Latvijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes divpusējās attiecības

Latvijas un Luksemburgas sadarbības virzību nosaka abu valstu dalība ES un NATO. Latvija un Luksemburga kopā ar Itāliju veidoja trio ES prezidentūru (01.07.2014.-31.12.2015.).

Latvijas un Luksemburgas sadarbība notiek arī Baltijas un Beniluksa valstu (3+3) sadarbības formāta ietvaros, īpaši ārlietu ministru konsultāciju veidā. Kopš pirmās, toreizējā ārlietu ministra Arta Pabrika ierosinātās 3+3 tikšanās 2007. gadā - tās regulāri notikušas dažādās 3+3 formāta valstīs. Šāds sadarbības formāts ir izrādījies ļoti veiksmīgs un ir plānots to turpināt.

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Sadarbība ekonomikā
• Sadarbība tieslietās
• Sadarbība reģionālās attīstības un pašvaldību jomā
• Sadarbība satiksmes, telekomunikāciju un sakaru jomā
• Sadarbība kultūrā, izglītībā un zinātnē
• Nozīmīgākās vizītes un tikšanās starp Latvijas un Luksemburgas amatpersonām
• Latviešu kopiena Luksemburgā
• Informācijas avoti

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas valsti Luksemburga atzina 1922. gada 14. oktobrī. Luksemburga oficiāli neatzina Baltijas valstu aneksiju PSRS 1940. - 1991. gadā ne de iure, ne de facto. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1992. gada 29. janvārī. Līdz 2008. gadam Luksemburgas intereses Latvijā pārstāvēja Nīderlandes vēstniecība Latvijā.

Luksemburgas vēstnieki Latvijā, ar rezidenci Varšavā:

• Konrāds Bruhs (Conrad Bruch) – no 2016. gada 28. novembra

• Žoržs Fabers (Georges Faber) – 2013. gada novembris – 2016. gada novembris

• Konrāds Bruhs (Conrad Bruch) – 2011. gada augusts – 2013. gada augusts

• Ronalds Dofings (Ronald Dofing) – 2008. gada maijs – 2011. gada augusts

Latvijas nerezidējošie vēstnieki Luksemburgā:

• Ilze Rūse (kopš 2016. gada 19. oktobra)
• Lelde Līce-Līcīte (kopš 2011.gada 25.oktobra, akreditēta 2012.gada 15.maijā);
• Raimonds Jansons (2006. gada 12. oktobris - 2011.gada 1.augusts);
• Aivars Groza (2001. gada 30. maijs – 2005. gada 13. oktobris);
• Imants Lieģis (1997. gada 22. aprīlis – 2000. gada 2. janvāris);
• Juris Kanels (1993. gada 24. augusts – 1997. gada 22. aprīlis).

Kopš 2004. gada 10. novembra Latvijai ir goda konsuls Luksemburgā - Anrī Dīderihs (Henri Diderich).  

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Latvijai, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti 2004. gada 1. maijā, Latvijas un Luksemburgas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības regulē ES iekšējā likumdošana un kopējā tirgus principi.

Divpusējās ekonomiskās sadarbības veicināšanai 2012. gada jūnijā Rīgā tika nodibināts Beļģijas - Latvijas biznesa klubs (Belgian - Latvian Business Club), kas 2013. gada jūnijā tika pārsaukts par Beļģijas, Luksemburgas – Latvijas biznesa kameru (Belgian Luxembourg Latvian Chamber).

Preču tirdzniecība 2016. g. (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

• Eksports:

1. Lietuva – 1 703 529 975 EUR jeb 17,66% no kopējā Latvijas eksporta
2. Igaunija – 1 103 397 863 EUR jeb 11,45%
3. Krievija – 787 520 432 EUR jeb 8,16%

64. Luksemburga – 8 693 163 EUR jeb 0,09%

• Imports:

1. Lietuva – 1 917 764 876 EUR jeb 17,24% no kopējā importa Latvijā  
2. Vācija– 1 268 349 435 EUR jeb 11,40%
3. Polija – 1 161 211 713 EUR jeb 10,44%

34. Luksemburga – 22 394 537 EUR jeb 0,20%

Latvijas un Luksemburgas preču tirdzniecība

• 2016. gada beigās kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 31,08 milj. EUR (47. vieta), kas ir par 50,1% vairāk nekā 2015.gadā.
• Eksporta apjoms uz Luksemburgu sasniedza 8,69 milj. EUR, kas ir par 22,39 % jeb 1,59 milj. EUR vairāk nekā 2015. gadā. 
• Importa apjoms no Luksemburgas sasniedza 22,39 milj. EUR, kas ir par 64,5% jeb 8,78 milj. EUR vairāk nekā 2015. gadā. 
• Latvijai ar Luksemburgu ir negatīva preču tirdzniecības bilance 13,7 milj. EUR apmērā.
• Galvenās Latvijas eksporta preces uz Luksemburgu: plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi (34,84%); dažādas rūpniecības preces (29,56%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (27,54%); dažādas rūpniecības preces (21,19%).
• Galvenās Latvijas importa preces no Luksemburgas: pārtikas rūpniecības produkti (50,25%); metāli un to izstrādājumi (30,60%); ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (7,76%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (7,58%).

Galvenās eksporta preces uz Luksemburgu sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā

Galvenās importa preces no Luksemburgas sadalījumā pa preču veidiem 2016. gadā

 Sadarbība finanšu jomā

Kopš 2007. gada 1. janvāra tiek piemērota 2004. gada 14. jūnijā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības konvencija "Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu".

2014. gadā Latvija un Luksemburga ir pievienojušās OECD Konvencijai par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā.

SADARBĪBA TIESLIETĀS

Sadarbība tieslietās starp Latviju un Luksemburgu notiek tiesiskās palīdzības formā saskaņā ar 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Padomes Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās. Sadarbība noris arī starptautisko organizāciju ietvaros.

SADARBĪBA REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS UN PAŠVALDĪBU JOMĀ

Latvija un Luksemburga sadarbojas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu jomā INTERREG IIIC programmas ietvaros, kuras mērķis ir sadarbības veicināšana Eiropas valstu starpā - teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšana, kas ietver reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību. Pašlaik minētās programmas ietvaros tiek realizēts projekts "R.E.N.E - Rural Extension Network Europe", kurā piedalās partneri no Latvijas un Luksemburgas.

SADARBĪBA SATIKSMES, TELEKOMUNIKĀCIJU UN SAKARU JOMĀ

Sakaru joma:

Abu valstu sadarbība notiek Starptautiskās Telekomunikāciju Savienības (ITU), kā arī Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences darba grupu un pasākumu ietvaros.

Autosatiksmes joma:

Kopš Latvijas iestāšanās ES starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu veikšanas nosacījumus ar autotransportu starp Latviju un Luksemburgu reglamentē atbilstošas ES direktīvas un regulas, bet jautājumos, kurus nereglamentē ES likumdošana, paliek spēkā 1992. gada 11. jūnijā Atēnās parakstītais sešpusējais Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Beļģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes līgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu.

SADARBĪBA KULTŪRĀ, IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNĒ

Izglītība un zinātne:

Divpusējā sadarbība ar Luksemburgu lielākoties tiek īstenota atsevišķu augstskolu, zinātnisko institūciju un individuālu ekspertu starpā ES programmu un projektu ietvaros. 2015./2016.akadēmiskajā gadā studēja 3 studenti no Luksemburgas un 1 students no Latvijas - Luksemburgā.

Kultūra:

Kultūras ministrijas sistēmas iestādēm pēdējo gadu laikā sadarbība ar Luksemburgas kultūras un mākslas institūcijām nebija plaši izvērsta, taču saistībā ar to, ka Luksemburga nomainīja Latvijas prezidentūru ES Padomē 2015. gada 2. pusē, Luksemburgā norisinājās vairāk nekā 25 kultūras un publiskās diplomātijas pasākumi, kas bija vērienīgākā Latvijas prezentācija Latvijas un Luksemburgas attiecību vēsturē. Latvijas dienas 2015. gada 3.-11. maijā Luksemburgā, Neiminsteres abatijas (Abbaye de Neumünster) kultūras centrā bija arī viens no nozīmīgākajiem Latvijas prezidentūras ārvalstu kultūras notikumiem.

Izstādes

2015. gada 7. maijā norisinājās trīs izstāžu atklāšana: fotogrāfiju izstāde “Saules akmens” (līdz 18. maijam), tekstilmākslas izstāde “Kas dzintaram vēl ir padomā?” un tautastērpu izstāde “Latviskās dvēseles raksti. Tērpos, mūzikā, dziesmās, dejās” (abas izstādes līdz 7. jūnijam) Neiminsteres abatijas kultūras centrā Luksemburgā.

2015. gadā no 5. marta līdz 10. maijam Eiropas Savienības Tiesas namā Luksemburgā notika fotogrāfa un gaisa balonu pilota Gunāra Dukštes fotogrāfiju izstāde “Lidojumā! Pieskārieni Latvijai”.

2014. gadā no 12. līdz 14. septembrim laikmetīgā mākslas festivāla „Survival Kit” ietvaros, kas norisinājās Rīgā, Starptautiskajā simpozijā „Urbānā Utopija: Māksla un kultūra kā pilsētas apzināšanas un izpētes rīks” Luksemburgu pārstāvēja mākslinieks Berts Teiss (Bert Theis).

No 2012.gada 5.janvāra līdz 15.februārim Aspazijas mājā Jūrmalā bija skatāma stikla mākslinieces Agneses Gedules pirmā personālizstāde "Stikla Spēles". Gedule ir Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļas maģistrante. "Erasmus" programmas studiju praksē bijusi mākslinieka Roberta Emeringera Vitrāžu restaurācijas darbnīcā Luksemburgā.

No 2010.gada 1.decembra līdz 2011.gada 27.martam Luksemburgas Nacionālajā vēstures un mākslas muzejā notika izstāde no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma „Simbolisma laiks Latvijā”. Izstādē bija skatāmi latviešu klasiķu Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera un viņu laikabiedru Jēkaba Belzēna, Aleksandra Romana, Rūdolfa Pērles, Ādama Alkšņa, Alises Dmitrijevas, Pētera Krastiņa, Teodora Ūdera un Riharda Zariņa darbi.

Mūzika

2015. gada 26. un 27. jūnijā notika otrais Luksemburgas latviešu folkfestivāls "Jāņtārpiņu naktis 2015".

2015. gada 4. maijā Neiminsteres abatijas kultūras centrā Luksemburgā norisinājās Laimas Jansones Trio (Laima Jansone, Artis Orubs un Andris Grunte) koncerts un danču vakars Krišjāņa Santa un Luksemburgas latviešu folkloras kopas “Dzērves” pavadījumā. Savukārt 5. maijā “Trio Colorato” notika koncerts ar Agneses Nikolovskas (flauta), Karlo Jansa (Carlo Jans) (flauta) un Stefane Džampellegrīni (Stéphane Giampellegrini) (čells) piedalīšanos Luksemburgas Conservatoire de la Ville de Luxembourg. 8. maijā Neiminsteres abatijas kultūras centrā Luksemburgā notika “Art&Valt” (Valters Pūce un Artūrs Cingujevs) feat. Lara Belrosa (Lara Bellerose) koncerts. 9. maijā Latvija bija kā goda viesis Luksemburgas Eiropas dienā Place d'Armes ar Luksemburgas latviešu folkloras kopas “Dzērves” un Luksemburgas latviešu kora “Meluzīna” piedalīšanos. 11. maijā Luksemburgas Philharmonie notika Gidona Krēmera un Kremerata Baltica koncerts. Savukārt 23. maijā Luksemburgas Place d’Armes festivālā “Enjoy Luxembourg” ar priekšnesumiem un deju apmācībām uzstājās latviešu etnomūziķi Ansis Jansons, Dace Circene un Ēriks Zeps, kā arī notika Kristīnes Prauliņas trio koncerts.

2015. gada 22. aprīlī notika ērģelnieces Ivetas Apkalnas koncerts kopā ar trompetistu Gaboru Boldocku (Gábor Boldoczki) no UngārijasLuksemburgas Philharmonie.

2014. gada 19. septembrī Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris „Gaudeamus” pēc asociācijas „Luksemburga-Latvija” (A.s.b.I. Luxembourg-Lettonie) uzaicinājuma devās uz Luksemburgu.

2013. gada 10. novembrī Latviešu soprāns Kristīne Opolais kopā ar orķestri Filarmonica della Scala sniedza itāļu mūzikas programmu Luksemburgas filharmonijā (Philharmonie Luxembourg).

Kino

2015. gada 10. martākinoteātrī “Utopia” Luksemburgā tika demonstrēta režisora Andra Gaujas debijas spēlfilmas “Izlaiduma gads” (2014). Savukārt 25. martā Latvijas Tautas frontei veltītās dokumentālās filmas "Atmodas antoloģija" (rež. Askolds Saulītis, 2013) prezentācija norisinājās Eiropas Komisijas Žana Monē (Jean Monnet) ēka Luksemburgā.

2015. gada februārī notika pilnmetrāžas ģimenes animācijas filmas – pasakas „Zelta zirgs” pirmizrāde Luksemburgā.  Pateicoties šim projektam, kas ir Latvijas, Lietuvas, Dānijas un Luksemburgas kopprodukcijas filma, stāstu par Antiņu uzzina arī ārpus Latvijas.

No 2013. gada 9. līdz 27. oktobrim Luksemburgā norisinājās sestais Centrāleiropas un Austrumeiropas kinofestivāls CinEast, kurā otro reizi piedalījās Latvijas filmas. Festivāla ietvaros tika izrādītas sekojošas filmas: A.Karapetjana „Cilvēki tur”, I.Zviedra un I.Kļavas „Dokumentālists”, J.Põldma un H.Ernitsa „Lote no izgudrotāju ciema”, J.Norda „Mammu, es Tevi mīlu”.

Sadarbība citās jomās

Tiek veidota sadarbība starp Latvijas un Luksemburgas Bruņotajiem spēkiem, galvenokārt, tehnoloģiskajā un apmācību jomā.

Valsts policijas sadarbība ar Luksemburgu notiek gan Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpola, gan Eiropola un SIRENE ietvaros.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS STARP LATVIJAS UN LUKSEMBURGAS AMATPERSONĀM

Latviešu kopiena Luksemburgā.

Luksemburgas latviešu diaspora ir viena no aktīvākajā latviešu kopienām ārpus Latvijas). Tā ir redzama ne vien Eiropas Latviešu apvienības mērogā, bet sniedz arī lielu ieguldījumu Luksemburgas kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

2008. g. tika reģistrēta asociācija "Luksemburga–Latvija", kuras mērķis ir ne vien apvienot Luksemburgā un tās apkārtnē dzīvojošos latviešus, bet arī popularizēt latviešu kultūru Luksemburgā.

Asociācijas paspārnē ir izveidota latviešu bērnu sestdienas skoliņa "Strops", ir organizēti dažādi kultūras un informatīvi pasākumi, izstādes un valsts svētku svinības, iesākta Jāņu svinēšanas tradīcija Luksemburgā.

2017. g. 3.-5. martam sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Luksemburgā Asociācija “Luksemburga-Latvija” rīkoja Latvijas gleznu izstādes ‘Maiga Arts’ dalību Migrācijas, kultūras un pilsonības festivālā (“Festival des migrations, des cultures et de la citoyenneté”).

INFORMĀCIJAS AVOTI:

Noslēgtie līgumi

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Luksemburgas Lielhercogiste

Saites par Luksemburgas Lielhercogisti:

Luksemburgas Lielhercogistes Ārlietu ministrija  –  www.mae.lu

Luksemburgas Lielhercogistes parlamenta interneta lapa - www.chd.lu

Luksemburgas Lielhercogistes valdības interneta lapa – www.gouvernement.lu