"Latvijas prezidente sanikno Krieviju ar izteicieniem par Baltijas okupāciju", Právo, 04.02.2005.

02.12.2014. 19:09

"Právo", 04.02.2005. 9.lpp.

(tulkojums)

Uzvaras pār fašistisko Vāciju 60. gadadienas svinēšanas sagatavošanā ir iestājusies nopietna krīze: sākusies smaga diplomātiska apšaude starp Krieviju un Latviju. Uz svinībām, kuras notiks šā gada maijā Maskavā, ir uzaicināta pasaules valstsvīru plejāde. Savu dalību ir apstiprinājuši Amerikas prezidents Bušs un Vācijas kanclers Šrēders. Baltijas valstu vadītāju piedalīšanās vēl ir zem lielas jautājuma zīmes. Tajā laikā, kad Lietuvas un Igaunijas prezidenti uz Maskavas ielūgumu vēl nav atbildējuši, attaisnojoties ar to , ka šādam lēmumam "vajagot laiku", Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzaicinājumu pieņēma, bet ar tādu paskaidrojumu, kas saimniekus ļoti saniknoja.

Prezidente, pēc viņas vārdiem, brauks uz svinībām tāpēc, lai varētu prezentēt, kā šis datums tiek uztverts Latvijā. "Ir jāizskan arī mūsu balsij. Citādi var gadīties, ka mums vajadzēs allaž klausīties Krievijas ĀM paziņojumus par to, ka Sarkanā armija ir atbrīvojusi Eiropu," Freibergas vārdus citēja krievu avīze "Izvestija".

"Varbūt, ka nesaņemšu vīzu" 

Pēc Latvijas prezidentes domām "viedoklis, ka mūs 1944-5 gadā Sarkanā armija atbrīvoja, ir nepieņemams."

"Mēs, protams, nepārliecināsim un neizmainīsim gados vecāku krievu uzskatus, kuri 9. maijā izliks uz avīzēm kaltētas zivis, un piedzerot vodku dziedās častuškas", teica Freiberga televīzijas raidījumā, kurš bija veltīts Latvijas - Krievijas attiecībām, un pievienoja teiktajam bažas, ka Krievija viņai varbūt neizsniegs iebraukšanas vīzu.

Krievijas ĀM ļoti asi reaģēja uz šiem prezidentes vārdiem. "Grūti pieļaut domu, ka šāda atteikšanās, no dalības Uzvaras pār fašistisko Vāciju 60. gadadienas svinībās, radīs sapratni Eiropas valstīs. Spriežot pēc visa, Freibergas kundzei uz Krieviju nemaz negribas. Acīm redzot tāpēc tiek sperti visi nepieciešamie soļi tam, lai Maskava pati atsauktu savu ielūgumu, jeb vēl labāk, kā prezidentes kundze pati izteicās, lai viņai neizsniegtu vīzu," rakstīts ĀM ziņojumā, ko citē krievu BBC servers.

Krievija šajā paziņojumā nožēlo, ka "kaimiņu valsts vadītāja nav saglabājusi pietiekoši daudz cieņas pret dienu, kas visai civilizētai pasaulei ir svēta".

Latvijas Ārlietu ministrs Artis Pabriks izteicās, ka šāds komentārs liecina vienīgi par "Krievijas nespēku un satraukumu, kurus izraisījuši nesenie strīdi par Baltijas valstu vēsturi".

Smalkjūtīgie momenti

Krievijai un Baltijas valstīm ir visai atšķirīgi viedokļi jautājumos par 2 pasaules karu un tā sekām. Baltija uzskata, ka jau kara sākumā parakstītais Molotova- Rībentropa pakts, kurš tika noslēgts starp nacistisko Vāciju un staļinisko Maskavu, ir zraisījis Sarkanās armijas okupāciju Baltijā un tās vardarbīgu pievienošanu PSRS un ka kara okupāciju faktiski nomainīja pēckara padomju okupācija.

Tomēr atzīstot fašisma sagrāves nozīmi. "Latvija kopā ar pārējo Eiropu atzīmē nacistiskās Vācijas un tās fašistiskā režīma sagrāvi 1945.gadā. Bet atšķirībā no Rietumeiropas, manai valstij neieredzētās nacistiskās impērijas sagrāve nenesa atbrīvošanu. Tās vietā trīs valstīs – Latvijā , Lietuvā un Igaunijā sākās jauna okupācija no citas totalitāras impērijas - Padomju Savienības," teica Freiberga š.g. janvāra vidū Rīgā. Atrast saskarsmes punktus mierīgākām savstarpējām attiecībām abas puses varbūt varētu Krievijas- Baltijas sarunās, kas notiks 10.maijā Maskavā. Pagaidām gan nekas neliecina, ka šī tikšanās varētu nest kaut cik jūtamus panākumus - arī tad ja vispār notiks.

Autore: Eva Vlčkova