Latvijas firmas lieta mainīs Savienības tiesības, "Hospodářské noviny", 12.01.2007

02.12.2014. 19:09

Zviedrijas pilsētas Vaksholmas pamatskola 2004. g. bija vieta, kurā norisinājās incidents, kuram būs tālejošas sekas Eiropas tiesībās. Pamatojoties uz to, tiks izlemts par to, kādi ir nosacījumi, lai Eiropas firmas nosūtītu savus darbiniekus strādāt ārzemēs, kādas ir arodbiedrību tiesības un kāds ir jauno locekļu statuss salīdzinājumā ar vecajiem.

Uz Vaksholmu pirms nepilniem trim gadiem atbrauca Latvijas firmas Laval strādnieku grupa. Firma bija uzvarējusi konkursā par vietējās skolas rekonstrukciju.

Pret viņu darbu sāka protestēt vietējie celtnieki, kuriem nepatika, ka latvieši strādā par Latvijā pierasto algu, kas ir daudz zemāka nekā Zviedrijā. Gala beigās būvlaukumu sāka bloķēt arodbiedrības, piespiežot latviešus pamest darbu un doties projām. Laval Zviedrijas filiāle tādēļ bija spiesta izbeigt darbību un iesniedza prasību tiesā pret arodbiedrībām. Šonedēļ šo lietu saņēma Eiropas Kopienu Tiesa Luksemburgā.

Kur beidzas arodbiedrību vara?

Saskaņā ar Eiropas likumiem ārvalstu firmām saviem darbiniekiem valstī, uz kuru tās viņus nosūta, jānodrošina vismaz minimālā alga. Taču Zviedrijā tāda netiek noteikta, algas nosacījumi ir atkarīgi no kolektīvo līgumu noteikumiem, kuri pēc Laval domām neattiecās uz Laval darbiniekiem.

"Laval, firmai, kas pakalpojumus sniedz tikai uz noteiktu laiku, nevajadzēja kļūt par tik plašu arodbiedrību protestu upuri," otrdien tiesā paziņoja firmas jurists Anderss Elmers.

Toties arodbiedrības apgalvo, ka Laval pārkāpusi Zviedrijas likumus. Šo apgalvojumu atbalsta arī valdība, kura uztraucas par to, ka pretējā gadījumā sairtu Zviedrijas darba tiesisko attiecību veids, uz kura balstīta visa sociālā sistēma. "Brīvai pakalpojumu kustība nevar būt pārāka par tādām darbinieku pamattiesībām kā kolektīvā līguma noslēgšana vai protesta pasākumu organizēšana," saka valdības advokāts Anderšs Kruse.

Vecās pret jaunajām

Komplicētais gadījums vienu pret otru nostādījis vecās un jaunās ES dalībvalstis. Sākotnējā 15nieka valstis visas atbalsta Zviedriju. Turpretī jaunās valstis, kuras atbalsta latviešus, apgalvo, ka Rietumeiropa tikai cenšas aizkavēt lēta darbaspēka pieplūdumu no Austrumiem.

Luksemburgas tiesa šonedēļ sāka izskatīt vēl vienu līdzīgu gadījumu. Runa iet par Somijas rēdereju Viking Line, kura vienu no saviem prāmjiem vēlējās reģistrēt Igaunijā, un somu jūrnieku vietā nolīgt lētākos igauņus. Arī šajā lietā tiks risināts ES pārrobežu nodarbinātības jautājums.

Tiesai abos gadījumos š.g. laikā jāuzklausa savu juridisko padomdevēju viedoklis, kuru tā parasti ņem vērā, un jāpieņem lēmums. Spriedums gan nav gaidāms ātrāk kā gada beigās.


Hospodářské noviny (http://www.ihned.cz), 12.01.2007