Latvijas Republikas un Francijas Republikas divpusējās attiecības

13.05.2020. 14:59

Latvijas un Francijas sadarbība sekmīgi attīstās gan divpusēji, gan Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Starp abām valstīm ir izveidojies aktīvs politiskais dialogs. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gada 15. maijā Francijas prezidents Fransuā Miterāns (François Mitterand) bija pirmais rietumvalstu vadītājs, kas ieradās Latvijā valsts vizītē, kuras laikā tika atklāta Francijas vēstniecība Rīgā.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Pateicoties Francijas Republikas prezidenta Aleksandra Milerāna (Alexandre Millerand) atbalstam un aktīvai ārlietu ministra Aristīda Briāna (Aristide Briand) iesaistei, Sabiedroto valstu konferencē Parīzē 1921. gada 26. janvārī jaunā Latvijas valsts tika atzīta de iure.

Francija nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju PSRS sastāvā. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu Francija kopā ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Abu valstu diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā.

2016. gadā apritēja 95 gadi kopš Francija atzina Latvijas valsti de iure un 25 gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas.

Latvijas un Francijas sadarbība sekmīgi attīstās gan divpusēji, gan Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Starp abām valstīm ir izveidojies aktīvs politiskais dialogs. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gada 15. maijā Francijas prezidents Fransuā Miterāns (François Mitterand) bija pirmais rietumvalstu vadītājs, kas ieradās Latvijā valsts vizītē, kuras laikā tika atklāta Francijas vēstniecība Rīgā.

2008. gada 23. maijā Latvijas un Francijas premjerministri Ivars Godmanis un Fransuā Fijons (François Fillon) parakstīja Politisku deklarāciju par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību, kas pārskata abu valstu attiecības pēc Latvijas pievienošanās ES un NATO un nosaka galvenās vadlīnijas turpmākai divpusējai sadarbībai.  Politiskās deklarācijas pēdējais punkts paredz, ka to papildinās rīcības plāns, kuru var aktualizēt jebkurā brīdī saskaņā ar abu valstu nacionālajām un starptautiskajām prioritātēm. 2018. gada 9. aprīlī Latvijas ārlietu ministrs E.Rinkēvičs un FR Eiropas lietu un ārlietu ministrijas Eiropas lietu ministre Natalī Luazo (Nathalie Loiseau) parakstīja Latvijas un Francijas stratēģiskās partnerības rīcības plānu 2018.-2022. gadam. Rīcības plāns 2018.-2022. gadam aizstāj 2012. gada 12. februārī abu valstu ārlietu ministru parakstīto rīcības plānu. Rīcības plāns 2018.-2022. gadam aizstāj 2012. gada 12. februārī abu valstu ārlietu ministru parakstīto rīcības plānu.

Latvijas un FR rīcības plāns 2018.-2022. gadam nosaka konkrētu rīcību abu valstu sadarbības attīstīšanai. Jaunajā Rīcības plānā pēc abu pušu vienošanās iekļautas šādas tēmas: sadarbība ES jautājumos (Eiropas nākotne, ārējās attiecības, drošība un iekšlietas, iekšējais tirgus un konkurētspēja, enerģētika un transports, ekonomika un finanses); divpusējā sadarbība, daudzpusējā sadarbība (ANO, EDSO, Eiropas Padome, Frankofonijas organizācija); sadarbība ekonomikā, enerģētikā un lauksaimniecībā; sadarbība aizsardzībā un iekšējā drošībā; sadarbība valsts pārvaldes attīstībā, kultūrā, izglītībā, zinātnē un valodas apguvē.

Latvijas vēstnieki Francijā

Šobrīd Latvijas vēstniecību Francijā vada Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Imants Viesturs Lieģis.

Bijušie Latvijas vēstnieki Francijā:

  • Sanita Pavļuta-Deslandes – akreditēta 2010. gada 3. decembrī
  • Jānis Kārkliņš – akreditēts 2008. gada 19. februārī
  • Rolands Lappuķe – akreditēts 2003. gada 1. aprīlī
  • Sandra Kalniete – akreditēta 1997. gada 10. jūnijā
  • Aina Nagobads–Ābols – akreditēta 1992. gada 18. martā

Francijas vēstnieki Latvijā

Šobrīd Francijas vēstniece Latvijā ir Odile Supizona (Odile Soupison) – akreditēta 2016. gada 7. novembrī.

Bijušie vēstnieki Latvijā:

  • Stefans Viskonti (Stéphane Visconti) – akreditēts 2013. gada 12. martā

  • Šantāla Puarē (Chantal Poiret) - akreditēta 2010. gada 30. aprīlī
  • Paskāls Fieskī (Pascal Fieschi) – akreditēts 2008. gada 17. jūnijā.
  • Andrē Žans Liburels (André-Jean Libourel) – akreditēts 2006. gada 31. janvārī
  • Mišels Fušē (Michel Foucher) – akreditēts 2002. gada 5. novembrī
  • Luīze Avona (Louise Avon) – akreditēts 1999. gada 18. maijā
  • Bernards Ponsē (Bernard Poncet) – akreditēts 1996. gada 21. maijā
  • Žanna Debenē (Jane Debenest) – akreditēta 1993. gada 3. jūnijā
  • Žaks de Boss (Jacques de Beausse) tika akreditēts 1991. gada 27. septembrī

Francijā darbojas četri Latvijas goda konsuli :

  • Alēns Menils (Alain Mesnil), ar rezidenci Kalē, no 1997. gada;
  • Boduēns Tirī (Baudouin Thiry), ar rezidenci Bordo, no 2001. gada;
  • Mišels Anrī Vandesmets (Michel-Henry Vandesmet), ar rezidenci Nantē, no 2006. gada;
  • Rišārs Burgštālers (Richard Burgstahler), ar rezidenci Strazbūrā, no 2006. gada;

 

 PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Saeima. Abu valstu parlamentos tradicionāli darbojas sadarbības grupas. Latvijas un Francijas parlamentārās sadarbības grupa Saeimā tika izveidota 1996. gada 30. janvārī (6. Saeima). 13. Saeimas darbības laikā tā tika atjaunota 2019. gada 17. janvārī. Sadarbības grupā ietilpst 23 deputāti. Grupas vadītāja ir Dagmāra Beitnere-Le Galla, Grupas vadītājas vietniece ir Marija Golubeva.

Francijas parlaments. Nacionālās Asamblejas Francijas – Latvijas parlamentārās draudzības grupu, vada Filips Šasēns (Philippe Chassaing)

Senāta Francijas – Baltijas valstu draudzības grupas deleģētais prezidents sadarbībai ar Latviju ir senators Eduārds Kursiāls (Édouard Courtial), savukārt, Francijas – Baltijas valstu draudzības grupu vada senators Oliviers Enno (Olivier Henno).

Vizīšu apmaiņa. 

Regulāri notiek parlamentu dažādu komisiju un draudzības grupu vizītes. Tā piemēram, 2019. gada 13.- 18.maijā notika Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedres, Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Francijas parlamentu vadītājas Dagmāras Beitneres-Le Gallas un grupas pārstāvju vizīte Francijā. 2019.gada 04.- 05.aprīlī notika Francijas nacionālās asamblejas Francijas-Latvijas parlamentu sadraudzības grupas vadītāja Filipa asēna (Philippe Chassaing) un Dordoņas būvniecības federācijas uzņēmēju vizīte Latvijā. 2019. gada 24. – 26.septembrī Latvijā uzturējās Francijas Senāta grupas sadarbībai Baltijas valstīm prezidents senators O.Henno.

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Francija ir nozīmīga Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts. Latvija vienmēr uzsvērusi interesi attīstīt un pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Franciju.  Francijā darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība.

Informāciju par starptautisko tirdzniecību (preču un pakalpojumu apmaiņu) un tūristu plūsmu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka.
Centrālā statistikas pārvalde ir tiešās pārvaldes iestāde, kura darbojas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un ir galvenā valsts statistikas darbu veicēja un koordinatore valstī.
Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka. Latvijas Banka cita starpā izstrādā, apkopo, analizē un izplata statistisko informāciju, tai skaitā un finanšu statistiku, banknošu statistiku, maksājumu un maksājumu sistēmu statistiku, finanšu stabilitātes statistiku, maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku.

  

SADARBĪBA KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS JOMĀ

1997. gada 14. aprīlī tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības kultūras, izglītības, zinātnes un tehnoloģijas sadarbības līgums. Pēdējos gados veiksmīgi iedibinātā sadarbība gandrīz visās kultūras jomās, kā arī aktivizējas kultūras un mākslas apmaiņa starp abām valstīm. Jāuzsver Francijas vēstniecības Latvijā un vēstniecības Kultūras un sadarbības dienesta, Francijas institūta Latvijā būtiskā loma kultūras sakaru veicināšanā un nostiprināšanā.

Divpusējā sadarbība ir intensīva un daudzpusīga, sevišķi vizuālā mākslā, literatūrā, kino un cirka mākslā. Daudzi augsta līmeņa Latvijas mūziķi koncertēja uz Parīzes un citu Francijas pilsētu lielākajām skatuvēm. Franču literāti ir regulāri rezidenču dalībnieki Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī.

Latvijas simtgade Francijā tika atzīmēta ar plašu kultūras programmu. Īpaši jāatzīmē vērienīgo visu triju Baltijas valstu simtgades izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”, kas tika atklāta 2018. gada 9. aprīlī Orsē muzejā Parīzē, Francijā. Izstādi turpina eksponēt kā ceļojošo izstādi arī trijās Baltijas valstu galvaspilsētās. Izstāde ir viens no vērienīgākajiem Latvijas simtgadei veltītiem kultūras projektiem ārvalstīs. Turklāt tik nozīmīga Baltijas valstu kopīga mākslas izstāde pēdējo reizi notikusi tikai 1937. gadā, kad Baltijas valstis bija kopīgs paviljons starptautiskā mākslas un tehnikas izstādē.

Par godu Latvijas simtgadei 2018. gadā Francijā plānota īpaša Latvijas kultūras programma. Centrālais Latvijas simtgades pasākums Francijā būs Latvijas organizētā Baltijas valstu mākslas izstāde “Simbolisma laikmets Baltijā” 2018. gada 9. aprīlī – 15. jūlijā Parīzes Orsē muzejā.

Latvijas māksla tiek pārstāvēta arī ikgadējā Ziemeļu mākslas un literatūras festivālā „Les Boréales” Kānā, kas iepazīstina Francijas publiku ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kultūru un mākslu. Festivāls notiek jau 30 gadus un ir vienīgais Ziemeļu un Baltijas valstu mākslai un kultūrai veltītais festivāls Francijā un pat ārpus Ziemeļeiropas reģiona.

Katru gadu martā Francija kopā ar pārējām frankofonajām valstīm Rīgā un Latvijas pilsētās rīko Frankofonijas dienas ar plašu pasākumu programmu - koncertiem, filmām, izrādēm, lekcijām. Tās ar nolūku veicināt interesi par franču valodu un kultūru tiek rīkotas ap 20. martu, kad visā pasaulē atzīmē Starptautisko Frankofonijas dienu. 2020. gadā no 20. marta līdz 31. decembrim Starptautiskās Frankofonijas organizācija piecos kontinentos 88 valstīs atzīmē 50. gadadienu.

Francijas valdība katru gadu piešķir Latvijas studentiem stipendijas maģistratūras un doktorantūras programmās, kā arī katru gadu Francija piedāvā stipendijas franču valodas skolotājiem valodas vai pedagoģisko prasmju paaugstināšanai īslaicīgos vasaras kursos Francijā.

Franču valodu apgūst aptuveni 4400 Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēni (2,14% no kopējā skolēnu skaita) 51 izglītības iestādēs visos Latvijas reģionos un lielākajās pilsētās. Skolēnu skaits, kas apgūst franču valodu, ir stabils pēdējo 10 gadu laikā, kaut arī kopējais skolēnu skaits ievērojami samazinājies.

2020. gadā Rīgas Franču licejs atkārtoti saņēmis statusu “LABEL FRANCÉ EDUCATION”

Rīgā darbojas Žila Verna Rīgas Franču skola, kuras pirmsskolas izglītības programma ir licencēta gan no Latvijas, gan no Francijas puses un darbojas pēc Latvijā nodrošinātas pirmsskolas izglītības programmas, kas dod iespēju pēc tam uzsākt mācības jebkurā Latvijas skolā. Žila Verna Rīgas Franču skola ir aktīvi turpinājusi attīstību paplašinoties un akreditējot arī pamatizglītības 1.līmeņa izglītības programmas (1.-6.klase). Žila Verna Rīgas Franču skola ietilpst starptautiskajā Francijas skolu, pamatskolu un liceju tīklā.

Augstākajā izglītība ir 4 studiju programmas, kurās kā viena no studiju valodām ir franču:

  • Eiropas valodu un kultūras studijas (Liepājas Universitāte);
  • franču filoloģija (Latvijas Universitāte);
  • romāņu valodu un kultūru studijas (Latvijas Universitāte);
  • tulkošana (Ventspils Augstskola).
    Latvijā ir vairākas studiju programmas, kur iespējams iegūt franču valodas skolotāja kvalifikāciju:
  • izglītība (Daugavpils Universitāte);
  • skolotājs (profesionālais bakalaurs, Latvijas Universitāte);
  • skolotājs (profesionālais maģistrs, Latvijas Universitāte).

  

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Francija ir viena no pirmajām valstīm, ar kuru Aizsardzības ministrija uzsāka sadarbību. Tāpat Francijas Aizsardzības ministrs Pjērs Žoks (Pierre Joxe) bija viens no pirmajiem ārvalstu aizsardzības ministriem, kurš apmeklēja Latviju jau 1993. gada janvārī.

2017. gada 7. februārī Aizsardzības ministra R. Bergmaņa vizītes laikā Francijā tika parakstīta Latvijas  un Francijas starpvaldību vienošanās aizsardzības jomā, kura stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā. Jaunā vienošanās papildina juridisko ietvaru divpusējās sadarbības aizsardzības jomā. Līdz šim Latvijas un Francijas divpusējo sadarbību aizsardzības jomā regulēja starp abu valstu Aizsardzības ministrijām 1994. gada 11. maijā Parīzē parakstītā "Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Francijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās par savstarpējo sadarbību aizsardzības jomā".

Katru gadu notiek Latvijas - Francijas divpusējās konsultācijas, kuru laikā tiek apspriesti aktuālie Eiropas un transatlantiskās drošības, kā arī divpusējās sadarbības jautājumi.

2016. gada 1.-2. decembrī Viļņā notika 10. Baltijas–Francijas aizsardzības un drošības politikas seminārs, kurā piedalījās Baltijas valstu un Francijas ārlietu un aizsardzības ministru pārstāvji.

Abu valstu sadarbība notiek arī personāla sagatavošanā, t.sk. NBS pārstāvjiem piedaloties kursos Francijas Apvienotajā aizsardzības koledžā.

No 2016. gada septembra līdz 2017. gada janvārim Francija jau sesto reizi veica NATO Gaisa telpas patrulēšanas misiju Baltijas valstīs.

 

SADARBĪBU IEKŠLIETU JOMĀ

Latvijas Valsts policijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Drošības policijai, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram ir izveidojusies laba sadarbība ar Francijas radniecīgajiem dienestiem. Tās ietvaros notiek savstarpēja informācijas un pieredzes apmaiņa, kā arī franču valodas mācības kursi Valsts robežsardzes darbiniekiem.

 

KONSULĀRĀ SADARBĪBA

Latvijai ar Franciju veiksmīga sadarbība vīzu jomā pastāv jau no 2008. gada 1. janvāra, kad Francija uzsāka Latvijas pārstāvību vīzu jomā Erevānā (Armēnijā). No 2010. gada 15. maija Francija Latviju vīzu jomā pārstāv vēl papildus septiņās vietās - Kotonu (Benina), Gaborone (Botsvāna), Nidžamena (Čada), Juanda (Kamerūna), Abidžana (Kotdivuāra), Bamako (Mali), Nuakšota (Mauritānija). No 2013. gada 1. jūlijā Francija Latvijas vārdā izsniedz vīzas arī Kalkātā, Bengalūru un Pudučerri (Indijas Republikā), Librevilā (Gabonas Republikā), Dāresalāmā (Tanzānijas Apvienotajā Republikā).

2015. gada 14. decembrī stājās spēkā grozījumi Latvijas Republikas un Francijas Republikas līgumā par vīzu pārstāvību, saskaņā ar kuriem Francijas Republikas vēstniecības Pnompeņā (Kambodžas Karalistē), Vjenčanā (Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā) un Jangonā (Mjanmas Savienības Republikā) uzsāka vienoto īstermiņa vīzu izsniegšanu Latvijas vārdā.

Latvija savukārt Franciju vīzu izsniegšanā pārstāv no 2009. gada 1. septembra - konsulātā Pleskavā (Krievijā), no 2010. gada 15. maija – konsulātā Vitebskā (Baltkrievijā).

 

SADARBĪBA TRANSPORTA JOMĀ

Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības līgums par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem ar autotransportu tika noslēgts Parīzē 1992. gada 26. novembrī. Kopš līguma noslēgšanas ir notikušas astoņas Latvijas – Francijas Kopējās komisijas sanāksmes par starptautisko autopārvadājumu jautājumiem, no kurām pēdējā notika 2006. gada 2. jūnijā Parīzē. Šajā sanāksmē tika panākta vienošanās par atļauju režīma atcelšanu kravu autopārvadājumiem uz/no trešajām valstīm sākot ar 2006. gada 1. jūliju.

Pašlaik aviokompānija ”Air Baltic Corporation” nodrošina regulārus gaisa pārvadājumus katru dienu maršrutā Rīga – Parīze – Rīga.

Sadarbība ar Franciju norisinās arī tranzīta un dzelzceļa jomās, kā arī elektronisko sakaru un pasta nozarē, notiekot kopīgam darbam daudzpusējos formātos un Eiropas Savienības institūciju ietvaros. Piemēram, sadarbība ar Francijas pasta operatoriem notiek pasta nozares starptautisko organizāciju ietvaros – Pasaules Pasta savienība, PostEurop un Starptautiskā Pasta korporācija.

 

SADARBĪBA SOCIĀLAJĀ JOMĀ

Nozīmīgs ir Francijas ieguldījums Grašu bērnunama – skolas izveidē, piedaloties Francijas bezpeļņas organizācijai “Cap d’Espérance”.

Eiropas Sociālā fonda apakšaktivitātes „Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos” ietvaros tika realizēts projekts „Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmas izstrāde”. Tā ietvaros 2009. gadā notikusi pieredzes apmaiņas vizīte un ekspertu piesaiste no Francijas. Projekta rezultātā tika izstrādāta „Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programma 2010. - 2017. gadam”.

 

SADARBĪBA AR REĢIONIEM

Tūrismā sadarbība starp Baltijas valstīm un Franciju aizsākās 2000. gadā programmas “Baltijas tūrisma industrijas projektēšana 2010. gadam, stiprinot un pielāgojot Eiropas praksei tūrisma apmācības un izglītošanas sistēmu” ietvaros.

Ir notikušas vairākas franču delegāciju vizītes uz Latviju. Visos gadījumos tas ir veicinājis dažādu projektu attīstību, piemēram, tūrisma projekti starp Francijas ziemeļu krastu un Rīgas reģionu.

Izveidojusies laba sadarbība starp abu valstu reģioniem un pilsētām, piemēram:

  • Vidzeme, Alūksnes novads, Ogres novads, Smiltenes novads, Valkas novads, Valkas pilsēta un Valmieras pilsēta / Lejasreina (Bas-Rhin), Marsanēlakota (Marsannay la Cote), Žuēletūra (Joué lès Tours), Donerī (Donnery), Lejasreina (Bas-Rhin), Elzasa (Alsace) un Marlī (Marly);
  • Madonas novads un Ērgļu novads / Kulēna (Coulaines);
  • Zemgale, Jelgavas novads, Saldus novads un Jelgavas pilsēta / Dižona (Dijon) (Burgundija, Bourgogne), Ruāna (Rouen), Vilebonsūrivete (Villebon-sur-Yvette) un Ruelmalmezona (Rueil-Malmaison);
  • Kurzeme un Ventspils pilsēta / Lejasnormandija (Basse-Normandie) Kāna (Caen) un Lorjēna (Lorient);
  • Latgale / Lotringa (Lorraine), Mozele (Moselle), Meca (Metz);
  • Rīga / Bordo (Bordeaux), Liona (Lyon), Parīze (Paris), Kalē (Calais), Marseļa (Marseille);
  • Jūrmala / Kabūra (Cabourg).

 

 SADARBĪBA ZINĀTNES JOMĀ

Sadarbība zinātnē ir aktīva, un to regulē 1997. gada 14. aprīļa Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības kultūras, izglītības, tehnikas, zinātnes un tehnoloģijas sadarbības līgums.

Zinātnes jomā veiksmīgi tiek īstenota arī Francijas un Latvijas sadarbības programma zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā “Osmoze”. Šīs divpusējās sadarbības programmas mērķis ir veicināt Latvijas un Francijas zinātnisko centru un laboratoriju, kā arī universitāšu sadarbību zinātniskās izpētes un tehnoloģiju attīstības jomās.

2018. gada decembrī tika organizēta Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomika sministrijas un LIAA vizīte sadarbībā ar OECD uz pētniecības, attīstības un inovāciju klasteri Paris Saclay. Tika nodibināti kontakti ar Francijas pētniecības un inovāciju jomas pārstāvjiem - Augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju ministriju un starptautiskās bilaterālās sadarbības koordinatoriem, Kirī zinātnisko institūtu un vairākiem Paris Sacely zinātniskajiem institūtiem.

1994. gada martā Parīzē tika parakstīts Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Francijas Zinātņu akadēmijas sadarbības līgums. Starp akadēmijām notiek regulāra informācijas apmaiņa. Par LZA ārzemju locekļiem ir ievēlēti divi Francijas zinātnieki: Renē Moro (René Moreau, mehānika) un Žans Simons (Jacques Simon, fizika).

Gandrīz 20 gadus veiksmīgi norit Latvijas un Francijas zinātniskā sadarbība magnētisko parādību pētījumos. Magnētisko nanomateriālu fizikā ir sekmīga sadarbība starp Parīzes D. Diderot un P.M. Kirī universitātēm (Laboratoire des Milieux Désordonnés et Hétérogènes, LMDH) un LU Fizikas institūtu. Šiem pētījumiem ir interesantas pielietošanas iespējas dažādās bio- un nanotehnoloģijās.

 

PĒDĒJĀS NOZĪMĪGĀKĀS VALSTS AMATPERSONU VIZĪTES

2020. gada 9.februārī Francijas Valsts padomes Finanšu direkcijas vadītāja Žana Gaereminka (Jean Gaeremynck) dalība Saeimas organizētajā diskusijā “Valsts padomes loma likumdošanā” Latvijā.
2019. gada 18. decembrī Francijas prezidenta padomnieka Klemena Bona (Clément Beaune) vizīte Latvijā
2019. gada 2. decembrī Francijas premjerministra biroja ES jautājumu ģenerālsekretariāta vadītājas Sandrinu Godēnu (Sandrine Gaudin) vizīte Latvijā. Trīs Baltijas valstu un Francijas Ārlietu ministriju ģenerāldirektoru konsultācijas. Eiropas Savienības jautājumos.
2019. gada 12. novembrī Valsts prezidenta Egila Levita dalība Miera Forumā Parīzē. Valsts prezidents uzstājās ar uzrunu Informācijas un demokrātijas Foruma inaugurācijā.
2019. gada 4. oktobrī Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces Eiropas lietās Astras Kurmes politiskās konsultācijas par ES jautājumiem Parīzē.
2019. gada 24. – 26.septembrī Francijas Senāta grupas sadarbībai Baltijas valstīm prezidents senatora Oliviera Enno (Olivier Henno) un Senāta Francijas – Baltijas valstu draudzības grupas deleģētā prezidenta sadarbībai ar Latviju senators Eduārds Kursiāls vizīte Latvijā.
2019. gada 27. jūnijā Francijas Eiropas lietu valsts ministres Amēlijas de Monšalēnas (Amélie de Montchalin) vizītē Latvijā
2019. gada 28. maijā Ārlietu ministrijas Politiskā direktora Jāņa Mažeika konsultācijas Francijā.
2019. gada 13.- 18. maijā Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedres, Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Francijas parlamentu vadītājas Dagmāras Beitneres-Le Gallas un grupas pārstāvju vizīte Francijā
2019. gada 3. maijā Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Francijas Eiropas lietu valsts ministri Amēliju de Monšalēnu (Amélie de Montchalin). E.Rinkēviča un Kultūras ministres D.Melbārdes dalība ministru konferencē Parīzē par Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanu ar Eiropas lietu un kultūras ministru dalību.
2019. gada 4.- 5.aprīlī Francijas nacionālās asamblejas Francijas-Latvijas parlamentu sadraudzības grupas vadītājs Filips Šasēna (Philippe Chassaing) un Dordoņas būvniecības federācijas uzņēmēji vizītē Latvijā.
2019. gada 16. janvārī Francijas Eiropas lietu un ārlietu ministrijas ES direkcijas direktora vietnieka Žana Kloda Tribolē (Jean-Claude Tribolet) vizīte Latvijā.
2018. gada 10.-11. gada novembrī Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dalība Pirmā pasaules kara beigu 100. gadadienas piemiņai veltītajos pasākumos un Parīzes miera forumā.
2018.gada 29. septembrī Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Pelša tikšanās ar Francijas ārlietu ministrijas stratēģisko lietu, drošības un atbruņošanās lietu direktoru Nikolu Rošu (Nicolas Roche).
2018.gada 29.-31.maijā Ministru prezidenta Māra Kučinska darba vizīte Parīzē. Māris Kučinskis tikās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu (Emmanuel Macron). Ministru prezidents tikās ar Francijas lielo uzņēmumu apvienības (MEDEF) pārstāvjiem.
2018. gada 9. aprīlī Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Francijas Eiropas lietu un ārlietu ministrijas Eiropas lietu ministri Natalī Luazo (Nathalie Loiseau) Parīzē. Ministri parakstīja Latvijas – Francijas Politiskās deklarācijas rīcības plānu 2018. –2022. gadam
2018. gada 9. aprīlī Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizīte Francijā. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas prezidentu tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu (Emmanuel Macron). Prezidenti kopā atklāja Baltijas valstu simtgadei veltītu izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” Orsē muzejā
2017. gada 5.-6. aprīlī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Ērika Kalniņa un Eiropas lietu komisijas vadītājas Lolitas Čigānes vizīte Francijā.
2017. gada 1. martā Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andreja Pildegoviča vizīte Francijā
2016. gada 16. novembrī Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Žanu Marku Ero (Jean-Marc Ayrault), Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Žanu Marku Ero un dalība konferencē par godu Baltijas valstu un Francijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 25. gadadienai Francijas Ārlietu un starptautiskās attīstības ministrijā Parīzē.
2016. gada 8. jūlijā Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Žanu Marku Ero (Jean-Marc Ayrault) NATO samita laikā Varšavā.
2016. gada 19. maijā Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Žanu Marku Ero (Jean-Marc Ayrault) NATO ministru sanāksmes laikā Briselē.
2015. gada 29. novembrī – 1.
decembrī

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dalība ANO Klimata konferencē Parīzē.

2015. gada 21.-22. maijs Francijas prezidenta Fransuā Olanda (François Hollande) dalība Austrumu partnerības samitā Rīgā

2015. gada 26.-27. aprīlis

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vizīte Francijā.

2015. gada 11. janvāris Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas kā ES Padomē prezidējošās valsts Ministru prezidentes dalība nacionālās vienotības manifestācijā Parīzē.

2014. gada 10.   novembris

Francijas Ārlietu un starptautiskās attīstības ministrijas valsts sekretāra Eiropas lietās Arlema Dezīra (Harlem Désir) vizīte Latvijā.

2014. gada 22. maijs

Francijas Nacionālās asamblejas Ekonomikas lietu komisijas priekšsēdētāja Fransuā Brota (François Brottes) dalība Latvijas-Francijas ekonomikas forumā Rīgā.

2014. gada 5. maijs

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Lorānu Fabiusu (Laurent Fabius) OECD Ministru padomes ietvaros Parīzē.

2013. gada 11.-13.   novembris

Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte Francijā un tikšanās Nacionālajā Asamblejā.

2013. gada 26.-27.   novembris

Ministru prezidenta Valda Dombrovska dalība „EuropaNova” konferencē Parīzē.

2013. gada 17.-20.   aprīlis

Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte Francijā.

2012. gada 14.   septembris

Francijas Eiropas lietu ministra Bernāra Kazenēva (Bernard Cazeneuve) vizīte Latvijā un dalība 7. Rīgas konferencē.

2012. gada 21.-22.   februāris

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Francijā.

2009. gada   8. septembrī

Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes dalība „Baltijas ceļa” atceres pasākumos Francijas Senātā; tikšanās ar Nacionālās Asamblejas prezidentu Bernāru Akoijē (Bernard Accoyer).

2008. gada 23.   maijs

Premjerministra Fransuā Fijona (François Fillon) vizīte Latvijā; Politiskās deklarācijas par   Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību parakstīšana.

  

INFORMĀCIJAS AVOTI      

Noslēgtie līgumi

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem Francija

Saites:

Francijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.france.diplomatie.fr

Francijas Republikas vēstniecība Latvijas Republikā: http://www.ambafrance-lv.org

Latvijas Republikas vēstniecība Francijas Republikā: http://www.paris.am.gov.lv/