Latvijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes divpusējās attiecības

Latvijas un Luksemburgas sadarbības virzību nosaka abu valstu dalība ES un NATO. 

Latvijas un Luksemburgas sadarbība notiek arī Baltijas un Beniluksa valstu (3+3) sadarbības formāta ietvaros, īpaši ārlietu ministru konsultāciju veidā. Kopš pirmās, toreizējā ārlietu ministra Arta Pabrika ierosinātās 3+3 tikšanās 2007. gadā - tās regulāri notikušas dažādās 3+3 formāta valstīs. Šāds sadarbības formāts ir izrādījies ļoti veiksmīgs un tiek turpināts.

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Sadarbība ekonomikā
• Sadarbība tieslietās
• Sadarbība reģionālās attīstības un pašvaldību jomā
• Sadarbība satiksmes, telekomunikāciju un sakaru jomā
• Sadarbība kultūrā, izglītībā un zinātnē
• Nozīmīgākās vizītes un tikšanās starp Latvijas un Luksemburgas amatpersonām
• Latviešu kopiena Luksemburgā
• Informācijas avoti

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas valsti Luksemburga atzina 1922. gada 14. oktobrī. Luksemburga oficiāli neatzina Baltijas valstu aneksiju PSRS 1940. - 1991. gadā ne de iure, ne de facto. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1992. gada 29. janvārī. Līdz 2008. gadam Luksemburgas intereses Latvijā pārstāvēja Nīderlandes vēstniecība Latvijā.

Luksemburgas vēstnieki Latvijā, ar rezidenci Varšavā:

• Konrāds Bruhs (Conrad Bruch) – no 2016. gada 28. novembra

• Žoržs Fabers (Georges Faber) – 2013. gada novembris – 2016. gada novembris

• Konrāds Bruhs (Conrad Bruch) – 2011. gada augusts – 2013. gada augusts

• Ronalds Dofings (Ronald Dofing) – 2008. gada maijs – 2011. gada augusts

Šobrīd Latvijas intereses Luksemburgā pārstāv Latvijas vēstniecība Beļģijā.

Latvijas nerezidējošie vēstnieki Luksemburgā:

• Andris Razāns (kopš 2020. gada 19. jūnija)
• Ilze Rūse (2016. gada 19. oktobris - 2019. gads)
• Lelde Līce-Līcīte (2011.gada 25.oktobris - 2012.gada 15.maijs);
• Raimonds Jansons (2006. gada 12. oktobris - 2011.gada 1.augusts);
• Aivars Groza (2001. gada 30. maijs – 2005. gada 13. oktobris);
• Imants Lieģis (1997. gada 22. aprīlis – 2000. gada 2. janvāris);
• Juris Kanels (1993. gada 24. augusts – 1997. gada 22. aprīlis).

Kopš 2004. gada 10. novembra Latvijai ir goda konsuls Luksemburgā - Anrī Dīderihs (Henri Diderich).   

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

 Plašāku informāciju par starptautisko tirdzniecību (preču un pakalpojumu apmaiņu) un tūristu plūsmu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka.

Centrālā statistikas pārvalde ir tiešās pārvaldes iestāde, kura darbojas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un ir galvenā valsts statistikas darbu veicēja un koordinatore valstī.

Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka. Latvijas Banka cita starpā izstrādā, apkopo, analizē un izplata statistisko informāciju, tai skaitā un finanšu statistiku, banknošu statistiku, maksājumu un maksājumu sistēmu statistiku, finanšu stabilitātes statistiku, maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku.

-        Preču tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Luksemburgu

-        Pakalpojumu tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Luksemburgu

-        Tiešās investīcijas

-        Tūrisms

Sadarbība finanšu jomā

Kopš 2007. gada 1. janvāra tiek piemērota 2004. gada 14. jūnijā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības konvencija "Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu".

2014. gadā Latvija un Luksemburga ir pievienojušās OECD Konvencijai par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā.

SADARBĪBA TIESLIETĀS

Sadarbība tieslietās starp Latviju un Luksemburgu notiek tiesiskās palīdzības formā saskaņā ar 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Padomes Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās. Sadarbība noris arī starptautisko organizāciju ietvaros.

SADARBĪBA REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS UN PAŠVALDĪBU JOMĀ

Latvija un Luksemburga sadarbojas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu jomā INTERREG IIIC programmas ietvaros, kuras mērķis ir sadarbības veicināšana Eiropas valstu starpā - teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšana, kas ietver reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību. Pašlaik minētās programmas ietvaros tiek realizēts projekts "R.E.N.E - Rural Extension Network Europe", kurā piedalās partneri no Latvijas un Luksemburgas.

SADARBĪBA SATIKSMES, TELEKOMUNIKĀCIJU UN SAKARU JOMĀ

Sakaru joma:

Abu valstu sadarbība notiek Starptautiskās Telekomunikāciju Savienības (ITU), kā arī Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences darba grupu un pasākumu ietvaros.

Autosatiksmes joma:

Kopš Latvijas iestāšanās ES starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu veikšanas nosacījumus ar autotransportu starp Latviju un Luksemburgu reglamentē atbilstošas ES direktīvas un regulas, bet jautājumos, kurus nereglamentē ES likumdošana, paliek spēkā 1992. gada 11. jūnijā Atēnās parakstītais sešpusējais Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Beļģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes līgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu.

SADARBĪBA KULTŪRĀ, IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNĒ

Izglītība un zinātne:

Divpusējā sadarbība ar Luksemburgu lielākoties tiek īstenota atsevišķu augstskolu, zinātnisko institūciju un individuālu ekspertu starpā ES programmu un projektu ietvaros. Luksemburgā darbojas viena latviešu nedēļas nogales skola – Luksemburgas Latviešu skola “Strops”.

Kultūra:

Kultūras ministrijas sistēmas iestādēm pēdējo gadu laikā sadarbība ar Luksemburgas kultūras un mākslas institūcijām nebija plaši izvērsta, taču saistībā ar to, ka Luksemburga nomainīja Latvijas prezidentūru ES Padomē 2015. gada 2. pusē, Luksemburgā norisinājās vairāk nekā 25 kultūras un publiskās diplomātijas pasākumi, kas bija vērienīgākā Latvijas prezentācija Latvijas un Luksemburgas attiecību vēsturē. 

Sadarbība citās jomās

Tiek veidota sadarbība starp Latvijas un Luksemburgas Bruņotajiem spēkiem, galvenokārt, tehnoloģiskajā un apmācību jomā.

Valsts policijas sadarbība ar Luksemburgu notiek gan Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpola, gan Eiropola un SIRENE ietvaros.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS STARP LATVIJAS UN LUKSEMBURGAS AMATPERSONĀM

 Latviešu kopiena Luksemburgā.

Luksemburgas latviešu diaspora ir viena no aktīvākajā latviešu kopienām ārpus Latvijas). Tā ir redzama ne vien Eiropas Latviešu apvienības mērogā, bet sniedz arī lielu ieguldījumu Luksemburgas kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

Diaspora Luksemburgā ir ļoti labi organizēta. 2008. g. tika reģistrēta asociācija "Luksemburga–Latvija", kuras mērķis ir ne vien apvienot Luksemburgā un tās apkārtnē dzīvojošos latviešus, bet arī popularizēt latviešu kultūru Luksemburgā.

Šīs asociācijas vadībā, kas valstspiederīgajiem sniedz tiem aktuālu informāciju, kā arī organizē dažāda veida pasākumus diasporas pārstāvjiem, īpaši liels akcents tiek likts uz profesionāļu iepazīšanos un iespējamu pieredzes pārņemšanu un nodošanu abos virzienos ar Latviju.

Asociācijas paspārnē ir izveidota latviešu bērnu sestdienas skoliņa "Strops", ir organizēti dažādi kultūras un informatīvi pasākumi, izstādes un valsts svētku svinības, iesākta Jāņu svinēšanas tradīcija Luksemburgā.

2017. g. 3.-5. martam asociācija rīkoja Latvijas gleznu izstādes ‘Maiga Arts’ dalību Migrācijas, kultūras un pilsonības festivālā (“Festival des migrations, des cultures et de la citoyenneté”).

INFORMĀCIJAS AVOTI:

Noslēgtie līgumi

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Luksemburgas Lielhercogiste

Saites par Luksemburgas Lielhercogisti:

Luksemburgas Lielhercogistes Ārlietu ministrija  –  www.mae.lu

Luksemburgas Lielhercogistes parlamenta interneta lapa - www.chd.lu

Luksemburgas Lielhercogistes valdības interneta lapa – www.gouvernement.lu