Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO)

31.01.2020. 10:14

Latvija un EDSO

Latvija iestājās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) 1991. gada 10. septembrī. Dalība EDSO nodrošina Latvijai iespēju aizstāvēt savas nacionālās intereses, piedaloties politisko un politiski-militāro lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī nostiprina Latvijas lomu starptautiskajā apritē.

Deviņdesmito gadu pirmajā pusē pēc Latvijas lūguma EDSO iesaistījās līguma par Krievijas armijas izvešanu īstenošanā un Skrundas radiolokācijas stacijas slēgšanā un likvidēšanā. EDSO turpina uzraudzīt līguma izpildi par Krievijas militāro pensionāru sociālo aizsardzību Latvijā. 1993. gada beigās tika izveidota EDSO misija Latvijā. Misijas mandātā tika noteikts, ka tai jāpievēršas pilsonības un ar to saistītiem jautājumiem. Kopš 1993. gada notika regulāras EDSO Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos un ekspertu vizītes Latvijā, kā arī regulāra sarakste ar Latvijas amatpersonām par mandātā iekļauto jautājumu izpildi. Latvija ir ievērojusi praktiski visas EDSO rekomendācijas pilsonības un valodas jautājumos, tādēļ EDSO Pastāvīgajā padomē tika pieņemts lēmums slēgt misiju ar 2001. gada 31. decembri.

EDSO ir 57 valstu organizācija, kuras mērķis ir konfliktu novēršana ar t.s. ātrās reaģēšanas instrumentu palīdzību, krīžu noregulējums un pēc-konfliktu reabilitācija Eiropas kontinentā. Organizācijas redzeslokā ir politiski militārās, ekonomiskās, vides un cilvēka drošības jautājumi.

Organizācijas pirmsākumi saistāmi ar 1975. gada Helsinku paktu, kad Aukstā kara apstākļos Eiropas drošības un sadarbības apspriede (EDSA) veidojās kā sarunu mehānisms starp ASV vadītajām rietumvalstīm un PSRS bloku. Deviņdesmito gadu sākumā apspriede izveidoja savas pastāvīgas institūcijas un kļuva par organizāciju - EDSO. Tās mītne atrodas Vīnē (Austrija), kur darbojas arī Latvijas pārstāvniecība pie EDSO.

Organizācijas darbība ir vērsta uz trim galvenajām dimensijām:

  • militāri politiskās, kuras centrā ir bruņojuma kontrole un savstarpējo uzticēšanos veicinoši pasākumi;
  • ekonomiskās, kas skata vides, transporta un enerģētikas drošības jautājumus;
  • humānās, kuras ietvaros tiek veicināta cilvēktiesību un demokrātiskas, tiesiskas valsts principu ievērošana.

Organizācija funkcionē kā preventīvās diplomātijas instruments, izmantojot:

  • pastāvīgo politisko dialogu Vīnē;
  • pašreizējās prezidējošās dalībvalsts darbu;
  • Starpniecības pasākumiem (piemēram, Kalnu Karabahas konflikts caur EDSO Minskas grupu, Piedņestras konflikts un krīze Ukrainā);
  • Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos (HCNM) lomu;
  • 15 misijām, kas izvietotas Dienvidaustrumeiropā, Austrumeiropā un Centrālāzijā.

Pašlaik izvērstākā no EDSO misijām ir Speciālā novērošanas misija Ukrainā (SMMU). Šī neapbruņotā misija galvenokārt novēro bruņoto konfliktu Ukrainas austrumos, tostarp ar mobilajām patruļām, droniem un videonovērošanu, kā arī ar no valstī esošo brīvprātīgo novērtotāju ziņojumiem.

Visām EDSO dalībvalstīm ir vienāds statuss, lēmumi tiek pieņemti uz vienprātības pamata. Lēmumi ir politiski un nav juridiski saistoši. Politisko vadību uzņemas katru gadu rotējoša prezidentūra. 2020. gadā EDSO prezidējošā valsts ir Albānija.

Šobrīd aktuālākie EDSO jautājumi – saspīlējums Ukrainā un EDSO visaptverošā iesaiste, tostarp, nosūtot Speciālo novērošanas misiju Ukrainā (SMMU) un cenšoties īstenot Vīnes dokumentā noteiktos uzticības un drošības veicināšanas pasākumus militārajā sfērā, turpina ietekmēt organizācijas darba kārtību.

2010. gadā EDSO Astanas samitā tika nolemts sākt darbu pie visaptverošas drošības kopienas izveides eiroatlantiskajā un Eirāzijas telpā. Tā saucamā „Helsinki+40” procesa ietvaros Vīnē ir izveidota neformāla augsta līmeņa darba grupa, kas turpina sarunas par drošības kopienas principiem un praktiskiem risinājumiem. Joprojām augsta prioritāte ir ieilgušajiem konfliktiem EDSO teritorijā – iesaldētajam konfliktam Gruzijai piederošajos Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos, konfliktam Kalnu Karabahā un ap to, kā arī Pārdņestras noregulējuma procesam.

Liela uzmanība tiek pievērsta pastāvošo humānās dimensijas saistību pilnīgai īstenošanai organizācijas dalībvalstīs.

Papildu informācija: