Latvijas filma saniknojusi krievus

02.12.2014. 19:09

Kādā veidā pilnīgi droši sakaitināt krievus? Recepte ir diezgan vienkārša: desmit gadus studējiet arhīvus, salīdziniet vēsturiskos faktus ar propagandu, sagādājiet Eiropas Parlamenta atbalstu un naudu un uzfilmējiet pusotru stundu garu filmu.

Tieši šādu pieeju izvēlējies jaunais latviešu režisors Edvīns Šņore, kura dokumentālās filmas "Padomju stāsts" pirmizrāde bija aprīlī tieši Eiropas Parlamentā. Šņore šajā filmā pierāda padomju un nacistu sadarbību Otrā pasaules kara sākumā it īpaši gestapo un NKVD savstarpējo saistību.

Šņore apgalvo, ka koncentrācijas nometņu ideju vācieši aizguva tieši no krieviem un pierāda, ka Krievijas nometņu ieslodzītie tika izmantoti eksperimentiem līdzīgi kā nacistu nometnēs. Filmā detalizēti aprakstīta Polijas karavīru iznīcināšana Katiņā vai bads Ukrainā 30. gados.

Aso filmu skolās!

Filmā uzstājas virkne aculiecinieku, vēsturnieku un politiķu. "Nacisms balstījās melīgā bioloģijā, marksisms – nepatiesā socioloģijā," filmā saka franču vēsturniece Fransuāza Thoma.

Šņores filma ir asa, polemiska. Latvijas valdība apsver iespēju noteikt, ka šī filma ir obligāti rādāma skolās. "Varam piedot dažām Eiropas valstīm, ka tās nezina faktus, taču nedrīkstam pieļaut, ka daļa Latvijas vidusskolnieku iegūtu sagrozītu priekšstatu par 30. un 40. gadiem," saskaņā ar aģentūras ETA datiem saka tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Ministrs šādi netieši norāda uz krievu minoritātes pārstāvjiem, kuru Latvijā ir visvairāk no visām Baltijas valstīm.

Pretrunu pilnā filma tomēr krievos nav izraisījusi tādu reakciju kā sarkanarmieša skulptūras un deviņu karavīru mirstīgo atlieku pārvietošana pērn no Igaunijas galvaspilsētas Tallinas centra. Krievija toreiz pārtrauca ar Igauniju ekonomiskās attiecības un Igaunijas internets kļuva par pamatīga uzbrukuma mērķi. Latviešiem Krievijā jau ilgu laiku ir "fašistu" reputācija, piemēram, arī Latvijas SS vienību veterānu regulāro gājienu dēļ.

Sadedzinātā lelle

Krievu nacionālisti Šņores filmu internetā asi kritizē, un 17. maijā pie Latvijas vēstniecības sapulcējās ap 200 cilvēku. Piketētāji, kurus vadīja Putinu atbalstošās kustības "Jaunā Krievija" pārstāvji, apgalvoja, ka filma vilto vēsturi un aizskar Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru piemiņu.

Protestu, kura laikā tika pakārta un sadedzināta režisora lelle, vadīja Valsts Domes deputāts Maksims Miščenko. Deputāts līdz šim izcēlies ar cīņu pret erotisko žurnālu tirdzniecību parlamenta kioskā.

Faktisko vai izdomāto vēstures sagrozīšanu pēta noteikta daļa nacionālistiskas vai komunistiskas ievirzes aktīvistu. Vēl nesen tiem bija jāsamierinās ar mazsvarīgu lomu, taču pēc Krievijas un Rietumu savstarpējās spriedzes pieauguma pēdējo gadu laikā tie ir iecienīti un regulāri tiek aicināti piedalīties TV raidījumos, kā arī tie regulāri publicējas laikrakstos, kuros vēl pirms dažiem gadiem viņi publicēties nevarēja.

Prestižā Ņezavisimaja gazeta pielikumā "Ņezvisimoje vojenoje obozreņije", piemēram, publicēts raksts, kurā Aleksandrs Širokorads apgalvo, ka NKVD nav vainojama Katiņas noziegumā – tajā vainojami nacisti, kas tur nogalināja strādniekus, kuri cēla Ādolfa Hitlera bunkuru "Vilka midzenis".

Pašu krievu vidū šādas ziņas nesastopas ar pārlieku lielu atsaucību, iespējams arī tādēļ, ka tās tiek īsumā publicētas mediju pēdējās lapaspusēs. Nacionālistu protestiem gan ir pretējs efekts, jo tiem ārzemēs ir lielāka publicitāte nekā mājās. "Maskavas mēra Jurija Lužkova izteicieni, ka Sevastopole vienmēr bijusi tikai Krievijas pilsēta, un, Ukrainai iestājoties NATO, Krievija to var saņemt atpakaļ, alianses atbalstītājiem iespējams piespēlējusi vairākus procentus," nedēļrakstā "Vlast" sūdzas viens no Reģionu partijas pārstāvjiem, kas neatbalsta Ukrainas iestāšanos NATO.

Autori: Martins Ehls, Ondržejs Soukups

Tulkojums: Inguna Camrdova


Hospodářské noviny (http://www.ihned.cz), 27.05.2008.