81 gads kopš Otrā pasaules kara beigām – svarīgi zināt

Foto: Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas 1939. gada 23. augustā. Autors nezināms.

1939. gada 23. augustā Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja tā saucamo Molotova–Ribentropa paktu, ko papildināja slepenie protokoli. Tas pavēra ceļu turpmākai agresijai Eiropā.

1940. gada vasarā Padomju Savienība okupēja, anektēja un inkorporēja PSRS sastāvā Baltijas valstis – Latviju, Igauniju un Lietuvu. Okupācijas režīms īstenoja plašas represijas un iedzīvotāju deportācijas.

Pēc dažām dienām, 8. maijā, atzīmēsim uzvaru pār 20. gadsimta nacismu.

Ticam Ukrainas uzvarai pār 21. gadsimta agresoru – PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāju Krieviju.

Mainoties laikam, ir lietas, kas nedrīkst mainīties – agresors ir jāaptur un tam ir jāsaņem sods.

Avots: ASV Nacionālais arhīvs (kopija no: Hiden, John; Vahur Made, David J. Smith (2008). The Baltic question during the Cold War. Routledge. pp. 209)

Nacistiskās Vācijas kapitulācija 1945. gada 8. maijā nenesa kara beigas Latvijai, Igaunijai un Lietuvai. Padomju Savienība atkārtoti okupēja Baltijas valstis. Tās palika aiz “dzelzs priekškara” piecas turpmākās desmitgades.

ASV valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Samnera Velsa deklarācija 1940. gada 27. jūlijā nostiprināja Baltijas valstu inkorporācijas Padomju Savienībā neatzīšanas politiku līdz pat Baltijas valstu neatkarības atjaunošanai 1990. gadā.

Arī šodien īstenojam neatzīšanas politiku attiecībā uz Krievijas īstenoto Ukrainas teritoriju prettiesisko aneksiju.

Krima, Donecka, Luhanska, Hersona, Zaporižja – tā ir Ukraina.

Otrais pasaules karš bija lielākais globāla mēroga militārais konflikts cilvēces vēsturē: no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 2. septembrim gāja bojā 55–60 miljoni, no kuriem vairāk nekā puse bija civiliedzīvotāji.

Latvijā zaudēja ap vienu ceturto daļu iedzīvotāju jeb 400–500 tūkstošus, to starpā bojāgājušie, deportētie, kā arī tie, kuri devās trimdā.

Beidzoties karam, Starptautiskais kara tribunāls Nirnbergā nodrošināja nacistiskās Vācijas līderu saukšanu pie atbildības par noziegumiem pret mieru un cilvēci. 1946. gada janvārī tika izveidots arī Starptautiskais Tālo Austrumu Militārais tribunāls jeb Tokijas tribunāls.

Nirnbergas process bija svarīgs pagrieziena punkts starptautisko tiesību attīstībā – tas radīja juridisku precedentu: pirmo reizi notika tiesas process par agresiju un noziegumiem pret cilvēci. Tika atzīts, ka pavēļu pildīšana neatbrīvo cilvēku no personīgas atbildības par veiktajiem noziegumiem.

Nirnbergas process deva ieguldījumu ilgstoša miera nodrošināšanai Eiropā. Taisnīgs un ilgstošs miers nav iespējams, ja agresors nenes pilnu atbildību par pastrādātajiem noziegumiem.  Šis princips darbojas arī šodien, kad Krievija īsteno agresiju un kara noziegumus pret Ukrainu. Tādēļ Latvija aktīvi iesaistās starptautiskajos centienos nodrošināt Krievijas atbildību un nepieļaut tās nesodāmību.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Alens Bersets paraksta Līgumu par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanu 2025. gada 25. jūnijā Strasbūrā, Francijā. Foto: Eiropas Padome / Council of Europe

2025. gada 25. jūnijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Alens Bersets parakstīja Līgumu par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanu. Latvija atbalsta Īpašā tribunāla izveidi Eiropas Padomes ietvaros un, pamatojoties uz Latvijas valdības 2026. gada 3. februārī doto mandātu, 2026. gada 30. martā ir paziņojusi Eiropas Padomei par gatavību tribunālam pievienoties, lai kļūtu par vienu no tā dibinātājvalstīm un nodrošinātu tā darbības uzsākšanu.

Tāpat Latvija ir atbalstījusi kompensāciju mehānisma – Zaudējumu reģistra, Starptautiskās prasību komisijas un Fonda – izveidi Ukrainai, kas nodrošinās atlīdzību par Krievijas starptautiski prettiesiskās rīcības rezultātā nodarīto kaitējumu. Latvija pievienojās Zaudējumu reģistram 2023 gada 12. maijā un bija to valstu starpā, kas 2025.gada 16.decembrī parakstīja Konvenciju, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai, ko Saeima apstiprināja 2026. gada 1. aprīlī. Nākamais solis mehānisma pilnvērtīgai darbībai būs atlīdzību izmaksas fonds, kas nodrošinās kompensāciju izmaksu.

Aprit 81 gads kopš Otrā pasaules kara beigām. Mēs pieminam bojāgājušos un godinām tos, kuri cīnījās.

Latvija, Igaunija un Lietuva šo karu neuzsāka un kā valstis tajā neiesaistījās. Mūsu valstis pārdzīvoja trīs okupācijas periodus un ar Eiropas un transatlantisko sabiedroto atbalstu uzvarēja un atguva neatkarību.

Šodien stingri stāvam demokrātijas sardzē, iestājamies par ANO Statūtu principiem un esam kopā ar Ukrainu tās cīņā pret agresoru.

Pirms 76 gadiem līdz ar Robēra Šūmana deklarāciju aizsākās Eiropas projekts, kas tika būvēts uz miera, demokrātijas un sadarbības principiem.

Latvija ir šī projekta pārliecināta dalībniece jau vairāk nekā 20 gadus. Šodienas izaicinājumi mieram un brīvībai Eiropā ir nopietnākie kopš Eiropas projekta pirmsākumiem, un Eiropas vienotība, spēks un izlēmība ir atslēga to risinājumam. 

Ne katrs atsevišķi, bet kopā stāvēsim par savām vērtībām un drošību, un tad mēs esam spēks!