsies, ir nepamatots. Tā kā tas ir bezprocentu aizdevums, Latvija neatmaksās nekādus procentus. Čehijas valsts no aizdotajiem 5,9 miljardiem zaudēs procentus. Pat, ja tie būtu tikai 5 procenti gadā, kopsumma veido 2,4 miljardu čehu kronu.

Šā gada beigās Čehijas valsts parāds pieaugs līdz 1,05 triljoniem kronu. Procentu izdevumi un izmaksas, kas saistītas ar šī likuma realizāciju, atspoguļosies valsts parādā. Likumprojekta pamatojuma dokumentā ir skaidri pateikts, ka ar likumu saistītie parāda dienesta izdevumi gadā sastāda ap 250 miljonu čehu kronu.

Viena no straujāk augošajām ekonomikām gadumijā nokļuva zem spiediena. Valsts finanšu situācija pasliktinājās, privātajā sektorā izplatījās credit crunch. Taču situācija ir bijusi nepatīkama arī Ungārijā, kurai Eiropas Savienības dalībvalstis naudu nepiešķīra. Tāpēc nevajag tēlot mākslīgu labdarību.

Finanšu krīžu risināšana ES dalībvalstīs ir Starptautiskā Valūtas fonda pārziņā, kas aizdod līdzekļus ar standarta procentu likmi.

Budžeta situācija kļūst nekontrolējama ne tikai Latvijā, bet arī Īrijā, Francijā, Spānijā, Grieķijā un Maltā. Pērn visās sešās valstīs budžeta deficīti pārsniedza trīs procentus no IKP. Īrijā šī ietekme izpaužas, bēgot ārzemju investoriem. Grieķijai - kā valsts parāds 95% no IKP. Vai čehi sāks dāļāt naudu arī grieķiem un īriem?

Finanšu krīze ir politiķu izdevība tēlot pestītājus. Eiropas Savienība spiež dalībvalstis pieņemt glābšanas plānus ekonomikas atveseļošanai, un politiķi tautas līmenī šīs prasības uzklausa. Mājas darbi taču katrai valstij ir jāpilda pašai. Pārāk daudz iespēju valsts intervencēm nav. Čehijas dāvinājums Latvijai ir nevajadzīgs un pārāk dārgs.

Marek LOUŽEK


Lidové noviny, 20.02.2009.