Otrais pasaules karš bija lielākais globāla mēroga militārais konflikts cilvēces vēsturē: no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 2. septembrim gāja bojā 55–60 miljoni, no kuriem vairāk nekā puse bija civiliedzīvotāji.
Latvijā zaudēja ap vienu ceturto daļu iedzīvotāju jeb 400–500 tūkstošus, to starpā bojāgājušie, deportētie, kā arī tie, kuri devās trimdā.
Beidzoties karam, Starptautiskais kara tribunāls Nirnbergā nodrošināja nacistiskās Vācijas līderu saukšanu pie atbildības par noziegumiem pret mieru un cilvēci. 1946. gada janvārī tika izveidots arī Starptautiskais Tālo Austrumu Militārais tribunāls jeb Tokijas tribunāls.
Nirnbergas process bija svarīgs pagrieziena punkts starptautisko tiesību attīstībā – tas radīja juridisku precedentu: pirmo reizi notika tiesas process par agresiju un noziegumiem pret cilvēci. Tika atzīts, ka pavēļu pildīšana neatbrīvo cilvēku no personīgas atbildības par veiktajiem noziegumiem.
Nirnbergas process deva ieguldījumu ilgstoša miera nodrošināšanai Eiropā. Taisnīgs un ilgstošs miers nav iespējams, ja agresors nenes pilnu atbildību par pastrādātajiem noziegumiem. Šis princips darbojas arī šodien, kad Krievija īsteno agresiju un kara noziegumus pret Ukrainu. Tādēļ Latvija aktīvi iesaistās starptautiskajos centienos nodrošināt Krievijas atbildību un nepieļaut tās nesodāmību.