Latvijas dalībai NATO – 22

20. decembris
NATO sadarbībai ar potenciālajiem partneriem izveido Ziemeļatlantijas sadarbības padomi (NACC). NACC dibināšanas sesijā Briselē piedalās arī Latvija, tādejādi kļūstot par šīs padomes dalībvalsti.

11. maijs
Latvijas Republikas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns apmeklē NATO galveno mītni Briselē.

14. februāris
Latvija pievienojas programmai Partnerattiecības mieram, kas sniedza iespēju saņemt NATO civilo un militāro speciālistu konsultācijas, palīdzību un praktisku atbalstu aizsardzības sistēmas attīstībai. Dokumentu NATO galvenajā mītnē Briselē paraksta Ministru prezidents Valdis Birkavs.

Aprīlis
Saeimā pieņemtajā “Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcijā” iestāšanās NATO tiek minēta kā viens no prioritārajiem ārpolitikas virzieniem.

Janvāris
Saeima apstiprina lēmumu piedalīties NATO Miera uzturēšanas misijā bijušās Dienvidslāvijas teritorijā.

3. aprīlis
Latvija pirmo reizi piedalās NATO vadītā miera uzturēšanas operācijā – Miera īstenošanas spēkos (IFOR) Bosnijā un Hercegovinā, kuru mērķis ir nodrošināt karadarbības izbeigšanu. Latvijas vienība ietilpst Dānijas vadītajā bataljonā.

19. aprīlis
Latvija iesniedz Līguma par bruņoto spēku statusu (SOFA) un tā papildu protokola ratifikācijas instrumentu.

30. maijs
Latvijas delegācija ārlietu ministra Valda Birkava vadībā piedalās Eiroatlantiskās partnerības padomes (EAPC), kas ir Ziemeļatlantijas sadarbības padomes pēctece, dibināšanas sanāksmē Sintrā, Portugāle.

8.–9. jūlijs
NATO samitā Madridē tiek pieņemts nozīmīgs lēmums paplašināt NATO Austrumu virzienā.

16. janvāris
Vašingtonā tiek parakstīta Partnerības harta starp ASV, Latviju, Igauniju un Lietuvu.

22. aprīlis
Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Imants Viesturs Lieģis iesniedz akreditācijas vēstuli NATO ģenerālsekretāram. Latvija nodibina pilnu diplomātisko pārstāvniecību NATO.

15. oktobris
Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis NATO galvenajā mītnē Briselē iesniedz Latvijas plānu integrācijai NATO.

23.–25. aprīlis

• NATO samitā Vašingtonā, ASV, Latvijai un pārējām astoņām kandidātvalstīm NATO piedāvā izstrādāt Rīcības plānu dalībai NATO (MAP).

• NATO kandidātvalstīm, t.sk. Latvijai, ik gadu jāsagatavo nacionālie plāni, kas atspoguļotu gatavošanos dalībai Aliansē.

  

18.–19. maijs
Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Viļņā piedalās NATO kandidātvalstu ārlietu ministru sanāksmē ar NATO ģenerālsekretāru, lai apspriestu NATO tālāku paplašināšanos. Tiek pieņemts Viļņas paziņojums par nepieciešamību turpmāk koordinēt deviņu NATO kandidātvalstu sadarbību.

11. septembris
Pēc teroristu uzbrukuma ASV pirmo reizi Alianses vēsturē tiek iedarbināts NATO līguma 5. pants.

5.–6. jūlijs
Rīgā notiek NATO kandidātvalstu galotņu sanāksme “Rīga 2002: tilts uz Prāgu”.

21. novembris

• Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalās NATO samitā Prāgā, kur Alianses līderiem saka izcilu runu.

• Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija tiek uzaicinātas uzsākt sarunas par pievienošanos NATO.

• NATO izstrādā pretterorisma rīcības plānu.

  

26. novembris
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš tiek apstiprināts par delegācijas vadītāju, lai nodrošinātu Latvijas piedalīšanos sarunās par iestāšanos NATO. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs tiek apstiprināts par sadaļas "Aizsardzība" sarunu vadītāju. Sarunas notiek vairākos raundos.
 

Latvija uzsāk dalību lielākajā NATO operācijā Afganistānā – Starptautisko drošības atbalstu spēku operācijā (ISAF).
2015. gada 1. janvārī to nomaina NATO padomdevēja, apmācību un atbalsta misija Resolute Support, kurā Latvija joprojām turpina dalību.

8. maijs
ASV Senāts vienbalsīgi ratificē Ziemeļatlantijas līguma pievienošanās protokolus, tādējādi paužot atbalstu septiņu valstu, arī Latvijas, uzņemšanai NATO.

4.–5. decembris
Ārlietu ministre Sandra Kalniete piedalās NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē, kas ir pirmā reize, kad kopīgi ar NATO dalībvalstīm un pārējām uzaicinātajām valstīm Latvija tiek pārstāvēta Ziemeļatlantijas padomes sēdē ārlietu ministru līmenī.

29. marts
Latvija līdz ar citām topošajām dalībvalstīm Vašingtonā iesniedz iestāšanās dokumentus NATO un oficiāli pievienojas Aliansei. Latvijas dokumentus ASV valsts sekretāram Kolinam Pauelam pasniedz Ministru prezidents Indulis Emsis.

30. marts
NATO uzsāk patrulēšanas operāciju gaisa telpā virs Baltijas valstīm (Baltic Air Policing), izmantojot Zokņu gaisa spēku bāzi Šauļos, Lietuvā.

2. aprīlis
Pie NATO galvenās mītnes Briselē svinīgi tiek pacelts Latvijas karogs.

28.–29. novembris
NATO samits Rīgā, kur tiek pārrunāta Alianses vienotība, misija Afganistānā, Alianses paplašināšanās jautājumi, kā arī enerģētikas drošība. Rīgas samitā NATO ģenerālsekretārs nāk klajā ar paziņojumu, ka NATO reaģēšanas spēku izveide ir pilnībā pabeigta.

28. maijs–1. jūnijs
NATO Parlamentārās asamblejas sesija Rīgā. Izskatāmie temati ir jaunās NATO stratēģiskās koncepcijas izstrāde, Alianses attiecības ar Irānu un Krieviju, NATO vadītā militārā operācija Afganistānā.

19.–20. novembris

• NATO samits Lisabonā apstiprina Alianses jauno Stratēģisko koncepciju “Strategic Concept for the Defence and Security of the Members of the North Atlantic Treaty Organization”.

• Ārlietu ministrs Aivis Ronis 2009.–2010. gadā piedalās 12 padomnieku grupā (wise-men group) ASV Valsts sekretāres Madlēnas Olbraitas vadībā, uz kuru ieteikumu pamata top NATO Stratēģiskās koncepcijas dokuments.
   

  

Rīgā tiek dibināts NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kas 2014. gada 1. septembrī tiek akreditēts kā starptautiska militāra organizācija, tās vadītājs ir bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
 

4.–5. septembris
Atbildot uz Krievijas agresiju Ukrainā, NATO samitā Velsā apstiprināts Gatavības rīcības plāns, kas paredz Sevišķi ātras reaģēšanas vienības (VJTF) izveidošanu. Sabiedrotie vienojas par nepieciešamību strādāt aizsardzības budžeta palielināšanai, nākamo 10 gadu laikā sasniedzot 2% no IKP aizsardzības vajadzībām.

8.–9. jūlijs
NATO samitā Varšavā pieņemts lēmums Baltijas valstīs un Polijā veidot NATO paplašinātās klātbūtnes (eFP) kaujas grupas. Kanāda uzņemas vadošās valsts pienākumus daudznacionālajai bataljona lieluma kaujas grupai Latvijā.

19. jūnijs
Svinīgā ceremonijā Ādažu militārajā bāzē tiek sagaidīta NATO paplašinātā klātbūtne.

1. jūnijs
Latvijas delegācija NATO pārceļas uz jauno NATO galveno mītni Briselē.

20. augusts–2. septembris
Notiek Latvijas rīkotās militārās mācības “Namejs 2018”, kas ir lielākās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

14. februāris
NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē parakstīts saprašanās memorands par daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" izveidi Latvijā.

3.–4. decembris
NATO samitā Londonā atzīmē NATO dibināšanas 70. gadadienu. NATO līderi Londonā vienojas turpināt Alianses pielāgošanās procesu. Tiek atjaunots Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plāns.

Novembris
Latvija uzsāk dalību NATO apmācību un padomdevēja misijā Irākā, lai atbalstītu Irākas valsts aizsardzības un drošības institūciju, kā arī civilā sektora izveidi.

Jūnijs
Pēc 11 gadu pārtraukuma Latvija atjauno dalību KFOR (Kosovo Force) vienas vieglās kājnieku rotas sastāvā. Latvijas kontingents sniedz ieguldījumu drošas vides uzturēšanā, atbalstot stabilas, demokrātiskas, daudznacionālas un miermīlīgas Kosovas attīstību.

30. novembris–1. decembris
Rīgā norisinās NATO ārlietu ministru sanāksme, kurā uzsāktas pirmās diskusijas par jauno NATO Stratēģisko koncepciju. Diskusiju centrā arī Krievijas bruņoto spēku koncentrācija pie Ukrainas robežām un Baltkrievijas īstenotās hibrīdās operācijas, kas rada migrācijas krīzi uz NATO ārējās robežas.​​​​​​​

• Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, sabiedrotie vienbalsīgi pauž apņēmību pretoties Krievijas agresijai un apliecina nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai. Lai nodrošinātu agresora atturēšanu un stiprinātu aizsardzību, tiek aktivizēti NATO aizsardzības plāni. Uz austrumu flanga valstīm tiek nosūtīti NATO Reaģēšanas spēki un tiek stiprināti gaisa aizsardzības spēki.

• NATO ārkārtas samitā Briselē pieņemt lēmumu par četru jaunu NATO kaujas grupu izveidi Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā.

  

29.–30. jūnijs
NATO samitā Madridē apstiprina NATO Stratēģisko koncepciju, kurā Krievija pirmo reizi definēta par galveno draudu eiroatlantiskajai drošībai, mieram un stabilitātei. Madridē pieņemti Latvijai vēsturiski lēmumi par atturēšanas un aizsardzības nostiprināšanu Alianses austrumu flangā, tai skaitā stiprinot Baltijas valstīs izvietotās NATO kaujas grupas līdz brigādes līmenim.

Decembris
ASV paziņo par lēmumu nostiprināt militāro klātbūtni Baltijas valstīs, paredzot, ka rotācijas kārtībā bez pārtraukumiem Latvijā uzturēsies ASV karavīri un militārās tehnikas vienības.

4. aprīlis
NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē svinīgā ceremonijā Somija oficiāli pievienojas Aliansei, kļūstot par 31. NATO sabiedroto, tādējādi stiprinot Baltijas jūras reģiona drošību.

10. jūlijs
Latvija un Kanāda paraksta kopīgu apņemšanos līdz 2026. gadam stiprināt Latvijā bāzēto NATO kaujas grupu līdz brigādes līmenim. Kanāda apņemas vairāk nekā divas reizes palielināt Latvijā izvietoto karavīru skaitu un nosūtīt uz Latviju smagās militārās tehnikas vienības.

11.–12. jūlijs
NATO samitā Viļņā apstiprina NATO aizsardzības plānus, kas nostiprina apņēmību aizsargāt katru Alianses centimetru no pirmās agresijas minūtes. NATO sabiedrotie atkārtoti apņemas palielināt investīcijas aizsardzībā vismaz 2% apjomā no IKP.

1. marts
Nacionālo bruņoto spēku aviācijas bāze Lielvārdē pirmo reizi uzņem NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju.