Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas divpusējās attiecības

12.03.2021. 14:35

Latvijas mērķis ir veidot attiecības ar Krieviju, balstoties uz starptautisko tiesību normām un ievērojot vienu no ārpolitiskajām prioritātēm – labu attiecību uzturēšanu ar kaimiņvalstīm.

Latvijas divpusējo attiecību dinamiku ietekmē arī Eiropas Savienības-Krievijas attiecību kopējā virzība. Latvija ievēro Eiropas Savienības (ES) kopējo nostāju, kas tika pieņemta, atbildot uz prettiesisko Krimas aneksiju un destabilizāciju Ukrainā 2014.gadā. Tā paredz “divu ceļu” politikas pieeju – dialogu un ierobežojošo pasākumu pret Krieviju īstenošanu. Latviju skar arī Krievijas noteiktie ierobežojošie atbildes pasākumi pret ES dalībvalstīm.

Latvija divpusējās attiecības ar Krieviju veido pragmatiski, uzturot dialogu un starpnozaru sadarbību, kas, galvenokārt, īstenojas jomās, kuras nav pakļautas sankciju ietekmei, piemēram, pārrobežu sadarbība, transports, loģistika, cīņa pret organizēto noziedzību un nelegālā migrācija, kā arī kultūra. Turpinās līgumtiesiskās bāzes pilnveidošana. Ar noslēgtajiem Latvijas-Krievijas starpvaldību līgumiem iespējams iepazīties šeit. Kopš 2006.gada 13.oktobra darbojas divpusēji izveidotā Starpvaldību komisija ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomās (SVK). Tās ietvaros ir izveidotas 5 darba grupas: 1) Ekonomisko jautājumu; 2) Transporta jautājumu; 3) Humanitārās; 4) Robežšķērsošanas un 5) Reģionālās sadarbības darba grupas. Pēdējā SVK sēde notika 2017.gada 14. un 15.augustā.

Latvija savas intereses attiecībās ar Krieviju īsteno arī starptautisko organizāciju ietvaros.


DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE  

1920. gada 11. augustā Latvijas Republika un Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika noslēdza miera līgumu. Tā 19. pants paredzēja diplomātisko un konsulāro sakaru nodibināšanu starp pusēm tūlīt pēc miera līguma ratifikācijas. Šis līgums noslēdza Neatkarības karu un tā 2.pants noteica, ka Padomju Krievija “bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai uz Latvijas tautu un zemi”. Miera līgums veicināja Latvijas valsts starptautisko atzīšanu de iure un pilnvērtīgu iekļaušanos starptautiskajā sistēmā, bet vēlāk bija pamats Rietumu valstu īstenotajai Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politikai.

Latvijas sūtniecība Krievijā

Pirmais Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis – sūtnis Padomju Krievijā bija Jānis Vesmanis, kurš Krievijas pusei iesniedza akreditācijas vēstuli 1920. gada 2. novembrī. Latvijas sūtniecība atradās Maskavā līdz 1940. gadam.

Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā

Pilsoņu kara laikā 1919. un 1920. gadā Blagoveščenskā un Murmanskā sāka darbu Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā. Konsulārās funkcijas veica arī Latvijas Pagaidu valdības pārstāvji: Ziemeļkrievijā – Alfreds Ikners (Arhangeļskā), Dienvidkrievijā – Kristaps Bahmanis (Kijevā) un Rūdolfs Liepiņš (Donā un Kubaņā). No 1919.gada jūnija līdz 1920.gada oktobrim Sibīrijā un Urālos (Vladivostokā) darbojās Latvijas diplomātiskais pārstāvis Jānis Mazpolis.

Pēc miera līguma noslēgšanas Padomju Krievijā (no 1922.g. decembra – PSRS) darbojās šādas Latvijas konsulārās pārstāvniecības:

  • Maskavā - ģenerālkonsulāts (1920.g. - 1923.g.)
  • Petrogradā (no 1924.g. – Ļeņingrada) – ģenerālkonsulāts (1924.g. - 1932.g.; 1937.g. - 1938.g.); konsulāts (1920.g. - 1924.g.; 1932.g. - 1937.g.)
  • Ņižņijnovgorodā – konsulāts (1920.g. - 1921.g.)
  • Omskā – konsulāts (1921.g. - 1923.g.)
  • Vitebskā – konsulāts (1925.g. - 1932.g.)
  • Vladivostokā – konsulārā aģentūra (1920.g. - 1923.g.)

Krievijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā

Pirmais Padomju Krievijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jakovs Gaņeckis akreditējās 1920.gada 1.oktobrī.

PSRS konsulārās pārstāvniecības Latvijā darbojās:

  • Rīgā – ģenerālkonsulāts (1925.g. - 1934.g.); konsulāts (1938.g.)
  • Daugavpilī – konsulāts (1923.g. - 1932.g.)
  • Liepājā – konsulāts (1923.g. - 1932.g.)

Saskaņā ar 1991.gada 24.augusta Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas (kopš 1991.g. 25.decembra – Krievijas Federācija) prezidenta B. Jeļcina dekrētu tika atzīta Latvijas valstiskā neatkarība, bet 4. oktobrī Latvijas Republika un KPFSR parakstīja protokolu par diplomātisko attiecību nodibināšanu.

Diplomātiskās attiecības šodien

Pašreizējā Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš iesniedza akreditācijas rakstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam 2017. gada 3. oktobrī.  Savukārt Krievijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs akreditācijas rakstu Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim iesniedza 2017. gada 7. februārī.

Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Krievijā:

  • Maskavā – vēstniecība
  • Sanktpēterburgā – ģenerālkonsulāts
  • Pleskavā – konsulāts
  • Kaļiņingradā – Latvijas Republikas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kanceleja.

Krievijas Federācijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā:

  • Rīgā – vēstniecība
  • Daugavpilī – ģenerālkonsulāts
  • Liepājā – ģenerālkonsulāts

SADARBĪBA EKONOMIKĀ  

Preču tirdzniecība 2020. gadā

2020. gada janvārī - decembrī kopējais preču tirdzniecība apgrozījums veidoja 2049.81 MEUR, samazinoties par aptuveni 9.5 %, salīdzinot ar 2019.gadu. Krievija ir saglabājusi ceturto vietu lielāko Latvijas preču tirdzniecības partneru starpā (7.2% no kopējā tirdzniecības īpatsvara). 2020.gadā Latvijai saglabājās pozitīva ārējās tirdzniecības bilance ar Krieviju 186.97 MEUR apmērā.

Latvijas preču eksports uz Krieviju saskaņā ar provizoriskiem CSP datiem 2020.gada 12 mēnešos veidoja 1118.39 MEUR, samazinoties par 6%, salīdzinot ar 2019.gadu.

                                   

#

EKSPORTS, 2020.g. 12 mēneši (preču kategorijās)

MILJONI, EUR

% no kopējā

 

Kopā

1118.39

100%

1

Pārtikas rūpniecības produkti

374.51

33%

2

Mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas

313.82

28%

3

Ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkti

92.68

8%

4

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

73.62

7%

5

Plastmasas izstrādājumi

60.62

5%

6

Koksnes papīrmasa; papīrs, kartons

38.41

3%

7

Transporta līdzekļi

27.01

2%

8

Metāli un to izstrādājumi

25.71

2%

9

Dažādas rūpniecības preces

24.46

2%

10

Augu valsts produkti

20.04

2%

 

Pārējās preces

 

6%

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP)

Galvenās eksporta preces: pārtikas rūpniecības produkti (galvenokārt alkoholiskie dzērieni - viskijs, konjaks, degvīns, dzirkstošais vīns, vīni), mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas (galvenokārt rūteri, moduļi, maršrutēšanas aparāti, mobilie telefoni, gaisa kondicionēšanas iekārtas, elektromotori, auto rezerves daļas, strāvas vadības bloki, elektriskie skapji), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (galvenokārt medikamenti), plastmasas izstrādājumi (galvenokārt iepakojamais materiāls, polietilēna plēve, plastmasas loksnes).

Preču imports no Krievijas saskaņā ar provizoriskiem CSP datiem 2020.gada 12 mēnešos veidoja 931.42 MEUR, samazinoties par 14%, salīdzinot ar 2019.gadu.      

           

#

IMPORTS, 2020.g. 12 mēneši (preču kategorijās)

MILJONI, EUR

% no kopējā

 

Kopā

931.42

100%

1

Metāli un to izstrādājumi

243.84

26%

2

Minerālie produkti

230.72

25%

3

Ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkti

130.07

14%

4

Koksne un tās izstrādājumi

83.78

9%

5

Augu valsts produkti

44.15

5%

6

Pārtikas rūpniecības produkti

42.36

5%

7

Tauki un eļļas

27.73

3%

8

Mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas

27.54

3%

9

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

23.31

3%

10

Plastmasas izstrādājumi

21.38

2%

 

Pārējās preces

 

6%

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP)

Galvenās importa preces: metāli un to izstrādājumi (galvenokārt tērauda ruļļi, tērauda loksnes); minerālie produkti (galvenokārt sašķidrināts propāns, propān–butān gāze, dabasgāze, dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, bāzes eļļa); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (kompleksie minerālmēsli, minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi); koksne un tās izstrādājumi (galvenokārt skujkoku zāģmateriāli, bērza finieris, bērza saplāksnis).

 

Pakalpojumu tirdzniecība 2020.gadā (Latvijas bankas dati)

2020. gada janvārī - septembrī pakalpojumu tirdzniecības kopējais apjoms samazinājās par  41%, salīdzinot ar attiecīgu laika periodu pērn, un sastādīja 239 MEUR, saglabājot pozitīvu tirdzniecības bilanci 131 MEUR apmērā.

Pakalpojumu eksports[1] uz Krieviju 2020. gada 9 mēnešos bija 229 MEUR. (7% no kopējā Latvijas pakalpojumu eksporta).

Pakalpojumu imports[2] no Krieviju 2020. gada 9 mēnešos bija 98 MEUR. (5.2% no kopējā Latvijas pakalpojumu importa).

Lielāko daļu, gandrīz pusi, no 2020.gada 9 mēnešu pakalpojumu eksporta (96 MEUR) un importa (44 MEUR) ar Krieviju veido transporta pārvadājumi.

Līdz šim otra svarīgākā pakalpojumu nozare ar Krieviju bija braucieni, kas Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020.gada 9 mēnešos ir samazinājusies par aptuveni 75% (eksports 30 MEUR, imports 10 MEUR), salīdzinot ar 2019.gadu.

Latvijas pakalpojumu eksports un imports ar Krieviju, milj. EUR

Eksports

Imports

2019

2020.g. 9 mēneši

2019

2020.g. 9 mēneši

Ražošanas pakalpojumi

16

24

20

8

Remonta pakalpojumi

8

3

1

 0

Transporta pakalpojumi

217

96

125

44

Braucieni

126

30

36

10

Finanšu pakalpojumi

20

8

8

4

Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu

3

 0

9

2

Telesakaru pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi

64

25

19

10

Citi saimnieciskās darbības pakalpojumi

60

36

24

16

Cits

4

7

6

4

Kopā:

518

229

248

98

Datu avots: Latvijas Banka

TOP10 lielākie pakalpojumu eksportētāji uz Krieviju 2020.gada janvārī - septembrī (alfabētiskā secībā, Latvijas Bankas dati):

AS Air Baltic Corporation; AS BALTIJAS TRANZĪTA SERVISS; AS Conexus Baltic Grid; A/S Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca; SIA Evolution Latvia; SIA JOOM; SIA Kreiss; SIA LDZ CARGO; AS LNK Industries; SIA NK TEHNOLOĢIJA.

Transports

2020.gadā Latvijas Dzelzceļa kravu pārvadājumu kopējais apjoms ar Krieviju sarucis par 55%, salīdzinot ar 2019.gada apjomu. Kravu importā lielākais apjomu kritums ir akmeņoglēm un kokam (-81%), naftas produktiem (-46%) un amonjakam (-32%). Kravu eksportā lielākais apjomu kritums ir ķīmiskajām kravām (-37%) un metāliem un ferosakausējumiem (-37%), savukārt būtisks apjumu kāpums kravu eksportā uz Krieviju bijis graudiem (+300%). Kopējais pārvadāto konteineru apjoms ar Krieviju 2020.gadā pieaudzis par 2,7%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Aviācijā pārvadāto pasažieru skaits ar Krieviju 2020.gada 11 mēnešos sarucis par 80% (166 tūkst. pasažieru), salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu. Savukārt aviācijā pārvadāto kravu apjoms ar Krieviju 2020.gada 11 mēnešos pieaudzis par 30% (4274 tonnas), salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019.gadā.

 

Investīcijas

2020.gada 3.ceturksnī Krievijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā bija 1 451  MEUR (8.76% no visām ārvalstu TI Latvijā)[3].

Krievijas tiešās investīcijas Latvijā pa nozarēm,

kopējais atlikums uz 2020.g. 3.cet. beigām, milj. EUR

1.451

APSTRĀDES RŪPNIECĪBA

46

ELEKTROENERĢIJA, GĀZES APGĀDE, SILTUMAPGĀDE UN GAISA KONDICIONĒŠANA

144

BŪVNIECĪBA

58

VAIRUMTIRDZNIECĪBA UN MAZUMTIRDZNIECĪBA; AUTOMOBIĻU UN MOTOCIKLU REMONTS

258

TRANSPORTS UN UZGLABĀŠANA

21

IZMITINĀŠANA UN ĒDINĀŠANAS PAKALPOJUMI

16

INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS PAKALPOJUMI

8

FINANŠU UN APDROŠINĀŠANAS DARBĪBAS

148

OPERĀCIJAS AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

156

PROFESIONĀLIE, ZINĀTNISKIE UN TEHNISKIE PAKALPOJUMI

5

ADMINISTRATĪVO UN APKALPOJOŠO DIENESTU DARBĪBA

3

MĀKSLA, IZKLAIDE UN ATPŪTA

8

Neklasificēta darbība

580

2020.gada 3.ceturksnī Latvijas tiešo investīciju atlikumi Krievijā bija 112 MEUR (5.34% no visām LV TI ārvalstīs)[4].

Latvijas tiešās investīcijas Krievijā pa nozarēm,

kopējais atlikums uz 2020.g. 3.cet. beigām, milj. EUR

 

112

VAIRUMTIRDZNIECĪBA UN MAZUMTIRDZNIECĪBA; AUTOMOBIĻU UN MOTOCIKLU REMONTS

55

TRANSPORTS UN UZGLABĀŠANA

3

FINANŠU UN APDROŠINĀŠANAS DARBĪBAS

48

Neklasificēta darbība

6

Uz 01.2021. Latvijas Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 4693uzņēmumu ar Krievijas investīcijām pamatkapitālā (7.vieta kopējo ieguldījumu apjoma ziņā – 448.47 miljoni EUR).

Lielākie Krievijas investori Latvijā (Lursoft dati uz 05.01.2021)

  1. Publiskā Akciju Sabiedrība “Severstaļ” – 51.99 MEUR (100% no SIA “Severstal Distribution” – metāla virsmas apstrāde un pārklāšana; metāla un metāla rūdu vairumtirdzniecība);
  2. Guselnikov Grigory – 30.77 MEUR (23.47% no AS “PNB Banka” – cita monetārā starpniecība);
  3. Publiskā Akciju Sabiedrība “Uralkali” – 30.00 MEUR (100% no SIA “Uralkali Trading” – ķīmisko vielu vairumtirdzniecība);
  4. Maskavas pilsētas īpašuma departaments – 28.58 MEUR (92.55% no AS “Amo Plant” – automobiļu ražošana);
  5. Syropyatov Sergey – 21.50 MEUR (100% SIA “SSL Holding” – holdingkompāniju darbība; 100% SIA “Rossel” - citur neklasificētas finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu);
  6. Publiskā Akciju Sabiedrība “Gazprom” – 18.99 MEUR (34% no AS “Latvijas Gāze” – gāzes realizācija pa cauruļvadiem);
  7. Pik Alexander – 14.88 MEUR (100% SIA “APP Group” - gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošana);
  8. Gabdsattarov Maralbek – 8 MEUR (60% no SIA “iCotton” - smaržu un kosmētisko līdzekļu ražošana);
  9. Sedov Sergey – 6.45 MEUR (100% AS “Robocash Group” - Holdingkompāniju darbība);
  10. Slēgta akciju sabiedrība "Šeldom" – 6 MEUR (100% SIA “SHALDOM ZAPAD” - sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana).

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS  

 

2021. gads

                 

9.marts                     Vēstnieka-direkcijas vadītāja I. Kļavas politiskās konsultācijas ar KF ĀM      2. Eiropas departamenta direktoru S. Beļajevu

 

2020. gads

10.-11. marts 

LV vēstnieka KF M. Riekstiņa vizīte Sanktpēterburgā un Ļeņingradas apgabalā

13. oktobris

J. Bones, LV puses delegācijas vadītāja sarunām par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par valsts robežas režīmu, tikšanās ar KF delegācijas vadītāju, vēstnieku S. Gricaju Maskavā

2019. gads

11.-12. decembris 

ĀM valsts sekretāra A.Pelša un Krievijas ārlietu ministra pirmā vietnieka V. Titova konsultācijas Maskavā

28.-29. novembris 

LV vēstnieka KF M.Riekstiņa (ar uzņēmēju delegāciju) vizīte Kaļiņingradā

22. novembris 

LV ekonomikas ministra R.Nemiro darba vizīte Maskavā. Tikšanās ar KF enerģētikas ministru A.Novaku, lai pārrunātu aktuālos jautājumus enerģētikas un dabasgāzes nozarēs

25. oktobris

Latvijas-Krievijas SVK Ekonomiskās sadarbības darba grupas 10. sēde Maskavā

22. oktobris

Latvijas-Krievijas SVK Transporta darba grupas 9. sēde Rīgā videokonferences režīmā

10.-11. septembris

LV vēstnieka KF M.Riekstiņa (ar uzņēmēju delegāciju) vizīte Tatarstānas Republikā.

2. jūlijs

LV vēstnieks KF M.Riekstiņš un  KF kultūras ministra vietniece – valsts sekretāre A.Maņilova paraksta Latvijas–Krievijas kultūras sadarbības programma 2019.-2021.gadam Maskavā.

28.-30. jūnijs

LV vēstnieka KF M.Riekstiņa vizīte Magadanā un dalība Magadanas latviešu biedrības 25. gadadienas svinībās.

3. jūnijs

LV ārlietu ministra E.Rinkēviča tikšanās ar KF ārlietu ministra vietnieku A.Pankinu Baltijas Jūras valstu padomes augsta līmeņa sanāksmes laikā Jūrmalā.

30. maijs

LV Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītāja I.Kļavas politiskās konsultācijas ar KF Ārlietu ministrijas Otrā Eiropas departamenta direktoru S.Beļajevu Rīgā.

15.-16. aprīlis

Satiksmes ministra T.Linkaita (ar uzņēmēju delegāciju) dalība transporta nozares izstādē Maskavā “TransRussia” un divpusējā tikšanās ar KF Transporta ministru J.Ditrihu.

25.-27. marts

LV vēstnieka KF M.Riekstiņa (ar uzņēmēju delegāciju) vizīte Sanktpēterburgā “Latvijas dienu” ietvarā, kuras Sanktpēterburgā notika laikā no 20.-31.martam.

2018. gadā

19.-22. novembris

Satiksmes ministra U.Auguļa (ar uzņēmēju delegāciju) dalība transporta nozares pasākuma Maskavā “Transporta nedēļa-2018”. Tikšanās ar Krievijas Federācijas Transporta ministru J.Ditrihu.

24.-26. oktobris

LV vēstnieka KF M.Riekstiņa vizīte Pleskavā (ar uzņēmēju delegāciju).

17.-20. aprīlis

Satiksmes ministra U.Auguļa (ar uzņēmēju delegāciju) dalība transporta nozares izstādē Maskavā “TransRussia”.

2017. gadā

6.- 8.decembris

Satiksmes ministra U.Auguļa vizīte Maskavā. Tikšanās ar Krievijas transporta ministru M. Sokolovu un dalība “Transporta nedēļā”.

30.novembris – 1.decembris

Krievijas iekšlietu ministra I.Zubova dalība Baltijas jūras valstu padomes darba grupas cīņai ar organizēto noziedzību augsta līmeņa stratēģiskā sanāksmē

14.novembris

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra A.Pildegoviča un Krievijas ārlietu ministra pirmā vietnieka V.Titova konsultācijas Rīgā. V.Titova tikšanās ar ārlietu ministru E.Rinkeviču un satiksmes ministru U.Auguli.

26.oktobris

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas XXXIII sēde Rīgā

25.oktobris

Latvijas – Krievijas valsts robežas demarkācijas komisijas noslēguma pasākums Rīgā.

24.oktobris

Latvijas – Krievijas apvienotās darba grupas cīņai ar nelegālo migrāciju darba sanāksme Maskavā

19.-20.oktobris

Sadraudzības dalībvalstu Dzelzceļa transporta padomes sēde Rīgā

25.augusts

Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītāja – vēstnieka I.Kļavas tikšanās ar Krievijas Federācijas Prezidenta īpašo pārstāvi starptautiskās sadarbības kultūras jautājumos M.Švidkoju

14.-15.augusts

14.augusts

27.-29.jūnijs

Latvijas – Krievijas Starpvaldību komisijas septītā sēde Rīgā

Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas Transporta darba grupas sēde Sočos

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas XXXII sēde Maskavā

24.maijs

Latvijas  - Krievijas konsulārās konsultācijas Maskavā

17.maijs

Latvijas – Krievijas Starpvaldību komisijas Reģionālās sadarbības darba grupas 3.sēde Pleskavā

18.-20. aprīlis

Satiksmes ministrijas Valsts sekretāra K.Ozoliņa dalība konferencē “Transrussia/TransLogistica 2017”

4.-6. aprīlis

Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas XXXI sēde Rīgā

30. marts

24.februāris

27.janvāris

Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas Ekonomiskās sadarbības darba grupas sēde Maskavā

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra A.Pildegoviča tikšanās ar Krievijas Federācijas Prezidenta īpašo pārstāvi starptautiskās sadarbības kultūras jautājumos M.Švidkoju

Latvijas – Krievijas Starpvaldību komisijas Humanitārās sadarbības darba grupas līdzpriekšsēdētāju A.Vilcāna un J.Minakova tikšanās Maskavā

   

2016.gadā

19.-23. decembris

Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas XXX sēde Maskavā

29.-30. novembris

Satiksmes ministra U.Auguļa darba vizīte Maskavā, tikšanās ar Krievijas transporta ministru M.Sokolovu

18. - 20. oktobris

Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas XXIX sēde Rīgā

5. - 6. oktobris

Tatarstānas Republikas prezidenta R.Minnihanova darba vizīte Latvijā

2.-3. jūnijs

Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas Transporta darba grupas sēde Sočos

31.maijs - 3.jūnijs

Satiksmes ministra U.Augļa darba vizīte Sočos, tikšanās ar Krievijas transporta ministru M.Sokolovu un kompānijas “Krievijas dzelzceļš” prezidentu O.Belozerovu

31.maijs - 2.jūnijs

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas XXVIII sēde Novgorodā

14.aprīlis

Satiksmes ministra U.Augļa darba vizīte Maskavā, tikšanās ar Krievijas transporta ministru M.Sokolovu

15.-17.marts

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas XXVII sēde Rīgā

   

2015.gadā

14.-17.decembris

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas XXVI sēde Maskavā

13.-15.oktobris

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas XXV sēde Rīgā

1.-2.oktobris

Satiksmes ministra A.Matīsa darba vizīte Sočos, tikšanās ar Krievijas transporta ministru M.Sokolovu.

4.-5.augusts

Zemkopības ministra J. Dūklava vizīte Maskavā, tikšanās ar Krievijas Lauksaimniecības ministru A. Tkačovu

30.jūnijs-2.jūlijs

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas XXIV sēde Pleskavā

19.-21.maijs

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas XXIII sēde Rēzeknē

17.-19.marts

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas XXII sēde Maskavā

25.-27.februāris

Satiksmes ministra A. Matīsa darba vizīte Maskavā, tikšanās ar Krievijas transporta ministru M. Sokolovu

12.janvāris 

Ārlietu ministra E. Rinkēviča darba vizīte Maskavā. Tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru S. Lavrovu un Starpvaldību komisijas Krievijas puses līdzpriekšsēdētāju, transporta ministru M. Sokolovu

   

2014.gadā

 

16.-18.decembrī

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas XXI sēde Rīgā

17.decembris

Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju konsultācijas par ES-Krievijas attiecību un drošības politikas jautājumiem Maskavā

15.decembrī

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra A.Pildegoviča un Krievijas ārlietu ministra pirmā vietnieka V.Titova  konsultācijas Maskavā

28.-30.oktobrī

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas XX sēde Maskavā

1.-3.jūlijs

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas XIX sēde Daugavpilī

4.-5.jūnijs

Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas Transporta darba grupas sēde Rīgā

20.-22.maijs

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas XVIII sēde Pleskavā

28.marts

Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju konsultācijas par ES-Krievijas attiecību un drošības politikas jautājumiem

4.-6.marts

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas XVII sēde Rīgā

 

2013.gadā

5.-6.decembris

Latvijas un Krievijas kopīgās vēsturnieku komisijas III sēde

26.-28.novembris

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas XVI sēde Maskavā

20.-21.novembris

Latvijas - Krievijas Starpvaldību komisijas sestā sēde Maskavā. Ārlietu ministra E.Rinkēviča un Krievijas ārlietu ministra S.Lavrova tikšanās. Ārlietu ministra E.Rinkēviča un Krievijas valdības priekšsēdētājas vietnieces O.Golodecas tikšanās.

12.-13.novembris

Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas Robežšķērsošanas vietu darba grupas II sēde

25.oktobris

Latvijas prezidenta A.Bērziņa tikšanās ar Krievijas prezidenta palīgu I.Levitinu

8.oktobris

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra A.Pildegoviča un Krievijas ārlietu ministra pirmā vietnieka V.Titova konsultācijas Rīgā

24.jūlijs

Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas Ekonomiskās sadarbības darba grupas sēde Rīgā

5.-8.jūlijs

Krievijas valdības priekšsēdētāja vietnieces O.Golodecas darba vizīte Latvijā, tikšanās ar Latvijas ministru prezidentu V.Dombrovski, izglītības ministru V.Dombrovski, kultūras ministri Ž.Jaunzemi- Grendi

1.-5.jūlijs

Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas XV sēde Gulbenes novadā

21.-22.jūnijs

Ekonomikas ministra D.Pavļuta un Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministra D.Manturova tikšanās Sanktpēterburgas ekonomiskā foruma ietvaros

12.-15.jūnijs

Krievijas Valsts Domes deputātu sadraudzības grupas vizīte Latvijā

5.jūnijs

Ārlietu ministra E.Rinkēviča un Krievijas ārlietu ministra S.Lavrova divpusējā tikšanās BJVP ārlietu ministru sanāksmes ietvaros Kaļiņingradā

13.-17.maijs

Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas XIV sēde Sebežā

18.aprīlis

Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas Transporta darba grupas sēde Maskavā

3.-5.aprīlis

Latvijas ekonomikas ministra D.Pavļuta vizīte Maskavā, „Latvijas dienas Krievijā” atklāšana un tikšanās ar Krievijas valdības priekšsēdētāja vietnieku A.Dvorkoviču

5.aprīlis

Latvijas un Krievijas premjerministru V.Dombrovska un D.Medvedeva tikšanās Sanktpēterburgā Baltijas jūras foruma ietvaros

12.-14.februāris

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas XIII sēdē Rīgā

6.-10.februāris

Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes darba vizīte Maskavā

   

2012.gadā

9.decembris

Latvijas - Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju ārlietu ministra E. Rinkēviča un Krievijas transporta ministra M. Sokolova tikšanās Rīgā

5.-6.decembris

Latvijas satiksmes ministra A.Roņa tikšanās ar Krievijas transporta ministru M.Sokolovu, Krievijas transporta nedēļas ietvaros

26.novembris

Latvijas-Krievijas Vēsturnieku komisijas II sēde Rīgā

30.oktobris-2.novembris

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas XII sēde Maskavā

26.oktobris

Latvijas ekonomikas ministra D.Pavļuta tikšanās ar Krievijas enerģētikas ministru A.Novaku

30.maijs – 2.jūnijs

Latvijas satiksmes ministra A.Roņa tikšanās ar Krievijas transporta ministru M.Sokolovu, „Stratēģiskās partnerības 1520” ietvaros

24.– 25.maijs

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas XI sēde Rēzeknē

24.–25.aprīlis

Satiksmes ministra A.Roņa tikšanās ar Krievijas transporta ministru I.Ļevitinu un Krievijas sakaru un masu komunikācijas ministru I.Ščogoļevu, „Transrussia 2012” ietvaros

1.marts

Ārlietu ministrijas politiskā direktora A.Razāna konsultācijas par daudzpusējiem jautājumiem ar Krievijas Ārlietu ministrijas Eiropas sadarbības departamenta direktoru I.Saltonovski Maskavā

14.-16.februāris

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas X sēde Maskavā

12.-14.februāris

Latvijas un Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas IX sēdē Rīgā

 

[1] Kopējais pakalpojumu eksports 2020. gada 9 mēnešos 3250 MEUR (uz ES valstīm 2143 MEUR).

[2] Kopējais pakalpojumu imports 2020. gada 9 mēnešos 1880 MEUR (no ES valstīm 1173 MEUR).

[3] Kopējais ārvalstu TI apjoms Latvijā 2020. gada 3.ceturkšņa beigās bija 16 554 MEUR

[4] Kopējais Latvijas TI apjoms ārvalstīs 2020. gada 3.ceturkšņa beigās bija 2097 MEUR